NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka arī neaktīvajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 2015. gada saimnieciskās darbības ienākuma ir mazāks nekā 50 EUR, 2016.gadā būs pienākums samaksāt minimālo nodokli 50 EUR apmērā. Tādēļ, lai izvairītos no nelietderīgiem izdevumiem nodokļu nomaksas jomā, VID aicina tos saimnieciskās darbības veicējus, kuri pēdējo gadu laikā ar to vairs aktīvi nenodarbojas un ir pieņēmuši lēmumu to arī vairs neatsākt, savlaicīgi - līdz šī gada beigām - informēt VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu. To nosaka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19.panta 2.1daļa un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 6.panta piektā daļa. Minētie normatīvie akti nosaka, ka minimālais nodoklis no saimnieciskās darbības ir 50 EUR. Tas nozīmē, ka saimnieciskās darbības veicējam (t.sk. arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašniekam), ja tas 2015. gadā nav guvis ar nodokli apliekamu ienākumu no saimnieciskās darbības vai ja aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības ienākuma ir mazāka nekā 50 EUR, ir...

Ceturtdien, 10.decembrī, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka par darba samaksas, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb "aplokšņu algas" maksāšanu fiziskai personai vai uzņēmuma valdes loceklim jāpiemēro naudas sods no 140 līdz 2100 eiro, informē Finanšu ministrija. "Valdības uzdevums ir sekmēt godīgu uzņēmējdarbību mūsu valstī. Veiksmīgs un godprātīgs uzņēmējs spēj ietekmēt visas valsts attīstību. "Aplokšņu algas" ir valsts mēroga problēma. To izmaksa ne tikai negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, bet arī kropļo konkurenci, jo saistībā ar nenomaksātajiem darbaspēka nodokļiem rada konkurences priekšrocības negodprātīgajiem komersantiem un pasliktina darbaspēka sociālo garantiju stāvokli gan šobrīd, gan nākotnē. Līdz ar to "aplokšņu algu" maksātāju skaita samazināšana joprojām ir viens no galvenajiem vairāku Latvijas institūciju darbiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Analizējot esošo regulējumu kopsakarā ar preventīvo un sodošo pasākumu ietekmi un sodu piemērošanas praksi,ministrija uzskata, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā esošais regulējums nav bijis pietiekams un nav devis gaidīto pozitīvo rezultātu, proti, "aplokšņu...

Grāmatvedības un nodokļu eksperte Inguna Leibus žurnāla "Bilance" konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” iepazīstināja ar saviem aprēķiniem par to, kā pieaugs mikrouzņēmumu nodokļa slogs, stājoties spēkā 2017. gadā paredzētajām izmaiņām - prasībai par minimālo sociālo apdrošināšanas iemaksu vismaz minimālās algas objekta apmērā. Leibus aprēķini rāda, ka mikrouzņēmumiem ar mazāku apgrozījumu (t.i., uzņēmumiem, kuriem šis nodokļa režīms tika ieviests) turpināt uzņēmējdarbību kļūs nerentabli - nodokļu slogs var pārsniegt pat 50%. Tāpat Leibus brīdina mikrouzņēmumu īpašniekus jau tagad pievērst uzmanību normai, kas šogad pieņemta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā:

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā, kas pieņemti šī gada novembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums Likums nosaka: 22.10.2015. 01.01.2016. 1) gada pārskata saturu, tā sagatavošanas, revīzijas (pārbaudes), apstiprināšanas, iesniegšanas un publiskošanas kārtību, kā arī gada pārskatā atklājamās informācijas apjomu, atvieglojumus un atbrīvojumus sadalījumā pa sabiedrību kategorijām; 2) konsolidācijā iesaistāmās sabiedrības, atvieglojumus un atbrīvojumus koncerna mātes sabiedrībām, kā arī konsolidētā gada pārskata sagatavošanas, revīzijas (pārbaudes), apstiprināšanas, iesniegšanas un publiskošanas kārtību; 3) par gada pārskata un par konsolidētā gada pārskata sagatavošanu, revīziju (pārbaudi) un iesniegšanu atbildīgo personu. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Gada pārskatu likums un Konsolidēto gada pārskatu likums Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Ar grozījumiem papildināta likuma 9.panta pirmā daļa ar 44.punktu, nosakot, ka ar nodokli neapliek noteiktas ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši brīvprātīgā...

