PERSONĀLS

Eiropas Parlaments (EP) 7. jūlijā apstiprināja pārskatītos Eiropas Savienības (ES) sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumus. To mērķis ir nodrošināt taisnīgu piekļuvi sociālajam nodrošinājumam tiem ES darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā ES valstī. Pašlaik 16 miljoni eiropiešu dzīvo vai strādā citā ES valstī. Atjaunotie noteikumi atvieglos pārvietošanos un palīdzēs noteikt, kura valsts ir atbildīga par sociālo nodrošinājumu. Tie arī mudinās dalībvalstis savlaicīgi apmainīties ar nepieciešamo informāciju, lai atklātu kļūdas vai krāpšanu, tostarp ļaunprātīgu praksi, piemēram, pastkastītes uzņēmumus. Bezdarbnieka pabalstiTiesību aktā ir precizēts, kā, novērtējot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, tiek ņemti vērā dažādās dalībvalstīs veiktie darba, pašnodarbinātības vai apdrošināšanas periodi. Cilvēkiem, kas dodas uz citu ES valsti, lai meklētu darbu, būs tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu sešus mēnešus no valsts, no kuras viņi aizbraukuši. Šo termiņu var pagarināt līdz tiesību izbeigšanās brīdim.Attiecībā uz pārrobežu darba ņēmējiem ir precizēts, kura dalībvalsts ir atbildīga par pabalstu izmaksu. Ja pārrobežu darba ņēmējs 22 nedēļas bez pārtraukuma ir...

Valdība otrdien pieņēma grozījumus "Uzturēšanās atļauju noteikumos", kas paredz, ka ārzemnieki varēs sākt darbu pie cita darba devēja, nesaņemot jaunu termiņuzturēšanās atļauju.Grozījumu mērķis ir precizēt nacionālo regulējumu un nodrošināt tā pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pauž izmaiņas izstrādājusī Iekšlietu ministrija.Būtiskākās izmaiņas noteikumos paredz precizēt darba devēja maiņas procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem. Lai gan arī līdz šim Latvijas normatīvie akti paredzēja iespēju mainīt darba devēju, turpmāk šis process būs vienkāršāks un ātrāks.Jaunie noteikumi paredz, ka darba ņēmējs varēs uzsākt darbu pie cita darba devēja, nesaņemot jaunu termiņuzturēšanās atļauju. Tā vietā jaunais darba devējs noformēs izsaukumu, kura izskatīšanas laikā tiks pārbaudīti plānotās nodarbinātības nosacījumi.Ja ārzemnieks ir Eiropas Savienības zilās kartes turētājs, kurš Latvijā uzturējies vismaz 12 mēnešus, vai darba devēja maiņa notiek...

Eiropas Parlamenta deputāti 7. jūlijā plāno galīgajā balsojumā apstiprināt atjauninātos noteikumus, kas nodrošinās sociālā nodrošinājuma pieejamību tiem Eiropas Savienības (ES) darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā ES dalībvalstī.Ilgi gaidītie grozījumi Atjauninātajā regulā par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome jau iepriekš panākuši provizorisku vienošanos, ievieš skaidrākus kritērijus, lai noteiktu, kuras valsts sociālā nodrošinājuma tiesību akti ir piemērojami ES darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā dalībvalstī. Vienlaikus tie stiprina dalībvalstu sadarbību, nodrošinot savlaicīgu nepieciešamās informācijas apmaiņu, lai efektīvāk atklātu kļūdas vai krāpšanu, tostarp negodīgu praksi, piemēram, tā dēvētos "pastkastītes uzņēmumus".Jaunie noteikumi koncentrējas uz piecām galvenajām jomām:bezdarbnieka pabalstiem;ģimenes pabalstiem;ilgtermiņa aprūpes pabalstiem;ekonomiski neaktīvu pārvietojošos ES pilsoņu piekļuvi sociālajiem pabalstiem;piemērojamo sociālā nodrošinājuma regulējumu norīkotajiem darbiniekiem un personām, kas strādā divās vai vairākās dalībvalstīs.Būtiskākās izmaiņas darba devējiemIlgāks iepriekšējās apdrošināšanas periods pirms darbinieka norīkošanasDarbiniekam pirms nosūtīšanas darbā uz citu ES dalībvalsti būs jābūt vismaz trīs mēnešus sociāli apdrošinātam nosūtītājvalstī, lai viņš varētu saņemt...

