NODOKĻI

Žurnāla BILANCE ikgadējā konferencē „Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”, kas notika 28. novembrī, ar ziņojumiem uzstājās 10 eksperti, informējot par dažādām grāmatvežiem un uzņēmējiem aktuālām tēmām, sākot ar jaunāko nodokļu likumdošanā un beidzot ar elektronisko dokumentu sagatavošanas iespējām. Portālā Plz.lv tuvākajā laikā varēsit iepazīties ar atsevišķiem video fragmentiem no ekspertu uzstāšanās. Šajā video fragments no KPMG Baltics vecākā nodokļu menedžeres Gunta Kauliņas prezentācijas "Nodokļu sistēma nodokļu maksātāja vērtējumā", kurā viņa izsaka savus vērojumus par VID sadarbību ar nodokļu maksātājiem un kas tajā būtu uzlabojams (piemērā ar auditiem):  

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka šobrīd jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ar 2013.gada 1.janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, jāvēršas ar pieteikumu VID līdz 2012.gada 15.decembrim. Tāpat līdz 2012.gada 15.decembrim ar pieteikumu VID jāvēršas tiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri vēlas atteikties no šī statusa, sākot ar 2013.gada 1.janvāri. Savukārt esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī pēc 2013.gada 1.janvāra vēlas saglabāt šo statusu, pieteikums VID nav jāsniedz. VID atgādina, ka par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var kļūt: individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA). Lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: 1) dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas, 2) apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu, 3) darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem darbiniekiem. Darbinieku skaitā neiekļauj...

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, kuri netiek uzturēti pienācīgā kārtībā, būtu jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokli - šādu ieceri izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa likumā piektdien, 30.novembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas deputāti. Apakškomisija uzsākusi darbu pie priekšlikumiem likuma izmaiņām, kas iepriekš tika izslēgti no 2013.gada valsts budžeta paketes. „Ierosinājumu šodien konceptuāli atbalstījām, jo ir pilnīgi nepieļaujami, ka kultūras pieminekļi, kas ir jāaizsargā, tiek atstāti novārtā un pamazām iet bojā. Šādiem īpašniekiem nepienākas nekāda nodokļa atlaide,” sacīja Nodokļu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis. Patlaban ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek visus objektus, kas atzīti par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem. Priekšlikums no nodokļa maksāšanas atbrīvot tikai tos īpašniekus, kuri savā īpašumā esošos kultūras pieminekļus uztur atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, rosinātu pārējos īpašniekus rūpēties un uzturēt pienācīgā kārtībā savus kultūrvēsturiskos īpašumus, apakškomisijas sēdē priekšlikuma autoru vārdā pauda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja...

Līdz ar Saeimas ceturtdien, 29.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ieviesti vairāki jauninājumi, lai pastiprinātu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Turpmāk par kases aparātu neuzstādīšanu un neizmantošanu varēs noteikt sodu arī juridiskajām personām 100 – 1000 latu apmērā, bet fiziskajām personām palielināt soda diapazonu no 100 līdz 500 latiem. Patlaban soda sankcija nav diferencēta un tās apmērs ir no 100 līdz 150 latiem. Tāpat ieviests sods par kases aparātu un citu elektronisko ierīču konstrukcijas un programmatūras izmainīšanu, tādējādi radot iespēju slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamo objektu. Naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām paredzēts 1000 – 3000 latu apmērā. Savukārt par šāda kases aparāta lietošanu sods fiziskajām personām paredzēts 150 – 1000 latu apmērā, bet juridiskajām personām – 300 līdz 3000 latu apmērā. Izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicinājis vadošās uzņēmējus pārstāvošās organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) organizēt regulāras tikšanās, lai uzlabotu savstarpējo dialogu, apspriestu aktuālos jautājumus un sniegtu priekšlikumus identificēto problēmu risināšanā. Pirmā tikšanās notika 28.novembrī , tajā piedalījās VID un Finanšu ministrijas amatpersonas un LDDK un LTRK pārstāvji. Tikšanās laikā VID amatpersonas informēja uzņēmējus pārstāvošas organizācijas par būtiskākajiem VID 2012.gada rezultātiem nodokļu administrēšanas jomā, nodokļu parādu piedziņas jomā, nodokļu konsultēšanas jomā, atbildēja uz uzņēmējus pārstāvošo organizāciju jautājumiem un ieteikumiem, kā arī ieskicēja 2013.gadā plānotos VID darbības virzienus nodokļu administrēšanas jomā. VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā, Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone: „Valsts ieņēmumu dienests vienmēr ir atvērts sadarbībai, lai veicinātu nodokļu saistību izpildi, tai skaitā, lai izglītotu nodokļu maksātājus, konsultētu un aicinātu labprātīgi novērst nepilnības un kļūdas, ko VID konstatējis uzņēmumu nodokļu uzskaitē vai iesniegtajos pārskatos. Jau vairāk kā gadu veiksmīgi sadarbojamies ar nozaru asociācijām,...

