DARBA LAIKS

Atgādinām, ka 22. jūnija darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu, 21. jūniju, un svētku dienu, 23. jūniju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, šogad ir pārcelta uz sestdienu, 13. jūniju. Jāņos attiecīgi valstī būs piecas oficiālās brīvdienas. Par to, kā aprēķināt darba samaksu par pārceltajām dienām (dažādās situācijās) ne reizi vien rakstīts portālā, skat., piemēram: Pārceltās darba dienas apmaksa Atvaļinājuma pagarināšana par svētku dienām Vai summētā darba laika gadījumā jāapmaksā svētku diena, ja darbinieks tajā nav strādājis? Cik atvaļinājuma dienu jāapmaksā, ja tā laikā iekrīt svētki? Vai par brīvdienām ir jāmaksā komandējuma nauda? Kā veicama darba apmaksa par pirmssvētku dienu? Savukārt 2021. gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdiena, 25.jūnijs (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu...

Nākamgad plānots pārcelt trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdienu, 3. maiju (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdienu, 25.jūniju (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu - 26.jūniju), piektdienu, 19. novembri (iekrīt starp svētku dienu - 18. novembri, un sestdienu - 20. novembri). Šīs darba dienas ir paredzēts pārcelt attiecīgi uz 8. maiju, 19. jūniju un 13. novembri. To nosaka valdības rīkojuma projekts, kas ceturtdien, 28. maijā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un vēl ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam ir jāpieņem valdības sēdē. Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu. Iespēju pārcelt darba dienas paredz Darba likums. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena...

Ministru kabinets 26.martā pieņēma nolēma atbalstīt īslaicīgu un ierobežotu transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika izpildes atvieglošanu. Šāds atvieglojums attieksies uz autovadītājiem, kas iesaistīti iekšzemes un starptautiskos pārvadājumos un darbosies Latvijas Republikas teritorijā. Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktais regulējums ļauj steidzamos gadījumos dalībvalstīm piešķirt pagaidu izņēmumu no transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas, tūlīt to darot zināmu Komisijai. Ņemot vērā, ka ar 2020.gada 12.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ar kuru no lēmuma pieņemšanas brīža ir izsludināta visā valsts teritorijā ārkārtējā situācija līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā, nepieciešams īstenot īslaicīgu un ierobežotu transportlīdzekļu vadītāju braukšanas un atpūtas laika izpildes atvieglošanu. Minētie atvieglojumi paredz, ka no 2020.gada 26.marta līdz 2020.gada 25.aprīlim: ikdienas transportlīdzekļu vadīšanas laikposms nedrīkst pārsniegt 11 stundas (esošo deviņu stundu vietā); iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikposms nepārsniedz 60 stundas (esošo 56 stundu vietā);...

COVID-19 krīzes radītais straujais pieprasījuma kritums daļai uzņēmumu licis nonākt dīkstāves periodā, kad krietni samazinājies vai pat pavisam apstājies uzņēmumā veicamo darbu apjoms. Kādi tiesiskie risinājumi šajā situācijā pieejami darba devējiem un darbiniekiem? Darba likums dīkstāvi definē kā situāciju, kad "darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības" un nosaka, ka arī dīkstāves laikā darbiniekam jāmaksā atalgojums (izņemot gadījumus, ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ) - Darba likuma 74. panta (2) daļa. Kā iesaka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, būtiski, lai šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ar darbinieku sazinātos, un abas puses vienotos par to, vai darbiniekam fiziski ir jāatrodas darba vietā dīkstāves laikā, jo īpaši ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos piesardzības pasākumus. Ir vairākas iespējas, kā darba devējam un darbiniekam vienoties par risinājumiem uzņēmuma dīkstāves perioda pārdzīvošanai: Vienošanās par darba līguma grozījumiem. "Darba likumā ir teikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties....

Jautājums: Vai darba devējs drīkst liegt darbiniekam pamest darba vietu pārtraukumā, pamatojoties uz to, ka tādi ir uzņēmuma (iestādes) darba kārtības noteikumi (Darba likuma prasība)? Ar noteikumu, ka pārtraukums netiek ieskaitīts darba laikā un netiek apmaksāts. Atbilde Pamatojoties uz Darba likuma 145. panta trešo daļu1, darba ņēmējam ir tiesības atstāt darba vietu pārtraukumā un to izmantot pēc saviem ieskatiem. Taču, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos noteikts aizliegums atstāt darba vietu (šādam aizliegumam ir jābūt pietiekami pamatotam) un darba ņēmējs šo pārtraukumu nevar izmantot pēc saviem ieskatiem, šāds pārtraukums ir ieskaitāms darba laikā, un darba devējam šāds pārtraukums ir jāapmaksā. Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo un otro daļu2 nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Šādā situācijā iesakām ar prasību vērsties tiesā, jo Latvijas tiesu praksē šādi gadījumi...

Jautājums: Vēlos ņemt atvaļinājumu no 15. līdz 28. jūnijam. Šajā laikā iekrīt divas svinamās dienas (Līgo un Jāņi). Mans ierastais darba laiks ir pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena un sestdiena. Atvaļinājums iekrīt no pirmdienas līdz nākamās nedēļas sestdienai (ieskaitot). No Darba likuma izriet, ka manam atvaļinājumam būtu jāpagarinās par divām kalendāra dienām. Pēc mana aprēķina, tas pagarināms par 28. un 29. jūniju, un 30. jūnijā ir jāstrādā. Darba devējs saka, ka nevarēs piešķirt papildu dienas šajā gadījumā. Lai mans atvaļinājums pagarinātos par divām dienām, pēc darba devēja teiktā, atvaļinājumam būtu jābūt līdz 29. jūnijam (pirmdienai). Tikai tad, ja es ņemšu atvaļinājumu tā, ka mana pēdējā atvaļinājuma diena ir 29. jūnijs (pirmdiena), atvaļinājums tiks pagarināts par divām dienām (30. jūnijs un 1. jūlijs). Vai šis apgalvojums ir pamatots? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ja atvaļinājums prasīts līdz 28. jūnijam, tad 28. ir atvaļinājuma diena! Darbinieks vēlas atpūsties tieši šajās dienās....

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības sektorā, 2017. gada 1. oktobrī būvniecībā tika ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite. No šā gada 1. janvāra elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) ir jāievieš ne tikai būvlaukumos, kuros tiek veikta jaunas trešās grupas būves būvniecība vai tiek veikti būvdarbi virs viena miljona eiro, bet arī tad, ja būvdarbu izmaksas veido 350 000 eiro un vairāk. Elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana būvniecībā tiek īstenota divos posmos. Pirmajā posmā no 2017. gada 1. oktobra EDLUS tiek lietots būvlaukumos, savukārt otrajā posmā no 2020. gada 1. februāra tiek sākta EDLUS uzkrāto datu nodošana glabāšanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (VEDLUDB), kas ir Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) sastāvdaļa. Pirmo reizi EDLUS uzkrātie dati glabāšanai VEDLUDB jānodod ir līdz šā gada 15. februārim. Šā gada 1. februārī spēkā stājās Ministru kabineta (MK) 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 "Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā...

No šāgada 1. februāra paredzēts uzsākt būvlaukumu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmās uzkrāto datu nodošanu vienotajai datubāzei (kā zināms, elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos tika uzsākta 2017. gada 1. oktobrī). Valdība 7. janvārī pieņēmusi apjomīgus Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzēta ne tikai kārtība, kādā tiks veikta datu nodošana centralizētajai datu bāzei, bet arī jaunas prasības lokālajām uzskaites sistēmām. Lai samazinātu iespējas veikt krāpšanos, uzskaites sistēmām noteiktas jaunas tehniskās prasības un jauna kārtība kļūdaino datu labošanai. Tas prasīs papildus izmaksas būvuzņēmējiem. Lai gan kopš elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanas uzņēmumos, kur šīs sistēmas pastāv, krietni palielinājušās oficiālās darbinieku algas (jo uzskaites sistēmās reģistrēto darbinieku darba laika stundu skaitu nevar neuzrādīt darba laika tabelēs grāmatvedībā), Valsts ieņēmumu dienests tomēr konstatējis arī to, ka uzskaites sistēmu auditācijas pierakstos ir nepilnīga informācija, kas nozīmē - pastāv risks, ka veikta jau reģistrētās informācijas grozīšana vai dzēšana. Tāpēc esot nepieciešams nodrošināt tādu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas funkcionalitāti,...

Darba likuma pantu par summēto darba laiku interpretāciju atklāj Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 5. jūlija spriedums lietā Nr. A420213917, SKA-794/2019. Spriedumam ir nozīme summētā laika darbinieku turpmākajā darba laika, darba nespējas perioda un virsstundu uzskaitē. Senāts vērtējis darbinieka attaisnotās prombūtnes ietekmi uz virsstundu aprēķināšanu pie summēta darba laika. Senāts atzinis, ka ar Darba likuma 140.panta piektajā daļā norādīto „pārskata periodu” darbnespējas gadījumā saprotams nevis sākotnēji paredzētais pārskata periods (panta trešajā daļā paredzētais viens mēnesis vai darba līgumā līdz četriem mēnešiem nosakāmais periods), bet gan sākotnējā perioda un darbnespējas laika starpība (faktiski nostrādātais laika periods pārskata perioda ietvaros). Vidējā aprēķinā izmantojamā pārskata perioda samazināšana par darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neskar darba devēja vispārēju pienākumu ievērot likumā noteikto normālā darba laika atpūtas laiku atlikušajā pārskata perioda laikā (vidēji), kad darbinieks faktiski veic darbu. Iespēja summētā darba laika organizācijas ietvaros atkāpties no normālā nedēļas darba laika ir izmantojama vienīgi kopā ar pienākumu sabalansēt...

Darba koplīgumā vai darba līgumā darba devējs var noteikt dažādus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums. Tomēr strikti papildatvaļinājums piešķirams trijos gadījumos (Darba likuma 151. pants): 1) darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, – trīs darba dienas;3) darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, – ne mazāk par vienu darba dienu. Žurnāla BILANCE galvenā redaktore MAIJA GREBENKO vērš uzmanību tam, ka papildatvaļinājums, kas saistīts ar bērnu esamību ģimenē, piešķirams abiem vecākiem vai personām, kuru aprūpē atrodas minētie bērni. Turklāt atvaļinājuma periods mērojams darba dienās, nevis kalendāra kā ikgadējais atvaļinājums. Kas attiecas uz bērnu vecumu papildatvaļinājuma piešķiršanas brīdī (14, 16, 18), tad no juridiskajiem skaidrojumiem izriet, ka šāds atvaļinājums pienākas arī gadījumā, ja bērnam ir 14 gadu un 11 mēnešu vai 16 gadu un 11 mēnešu utt....

2020. gadā 22. jūnija darba diena, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu, 21. jūniju, un svētku dienu, 23. jūniju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, ir pārcelta uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju. Līdz ar to Jāņos valstī būs piecas brīvdienas. To paredz 9. jūlijā valdības sēdē pieņemtais Labklājības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts „Par darba dienas pārcelšanu 2020. gadā”. Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. Saskaņā ar likumu ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek...

Jautājums: Valdes loceklim potenciālais sadarbības partneris ir Igaunijā un tikšanās iespējamas ar viņu tikai sestdienās. Vai brīvdienas var uzskatīt par komandējuma dienām un vai izdevumus (viesnīca, degviela, pusdienas/vakariņas) var norakstīt uz komandējuma izdevumiem? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore. Ja komandējuma uzdevuma izpilde prasa ilgāku laiku vai kādu iemeslu dēļ komandējumā ir jāaizkavējas, komandējums var ietvert arī brīvdienas (vai tikt pagarināts). Šādu situāciju lielākā problēma ir darba laika uzskaite, jo var rasties virsstundas, īpaši gadījumos, kad komandējumā dodas darbinieks (nevis firmas vadība). Mazliet citāda attieksme var būt, ja komandējumā dodas valdes loceklis, jo ar šādām personām būtu loģiskāk slēgt darba līgumu, atsaucoties uz Darba likuma 148. pantu “Darba laika organizēšanas īpašie noteikumi”. Dažādas darba likuma normas (..) var neattiecināt uz situācijām, kad, ievērojot attiecīgā darba vai nodarbošanās īpatnības, darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts vai to var noteikt paši darbinieki. Minētajos gadījumos nav jāveic darba...