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi Digitālo darba platformu likumprojektu, ar kuru paredzēts uzlabot platformu darbā nodarbināto darba apstākļus un personas datu aizsardzību, kā arī noteikt prasības automatizētu lēmumu pārredzamībai. Likumprojekts nodots publiskajai apspriešanai līdz 29. jūnijam.Kas ir platformu darbs un digitālā darba platforma?Platformu darbs Latvijā galvenokārt pastāv piegādes un pasažieru pārvadājumu segmentos. Visbiežāk tas sastopams ēdienu piegādē un taksometra pārvadājumos. Tas definēts kā darbs, ko organizē, izmantojot digitālo darba platformu, un ko Latvijā veic fiziskā persona, pamatojoties uz līgumattiecībām ar platformu vai starpnieku.Savukārt digitālā darba platforma – tā ir fiziskā vai juridiskā persona, kura sniedz pakalpojumus, kas atbilst visām šādām prasībām: pakalpojumu vismaz daļēji nodrošina attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus, piemēram, tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, to sniedz pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, tas kā nepieciešamu un būtisku elementu ietver personu par atlīdzību veiktā darba organizēšanu neatkarīgi no tā, vai šis darbs tiek veikts tiešsaistē vai konkrētā vietā, tas ietver automatizētās uzraudzības sistēmas vai automatizētās...

Stājušās spēkā izmaiņas Nacionālās kiberdrošības likumā, paredzot darba devēju tiesības pārbaudīt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomas darbinieku sodāmību, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).Grozījumi kopumā novērš praksē konstatētās neskaidrības, optimizē uzraugāmo institūciju loku, kā arī ievieš instrumentus iekšējo risku pārvaldībai un personāla drošības izvērtēšanai, norāda AM.Sagaidāms, ka pieņemtie grozījumi nodrošinās precīzāku un samērīgāku kiberdrošības regulējumu, vienlaikus garantējot daudz efektīvāku likuma subjektu uzskaiti.Ieviešot elastīgāku pieeju valsts un pašvaldību institūciju izvērtēšanā un nodrošinot organizācijām lielāku brīvību auditoru izvēlē, tiesību akta izmaiņas ne vien mazinās birokrātiskos šķēršļus, bet arī sekmēs kopējā kiberdrošības līmeņa paaugstināšanu valstī, cer normatīvā regulējuma izmaiņu autori.Līdz ar grozījumiem no valsts un pašvaldību iestāžu uzskaitījuma ir izslēgtas privāto tiesību juridiskās personas, kas pilda valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu, piemēram, sociālajā vai kultūras jomā, jo pilna apjoma likuma prasību attiecināšana uz tām esot bijusi nesamērīga.Tiesības lemt par valsts vai pašvaldību iestāžu izslēgšanu no saraksta, ja to darbības traucējumi nerada sistēmiskus riskus valsts aizsardzībai...

No 2026. gada 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), nosakot personas tiesības uz vecāku pabalstu, vērtēs bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsti. Vecāku pabalstu Latvijā sociāli apdrošinātai personai piešķirs par bērnu:kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā;kuram ir piešķirts personas kods;kuram Fizisko personu reģistrā ir aktīvs statuss.To nosaka grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.Izmaiņas neattiecas uz Latvijā sociāli apdrošinātu personu, kuras bērns dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā. Šajā gadījumā, tāpat kā līdz šim, vecāku pabalstu piešķirs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteikumiem.Tādējādi no 1. jūlija vecāku pabalstu nepiešķirs, ja bērns pastāvīgi nedzīvos Latvijā un viņa dzīvesvieta nebūs kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā, bet, piemēram, bērns dzīvos Uzbekistānā, Indijā, Kanādā vai Amerikas Savienotajās Valstīs. Šie nosacījumi ir spēkā neatkarīgi no bērna vai vecāka pilsonības.VSAA no 2026. gada...

Ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus, kārtējo reizi papildināts Profesiju klasifikators. Tajā pirmoreiz iekļautas tādas profesijas kā, piemēram, investoru attiecību vadītājs, digitālās transformācijas stratēģiskais vadītājs, ģeotelpisko datu inženieris, ģeotelpiskās informācijas inženieris, kiberdrošības tehniķis, psihoanalītiķis, ģimenes asistents, likmju pieņemšanas operators, tiesas jurists. Vienlaikus, ņemot vērā izmaiņas veselības aprūpes jomas regulējumā, kas noteiktos gadījumos paredz iespēju ārstniecības personai strādāt kā stažierim specialitātē sertificētas ārstniecības personas vadībā, Profesiju klasifikators ir papildināts ar profesiju stažieris (specialitātē).Jauno profesiju iekļaušana atspoguļo gan digitalizācijas un tehnoloģiju attīstības tendences, gan sociālo pakalpojumu un darba tirgus vajadzību paplašināšanos, informē Labklājības ministrija.Tas noteikts ar Ministru kabineta 2026. gada 26. maija noteikumiem Nr. 297 "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"". Grozījumu mērķis ir aktualizēt Profesiju klasifikatoru atbilstoši darba tirgus attīstībai un publisko un privāto tiesību subjektu iesniegtajiem priekšlikumiem, vienlaikus nodrošinot precīzu un mūsdienīgu profesiju uzskaiti.No Profesiju klasifikatora...

