NODOKĻI

Valdības sēdē 13. oktobrī tika izskatīts Labklājības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu" . Ziņojumā norādīts uz sekojošiem secinājumiem: 1. Kopš 2011.gada sākuma, kad par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem varēja reģistrēties ne tikai jaunreģistrētie nodokļu maksātāji, bet arī iepriekšējos periodos reģistrētie nodokļu maksātāji, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits palielinājies 5,7 reizes. 2. Pieaug arī to mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits, kuri zaudējuši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, neizpildot kādu no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma nosacījumiem, t.i., mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu ar 2014.gada 31.decembri zaudēja 5 273 nodokļa maksātāju, bet savu darbību pilnībā izbeidza 2 973 nodokļa maksātāju. Kopš 2011.gada šādu nodokļa maksātāju skaits pieaudzis par 2 358 maksātājiem jeb 383,4%. 3. Personām, par kurām nodokļi tiek maksāti, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar pakalpojumu apmēru, kas tiek piešķirti personām, kuras veikušas iemaksas vispārējā kārtībā....

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens vakar, 13. oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē nācis klajā ar jaunu priekšlikumu par speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu uzņēmējdarbības sācējiem to sākotnējās darbības posmā no 2017. gada. Tāpat viņš informēja, ka tiek strādāts pie regulējuma par specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikrouzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu. Līdzīgas idejas vakar, tiekoties vieslekcijā ar Biznesa augstskolas Turība pārstāvjiem, izteica arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, uzsverot, ka mazajiem uzņēmējiem nepieciešams vienkāršot gan nodokļu nomaksu, gan grāmatvedības kārtošanas prasības, kas patlaban ir pietiekami sarežģītas. VID ģenerāldirektore atzina, ka neatbalsta mikrouzņēmumu nodokli pašreizējā regulējumā, jo tas kropļo konkurenci, tāpēc jāmeklē cits risinājums, kā atbalstīt tos, kas patiešām ir biznesa uzsācēji, vai kuru uzņēmējdarbības apjomi ir nelieli. Atgādinām, ka Saeima 8.oktobrī nodeva izskatīšanai komisijās grozījumu projektu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz...

Rīgas dome 13. oktobrī izdarīja grozījums saistošajos noteikumos "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā", papildinot to personu loku, kam tiks piemērota samazināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme Rīgā. Papildus Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem samazinātā nodokļa likme tiks piemērota arī Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu un Šveices konfederācijas pilsoņiem, kā arī personām, kas saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā. Šie atvieglojumi tiek piešķirti ar nosacījumu, ka dzīvesvieta Latvijā deklarēta vismaz septiņus gadus. Tādējādi vienlīdzīgi nosacījumi tiek piešķirti ne tikai Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, bet arī tām personām, kurām ir ilgstoša un pastāvīga saikne ar Latviju. Kā norādījis Rīgas domes Labklājības departaments, daudzi ārvalstu pensionāri, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, saņem nelielas pensijas un ir Sociālā dienesta klienti. Ja viņiem būtiski palielinātos NĪN maksājums, pašvaldībai nāktos attiecīgi arī palielināt sociālo atbalstu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu "Par pāreju uz iezīmēto (marķēto) naftas produktu piegādi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem 2015.gada 30.oktobrī". VID atgādina, ka 30. oktobrī stāsies spēkā grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”, kas nosaka, ka akcīzes nodokļa likmi 50 EUR par 1000 litriem piemēro dīzeļdegvielai (gāzeļļai) un tādai dīzeļdegvielai (gāzeļļai), kurai pievienota no rapšu sēklām iegūta biodīzeļdegviela, ja attiecīgie naftas produkti tiek iezīmēti (marķēti) saskaņā ar šā likuma 28.pantu un ja tos izmanto atbilstoši likuma 18.panta piektajā daļā minētajam veidam, mērķiem un nosacījumiem (lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei, kā arī tādas meža vai purva zemes apstrādei, kur kultivē dzērvenes vai mellenes un zemes zem zivju dīķiem apstrādei, ja ir nodrošināti minimālie ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas). Likumā noteiktā norma par naftas produktu iezīmēšanu (marķēšanu) ar fiskālo marķieri un krāsvielu stājas spēkā 2015.gada 30.oktobrī. Lai atbilstoši likuma pārejas noteikumu 76. punktam, 30.oktobrī tirdzniecības vietās tiktu nodrošināta likumā noteiktā dīzeļdegviela (gāzeļļa) vai dīzeļdegviela...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ir aktualizēts informatīvais materiāls "Nodokļu maksāšanas kārtība ārvalstu vēstniecībās Latvijā nodarbinātām personām" . Informatīvajā materiālā sniegta informācija par nodokļu piemērošanas kārtību ārvalstu diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās Latvijā nodarbinātu fizisko personu – rezidentu – ienākumam no algota darba. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Informatīvajā materiālā skaidrots: ja fizisko personu – Latvijas rezidentu – nodarbina darba devējs – ārvalsts nodokļu maksātājs –, algas nodokli aprēķina un budžetā iemaksā darba devējs vai pats nodokļa maksātājs. Fiziskā persona pati aprēķina algas nodokli no saviem algota darba ienākumiem un iemaksā to budžetā, ja algas nodokli par tās ienākumiem nemaksā darba devējs – ārvalsts diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība Latvijas Republikā (attiecas uz šo pārstāvniecību vietējo personālu). Fiziskā persona – rezidents – reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā persona stājusies darba attiecībās ar ārvalsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību Latvijas Republikā. Reģistrējoties par algas nodokļa maksātāju, fiziskā persona uzrāda pasi...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka autoratlīdzībām – ienākumiem, kas tiek izmaksāti, noslēdzot autoratlīdzību līgumu, ir noteikta īpaša valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtība. Tām fiziskajām personām, kuru ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 360 eiro un kuras vienlaikus nav darba attiecībās nedz ar autoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citu darba devēju, jāreģistrējas VID pašnodarbinātās personas statusā un reizi ceturksnī jāveic obligātās iemaksas valsts budžetā 30,58% apmērā no brīvi izraudzītas saņemtā ienākuma daļas, bet ne mazāk kā no 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas pašnodarbinātās personas statusā līdz nākamā mēneša 10.datumam, kad ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro. Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties pašnodarbinātās personas statusā jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Lai noteiktu, vai ienākums no autoratlīdzības ir vismaz 360 eiro mēnesī, no līgumā norādītās autoratlīdzības jāatskaita autora darba radīšanas izdevumi, kuru normas ir noteiktas 15% - 40% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Piemēram, ja līgumā...