Ceturtdien, 29.novembrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jauno Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumu. Kā iepriekš skaidrojuši arī valsts institūciju speciālisti, ar jauno likumu tiek ieviestas nevis būtiskas un kardinālas, bet vairāk redakcionālas un kosmētiskas izmaiņas, jo bija nepieciešams aizstāt novecojušo, 1995.gadā pieņemto, PVN likumu, kurš bija paguvis piedzīvot jau 34 grozījumus un vairs neatbilda mūsdienu prasībām. Jaunais likums veidots saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām atbilstošu nodokļu normatīvo bāzi (likuma struktūra un vairākas normas pilnveidotas atbilstoši Direktīvai 2006/112/EK), novēršot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas. Tas nosaka nodokļa maksātājus, ar nodokli apliekamos darījumus un to ar nodokli apliekamo vērtību, preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu, nodokļa likmes un atbrīvojumus no nodokļa. Tāpat likums nosaka prasības nodokļa maksāšanai un administrēšanai, nodokļa maksāšanas kārtību valsts budžetā, noteikumus priekšnodokļa atskaitīšanai un nodokļa atmaksāšanai, kā arī citus noteikumus nodokļa piemērošanā iekšzemē. Noteikta arī atbildība par likuma pārkāpumiem. Pievienotās vērtības nodokļa likumā redakcionāli uzlabotas un pilnveidotas līdzšinējā regulējuma normas,...

Tie mikrouzņēmumi, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, no nākamā gada varēs sagatavot saīsināto bilanci. To paredz Saeimā ceturtdien, 29.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Gada pārskatu likumā. Grozījumos paredzēts, ka mikrouzņēmumi (komercsabiedrības), kuru bilances kopsumma nepārsniedz 35 000 latu un neto apgrozījums – 70000 latu gadā un kuros nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki, varēs sagatavot ne tikai saīsināto bilanci, bet būs atbrīvoti arī no gada pārskata pielikuma sastādīšanas. Tā vietā varēs sagatavot piezīmes ar skaitļiem tekstā vai tabulās, pievienojot tās bilances vai saīsinātās bilances beigās. Grozījumi arī instruē, kā tieši jāsagatavo saīsinātā bilance. Likumprojektā noteikts, ka saīsinātajā pārskatā nav jāiekļauj: 1) daļas “Aktīvs” nodaļā “Ilgtermiņa ieguldījumi”: III posteņu grupu “III. Ieguldījuma īpašumi”, IV posteņu grupu “IV. Bioloģiskie aktīvi”; 2) daļas “Aktīvs” nodaļā “Apgrozāmie līdzekļi”: II posteņu grupu “Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi”, IV posteņu grupas “Īstermiņa finanšu ieguldījumi” 4.posteni “4. Atvasi­nātie finanšu instrumenti”; 3) daļas “Pasīvs” nodaļā “Pašu kapitāls” 4.posteni “4. Finanšu instrumentu pārvērtēšanas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, 28.novembrī, iepazīstoties ar ziņojumu par mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, rosināja izstrādāt konkrētus priekšlikumus konstatēto problēmu novēršanai, tostarp stiprināt mikrouzņēmumu darbinieku sociālo aizsardzību. „Šodienas sēdē secinājām, ka jaunā uzņēmējdarbības veida – mikrouzņēmumu - ieviešana kopumā nav devusi gaidīto rezultātu. Ziņojumā ietvertā informācija liecina, ka liela daļa šādu uzņēmumu strādā ar zaudējumiem vai arī nedeklarē savu apgrozījumu un nemaksā nodokļus par saviem darbiniekiem. Mikrouzņēmumu darbinieki ir mazāk sociāli aizsargāti salīdzinājumā ar darba ņēmējiem vispārējā kārtībā. Tāpat pastāv iespēja, izmantojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, veidot shēmas, kā optimizēt nodokļus,” pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Ozoliņš. „Pieci procenti no visiem strādājošajiem nodarbināti mikrouzņēmumos, un liela daļa no viņiem sociālās garantijas – pensijas, pabalstus - faktiski saņem uz citu sociālā nodokļa maksātāju rēķina. Vai šāda situācija nerada draudus sociālajam budžetam?” vaicāja Elīna Siliņa, apspriežot Labklājības ministrijas sagatavoto ziņojumu. E.Siliņa arī rosināja apspriest...