Vidējā bruto darba samaksa valstī šā gada 1. ceturksnī bija 1 831 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Salīdzinot ar 2025. gada 1. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 73 eiro jeb 4,2%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,87 eiro jeb par 2,3%. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga līdz 14,95 eiro jeb par 2,1%.No 2026. gada 1. janvāra Latvijā minimālā mēneša darba alga tika paaugstināta no 740 līdz 780 eiro, savukārt neapliekamais minimums tika noteikts 550 eiro mēnesī.Vidējā neto darba samaksa 2026. gada 1. ceturksnī bija 1 364 eiro jeb 75,0% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 4,5%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 1,6%. Mēneša darba samaksas mediāna – 1 457 eiroBruto darba samaksas...

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 43% pensijas sistēmas dalībnieku, liecina jaunākie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati (VSAA). Tas nozīmē, ka arvien lielākā daļa iedzīvotāju savu izvēli par šo uzkrāto līdzekļu likteni vēl nav norādījuši.Līdz šī gada aprīlim valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī bija 1,31 miljons dalībnieku. No tiem 562,4 tūkstoši jeb 43% bija iesnieguši iesniegumu par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu dalībnieka nāves gadījumā pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Lielākā daļa jeb 82% no tiem, kuri savu izvēli ir izdarījuši, norādījuši, ka vēlas uzkrāto kapitālu nodot mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā. Savukārt 16% izvēlējušies to pievienot konkrēti norādītas personas valsts fondētās pensijas kapitālam, bet tikai 1% – ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.Pensiju 2. līmenis ir...

Kamēr valstī spriežam par digitalizāciju, vienlīdzību un administratīvā sloga mazināšanu, praksē joprojām pastāv situācijas, kurās cilvēks var saslimt un pēkšņi atklāt, ka viņam slimības pabalsta aprēķinā netiek piemērots ne neapliekamais minimums, ne citi ienākuma nodokļa atvieglojumi. Tieši šādā situācijā gadiem ilgi atrodas izdienas pensiju saņēmēji.Izdienas pensionāri starp sistēmu plaisāmProblēmas sakne meklējama Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 “Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība”, kuru 93. punktā jau kopš 2012. gada ir iestrādāts teikums: "Šī norma nav piemērojama personām, kuras saņem izdienas pensiju". Šī "norma" ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pienākums, aprēķinot slimības pabalstu, piemērot neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus.Praksē tas nozīmē to, ka, ja izdienas pensionārs strādā un saslimst, VSAA no viņa slimības pabalsta (B lapas) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no pirmā eiro, nepiemērojot ne pensionāra neapliekamo minimumu, ne atvieglojumus par apgādājamajiem vai invaliditāti.Problēma kļuva īpaši pamanāma pēc 2025. gada sākumā ieviestās pensionāra dalītā neapliekamā minimuma sistēmas. Jaunā kārtība...

Labklājības ministrija (LM) neatbalsta Saeimā skatītos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz paplašināt pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējas, jo tie varot negatīvi ietekmēt valsts pensiju sistēmas ilgtspēju un esot pretrunā ar sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem, teikts LM atzinumā Saeimas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.Ministrija norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pēc būtības ir nodoklis, un pensiju 2. līmeņa uzkrājums nav uzskatāms par personas brīvi izmantojamu privāto īpašumu. Tie ir līdzekļi, kas paredzēti ienākumu aizvietošanai vecumdienās vai citos sociālās apdrošināšanas gadījumos, nevis izmaksai bez noteikta mērķa, tostarp mantošanai.LM uzsver, ka pensiju sistēma Latvijā balstās solidaritātes principā, un tās līdzekļi izmantojami tikai sociālajām vajadzībām. Attiecīgi, ja pensiju 2. līmeņa kapitāls tiktu paplašināti iekļauts mantojuma masā, tas mazinātu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus un ilgtermiņā ietekmētu pensiju apmērus.Ministrija uzskata, ka šādas izmaiņas varētu samazināt iespējas indeksēt pensijas un palielināt valsts izdevumus, jo vairāk cilvēku būtu tiesīgi uz minimālo apgādnieka zaudējuma pensiju. Tāpat tiktu...