Vairāki jaunie un perspektīvie uzņēmumi ir nosūtījuši atklātu vēstuli valdībai, kurā pauž viedokli, ka valdības atbalstītais plāns atcelt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāja statusu var būtiski apdraudēt inovatīvu un jaunu IT produktu rašanos Latvijā. Kā norāda vēstules autori, MUN ir ārkārtīgi svarīgs IT jaunuzņēmumiem, kuriem pirmajos darbības gados darbaspēks rada nozīmīgākās izmaksas, un šādi grozījumi ilgtermiņā var traucēt tehnoloģiju nozares attīstību kopumā. Pēc valdības apstiprinātā plāna mainīt mikrouzņēmumu nodokļa likmi, ir noteiktas 37 nozares, kas nedrīkstēs pretendēt uz MUN statusu. Starp tām ir iekļauti arī jaunuzņēmumi (start-up), kas tādējādi zaudēs vienu no instrumentiem kā efektīvi attīstīt savu uzņēmējdarbību. Jaunuzņēmumiem, kas strādā pie jaunu tehnoloģiju izstrādes nepieciešami kvalificēti darbinieki, kas ļautu radīt konkurētspējīgu produktu pasaules līmenī. Atņemot MUN, tiek mazināta iespēja šādus profesionāļus piesaistīt. Nepastāvot labvēlīgam nodokļu režīmam, IT speciālisti izvēlēsies citas valstis, lai attīstītu pasaules līmeņa produktus globālam tirgum. Rezultātā Latvija zaudēs ne tikai jaunus un uzņēmīgus speciālistus, bet arī nākotnes nodokļu ieņēmumus....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2015.gada septembrī Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" Pieņemšanas datums: 17.09.2015. Spēkā stāšanās datums: 01.10.2015. Komentārs/skaidrojums: Likuma 1.pantu papildināts ar jaunu terminu - pamatdarbības veids — atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulai (EK) Nr.1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju par īpašām statistikas jomām klasificēts nodokļa maksātāja (izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību) darbības veids ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā. Nodokļu maksātājiem, kas uzsāk saimniecisko darbību, pamatdarbības veidu nosaka pēc plānotajiem apgrozījuma rādītājiem. Likumā noteikta kārtībā, kādā nodokļu maksātājs paziņo par pamatdarbības veida maiņu. Likuma darbības sfēra papildināta ar normu, nosakot nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta un kredītinformācijas biroja papildu pienākumus fizisko personu datu apstrādē, ja tiek sniegta informācija par fiziskās personas ienākumiem. Ar grozījumiem noteikts, ka administratīvais akts uzskatāms par paziņotu otrajā...

