NODOKĻI

No 2014.gada 1.jūnija sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāji varēs brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai pensiju apdrošināšanai. To varēs darīt situācijā, ja sezonas lauksaimnieki vienlaicīgi nestrādās pie cita darba devēja vai nebūs pašnodarbinātie, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz otrdien, 20.maijā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai. Tāpat turpmāk brīvprātīgi apdrošinātajam cilvēkam nebūs jāziņo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), ja viņš iegūs sociāli apdrošinātās personas statusu. Savukārt pašnodarbinātā laulātajam nebūs jāpaziņo par laulības šķiršanu, laulātā pašnodarbinātā statusa zaudēšanu vai laulātā nāvi. Tas nozīmē, ka pensijas kapitālā ieskaitīs tās brīvprātīgās iemaksas, kas veiktas periodā, kad cilvēks maksājis sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. 2014.gada 13.martā Saeimā pieņemtais likums „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” paredz, ka no 2014.gada 1.jūnija sociālajai apdrošināšanai pakļauti cilvēki, kuri nodarbināti lauksaimniecības sezonas darbos un kuru ienākums mēnesī pārsniegs 70 euro.

Otrdien, 20. maijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skatot jautājumu par Finanšu policijas darbību ēnu ekonomikas apkarošanā, komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs uzsvēra, ka jāizveido Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, kas darbotos Ministru prezidenta pakļautībā, lai efektīvāk cīnītos pret nodokļu izkrāpšanas shēmām un ēnu ekonomiku. Ar ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijā nodarbojas ne tikai Finanšu policija un Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas ir pakļautas Finanšu ministrijai, bet arī citu ministriju pakļautībā esošas institūcijas un dienesti. Tādēļ jāveido Ēnu ekonomikas apkarošanas padome, kuras galvenais uzdevums būtu koordinēt visu šajā procesā iesaistīto valsts institūciju un dienestu darbu un izstrādāt ēnu ekonomikas apkarošanas plānu turpmākajiem gadiem, uzsver komisijas priekšsēdētājs. Lai arī pēdējo gadu laikā vērojami būtiski uzlabojumi, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmu likvidēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas iespējas Latvijā nebūt vēl nav izsmeltas, norādīts komisijas sēdē. „Pēdējo gadu laikā Saeima ir veikusi grozījumus likumos, tai skaitā Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanās likumā, likumā „Par nodokļiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu apraksu. Fiziskai personai, kas nav saimnieciskās darbības veicēja un nav reģistrējusies ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu reģistrā, pieder ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma – zemesgabala, kas sastāv no lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes. Šī fiziskā persona vēlas daļu no augoša meža atsavināt izciršanai (pārdot augošus kokus izciršanai bez zemes pārdošanas). Ir saņemts akcepts no otra īpašnieka, kam pieder otra ½ domājamā daļa no zemesgabala. Prognozējamā ienākumu summa no augoša meža atsavināšanas ir 120 000 EUR (viens simts divdesmit tūkstoši EUR). Iesniedzējas vīram Ā pieder nekustamais īpašums „L Ģ” . Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD) realizēto projektu pasākuma „Priekšlaicīgā pensionēšanās” ietvaros, vīrs Ā kopš 2006.gada nevar nodarboties ar lauksaimniecību, tai skaitā, uzlabot lauksaimniecībā izmantojamo zemi. To pasaka arī LAD savos lēmumos saistībā ar meliorācijas sistēmas rekonstrukcijas projektu, kas veikts īpašumā „LĢ”. Īpašumā „LĢ” ir 56,2 ha zemes...

Šonedēļ sadaļā “Bilances TV” turpinām biznesa augstskolas “Turība” docentes Annas Mednes skaidrojumu par Latvijas nodokļu sistēmas sarežģītāko nodokli – pievienotās vērtības nodokli. A. Medne šoreiz sīkāk pievēršas PVN nodokļa aprēķināšanas veidiem, apskatot "kases principu", reverso aprēķinu un 0% likmes piemērošanu.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka no 2014.gada 1.jūnija visiem nodokļu maksātājiem algas nodokļa grāmatiņa būs tikai elektroniskā formā un gan pašai personai, gan tās darba devējam tā būs pieejama, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS). Līdz 2014.gada 1.jūnijam papīra formātā izsniegtās algas nodokļa grāmatiņas pēc 2014.gada 1.jūnija vairs nebūs derīgas un izmantojamas. Algas nodokļa grāmatiņa papīra formātā, kas paliek darba devēja vai citas institūcijas īpašumā, ir jāglabā 75 gadus, savukārt tās, kas ir fiziskās personas rīcībā - piecus gadus. Personām, kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam jau ir izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, tā automātiski tiks aizstāta ar elektronisko algas nodokļa grāmatiņu. Savukārt, ja tām personām (arī nepilngadīgajām), kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam nebūs izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, būs nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa, tad personai par to jāiesniedz iesniegums VID un vienas dienas laikā personai tiks izveidota elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa. Elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas ieviešana nozīmē...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 eiro, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Savukārt tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 eiro, deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 2014.gada 15.maijam VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2014.gada aprīlī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 711,44 eiro. Savukārt par 2014.gada otrajā ceturksnī (no 2014.gada aprīļa līdz jūnijam ieskaitot)...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka ir pieņemti vairāki grozījumi normatīvajos aktos ar mērķi kā alternatīvu jau esošajiem darbaspēka nodokļiem ieviest jaunu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, nosakot tam īpašu piemērošanas kārtību. Savukārt ar mērķi samazināt darba devēju administratīvo slogu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanā, ir pieņemti jauni Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumi Nr.166 „Noteikumi par Lauku atbalsts dienesta informācijas sistēmu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai”. Normatīvie akti attiecībā uz sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli stājas spēkā 2014.gada 1.jūnijā. Attiecīgi vid ir sagatavojos metodiskomateriālu „Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis” un informatīvo materiālu „Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis” . Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību darba devējiem – sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem, kuriem ir noteikti īpaši noteikumi sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanai VID sagatavotos materiālus iespējams lejuplādēt šeit: Informatīvais materiāls par laukstrādniekiem Metodiskais materiāls par laukstrādniekiem Detalizētāka informācija par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli pieejama VID mājas lapā www.vid.gov.lv sadaļā „Iedzīvotāju ienākuma nodoklis” / Tiesību akti / Metodiskie...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Lietuvas Iekšlietu ministrijas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestu 7.maijā apturēja starptautiska noziedzīga grupējuma darbību, kas laika posmā no 2012.gada janvāra līdz 2014.gada maijam izvairījās no nodokļa nomaksas, izkrāpa pievienotās vērtības nodokli un legalizēja noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus. Noziedzīgo darbību rezultātā Latvijas valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, bet Lietuvas valsts budžetam - aptuveni 2 500 000 eiro apmērā. Aizturētas 12 personas, sešām personām piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. Izmeklēšanas gaitā VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas noskaidroja, ka noziedzīgais grupējums organizēja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas un legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas "klienti" (patiesā noziedzīgā labuma guvēji), kuri darbojās alkohola, pārtikas ražošanas un tirdzniecības, kā arī būvmateriālu tirdzniecības jomā, iegādājās sev nepieciešamo preci (t.sk. cukuru, eļļu, sieru, būvmateriālus) no ārvalstu...

Līdz ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" 2014.gada 30.aprīlī parakstīto Apakšnomas līgumu ēka Talejas ielā 1 ir nonākusi VID kā apakšnomnieka rīcībā. Uzreiz pēc Apakšnomas līguma parakstīšanas ēkā tika uzsākti darba vietu iekārtošanas un mēbeļu uzstādīšanas darbi. VID vērš uzmanību, ka laikā no 19.maija līdz 23.maijam uz ēku Talejas ielā 1 pārcelsies un darbu uzsāks VID Muitas pārvalde, kas līdz šim atradās 11.novembra krastmalā 17, VID Lielo nodokļu maksātāju klientu apkalpošanas centrs un Akcīzes pārvaldes klientu apkalpošanas centrs, kā arī Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, Nodrošinājuma pārvalde un Personālvadības pārvalde, kas līdz šim atradās Jeruzalemes ielā 1. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo pārcelšanās plānu pārējās Rīgā izvietotās VID struktūrvienības uz jauno vienoto adresi Talejas ielā 1, Rīgā tiks pārceltas šādos datumos: VID klientu apkalpošanas centri: Rīgas rajona klientu apkalpošanas centrs (Skanstes iela 50/54) - 10.06. līdz 17.06. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas klientu apkalpošanas centrs (Brīvības gatve 214) -...

2014.gada 9.maijā Satversmes tiesas 1.kolēģija ierosināja lietu "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3.panta 1.punkta un 4.panta 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam". Apstrīdētās normas Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3.panta 1. punkts noteic: "Ar nodokli apliekami ienākumi, kuri tiek gūti no: 1) obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas." Savukārt Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 4.panta 1.punkts noteic: "Nodokļa maksātāji ir elektroenerģijas ražotāji, kuriem ir tiesības: 1) pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros." Apstrīdētās normas ir spēkā no šā gada 1. janvāra. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 1. pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Konstitucionālo sūdzību iesniedza SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "BIO Auri", SIA "Daile Agro", SIA "BIOPAB" un SIA "Agro Iecava". Sūdzības iesniedzējas...

Šonedēļ sadaļā "Bilances TV" biznesa augstskolas "Turība" docentes Annas Mednes skaidrojums (1. daļa) par Latvijas nodokļu sistēmas sarežģītāko nodokli - pievienotās vērtības nodokli. A. Medne apskata to, kādos gadījumos nepieciešams reģistrēties par PVN maksātāju, PVN aprēķināšanu un citus ar šo nodokli saistītos grāmatvedības aspektus.

Otrdien vienpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstis panāca vienošanos par termiņu (2016. gadu), līdz kuram tajās tiks ieviests finanšu transakciju nodoklis (FTN), taču Latvijas šo valstu vidū nav. Finanšu ministrija (FM) portālam Plz.lv skaidro, ka Latvija nav pievienojusies minētajām valstīm, jo bažījas, ka finanšu transakciju nodoklis varētu likt aizplūst kapitālam no finanšu sektora. Vienošanos par FTN ieviešanu panākušas Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Igaunija, Austrija, Beļģija, Grieķija, Portugāle, Slovākija un Slovēnija. Paredzēts, ka FTN lielāks būs ar akciju un obligāciju darījumiem saistītajām transakcijām - šajā gadījumā nodoklis būs 0,1% apmērā. Savukārt derivatīvi (atvasinātie finanšu instrumenti) tiktu aplikti ar desmit reizes mazāku jeb 0,01% nodokli. FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis portālam Plz.lv, vaicāts, kāpēc Latvija nav to 11 ES valstu vidū, kas vienojušās par finanšu transakciju nodokļa ieviešanu līdz 2016. gadam, atbild, ka FM esot analizējusi "citu ES dalībvalstu pieredzi", kā vienīgo piemēru minot Zviedriju, kur savulaik esot bijis ieviests "līdzīgs nodoklis", un tas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir saimnieciskās darbības veicējs un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Iesniedzējs ir zvērināts advokāts un līdz ar to viņa pamatdarbības veids ir juridiskās palīdzības sniegšana, kurā reprezentatīvie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi. Iesniedzējam bieži ir jātiekas ar klientiem ne tikai sava birojā, bet arī kafejnīcās un restorānos. Izmantojot analoģiju ar uzņēmumu ienākuma nodokli šie izdevumi ir Iesniedzēja reprezentācijas izdevumi. Iesniedzējam nebūtu šo izdevumu, ja viņš nebūtu saimnieciskās darbības veicējs, respektīvi, šie izdevumi Iesniedzējam veidojas saimnieciskās darbības ietvaros. Iesniedzējs arī vēlās pievērst uzmanību tam, ka Iesniedzējam kā saimnieciskās darbības veicējam nav noteikts darba laiks un līdz ar to Iesniedzējam tikšanās kafejnīcās notiek arī vakaros un brīvdienās. Iesniedzējam birojā (kas vienlaikus ir arī Iesniedzēja dzīvesvieta) ir kafijas automāts, kas no kafijas pupiņām taisa kafiju, kas lielākā mērā tiek piedāvāta apmeklētājiem. Iesniedzējs līdz šim brīdim nebija norakstījis augstākminētos izdevumus kā saimnieciskās darbības izdevumus un nebija...

Saeima ceturtdien, 8.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Par konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā", ar kuru pieņem un apstiprina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā, tādējādi nodrošinot plašāku sadarbību nodokļu informācijas apmaiņai ar valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā vai ar kurām Latvijai nav noslēgtas nodokļu konvencijas vai nodokļu informācijas apmaiņas līgumi. Konvencijas mērķis ir arī samazināt iespēju izvairīties no nodokļu nemaksāšanas, kā arī veicināt starptautisko sadarbību, lai uzlabotu nacionālo nodokļu normatīvu darbību. Līdz ar likuma stāšanos spēkā Latvijai attiecībā uz nodokļu uzlikšanu un iekasēšanu būs pienākums sadarboties ar pārējām valstīm, kuras pievienojušās konvencijai. Likumprojekts noteic, ka konvencija attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, kā arī uz akcīzes nodokli un nekustamā īpašuma nodokli. Konvencijā paredzētās saistības koordinēs Finanšu ministrija. Latvija mērķi kļūt par OECD dalībvalsti apliecināja 1994.gadā un aizvadītajā gadā tika uzaicināta uzsākt pievienošanās sarunas, tāpēc konvencijas pieņemšana ir nākamais...

Otrdien, 2014.gada 7.maijā, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ir parakstījuši sadarbības vienošanos, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un veicinātu godīgu konkurenci lauksaimniecības produkcijas ražošanas nozarē. Divpusējās vienošanās mērķis ir mazināt lauksaimniecības produkcijas ražošanas nozarē strādājošo nodokļu maksātāju izvairīšanos no nodokļu nomaksas, īpaši "aplokšņu algas" izmaksas, tādejādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē. Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Esam gandarīti par konstruktīvas sadarbības veidošanos starp lauksaimniekiem un Valsts ieņēmumu dienestu. Ieguvēji no tā būs visi - gan valsts uzņēmējdarbības vide kopumā, gan kontroles institūcija, kam būs atgriezeniskā saite par problēmsituācijām nozarē, gan organizācijas biedri, kas ar organizācijas palīdzību varēs tiešāk skaidrot savus interesējošos jautājumus Valsts ieņēmumu dienestā. Savstarpējās sadarbības veidošana ir solis ceļā, lai tuvotos vecāko Eiropas Savienības dalībvalstu situācijai, kur valsts institūcijām ir galvenokārt konsultatīvs, nevis represīvs raksturs. Tikai tā mēs varam sakārtot Latvijas novārgušo uzņēmējdarbības vidi un...