No 6. maija personām ir plašākas iespējas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pakalpojumu saņemšanai. Spēkā stājušies grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteic, ka Latvijā piešķirtās pensijas, pabalstus vai atlīdzības var pārskaitīt ne tikai uz bankas kontu Latvijā vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, bet arī uz citā ES/EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē atvērto kontu, ja tajā ir iespējams saņemt maksājumus eiro valūtā.Tas attiecas arī uz elektroniskās naudas kontu Revolut un tādām maksājumu iestādēm kā Paysera, ja tās nodrošina IBAN formātu.Latvijā dzīvojošajiem pensiju un apdrošināšanas atlīdzību saņēmējiem, kuri izvēlas saņemt šos VSAA maksājumus citas ES/EEZ valsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes maksājumu iestādes kontā, turpmāk pensijas un atlīdzības izmaksā kā personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs:maksājumi tiek nodrošināti līdz kārtējā gada 31. decembrim;lai turpinātu saņemt maksājumus nākamajā gadā, personai katru gadu periodā no 1. oktobra līdz 15. decembrim jāiesniedz VSAA iesniegums par izmaksas turpināšanu.Iesniegumu var iesniegt:elektroniski, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko...

2027. gadā plānots pārcelt divas darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un brīvdienām, - piektdienu, 25. jūniju, un piektdienu, 19. novembri, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais rīkojuma projekts. Darba dienu pārcelšanas rezultātā kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.Paredzēts nākamgad darba dienu no 25. jūnija pārcelt uz sestdienu, 19. jūniju, bet darba dienu 19. novembrī - uz sestdienu, 13. novembri, jo 25. jūnijs ir starp Jāņu dienu ceturtdienā, 24. jūnijā, un sestdienu, 26. jūnijā. Savukārt 19. novembris ir starp Latvijas Republikas proklamēšanas dienu ceturtdienā, 18. novembrī, un sestdienu, 20. novembrī.Vienlaikus 2027. gadā nav plānots pārcelt pirmdienu, 3. maiju, kas iekrīt starp svētdienu, 2. maiju, un svētku dienu otrdienu, 4. maiju.Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām un to darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Iecerēts ieteikt arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.Regulējumu noteic Darba likumsSaskaņā...

Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājums valdībai vērsties Eiropas Komisijā (EK) par darba samaksas pārredzamības prasību ieviešanas atlikšanu, izrādās, nebūtu unikāla situācija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Daļa valstu plāno ieviest direktīvas prasības laikā, taču citās valda atšķirīgs noskaņojums un ieviešanas gatavības pakāpe. Tikmēr EK pagaidām neizrāda gatavību piekāpties. ES Darba samaksas pārredzamības direktīvas ieviešanas process pašlaik atrodas kritiskā fāzē, jo, tuvojoties 2026. gada 7. jūnija termiņam, dalībvalstu rīcība kļūst arvien atšķirīgāka, radot sarežģītu un fragmentētu tiesisko vidi. Kamēr lielākā daļa valstu vēl tikai izstrādā savus noteikumus, Slovākija ir kļuvusi par pārliecinošu līderi, 2026. gada 15. aprīlī kā pirmā pieņemot visaptverošu likumu, kas ievieš direktīvas prasības. Slovākijas modelis paredz ļoti specifiskus pienākumus, piemēram, darba devējiem jau pirms darba intervijas būs jāiepazīstina kandidāti ar paredzamo atalgojumu vai tā diapazonu, savukārt līdz 2026. gada jūlija beigām uzņēmumiem jābūt izstrādātām skaidrām struktūrām, kas definē, ko nozīmē "vienādas vērtības darbs". Šī valsts ir izvēlējusies pakāpenisku pieeju, nosakot, ka...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina valdību vērsties Eiropas Komisijā (EK) par darba samaksas pārredzamības prasību ieviešanas atlikšanu, informē LDDK.Konfederācijā norāda, ka trešdien, 6. maijā, LDDK padome apstiprināja LDDK nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par darba samaksas pārredzamību ieviešanu Latvijā. Izvērtējot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto likumprojektu "Darba samaksas pārredzamības likums", LDDK nolēma to nesaskaņot un aicina valdību nekavējoties informēt EK par to, ka Latvija nav gatava pilnvērtīgi ieviest direktīvas prasības noteiktajos termiņos.LDDK ieskatā direktīvas mērķis mazināt nepamatotas darba samaksas atšķirības ir atbalstāms, taču pašreizējais ieviešanas modelis rada nesamērīgu administratīvo, juridisko un finanšu slogu, kura ietekme uz uzņēmējdarbību, darba tirgu un valsts budžetu nav pilnvērtīgi izvērtēta.Tāpat LDDK atzīmē, ka nopietnas neskaidrības saglabājas attiecībā uz darba samaksas datu ziņošanas prasībām. Darba devējiem būs jāievieš jaunas datu uzskaites un analītikas sistēmas, jāpielāgo informācijas tehnoloģiju risinājumi un regulāri jāapkopo detalizēta informācija par atalgojumu. Vienlaikus nav skaidrs, kādā apmērā dati būs jāsniedz, kā praksē nodrošināt...