NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) informē, ka speciālā kārtība attiecībā uz Rīgas pašvaldības teritorijā un Ventspils pašvaldības teritorijā reģistrēto nodokļu maksātāju iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieskaitīšanu valsts un pašvaldības budžetā ir spēkā vēl tikai līdz 2014.gada 31.decembrim. Savukārt, sākot ar 2015.gada 1.janvāri, tā mainīsies un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi par minēto pašvaldību teritorijā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem būs jāveic tikai Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā. Minētās izmaiņas nosaka Ministru kabineta 2014.gada 3.novembra noteikumi Nr.680 "Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"". Līdz 2014.gada beigām spēkā esošajā kārtībā noteikts, ka Rīgā vai Ventspilī dzīvojošiem nodokļu maksātājiem vai darba devējiem, kuri atrodas minēto pašvaldību administratīvajā teritorijā, iedzīvotāju ienākuma nodoklis no šo pašvaldību teritorijā dzīvojošo darba ņēmēju darba samaksas jāieskaita attiecīgās pašvaldības budžeta kontā, bet nodokļa summas no pārējo darba ņēmēju darba samaksas - attiecīgajā Valsts kases kontā. VID atgādina, ka darba devējam algas nodoklis jāietur un...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka kopš 2014.gada 2.oktobra ir spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredz, ka no 2015.gada 1.augusta visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem būs jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundas tarifa likme nav zemāka par 80 % no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. Savukārt, ja tiek konstatēti kandidāta vai pretendenta nodokļu parādi iepirkuma izsludināšanas dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iepirkuma uzsākšanu (ja iepirkums nav jāizsludina), vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kandidāts vai pretendents tiek izslēgts no dalības iepirkumā. Minētie grozījumi Publisko iepirkumu likumā tika pieņemti ar mērķi mazināt situācijas, kad valsts un pašvaldību iepirkumos piesakās un arī uzvar ģenerāluzņēmēji, kuri paši atbilst Publisko iepirkumu likumā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz darbinieku vidējām algām un nodokļu nomaksas saistību izpildi, savukārt viņu apakšuzņēmēju atbilstība šiem kritērijiem netiek ņemta vērā. Tādējādi tiek kropļota godīga konkurence un...

Piektdien, 5. decembrī, valdība izskatīja un atbalstīja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Izmaiņas nosaka negodprātīgu nodokļu maksātāju valdes locekļa atbildību par nodokļu parādiem, kā arī citas būtiskas izmaiņas, paaugstinot nodokļu iekasēšanas un administrēšanas efektivitāti. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimā. Grozījumi paaugstinās juridisko personu esošo vai bijušo valdes locekļu atbildības līmeni attiecībā uz juridiskās personas nodokļu un citu obligāto maksājumu samaksu valsts vai pašvaldību budžetā un citu tai normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi. Ieviešot šīs izmaiņas, tiks radīts mehānisms, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests (VID) būs tiesīgs pieprasīt valdes loceklim segt juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu saistības. Valdes loceklim noteiktos gadījumos tiek noteikta personiskā atbildība par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem. VID varēs izvērtēt valdes locekļa pienākumu atlīdzināt juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus tikai gadījumā, ja juridiskai personai nebūs pasludināts maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Lai uzsāktu procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no valdes...

Piektdien, 5.decembrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izskatīti un atbalstīti grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz vairākas jaunas nodokļa normas. Lai novērstu nodokļu nevienlīdzību starp personām, kas saņem pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, un personām, kas saņem pensiju atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, turpmāk likumā paredzēts noteikt, ka vispārējais neapliekamais minimums 75 eiro apmērā tiks piemērots līdz brīdim, kad pensijas saņēmējs būs sasniedzis Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu. Tāpat, lai mazinātu administratīvo slogu ģimenēm ar bērniem un radītu stimulu bērniem - skolēniem vasaras brīvlaikā strādāt, likumā paredzētas vairākas izmaiņas. Pirmkārt, jaunais atvieglojums taupīs vecāku laiku, jo turpmāk, ja apgādībā esošs bērns vēlēsies vasaras brīvlaikā (no 1.jūnija līdz 31.augustam) strādāt, bērns vecākam nebūs algas nodokļa grāmatiņā jāņem nost no apgādībā esošām personām (darbu beidzot, atbilstoši nebūs algas nodokļa grāmatiņā jāuzliek kā apgādībā esoša persona). Otrkārt, grozījumi ļaus vasaras brīvlaikā par bērnu (skolēnu - līdz 19 gadu vecumam), kas strādā, piemērot divus...

Piektdien, 5.decembrī, Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklāja informatīvi sociālo kampaņu "Dots devējam atdodas". Kampaņas izaicinājums ir veicināt vienu no Latvijas iedzīvotāju pamatpienākumiem - godprātīgu nodokļu nomaksu, mainot sabiedrības domāšanas veidu un attieksmi un paaugstinot iedzīvotāju izpratni par godprātīgas nodokļu nomaksas nozīmīgumu valsts ilgtermiņa attīstībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai. "Esam nonākuši pie apziņas, ka sabiedrībai nepietiekami tiek skaidrots, kur tiek tērēti nodokļi. Mums nepieciešams mainīt sabiedrības domāšanu un skaidrot, kādēļ ir tik svarīgi maksāt nodokļus, jo pretējā gadījumā mēs nevis attīstīsimies un dzīvosim labāk, bet tieši pretēji - dzīvosim sliktāk, ko nevēlas neviens", uzsver VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Rīgas Ekonomikas augstskolas docētājs Arnis Sauka atklāj, ka "ēnu ekonomika ir dinamiska parādība - vienu gadu rādītāji ir augstāki, citu tie ir zemāki. Taču mums jāatceras, ka mēs nevaram prasīt no valsts kaut ko, ja paši tai pretī neko nedodam." Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone lika aizdomāties un...

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2014.gada novembrī. Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti 24.pantā: - pirmās daļas 9.punktā vārds „radies” aizstāts ar vārdiem „un zaudējumi radušies”; - 1.5 daļa pēc vārdiem „minēto iesniegumu” papildināta ar vārdiem „ievēro Komisijas (ES) 2013.gada 18.decembra regulu Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013.gada 24.decembris, Nr.L352/1), Komisijas (ES) 2013.gada 18.decembra regulu Nr.1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013.gada 24.decembris, Nr.L352/9) un Komisijas (ES) 2014.gada 27.jūnija regulu Nr.717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014.gada 28.jūnijs, Nr.L190/45), kā arī” Pieņemts: 23.10.2014. Stājas spēkā: 06.11.2014. Ministru kabineta 2014.gada 3.novembrī noteikumi Nr.680 „Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos...

Trešdien, 3. decembrī, Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) Padomes sēdē viesojās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kas sniedza plašu skaidrojumu gan par nodokļu iekasēšanu, gan ēnu ekonomikas apkarošanas aktualitātēm. VID ģenerāldirektore uzsvēra, ka jau 3 mēnešus nav izpildīts nodokļu iekasēšanas plāns. Lai gan PVN, IIN un VSSA iemaksas šajā kontekstā ir iekasētas ļoti labi, tomēr novembra mēnesī nav izpildīts plāns gan VSAA iemaksu, gan IIN jomā. VID vadītāja informēja, ka, analizējot dažādus pētījumus par ēnu ekonomiku, ES tā ir 18,5%, Latvijā - 24,7. I.Pētersone informēja, ka patlaban Latvijā ir 798 000 nodarbināto personu. Skaitļi rāda, ka bruto darba samaksa šogad ir pieaugusi par 8%, taču vidējā alga – par 6,9%. Aktīvie darba devēji – tie, kas maksā nodokļus – Latvijā ir 53 502. Taču dati rāda, ka pusē no šiem uzņēmumiem darbinieki saņem darba samaksu, kas ir zemāka par minimālo algu. I. Pētersone atzina, ka daudzi darba devēji modelē dažādas metodes,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) vērš uzmanību, ka Pasaules Bankas DoingBusiness 2015 pētījumā nodokļu saistību izpildes jomā Latvija ir 24.vietā, kas ir par četrām vietām augstāk nekā DoingBusiness 2014 pētījumā, ņemot vērā pētījuma metodoloģijas izmaiņu ietekmi. Ja Latvijas rezultātus ar iepriekšējo pētījumu salīdzina tieši, neņemot vērā metodoloģijas izmaiņas, Latvija ir pakāpusies pat par 25.vietām, jo DoingBusiness 2014 pētījumā nodokļu maksāšanas jomā Latvija bija 49.vietā. Ir uzlabojies Latvijas novērtējums rādītājā „Nodokļu maksāšanai nepieciešamais laiks”, proti, DoingBusiness 2015 pētījumā apskatāmo nodokļu veidu aprēķināšanai un nomaksai nodokļu maksātājam Latvijā ir nepieciešams par 71 stundu gadā mazāk nekā iepriekš, proti, 193 stundas gadā (iepriekšējā pētījumā norādīto 264 stundu vietā). Sociālās apdrošināšanas iemaksām nepieciešamais laiks ir samazinājies par 40 stundām, uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksai – par trim stundām, bet pievienotās vērtības nodoklim - par 28 stundām. DoingBusiness 2015 pētījumā Latvija ir minēta to valstu starpā, kuras veikušas ievērojamas reformas un uzlabojumus šādās ar nodokļu nomaksu saistītās...

Otrdien, 2. decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par Latvijas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Līgums veicinās komercdarbību un ārvalstu investīciju piesaistīšanu abās pusēs. Galvenie līguma uzdevumi ir nodrošināt katras līgumslēdzēja puses investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzēja pusē, kuru neietekmēs otras puses nodokļu normatīvo aktu grozījumi. Tāpat uzdevums ir radīt likumīgu pamatu abu pušu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai un novērst iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu. Abu pušu potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu aplikšanas režīms otrā līgumslēdzēja pusē gan attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākumu, gan arī uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzības, kas ir definētas līgumā un attiecībā uz kurām ir noteiktas maksimālās likmes, pēc kādām otra puse drīkst šos ienākumu veidus aplikt. Līgumā tiek noteikts, ka to izcelsmes...

Valdība otrdien, 2. decembrī, izskatīja apjomīgus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz ieviest dažādas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā gan attiecībā uz kapitālsabiedrību valžu locekļiem, gan laukstrādniekiem, gan morālā kaitējuma atlīdzības saņēmējiem un citām personu grupām. Grozījumi paredz mainīt līdzšinējo kārtību, pēc kuras nosaka, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu. Tie paredz atteikties no sasaistes ar uzņēmuma pirmstaksācijas gada apgrozījumu, kā vienīgos kritērijus nosakot taksācijas gada kārtējā mēneša apgrozījumu, kas pārsniedz piecas minimālās mēneša darba algas un faktu, ka kapitālsabiedrībai taksācijas gada attiecīgajā mēnesī nav neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst ne mazāku atlīdzību kā minimālā mēneša darba alga. Piecas minimālās darba algas mēneša apgrozījumā ir krietni augstāks slieksnis nekā iepriekš piemērotais pirmstaksācijas gada 12 minimālo mēneša darba algu apmēra reizinājums ar koeficientu 3,3. Likumprojekta autori sliekšņa paaugstināšanu pamato ar to, lai "neradītu papildu slogu mazajām kapitālsabiedrībām, kā arī, lai novērstu nodokļu plānošanu, maksājot...

Biedrības "Nacionālo uzņēmēju padome" biedri ir apkopojuši svarīgākos argumentus par mikrouzņēmumu likmes saglabāšanu 2015.gadā pašreizējā 9% līmenī. Nacionālo uzņēmēju padome, rodot iespēju paust savu pozīciju šajā jautājumā, vērš uzmanību uz būtiskiem faktoriem, kas runā par labu nodokļa likmes saglabāšanai. Finanšu un budžeta komisijas vadītājs Kārļa Šadurska kungs intervijā Latvijas Radio autorprogrammā “Krustpunktā" apgalvoja, ka lēmums par likmes palielināšanu ir pieņemts pirms gada. "Vai ekonomiski politiskā situācija pirms gada būtiski neatšķīrās no tagadējās un optimistiskais skatījums uz Latvijas tautsaimniecību nebija diametrāli pretējs šodienai?", jautā Nacionālo uzņēmēju padome. Eiropas Savienības ieviesto sankciju rezultātā ievērojami mainījusies Latvijas iekšējā patēriņa struktūra, virkne tā dēvēto lielo uzņēmumu, samazinoties eksporta tirgus daļai, spiesti palielināt savas produkcijas realizācijas apjomu iekšējā tirgū, un mikrouzņēmumiem atvēlētā niša tādējādi sašaurinās. Savukārt valsts nākusi klajā ar paziņojumiem kompensēt izdevumus uzņēmumiem, kuru eksporta apjomi kritušies, tā radot bezprecedenta situāciju, kad solītā atbalsta vietā mazie uzņēmumi nesaņem neko, kompensācijas un nodokļu brīvdienas tiek piešķirtas ārvalstīs...