Otrdien, 1.decembrī, Satversmes tiesā iesniegta prasība par valdes locekļu personisko finansiālo atbildību par juridiskas personas nodokļu parādiem, ko sagatavojusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairākas opozīcijas partijas. LTRK veicis juridisko analīzi, kurā konstatēts, ka pirms gada veiktie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", iespējams, neatbilst Satversmes 91., 92. un 105.pantiem, kā arī nesasniedz mērķi - negodprātīgu uzņēmēju izskaušanu un nodokļu parādu samazināšanās. "Tie, kuri vēlēsies shēmot un nemaksāt nodokļus, atradīs citus veidus, kā to darīt, tāpēcgodprātīgu uzņēmēju biedēšana ar sankcijām ir nevietā," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Pieteikumā lūgts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60., 61. un 62.pantu, ar kuriem noteikta uzņēmumu valdes locekļu personiskā materiālā atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem, atzīt par neatbilstošiem Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, 92.pantam, kas paredz, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu, un 105.pantam, ka...

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai risinātu vairākas praksē konstatētās problēmas nodokļu nomaksā. Saskaņā ar grozījumiem no nākamā gada lielāks transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis noteikts par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 000 kilogramiem. Nodoklis par automobili līdz 1500 kg no līdzšinējiem 17,07 eiro palielināts līdz 36 eiro, par automobili ar masu no 1501 kg līdz 1800 kg - 72 eiro līdzšinējo 34,15 vietā, bet par kravas auto ar masu no 1801 kg līdz 2100 kg nodoklis būs 138 eiro līdzšinējo 64,03 eiro vietā. Savukārt automašīnām ar pilnu masu no 2101 līdz 2600 kg nodoklis no līdzšinējiem 76,84 eiro palielināts līdz 165 eiro, bet par auto no 2601 līdz 3500 kg - būs jāmaksā 219 eiro iepriekšējo 102,45 vietā. Ceļa nodoklis par kravas auto no 3501 līdz 12 000 kg turpmāk būs 156 eiro līdzšinējo 145,13 eiro vietā. Nodokļa palielināšana nepieciešama,...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 25.novembrī, tiekoties ar finanšu ministru Jāni Reiru, Saeimas Budžeta, un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un kultūras ministri Daci Melbārdi, rosināja nemainīt pievienotās vērtības nodokļa regulējumu kultūras pasākumiem. Gadskārtējā valsts budžeta paketē piedāvātie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz, ka ieejas maksa uz komerciāla rakstura kultūras pasākumiem - teātra un cirka izrādēm, kā arī koncertiem - ir apliekama ar PVN 21% apmērā. Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja ņemt vērā, ka piedāvātajiem grozījumiem var būt būtiska ietekme uz kultūras pasākumu pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Daudzos gadījumos šķērslis biežākai kultūras pasākumu apmeklēšanai ir augstā biļešu dārdzība, it īpaši lauku reģionos. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka rosinātās izmaiņas šobrīd ir nepietiekami izdiskutētas kultūras nozarē, turklāt nav izsvērta arī grozījumu iespējamā ietekme. "Piedāvātais regulējums var ne tikai ierobežot konkurenci kultūras pakalpojumu sniegšanas jomā, bet arī mazināt iedzīvotāju iespējas apmeklēt teātra izrādes, koncertus un citus kultūras pasākumus," norādīja Valsts prezidents....

Trešdien, 25. novembrī, pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments (EP) izklāstīja ieteikumus par to, kā panākt taisnīgāku uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu visā Eiropas Savienībā. EP deputāti uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāvienojas par kopēju obligātu prasību lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem ziņot par ikvienā dalībvalstī gūto peļņu un maksātajiem nodokļiem, kā arī jāievieš kopēja konsolidēta uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, jānosaka kopējas definīcijas nodokļu terminiem, kā arī jāievieš pārredzamības un publiskuma līdz šim slepenajiem dalībvalstu nodokļu nolēmumiem. EP deputāti uzskata, ka lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem jāmaksā nodokļi tajās dalībvalstīs, kurās tie gūst peļņu. Pašreizējā UIN konkurence, kas mudina uz agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ir kaitīga. Deputāti saka, ka, nerunājot jau nemaz par publiskā sektora ienākumu zudumu, ir negodīgi, ka lielie uzņēmumi maksā ļoti maz nodokļu no peļņas, bet iedzīvotājiem, kā arī MVU nodokļi jāmaksā pilnā apjomā. Parlaments iesaka attiecībā uz lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem ieviest obligātu finanšu rādītāju pārskatu par ikvienā valstī...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paudusi gandarījumu, ka 24.novembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņēmusi atbildīgu lēmumu, atsakoties no ieceres no nākamā gada aizliegt sadarboties ar juridiskām personām un uz laiku atliekot nozaru saraksta ieviešanu. LTRK uzskata, ka piektdien ministru prezidentes Laimdotas Straujumas paustais solījums par mikrouzņēmumu nodokļa režīma saglabāšanu esošajā veidolā, ir izpildīts, ko apliecināja arī Saeimas atbildīgās komisijas lēmums. "Esam gandarīti, ka deputāti ieklausījās un atbalstīja LTRK iniciatīvu, kas paredz vispirms sagatavot tā saukto "start up" jeb iesācējuzņēmumu likumu, atrast veidu kā atbalstīt mazo biznesu, piemēram, laukos esošu viesu namu vai kafejnīcu, lai pēc tam pārskatītu mikrouzņēmumu nodokļu režīmu kopumā," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš arī norāda, ka, runājot līdzībās, līdzšinējās Finanšu ministrijas darbības liecināja par to, ka vispirms jānojauc māja, kurā vēl dzīvo cilvēki, lai pēc tam domātu par jaunas ēkas būvniecību, kas ir pilnīgs absurds. "Ir skaidrs, ka rīcībai jābūt atbildīgai, kur sākotnēji tiktu...

Ņemot vērā uzņēmumu vidū aktuālo tendenci ļaunprātīgi iejaukties kases aparātu darbībā, samazinot to ieņēmumu apmēru, no kura būtu godprātīgi maksājami nodokļi valsts budžetā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ikvienu iedzīvotāju iesaistīties cīņā ar šo nelikumīgo parādību un ēnu ekonomiku kopumā. Kopīgiem spēkiem vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem, izdosies sekmēt nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā un tas mums visiem nozīmēs arvien kvalitatīvākus valsts sniegtos pakalpojumus. Tādēļ jau sākot ar 24. novembri VID klientu apkalpošanas centros visā Latvijā būs izvietotas īpašas kastes ar uzrakstu "Iemet čeku - mēs to pārbaudīsim!". Tās paredzētas, lai ikviens iedzīvotājs VID klientu apkalpošanas centrā varētu nodot čeku vai kvīti par jebkuru veikto pirkumu vai saņemto pakalpojumu. Akcijā var piedalīties jebkurš čeks vai kvīts, kas izsniegta 2015. gada laikā. Savukārt VID darbinieki regulāri apkopos iesniegtos čekus un kvītis, apzinās to izsniedzējus, salīdzinās ar savā rīcībā esošo informāciju par šiem uzņēmumiem un nepieciešamības gadījumā veiks atbilstošākos nodokļu uzraudzības vai kontroles pasākumus. VID...

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir šokēta par Finanšu ministrijas (FM) kārtējo ierosinājumu saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļu režīmu, piedāvājot neizdiskutētu ideju par to, ka turpmāk šie komersanti nevarēs sniegt pakalpojumus juridiskām personām. LTRK uzskata, ka šādi pilnībā tiks iznīcināts mazais bizness un radīta milzīga sociālā spriedze sabiedrībā. Pašreizējais FM piedāvājums paredz, ka dažādi mazie ražotāji varēs pārdot savas preces tikai gala pircējam, bet nevarēs sadarboties ar juridiskām personām, piemēram, veikalu tīkliem, nodrošināt prezentmateriālus kompānijām utt. “Esam ļoti nepatīkami pārsteigti par FM piedāvājumu, kas totāli grauj mikrouzņēmumu ideju un mazo biznesu kopumā,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Jau iepriekš FM sagatavotie grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredzēja ieviest sociālās apdrošināšanas iemaksas. Likumprojektā norādīts, ka tuvāko divu gadu laikā darbu zaudēs aptuveni 62 tūkstoši cilvēku, kā arī paredzama kompāniju likvidācija. Ieviešot jauno ieceri, kur mikrouzņēmumos strādājošie nevarēs sniegt pakalpojumus juridiskām personām un paredzot tikai pusgadu laika pārejas periodu, FM...