Jau 72% profesionāļu pieprasa elastīga darba iespējas, norāda profesionālā biznesa kontaktu sociālā tīkla “LinkedIn” eksperti 2019. gada pārskatā “Global Talent Trends Report” un par to atgādināja gadskārtējās “Strādā jebkur!” dienas laikā akcijas organizatori. Akcija noritēja maija pēdējā dienā Cēsīs, kad uzņēmēji, valsts pārvaldes darbinieki, pedagogi dalījās pieredzē un prasmēs, kas nepieciešamas efektīvai elastīga darba politikai organizācijā. Akcija šogad notika jau astoto reizi, pirmo reizi – ārpus Rīgas. Uzņēmumiem, kuri piedāvā elastīgu darba režīmu, ir vērā ņemama konkurētspējas priekšrocība, un tas atspoguļojas arī darba sludinājumos – par pieaug sludinājumu skaits, kas piedāvā elastīgu darba stilu. Šāda darba tendences virza kvalitatīva interneta un tehnoloģiju pieejamība, kā arī darba ņēmēju pieprasījums, konstatēts arī pētījumu organizācijas Regus apskatā par nozīmīgākajām darba tirgus tendencēm. “Joprojām daudziem – gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, trūkst zināšanu un pieredzes, kā visefektīvāk organizēt elastīgu darbu, tāpēc tādi notikumi kā “Strādā jebkur!” ir vērtīgi zināšanu, pieredzes, ideju apmaiņai. Līdz ar mobilitātes...

Arvien biežāk darbinieki vēršas Valsts darba inspekcijā (turpmāk - VDI) ar jautājumiem par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un tā kompensēšanas iespējām, gadījumā, ja tas netiek izmantots vairāku gadu periodā. Šo jautājumu kontekstā VDI vēlas atgādināt, ka, pirmkārt, konstitucionālā līmenī darbinieka tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ir atzītas par cilvēka pamattiesībām. Tas nozīmē, ka darba devējs nedrīkst vienoties ar darbinieku par ikgadējā atvaļinājuma atlīdzināšanu citā veidā, izņemot atpūtu. Kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu izmaksā tikai tādā gadījumā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. Otrkārt, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir viens no Darba likumā noteiktajiem atpūtas veidiem, kā arī viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu darbinieka tiesības uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Ikgadējā atvaļinājuma būtība ir dot iespēju darbiniekam atpūsties, neveicot darba līgumā paredzēto darbu, tādējādi ar atpūtu atjaunojot darbspējas darba veikšanai turpmākajam darba periodam. VDI vērš uzmanību, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam iespēju izmantot paredzētās tiesības uz ikgadējo...

Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS) ieviešana būvlaukumos pagaidām devusi tikai pavisam nelielu deklarētā darba laika palielinājumu un nedeklarēto ienākumu samazinājumu, turklāt negodprātīgiem uzņēmējiem ir vienkārši falsificēt datus, tā secināts 15. janvārī valdības sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas pārbaudēs saistībā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvniecībā konstatēto". Lai nostiprinātu EDLUS izmantošanas paradumu būvlaukumā nodarbināto personu vidū, kā arī noskaidrotu, cik veiksmīgi norit EDLUS ieviešana, Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2017. gadā un 2018. gada deviņos mēnešos 89 būvlaukumos veica 696 nodokļu kontroles pasākumus 517 nodokļu maksātājiem, t. sk. pārbaudot 48 galvenos būvdarbu veicējus un 469 apakšuzņēmumus, kā arī aptaujājot 2 716 būvdarbos nodarbinātos. Savukārt Valsts Darba inspekcijas (VDI) amatpersonas tematiskās pārbaudes ietvaros apsekoja 161 būvlaukumu, t. sk. EDLUS bija ieviesta 27 būvlaukumos, bet divos būvlaukumos, kas atbilst EDLUS ieviešanas kritērijiem, tā nav ieviesta. VDI vairākkārt nācies saskarties ar situācijām, kad darbiniekiem izsniegtas identificēšanas ierīces...