Šonedēļ, kad līdz Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē atlicis viens mēnesis, Rīgā tiek organizēta Eiropas darba devēju konfederācijas BUSINESSEUROPE nodokļu politikas darba grupas sanāksme, kurā tiks apspriesta ES kopējā nodokļu politika, gan ar pievienotās vērtības nodokli saistīti jautājumi. Uz nodokļu politikas darba grupas secinājumu pamata tiek izstrādāta Eiropas darba devēju pozīcija nozīmīgos nodokļu politikas jautājumos un iesniegta Eiropas Komisijai. BUSINESSEUROPE nodokļu politikas darba grupa tiekas vairākas reizes gadā, tostarp divas reizes gadā organizējot sanāksmes attiecīgajā laikā prezidējošajās ES dalībvalstīs un šajās sanāksmēs izskatot aktuālās likumdošanas iniciatīvas nodokļu politikas jomā. Šajās sanāksmēs regulāri piedalās Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta pārstāvji, lai tieši gūtu ieskatu Eiropas biznesa vides nostājā un viedokļos par nodokļu politikas iniciatīvām. BUSINESSEUROPE pārstāvji piedalās Eiropas Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kā arī aktīvi iesaistās ne tikai ES līmeņa, bet arī globāla mēroga nodokļu politikas jautājumu risināšanā, piedaloties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un tās paspārnē esošās Biznesa...

Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), saskaņā ar Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) veikto pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2013." ēnu ekonomikas apmērs mazumtirdzniecības nozarē Latvijā ir 20,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt pakalpojumu sniegšanas nozarē – 19,8% no IKP. Lai gan salīdzinājumā ar 2010.gadu tam ir tendence pakāpeniski samazināties, tomēr Baltijas valstu vidū Latvijā tas joprojām ir visaugstākais. Pētījuma dati arī liecina, ka Latvijā 2013.gadā lielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente ir tieši neuzrādītā peļņa (42%), kam seko „aplokšņu algas” (40,1%). Minētās nozares – mazumtirdzniecības nozare un pakalpojumu sniegšanas nozare – ir cieši saistītas ar kases aparātu un kases aparātu sistēmu izmantošanu ieņēmumu reģistrēšanā, uzskaitē un atspoguļošanā uzņēmumu grāmatvedībā. VID kontroles pasākumu laikā arvien biežāk konstatē liela apjoma krāpniecības gadījumus, kas tiek realizēti ar mērķi neuzrādīt uzņēmuma gūtos ienākumus pilnā apmērā. Tas tiek panākts, neatļauti iejaucoties un manipulējot ar elektronisko kases aparātu sistēmu datiem. Tādējādi ievērojami tiek...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs plāno uzsākt nodarboties ar fitnesa kluba darbību, kur pamatpakalpojums ir nodrošināt klientus ar trenažieru zāles pakalpojumiem. Papildus tam iesniedzējs plāno slēgt uzņēmuma līgumus ar pašnodarbinātām personām (nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs), kas sniegs klientiem gan konsultācijas fitnesa jautājumos, gan praktisku palīdzību, pildot sporta vingrojumus. Apkopojot sniegto pakalpojumu daudzumu un kvalitāti, pašnodarbināta persona, saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu ar Iesniedzēju, perioda (mēneša) beigās iesniedz rēķinu Iesniedzējam par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt, klients par pakalpojumu veic samaksu Iesniedzēja kasē. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 1.panta divdesmit sesto daļu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Iesniedzēja skatījumā, saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standarta Nr.6 „Ieņēmumi” 4.punktu,...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) vērš uzmanību, ka priekšlikums konkrētos gadījumos noteikt uzņēmuma valdes loceklim personisko atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem ir vērsts tikai pret tiem negodprātīgajiem komersantiem, kam reģistrējot savu saimniecisko darbību, nav bijis nodoms nodarboties ar godīgu komercdarbību, bet gan apzināti uzkrāt nodokļu parādus un pēc tam pamest savas komercsabiedrības, vai kuru mērķis jau sākotnēji ir bijis iesaistīties vai atbalstīt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanā no valsts budžeta. VID priekšlikums nekādā veidā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus, kuri pat nodokļu parādu rašanās gadījumā sadarbojas ar VID un izrāda vēlmi atrisināt situāciju, izmantojot kādu no normatīvajos aktos paredzētajām iespējām. Tas ir vērsts tikai pret tiem negodprātīgajiem uzņēmējiem, kuri nodokļu parādu gadījumos izvēlas nerisināt to nomaksu ar valsti, bet gan pamest savas komercsabiedrības un izvairīties no atbildības, tādējādi kropļojot uzņēmējdarbības vidi kopumā. Šie negodprātīgie komersanti īsā laikā izveido parādu virs 16 000 eiro un neveic nekādas...