Saeima ceturtdien, 19.novembrī, konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma samazinājumu trūcīgām vai maznodrošinātām personām vai ģimenēm un daudzbērnu ģimenēm. Mazāk par īpašumu būs jāmaksā, jo ar likuma grozījumiem plānots mainīt kritēriju, ko pašvaldības ņem vērā, aprēķinot nodokļa maksājumu iedzīvotājiem, kam pienākas nodokļa atvieglojumi. Turpmāk nodokļa atvieglojumu trūcīgām vai maznodrošinātām personām vai ģimenēm un daudzbērnu ģimenēm plānots rēķināt no visas zemes vienības platības, ņemot vērā dzīvojamās mājas nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību vai dzīvokļa īpašuma sastāvā esošo zemes vienības kopīpašuma domājamo daļu. Izmaiņas rosinātas, jo patlaban atvieglojumam noteiktais kritērijs - nekustamā īpašuma nodokļa objektam piekritīgā zeme - netiek reģistrēts nevienā valsts informācijas sistēmā, tam nav definīcijas un neviens normatīvais akts nenosaka šīs zemes noteikšanas metodiku vai kārtību, norādīts likumprojekta anotācijā. Patlaban pašvaldības, lai piemērotu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu, papildus izvērtē informāciju par daudzbērnu ģimenes locekļu īpašumā esošajām domājamajām daļām un saimnieciskās darbības veikšanu...

Otrdien, 17.novembrī, Ministru kabineta sēdē, izskatot grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā pirms to virzīšanas Saeimā uz otro lasījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka rosinās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem jau no 2016. gada ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskajām personām (neierobežojot preču pārdošanas iespējas). Tādējādi MUN maksātāji pēc būtības sniegtu pakalpojumus tikai pakalpojuma gala saņēmējiem - fiziskām personām, bet ne starpniekiem (parasti juridiskas personas) un tiktu nodrošināts, ka konceptuāli ir ierobežota nodokļu plānošana, - mikrouzņēmumu veido, nodalot no darbojoša komersanta darbiniekus, lai optimizētu darbaspēka izmaksas. Vienlaikus ar priekšlikumu MUN maksātājiem ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskām personām, tiktu atcelti nozaru ierobežojumi MUN maksātājiem. Likumā paredzētais mikrouzņēmumu nozaru ierobežojums līdz šim sabiedrībā ir neviennozīmīgi vērtēts. Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodrošinātu, ka MUN režīms pārtrauktu kropļot konkurenci pakalpojumu sektorā. Vienlaikus MUNa režīms saglabātos sektoros, kuros vērojams augsts ēnu ekonomikas īpatsvars (piemēram, pakalpojumu sektoros, kur pakalpojumu fiziskai personai sniedz cita fiziska persona). Tādējādi arī...

Kā informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), turpmāk Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pensionāriem, kuriem Krievijas pensijas tiek izmaksātas ar VSAA starpniecību, vairs nevajadzēs vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) apliecinājuma par nodokļa atbrīvojuma piemērošanu saņemšanai, lai pēc tam šo apliecinājumu iesniegtu VSAA. VSAA ir vienojusies ar VID par informācijas apmaiņu starp abām iestādēm, lai VSAA, neiesaistot pensijas saņēmējus, saņemtu VID apliecinājumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma piemērošanu Krievijas pensijām, kas tiek izmaksātas ar VSAA starpniecību. Pamatojoties uz saņemto informāciju no VID, VSAA, izmaksājot Krievijas pensiju, neieturēs iedzīvotāju ienākuma nodokli. Minēto nodokļa atbrīvojumu Krievijas pensijai paredz Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, nosakot, ka Krievijas pensija apliekama ar nodokli tikai Krievijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome piektdien, 13.novembrī, pieņēma lēmumu aicināt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nekavējoties iejaukties un uzņemties līderību jaunas sarunu platformas izveidošanā starp politikas veidotājiem un vadošajām biznesa organizācijām. LTRK padome nolēma, ka ir bezjēdzīgi pieprasīt finanšu ministra Jāņa Reira demisiju, jo uzskata, ka viņš nav lēmumu pieņēmējs, ko viņa vietā dara partijas "Vienotība" pārstāvji Arvils Ašeradens, Kārlis Šadurskis, sabiedrisko attiecību speciālisti partijā un Finanšu ministrijā, kā arī citi valdības stabilitātes "tirgoņi". "Lai arī izskatījām jautājumu par finanšu ministra Jāņa Reira demisijas pieprasīšanu, nolēmām, ka tas situāciju nerisinās, jo viņš ir tikai "seja", bet lēmumus pieņem ierēdņi, partijas līderi un sabiedrisko attiecību speciālisti," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka pēdējos mēnešus valstiskā līmenī risināti vairāki jautājumi, kurus ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, tāpēc uzņēmēji vēlējās turpināt konstruktīvu sadarbību. Diemžēl mērķis nav sasniegts un Finanšu ministrija turpina uzsākto "citrona izspiešanas" politiku, izdomājot arvien jaunus nodokļus un...