DARBA LAIKS

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību, ka, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 12. jūnija rīkojuma Nr. 33 “Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā” nākamgad tiek pārceltas divas darbadienas. Šī regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2026. gada janvārī un jūnijā. Ar MK rīkojuma 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: no piektdienas, 2. janvāra, uz sestdienu, 17. janvāri, no pirmdienas, 22. jūnija, uz sestdienu, 27. jūniju. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot šī rīkojuma 1. punktu. Saskaņā ar Darba likuma (DL) 133. panta ceturto daļu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt...

Eiropas Savienības Direktīva 2019/1152 nosaka būtiskas prasības, lai uzlabotu darbinieku aizsardzību un nodrošinātu lielāku paredzamību personām, kuru darba režīms ir pilnīgi vai lielākoties neparedzams. Šīs direktīvas mērķis ir novērst ļaunprātīgu praksi un dot darbiniekiem iespēju labāk plānot savu dzīvi, vienlaikus aizsargājot viņus pret negodīgiem ienākumu zaudējumiem. Kompensācija par atceltiem darba uzdevumiem Viens no galvenajiem direktīvas pīlāriem ir darbinieku aizsardzība gadījumos, kad darba uzdevums, par kuru panākta vienošanās, tiek atcelts ar novēlošanos. Darbiniekiem, kuru darba režīms ir neparedzams, vajadzētu būt iespējai attiecīgi plānot. Tādēļ direktīva nosaka, ka šādās situācijās darbiniekiem jāsaņem atbilstoša kompensācija, lai pasargātu viņus no ienākumu zaudējuma. Cīņa pret "pēc pieprasījuma" līgumu ļaunprātīgu izmantošanu Direktīva īpašu uzmanību pievērš tādiem darba līgumiem kā "līgumi par darbu pēc pieprasījuma" vai "nulles stundu līgumi", kas darbiniekiem ir īpaši neprognozējami. Dalībvalstīm, kuras atļauj šādu līgumu slēgšanu, ir jānodrošina efektīvi pasākumi, ar kuriem nepieļauj šādu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. Šie pasākumi var ietvert: Līgumu izmantošanas un ilguma...

Attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā sasniedza 11,6%, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā 2023. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2024. gadā attālināti strādājošu darbinieku skaits 15-74 gadu vecumā pieauga par 6900, sasniedzot 87 900 jeb 11,6% darba ņēmēju, kamēr 2023. gadā attālināti strādāja 80 900 jeb 10,6%. No attālināti strādājošajiem 58,2% bija sievietes un 41,8% - vīrieši. Pērn, salīdzinot ar 2023. gadu, tikai vecuma grupā 55-74 gadi samazinājās attālināti strādājošo darbinieku skaits - par 700 jeb 5,6%, veidojot 11 200. Vienlaikus vecuma grupā 15-54 gadi attālināti strādājošo skaits pērn palielinājās par 7600 jeb 11%. Visbiežāk attālinātu darbu pērn veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādājošie - 50,3% no nozares darbinieku kopskaita, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošie - 47,6%. Tāpat 22,8% darbinieku strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā un gandrīz tikpat liels īpatsvars jeb 22,2% attālināti strādāja valsts pārvaldes un...

Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - ir noteikta par svētku dienu. Ja svētku diena 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu, vērš uzmanību Valsts darba inspekcija (VDI). Ņemot vērā, ka 2025. gadā 4. maijs iekrīt svētdienā, 5. maijs ir brīvdiena. VDI ieskatā, tā kā 2025. gada 5. maijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2025. gada 5. maijā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu noteikta brīva diena, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmo un trešo daļu ir izmaksājama atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka darba dienu skaita samazināšanas dēļ darbiniekam netiek samazināta darba samaksa. Ja darbinieks tiks nodarbināts 2025. gada 5. maijā, var veidoties virsstundu darbs. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts...