Valsts ieņēmumu dienests 21. novembrī ir aktualizējis metodisko materiālu parmikrouzņēmumu nodokli, kurā skatīti arī tādi temati kā " Grāmatvedības kārtošana mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem", "Mikrouzņēmumu nodokļa taksācijas periods, ar mikrouzņēmumu nodokli apliekamais objekts un mikrouzņēmumu nodokļa likme", "Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija, tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība", "Deklarācijas aizpildīšanas piemērs" u.c. Šajā materiālā ir arī uzskaitīti mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas kārtību reglamentējošie tiesību akti, kādi patlaban ir spēkā - seši likumi un seši Ministru kabineta noteikumi. Ieskatoties VID sagatavotajos metodiskajos norādījumos, būs vieglāk izprast, kā šie normatīvie akti piemērojami praksē, jo materiāls satur daudz konkrētu piemēru. Metodisko materiālu var lejuplādēt šeit.

Ceturtdien, 15. novembrī, Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī notika kārtējais no izdevniecības Lietišķās informācijas dienests sadarbībā ar SEB banku organizētajiem Lielsemināriem. Šoreiz seminārā piedalījās Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka, zvērināta advokāte Elīna Girne, Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā un SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Šajā video redzams fragments no diskusiju daļas, kurā žurnāla "Bilance" redaktors Guntis Rozenbergs izjautā Solvitu Āmari-Pilku par PVN pazeminātajām likmēm un ES plānoto ātrās reaģēšanas mehānismu PVN piedziņā: Video: plz.lv Skatiet arī: LID Lielseminārs Daugavpilī: Solvita Āmare-Pilka par izmaiņām jaunajā PVN likumā LID Lielseminārs Daugavpilī: Dace Pelēkā par grāmatvedības sagatavošanu eiro ieviešanai LID Lielseminārs Daugavpilī: Edmunds Rudzītis par ekonomisko noskaņojumu Latvijā

Ceturtdien, 15. novembrī, Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī notika kārtējais no izdevniecības Lietišķās informācijas dienests sadarbībā ar SEB banku organizētajiem Lielsemināriem. Šoreiz seminārā piedalījās Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka, zvērināta advokāte Elīna Girne, Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā un SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Šajā video redzams fragments no diskusiju daļas, kurā Solvita Āmare-Pilka un Dace Pelēkā atbild uz klātesošo jautājumiem saistībā ar jaunajā PVN likumprojektā paredzētajām normām: Video: plz.lv Skatiet arī: LID Lielseminārs Daugavpilī: Solvita Āmare-Pilka par izmaiņām jaunajā PVN likumā LID Lielseminārs Daugavpilī: Dace Pelēkā par grāmatvedības sagatavošanu eiro ieviešanai LID Lielseminārs Daugavpilī: Edmunds Rudzītis par ekonomisko noskaņojumu Latvijā