Vakar, 1. oktobrī, Valsts kontrole (VK) publiskojusi revīzijas ziņojumus "Par Latvijas Republikas 2014.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" un par trīs pašvaldību (Ozolnieku, Brocēnu un Liepājas) 2014. gada pārskatiem. VK konstatējusi, ka nepilnīga informācija par valstij pienākošos nodokļu apmēru, neizsekojama valsts institūciju pārskatu apkopošana kopējā valsts Saimnieciskā gada pārskatā jeb konsolidācijas process, neuzskaitīti vai nepareizi uzskaitīti pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumi un nevēlēšanās uzrādīt Dienvidu tilta būvniecības izdevumus kā parādu aizdevējam – tie ir galvenie iemesli, kāpēc VK savu atzinumu par Latvijas Republikas 2014.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (Pārskats) sniegusi ar iebildēm. Taču VK šajā revīzijā vērtēja ne tikai finanšu uzskaites pareizību. Revīzijā tika vērtēta arī atbildīgo iestāžu rīcība valsts budžeta plānošanā un izdevumu likumības un lietderības nodrošināšanā. Īpaši tādēļ, ka jau iepriekšējos gados revidenti bija snieguši ieteikumus finanšu vadības uzlabošanai, taču tā bija izrādījusies “saucēja balss tuksnesī”. Varētu šķist, ka tikai VK saredz būtiskus...

Valdība 15.septembrī atbalstīja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Likumprojekti paredz pilnveidot informācijas apmaiņas mehānismu starp finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, informē Finanšu ministrija. Ir norisinājušās sarunas ar lielākajām kredītiestādēm, kuras apkalpo Latvijas Republikas rezidentus: SEB banku, Swedbank, DNB Nord un Citadeli. Minētās kredītiestādes pauda izpratni par to, ka šī informācija būtu nepieciešama VID, un saskatīja lietderības aspektus šādas informācijas aprites sistēmas izveidošanai. Vienlaikus minēto kredītiestāžu pārstāvji uzsvēra, ka šīs sistēmas iestrāde ir iespējama tikai, ja pastāv nepārvarami tiesiskie šķēršļi informācijas saņemšanai tieši no Kontroles dienesta. Tika pieņemts lēmums normatīvajā aktā noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tieši sniegt ieņēmumu dienestam informāciju tādā pašā apjomā, kādu saņem Kontroles dienests, bet attiecībā uz nodokļu riskiem. Galvenie parametri, kas jāņem vērā, ir šādi: ja kredītiestāde konstatēs, ka konkrēts darījums ir aizdomīgs (iespējama izvairīšanās no nodokļu nomaksas), informācija...

Uzturoties darba vizītē Gruzijā, Tbilisi, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Finanšu Ministra pirmais vietnieks, Gruzijas Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Giorgi Tabuashvili 29.septembrī parakstīja kompetento iestāžu līgumu par savstarpējo administratīvo palīdzību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Minētais līgums par informācijas apmaiņas nodokļu jomā intensificēšanu un automātisko informācijas apmaiņu par nerezidentu gūtajiem ienākumiem tika izstrādāts un ir parakstīts, balstoties uz 2004.gada 13.oktobrī noslēgto Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Abas puses atzīst, ka informācijas apmaiņa starp Latvijas un Gruzijas nodokļu administrācijām ir būtisks efektīvas nodokļu iekasēšanas un pārkāpumu novēršanas priekšnosacījums. Minētais līgums būs pieejams VID mājaslapas www.vid.gov.lv sadaļā "Tiesību akti/ Starptautiskie līgumi/Administratīvās palīdzības līgumi", kā arī mājaslapas angļu valodas versijā. Vienlaikus darba vizītes laikā VID vadošās amatpersonas ar Gruzijas kolēģiem apsprieda arī viņu pieredzi un praksi vairāku nodokļu administrācijai aktuālu jautājumu risināšanā - darbības un attīstības stratēģija,...

Finanšu ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izplatot publiski informāciju par nodokļu politikas izmaiņām no 2016.gada 1.janvāra, sniedz nepilnīgus un maldīgus aprēķinus. Šādi rīkojoties, uzņēmēju organizācija sniedz izkropļotu priekšstatu par nodokļu politiku valstī. Organizācijas sagatavotie informatīvie materiāli nesniedz patiesus un objektīvus rādītājus par nodokļu jomu, bet tie tiek pasniegti sev, nevis visai sabiedrībai vēlamā veidā. Lai sabiedrībai sniegtu precīzu un izvērstu informāciju par nodokļu politiku, ministrija aicina iepazīties ar Finanšu ministrijas komentāriem par LDDK informatīvajiem materiāliem. LDDK sagatavoto informāciju var skatīt šeit. Tā, piemēram, sagatavojot informāciju par darbaspēka nodokļu slogu, LDDK nav iekļāvusi aprēķinos atvieglojumus par apgādībā esošajām personām. Tāpēc strādājošais pat tikai ar vienu apgādājamo Latvijā saņems vairāk un darba devējam nodokļos izmaksās mazāk kā pārējās Baltijas valstīs. Ņemot vērā visus nosacījums, Latvijā darba ņēmējs saņem lielāku atalgojumu "uz rokas" pēc visu nodokļu nomaksas. Tāpēc Latvijā no 1000 eiro bruto algas neto alga ir 612,81 eiro...

Nav iespējams akceptēt valdības iecerēto principiālo kursa maiņu nodokļu jomā, kas nopietni ietekmēs vispārējo uzņēmumu konkurētspēju, - šāds ir, Latvijas lielākās darba devēju organizācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viedoklis. LDDK sagatavojusi uzskatāmas infografikas, parādot kāds jau patlaban ir nodokļu slogs (skat zemāk zem teksta). LDDK viceprezidents Mārtiņš Bičevskis norāda – līdz pat šā gada augustam visiem trim sociālā dialoga partneriem – darba devējiem, arodbiedrībām un valdībai – bija vienota izpratne par Latvijas tautsaimniecības virzību: straujākā izaugsmes tempā tuvoties Rietumeiropas valstu līmenim, tostarp iedzīvotāju atalgojuma un labklājības līmenim, tādējādi mazinot iedzīvotāju motivāciju meklēt darbu ārpus Latvijas. Taču augustā valdība nāca klajā ar budžeta piedāvājuma paketi 2016.gadam, mainot līdzšinējo uzstādījumu un lemjot par labu būtiskam darbaspēka nodokļu sloga palielinājumam. Kā uzsver LDDK Viceprezidents Juris Biķis, pašreizējie valdības lēmumi ir kūlenis atpakaļ uz ēnu ekonomikas veicināšanu un īstermiņa risinājumiem. Valdība faktiski dod papildu konkurences priekšrocības tiem, kas maksā daļu algu aploksnēs vai darbojas...

Otrdien, 22. septembrī, valdības sēdē tika pieņemts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Viena no izmaiņām, ko likumprojekts paredz - krietni samazināt patentmaksu maksātāju pieļaujamo ienākumu slieksni. Pašreizējais maksimālais pieļaujamais ienākumu slieksnis patentmaksu maksātājiem ir 50 000 eiro, kas atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajam slieksnim, kas paredz pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Ar IIN likuma grozījumiem plānots šo slieksni samazināt vairāk nekā trīs reizes - līdz 15 000 eiro (šāds slieksnis noteikts, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta sniegtos statistikas datus par saimnieciskās darbības veicēju, kas sniedz pakalpojumus patentmaksas maksātājiem noteiktajās jomās, vidējo gada apgrozījumu). Šādas izmaiņas plānotas ieviest tāpēc, ka uz patentmaksas maksātājiem netiks attiecināts nosacījums par minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu.

Otrdien, 22.septembrī valdības sēdē, uzklausot lauksaimnieku organizāciju viedokli un izskatot sagatavotos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", tika pieņemts lēmums nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) rēķināt no speciālās vērtības (lauku zemes kadastrālā vērtība ar noteiktu pieauguma ierobežojumu). Lauksaimnieku organizācijas nepiekrīt otrdien apstiprinātajiem likuma grozījumiem, kas paredz speciālās vērtības pieauguma ierobežojumu līdz 20 % gadā. Pēc garām diskusijām konceptuāli MK sēdē tika panākta vienošanās ar Ministru prezidenti, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju par speciālās vērtības lēzenāku pieaugumu līdz 10% gadā. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības lēmums šajā jautājumā tiek gaidīts nākamās nedēļas sākumā. Minētās izmaiņas ir paredzēts veikt, kad likumprojekts nonāks atbildīgajā Saeimas komisijā. Valdības lēmumu komentē Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugums tieši ietekmē lauksaimniecības gala produktu, tam kļūstot mazāk konkurētspējīgam. Uzsveram, ka Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji šogad krasi izjūt Krievijas embargo radītās sekas. NĪN straujais pieaugums Latvijas lauksaimniekus nostāda vēl nevienlīdzīgākā pozīcijā attiecībā pret pārējiem Eiropas...