Labklājības ministrija sagatavojusi jaunu valdības rīkojuma projektu, kas nodots starpministrju saskaņošanai. Rīkojuma projekts paredz 2026. gadā pārcelt divas darba dienas: darba dienu no piektdienas, 2026. gada 2. janvāra, uz sestdienu, 17. janvāri, darba dienu no pirmdienas, 2026. gada 22. jūnija, uz sestdienu, 27. jūniju. Darba dienu pārcelšana var notikt, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Nosakot darba un atpūtas laiku, šo rīkojumu rekomendē ievērot arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām. Lasiet arī: Ja darbs iekrīt vai neiekrīt 5. maijā, kas šogad ir papildu brīvdiena Kas jāzina par atvaļinājumu tiesisko regulējumu? Apmaksājamās un neapmaksājamās brīvdienas

Ministrijām un sociālajiem partneriem līdz 1. aprīlim saskaņošanai un atzinumu sniegšanai bija nodots Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Darba likumā". Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka tajā ietvertās normas ir saprātīgs kompromiss, kas padarīs darba tiesiskās attiecības elastīgākas, vienlaikus nodrošinās arī darbiniekiem pienācīgu aizsardzību un vairos darba koplīgumu slēgšanu. Vienlaikus LBAS ar bažām raugās uz priekšlikumu, kas paredz vienpusējas tiesības atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas pēc darba koplīguma termiņa un dīkstāves iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu. LBAS atzinīgi vērtē grozījumus Darba likuma (DL) 100. panta piektajā daļā, kas paredz sniegt darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs neizmaksā darba algu. Grozījumi veikti pēc LBAS ierosinājuma un noteic, ka darbiniekam būs tiesības uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika, un saņemt atlaišanas pabalstu. LBAS ierosināja likumā noteikt, ka tos gadījumus, kad darbiniekam darbnespējas lapa ir izsniegta...

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, efektīvāk kontrolējot darbinieku darba laiku un uzskaiti arī mazākos būvniecības objektos, Saeima 4. decembra sēdē galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku skaita vai nostrādātā laika slēpšanu, tādējādi samazinot aplokšņu algu maksājumus darbības. Grozījumi likumā tika izstrādāti atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024. – 2027. gadam ietvertajiem pasākumiem un paredz plašāku elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) piemērošanu – tā būs jāpiemēro visos būvobjektos, kur būvdarbu vērtība ir vismaz 170 000 EUR (līdz šim EDLUS jāpiemēro, ja būvdarbu vērtība ir vismaz 350 000 EUR). Jaunā kārtība būs jāpiemēro būvniecības iecerēm, kurām atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi ir izdarīta vai paskaidrojuma raksts akceptēts pēc 2025. gada 1. janvāra. Izstrādājot ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu, tika secināts, ka “mazos objektos” – t.i. dzīvojamo māju būvniecībā, nelielās pārbūvēs vai atjaunošanā publiskajās ēkās un ražošanas ēkās netiek īstenoti efektīvi pasākumi ēnu...

Pētījumu kompānijas Kantar veikto pētījumu rezultāti liecina, ka salīdzinoši visapmierinātākie ar savu darbu ir tieši tie darbinieki, kuriem ir iespējas strādāt hibrīddarba režīmā: 80% šādā režīmā strādājošo ir norādījuši, ka ir apmierināti ar darbu organizācijā, kurā strādā. Darbinieku pieredze, ko veido tādi psihoemocionālās labbūtības aspekti kā laba emocionālā pašsajūta darbā, sabalansēta darba slodze, elastīgs darba laiks, darba un privātās dzīves līdzsvars, ir viens no galvenajiem hibrīddarba virzītājspēkiem. Hibrīddarbs ir darba režīms, kas apvieno gan biroja, gan attālinātā darba elementus. Tas piedāvā darbiniekiem iespēju elastīgi sadalīt savu laiku, strādājot gan fiziskā birojā klātienē, gan mājās vai jebkurā citā vēlamā vietā. Kantar veiktais pētījums atklāj, ka pamatā darba specifikas vai citu apsvērumu dēļ, 68% darbinieku Latvijā pašlaik tomēr strādā savā darbavietā, kamēr 32% darbinieku ir iespēja strādāt arī attālināti, tostarp aptuveni 27% ir iespēja strādāt hibrīddarba režīmā, bet 5% strādājošo darba devēji nodrošina iespēju strādāt tikai no mājām (attālināti). Tikai darbavietā (klātienē) salīdzinoši...