Lai veicinātu komercdarbību Latvijā un Indijā, ceturtdien, 22. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem". Šobrīd Latvijas un Indijas investori otrā valstī tiek aplikti ar nodokļiem, pamatojoties vienīgi uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem. Otra valsts var mainīt kā nodokļu likmes, tā arī apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību. Pašlaik abu valstu investoriem netiek garantēta nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā laika periodā, tāpēc nav iespējams precīzi plānot investīcijas, to atmaksāšanos un peļņu. Līgums atvieglos Latvijas investoru darbību Indijā un otrādi, kopumā veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu, radīs stabilu investīciju vidi un sakārtos starptautiskos nodokļu uzlikšanas jautājumus atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem. Līguma uzdevumi ir nodrošināt abu valstu investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, kuru neietekmē otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi, kā arī radīt likumīgu pamatu abu valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai...

Piektdien, 22.novembrī notika svinīga ceremonija, kuras ietvaros Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID) godināja 2011.gada lielākos nodokļu maksātājus. Finanšu ministrs Andris Vilks un VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova visiem desmit lielākajiem nodokļu maksātājiem pasniedza atzinības rakstus un speciāli šim pasākumam mākslinieka darinātas stikla balvas. Lielākie nodokļu maksātāji tika godināti jau piecpadsmito gadu. VID šogad ir radis iespēju pasniegt trim lielākajiem nodokļu maksātājiem īpaši šim gadījumam mākslinieka veidotu stikla balvu – uz stikla pamatnes izvietoti četri stikla apļi, kuros iestrādāts lielāko nodokļu maksātāju godināšanas pasākuma logotips un uz stikla balvas pamatnes iegravēts balvas saņēmēja nosaukums. Savukārt, pārējie septiņi lielākie nodokļu maksātāji saņems mazāka izmēra stikla balvas ar lielāko nodokļu maksātāju godināšanas pasākuma logotipu un balvas saņēmēja nosaukuma gravējumu uz balvas. 2011.gada lielāko nodokļu maksātāju TOP 10: STATOIL FUEL & RETAIL LATVIA SIA; ORLEN LATVIJA SIA; LATVENERGO AS; LATVIJAS GĀZE AS; NESTE LATVIJA SIA; LATVIJAS VALSTS MEŽI AS; PHILIP MORRIS LATVIA; LUKOIL BALTIJA R...

Mēģinot apkarot ēnu ekonomiku, veicinās labprātīgu nodokļu maksāšanu mazajos uzņēmumus, panākot to ar mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidāciju un vienkāršošanu. To paredz otrdien, 20. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprinātais Finanšu ministrijas (FM) "Koncepcijas projekts par mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidāciju un vienkāršošanu, kas radīta saskaņā ar pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013. gadam". Nodokļu nemaksāšana Latvijā ir ne tikai ētiska, bet arī sistēmiska problēma - to acīmredzot atzīst Finanšu ministrija, rakstot, ka "esošie nodokļu režīmi nav efektīvi un neveicina ēnu ekonomikas mazināšanos". Pētījumi liecinot, ka iedzīvotāji vēlas labprātīgi maksāt nodokļus, līdz ar to ir iespējams izvēlēties labprātīgas nodokļu nomaksas stratēģiju, un kā viena no metodēm varētu būt vienkāršoto nodokļu režīmu izmantošana. Šobrīd Latvijā līdztekus vispārējai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtībai jau pastāv vairāki vienkāršotie nodokļu režīmi – patentmaksas, fiksētais ienākuma nodoklis, mikrouzņēmumu nodoklis. Galvenie koncepcijā paredzētie mērķi ir: vienkāršoto...

Turpmāk juridiskām personām būs nepieciešams deklarēt skaidras naudas darījumus, jau sākot no 1000 latiem, līdzšinējo 3000 latu vietā. To paredz otrdien, 20. novembrī, valdības sēdē apstiprinātie Finanšu ministrijas "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi"". Grozījumi saskaņo normatīvo regulējumu ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām. Savukārt divkārt - no 10 000 uz 5 000 latiem - ar pieņemtajiem grozījumiem tiek samazināts slieksnis, kuru sasniedzot, ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību atbilstoši likumā par nodokļiem un nodevām noteiktajam pienākumam, deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām, atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma...