NODOKĻI

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) vērš uzmanību, ka 2014.gada 1.jūlijā stāsies spēkā izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas noteiks papildu kritērijus personu iekļaušanai riska personu sarakstā. Šie kritēriji būs saistīti ar personas aktuālajiem nodokļu parādiem, tādēļ VID aicina tās personas, kurām radušās grūtības nodokļu saistību izpildē, laikus vērsties VID un vienoties par piemērotāko nodokļu normatīvajos aktos noteikto situācijas risinājumu. Atgādinām, ka no 2014.gada 1.janvāra VID ir tiesīgs fizisko personu iekļaut riska personu sarakstā šādos gadījumos: Persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību,ir zudis pamats personas iekļaušanai riska personu sarakstā, t.i. persona ir novērsusi atbilstību attiecīgajam kritērijam un par to paziņojusi VID. Ja ir zudis pamats personas iekļaušanai riska personu sarakstā un persona par to paziņojusi VID, dienests operatīvi vienas darba dienas laikā izvērtē saņemto informāciju, lemj par personas izslēgšanu no riska personu saraksta un pieņemto lēmumu nosūta attiecīgajai personai. Riska personu saraksts nav publiski pieejams.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2014.gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumi Nr.166 „ Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai” Noteikumi nosaka kārtību:- kādā sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāji tiek reģistrēti sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma), - kādā Lauku atbalsta dienests nodrošina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa aprēķināšanu un šī nodokļa sadalījumu pa budžetiem. Noteikumi nosaka ka Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts darba inspekcijai un Valsts robežsardzei Lauku atbalsta dienests nodrošina autorizētu pieeju informācijas sistēmai, lai šīs institūcijas varētu administrēt un kontrolēt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma piemērošanu. Noteikumi nosaka, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājam vienu reizi mēnesī jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas...

Turpinoties ekonomikas izaugsmei, kopējos nodokļu ieņēmumos šā gada pirmajā ceturksnī bija vērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un kopumā tie bija atbilstoši plānotajam līmenim. Vislielāko pieaugumu nodrošināja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu kāpums. Šo nodokļu ieņēmumi pārsniedza plānoto apjomu, informē Finanšu ministrija. Nedaudz palielinājās sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms. Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju kaimiņu reģionos, pēc pirmā ceturkšņa budžeta datiem tās negatīvā ietekme uz valsts finansēm nav novērojama. Taču, ņemot vērā neskaidro situācijas attīstību, Finanšu ministrija ir samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi 2014.gadam no 4,3% uz 4,0%. Atbilstoši pēdējām prognozēm, kas ir iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2014.-2017. gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2014.gadā tiek prognozēts 1,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt vispārējās valdības bruto parāda prognoze ir 38,8% no IKP. Kopumā šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija finansiālais pārpalikums 27,0 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2013.gada pirmo ceturksnī samazinājās par 18,3 miljoniem eiro. Kopbudžeta izpildē...

„Mandātu komisijā vērtējam jau piekto Saeimā iesniegto kolektīvo iesniegumu par pazemināto PVN likmi pārtikai. Iepriekšējās komisijas sēdēs deputātu vidū nebija vienprātības par valsts finansiālajām iespējām atbalstīt šo iniciatīvu, tādēļ rītdienas komisijas sēdē turpināsim padziļināti vērtēt iespējas samazināt nodokļa likmi šai preču grupai,” informējot par trešdienas, 30.aprīļa, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes darba kārtību, uzsver komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs. Komisijas sēdē aicināti piedalīties Zemkopības ministrijas, Viesnīcu un restorānu asociācijas un Latvijas alus darītāju savienības pārstāvji. Šī gada 11.martā Saeimā tika iesniegts kolektīvais iesniegums „Noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai”, ko parakstījušas 13 400 personas. Kolektīvā iesnieguma parakstītāji aicina parlamentu noteikt pazeminātas PVN likmes piemērošanu pārtikai. Šī ir piektā reize, kad, pamatojoties uz 2012.gada 19.janvārī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, pilsoņi izmantojuši iespēju vērsties Saeimā ar iesniegumu, savācot 10 000 pilsoņu parakstus. Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka š.g. 6.maijā tiek plānots aizstāt ASYCUDA++ sistēmu ar jauno EMDAS Importa kontroles sistēmas funkcionalitāti importa muitas procedūru noformēšanai. Lai nodrošinātu minēto sistēmu nomaiņu, laikā no 2014.gada 6.maija plkst. 04.00 līdz 2014.gada 6.maija plkst. 10.00 nebūs pieejama muitas informācijas sistēma EMDAS, t.sk. Eksporta, Importa un Tranzīta kontroles sistēmas. Minētajā laika periodā eksporta (izvešanas) muitas procedūru, tranzīta muitas procedūru/TIR, kā arī ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju noformēšana būs iespējama atkāpšanās režīmā, t.i., papīra formātā. VID informē, ka lietotāja rokasgrāmata darbam ar jauno sistēmu ir atrodama VID mājaslapas sadaļā E-muita > Sistēmas lietotāja rokasgrāmata, kā arī vērš uzmanību tam, ka importa deklarāciju datorā aizpildāmas veidlapas, kuras var izmantot gadījumos, ja EMDAS sistēma nedarbojas (atkāpšanās režīma periodos) ir atrodamas VID mājaslapas sadaļā E-muita > Atkāpšanās režīmā izmantojamās veidlapas. Skatiet arī: VID muitas kontroles punktu darba laiki pirmssvētku un svētku dienās maijā.

Otrdien, 29. aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināta Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā Latvijas Stabilitātes programma 2014. – 2017. gadam. Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ikgadēji ir jāgatavo Konverģences programma vai Stabilitātes programma un jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz aprīļa beigām. „Pēc strukturālo reformu un plašo taupības pasākumu īstenošanas globālās ekonomiskās un finanšu krīzes seku noregulēšanai Latvijā, valsts ekonomika uzrāda izaugsmi jau trešo gadu pēc kārtas. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju kaimiņu reģionos, Latvijai ir jābūt ļoti piesardzīgai savās prognozēs un papildu līdzekļu piešķīrumos, valsts budžeta izstrādes kontekstā,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku 2014. – 2017. gadam. Stabilitātes programma ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu, kas ir svarīgs faktors ārvalstu insvestoriem. Tāpat programma izstrādāta, lai Latvija spētu attīstīties bez iekšējiem satricinājumiem un veicinātu valsts iedzīvotāju...

Otrdien, 29. aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts par Latvijas valdības un Kipras Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Tā veicinās komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaistīšanu, kā arī atvieglos investoru darbību Latvijā un Kiprā. Konvencijas noteikumi paredz nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi. Pašreiz līgumslēdzējas valsts investori otrā līgumslēdzējā valstī tiek aplikti ar nodokļiem vienīgi, pamatojoties uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem. Otra valsts var mainīt kā nodokļu likmes, tā arī apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību. Pašreizējā situācijā līgumslēdzējas valsts investoriem netiek garantēta zināmu nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā laika periodā, tāpēc nav iespējams precīzi plānot investīcijas, to atmaksāšanos un peļņu. Pēc konvencijas stāšanās spēkā tiks veikta informācijas apmaiņa atbilstoši konvencijā ietvertā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas paraugkonvencijas (OECD Model Tax...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu valsts vai pašvaldības iestādes vai pašvaldības saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem, kuriem piemērojams īpašais pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīms". Tajā norādīts, ka īpašo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas režīmu saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142.pantā noteikto ir jāpiemēro būvniecības pakalpojumiem, ja: tiek veikti būvdarbi saistībā ar jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanu vai esošās būves vai tās daļas renovāciju, rekonstrukciju, restaurāciju (arī vienkāršotu renovāciju vai vienkāršotu rekonstrukciju), konservāciju vai nojaukšanu būvniecības nozari regulējošo normatīvo aktu izpratnē, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertajai visu veidu projektēšanai; būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā; būvniecības pakalpojumi sniegti iekšzemē. Būvniecības pakalpojumi ir būvdarbu veikšana jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanai vai esošās būves vai tās daļas renovācijai, vienkāršotai renovācijai, rekonstrukcijai, vienkāršotai rekonstrukcijai, restaurācijai, konservācijai vai nojaukšanai, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertā visu veidu projektēšana....

Piektdien, 25.aprīlī, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji tikās ar Zemgales reģiona uzņēmējiem Jelgavā, pieaicinot arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni. Par lielāko šķērsli veiksmīgai uzņēmējdarbībai reģiona uzņēmēji atzīst nodokļu slogu un nodokļu apmaksas kartību. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Neskatoties uz to, ka, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem, ēnu ekonomikas līmenis jau otro gadu pēc kārtas samazinās, mums ir jāturpina darbs pie nodokļu sloga samazinājuma, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un nodrošinātu uzņēmumiem godīgas konkurences apstākļus. Būtiski ir arī mazināt administratīvo slogu, samazinot nepieciešamo nodokļu nomaksai laiku." VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Es kā VID vadītāja apzinos, ka svarīgākais uzdevums brīvprātīgas nodokļu saistību izpildes veicināšanai ir atbalstīt godīgos nodokļu maksātājus un mums ir jācenšas padarīt viņu pienākumu izpildi pret valsti iespējami vienkāršāku un vieglāku. Tādēļ arī VID darbības stratēģijā nākamajiem trim gadiem viens no stratēģiskajiem mērķiem ir īstenot nodokļu maksātāju un muitas klientu saistību izpildes uzvedībai atbilstošu rīcību, proti, mazināt administratīvo...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības stratēģija 2014.–2016.gadam, kas apstiprināta 23. aprīlī, ir vidēja termiņa vadības dokuments, kas nodrošina VID darbības plānošanu, nosakot VID misiju, vērtības, stratēģiskos mērķus, uzdevumus mērķu sasniegšanai, rezultatīvos rādītājus un to sasniedzamās skaitliskās vērtības, saskaņā ar kurām tiks noteikta mērķu sasniegšanas pakāpe. Nākamajiem trijiem gadiem VID noteicis četrus stratēģiskos mērķus: īstenot nodokļu maksātāju un muitas klientu saistību izpildes uzvedībai atbilstošu rīcību valsts budžeta ieņēmumu iekasēšanas un ES finanšu interešu aizsardzības efektīvai nodrošināšanai; nodrošināt sabiedrības aizsardzību, drošību un drošumu, veicot efektīvus muitas kontroles pasākumus; nodrošināt noziedzīgu nodarījumu apkarošanu valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, samazinot nodokļu krāpšanu un kontrabandu; paaugstināt VID resursu izmantošanas efektivitāti un lietderību. VID stratēģijā noteiktie mērķi un uzdevumi to īstenošanai ir saistīti ar Finanšu ministrijas kā mūsu valsts finanšu nozares vadošās iestādes stratēģijā noteikto mērķi „Nodrošināt uz valsts ilgtermiņa attīstību orientētu finanšu, ieguldījumu un nodokļu politiku”, kas noteikts darbības virzienam „Valsts nodokļu, muitas un grāmatvedības vadība”....

Ceturtdien, 24. aprīlī, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone preses konferencē iepazīstināja ar gaidāmajām pārmaiņām dienesta identitātē un darbības prioritātēm šajā gadā, kā arī sniedza datus par VID darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī. Pagaidām Ukrainas notikumi uz ekonomiku vismaz nodokļu ieņēmumu tendenču līmenī Latvijā negatīvu iespaidu nav atstājuši - VID sniegtie dati liecina, ka, salīdzinot ar 2013.gada 1.ceturksni, VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 3,6% (lai gan plānots bijis mazliet vairāks - plāns izpildīts par 99,3%). Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, mazliet samazinājies VID veikto nodokļu auditu skaits (297 pret 308), taču gandrīz trīsreiz pieaudzis nodokļu maksātāju skaits, kuriem VID apturējis saimniecisko darbību (4184 pret 1776). Runājot par darba prioritātēm, VID vadītāja atklāja, ka, lai spētu sekmīgāk cīnīties ar aplokšņu algām, VID rosinās grozījumus likumos, lai pazeminātu līdzšinējo noziedzīga nodarījuma klasifikācijas slieksni no 50 minimālajām algām līdz 5. Runājot par gaidāmajām VID pārmaiņām, Pētersone pastāstīja ne tikai par drīzumā...

Izmaiņas normatīvajos aktos mudinājušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālistus aktualizēt metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma". VID atgādina, ka nekustamais īpašums likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē ir kapitāla aktīvs. Ienākumam no nekustamā īpašuma pārdošanas tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15% likme. Ar nodokli netiek aplikts ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese. Laikposms, kad nekustamais īpašums bijis personas deklarētā dzīvesvieta (12 mēneši), ir 12 mēneši pēc kārtas pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai. Savukārt, ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, uzskatāms, ka...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvalde informē, ka 2014.gada 8.aprīlī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.190 „Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi), kas stājas spēkā 16.aprīlī. Ar Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumi Nr.819 “Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”. Noteikumos ir saglabāta līdz šim esošā mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapa un tās aizpildīšanas kārtība, kas papildināta ar jaunām ailēm un normām, pamatojoties uz grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (turpmāk – Likums) (2013.gada 6.novembra likums “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”). Papildus ir noteikta mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtība šādos gadījumos: ja papildus pamatlikmei netiek piemēroti divi procenta punkti par katru papildus nodarbināto darbinieku gadījumā, kad darbinieku skaits ir lielāks par pieciem, bet salīdzinājumā ar pirmstaksācijas gadu un pirmstaksācijas gadā salīdzinājumā ar gadu, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, tas ir pieaudzis par 1 vai 2 darbiniekiem (Likuma 6.panta 2.1daļa); ja netiek piemērota papildlikme...

Otrdien, 22.aprīlī, notika ministru seminārs, kurā Finanšu ministrijas (FM) speciālisti iepazīstināja valdības pārstāvjus ar sagatavoto Stabilitātes programmu 2014. - 2017. gadam. Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ikgadēji ir jāgatavo Konverģences programma vai Stabilitātes programma un jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz aprīļa beigām. Ņemot vērā ar Krievijas un Ukrainas esošā konflikta saistītos notikumus un neskaidro turpmākās situācijas attīstību, Latvijas ekonomikā ir saskatāmi riski, kas liek pārskatīt turpmāko gadu ekonomikas izaugsmi no 4,3% uz 4% (no 2014. gada līdz 2016. gadam). Pārskatot ekonomikas izaugsmi, Latvija aizvien saglabā savas pozīcijas starp visstraujāk augošajām ES dalībvalstīm. Jāuzsver, ka faktiskie dati par Latvijas ekonomikas attīstību šobrīd pieejami tikai par laika periodu līdz šā gada februārim, kas vēl neatspoguļo Krievijas un Ukrainas notikumu ietekmi. Svarīgi norādīt, ka, jau gatavojot 2014. gada valsts budžetu, reizē tika sagatavots budžeta ietvars trijiem gadiem, paredzot papildu līdzekļus arī 2015. un 2016. gadam, attiecīgi, gandrīz 400 miljonu un 450...

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atjaunojis atbilstīgi jaunākajām normatīvo aktu izmaiņām metodisko materiālu "Personisko līdzekļu ieguldījuma un dividendēm pielīdzināma ienākuma uzskaite". Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kas ir Gada pārskatu likuma subjekti un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, par to, kā grāmatvedībā veicama personisko līdzekļu ieguldījuma, ieguldīto personisko līdzekļu izņemšanas un dividendēm pielīdzināma ienākuma, kuru saņem fiziskas personas, uzskaite. Saskaņā ar likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto dividendēm pielīdzināms ienākums ir individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pieskaitāms dividendēm pielīdzināms ienākums. Metodiskajā materiālā ir iekļauti 15 piemēri, kas uzskatāmi parāda, kā veicama šādu ienākumu uzskaite. Metodisko...