Latvijā 2024. gada 1. ceturksnī bija nodarbināti 879,9 tūkstoši jeb 64,0% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar pērnā gada 4. ceturksni, nodarbinātības līmenis nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem bija 6,2 tūkstoši jeb 3,8%. Turpmāk tekstā informācija atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis vērtējams kā stabils – salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, tas palielinājās par 0,3 procentpunktiem. Pēdējā ceturkšņa laikā nodarbināto skaits palielinājies par 2,2 tūkstošiem. Šī gada 1. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,4% un 61,7%). Šai periodā 86,7% nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 7,7% – pašnodarbinātas personas, 4,9% – darba devēji un pavisam neliela daļa (0,7%) bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā. Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis Eiropas...

Sabiedriskai apspriešanai nodots Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par darba dienu pārcelšanu 2025. gadā". Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu. Minētā norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. Rīkojuma projekts paredz: 2025. gada 2. maija (piektdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcelt uz sestdienu - 10. maiju, kā arī 2025. gada 17. novembra (pirmdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētdienu – 16. novembri, un svētku dienu otrdienu – 18. novembri, pārcelt uz sestdienu - 8. novembri. Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Tas ieteikts arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba...

Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, ir noteikta par svētku dienu. Ja tā iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Ņemot vērā, ka 2024. gadā 4. maijs iekrīt sestdienā, 2024. gada 6. maijs ir brīvdiena. Valsts darba inspekcijas (VDI) ieskatā, tā kā 2024. gada 6. maijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2024. gada 6. maijā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu noteikta brīva diena, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmo un trešo daļu ir izmaksājama atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka darba dienu skaita samazināšanas dēļ darbiniekam netiek samazināta darba samaksa. Ja darbinieks tiks nodarbināts 2024. gada 6. maijā, var veidoties virsstundu darbs. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam apmaksātu atpūtu citā nedēļas...

29. oktobrī plkst. 04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā beigsies vasaras laiks, pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Attiecīgi pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2024. gada 31. martā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, ES ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva...

Saeima svētdien, 28.maijā, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ar grozījumiem šogad 29.maijs – Latvijas hokeja komandas 2023.gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena – noteikts par svētku dienu. Izglītības iestādēs paredzētie eksāmeni netiek atcelti, paredz likuma grozījumi.

Saeima ārkārtas sēdē, kas tika sasaukta vēlā 28. maija vakara stundā, steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot, ka 2023. gada 29. maijs ir svētku diena – Latvijas hokeja komandas 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena. Likuma pārejas noteikumi paredz, ka 2023. gada 29. maijā izglītības iestādēs netiek atcelti paredzētie eksāmeni. Grozījumi ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, 29. maija plkst. 1.04 publicējot ārkārtas laidienu Nr. 102A. Izmaiņas likumā stājās spēkā tā izsludināšanas brīdī. Valsts darba inspekcija vērš uzmanību uz sekojošo: par darba laika organizāciju uzņēmumā/iestādē atbild darba devējs. Darbiniekam jāpakļaujas darba devēja noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam apmaksātu atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. Līdz ar to ikvienam darbiniekam, kas tiek nodarbināts svētku dienā, ir tiesības uz...

Turpinām informēt par grozījumiem Darba likumā, kas stājušies spēkā no 2022. gada 1. augusta. Grozījumi Darba likuma 149. panta sestajā daļā (“Darbinieka tiesību uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmantošana nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai.”) paredz, ka darbinieks tiek pasargāts no negatīvam sekām gadījumos, kad tas pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šis noteikums attiecināms arī uz Darba likuma 151., 153., 154., 155., 156. un 157. pantā minētajiem atvaļinājumiem, kā arī uz darbinieka darbnespējas laiku vai darba neveikšanas laiku citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Šie grozījumi neietekmē Darba likuma 9. pantā ietverto regulējumu attiecībā uz nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu kā tādu un ir uzskatāmi kā šī principa papildinošie elementi īpašās situācijās. Darba likuma 153. pants papildināts ar 1.3 daļu, kura noteic, ka darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu...