DARBA LAIKS

Iepriekš jau informējām par vairākām izmaiņām darba tiesību regulējumā, kas saistītas ar Darba likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2022. gada 1. augustā. Uzmanība jāpievērš arī jaunumiem, kas attiecas uz īpašām situācijām gan darba devēja, gan darba ņēmēja ikdienā. Darba likuma 136. panta ceturtā daļa izstrādāta, ņemot vērā, ka var veidoties īpašas situācijas, kad virsstundu darba veikšana varētu būt vitāli svarīga kopējām sabiedrības interesēm un tā varētu turpināties ilgāku laikposmu. Šādās situācijās Valsts darba inspekcijas (VDI) atļaujas izsniegšana pati par sevi nav lietderīga. Tādējādi ir pamatoti noteikt, ka situācijā, kad Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli visā valstī...

Grozījumi Darba likumā, kas stājās spēkā 1. augustā, attiecas arī uz darba koplīgumiem, darbinieku informēšanu par komandējumu vai darba braucienu uz citu valsti, kā arī īpašiem atbildības noteikumiem par darba samaksas izmaksu būvniecībā. Saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo daļu, nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Jaunajā redakcijā skaidri paredzēta iespēja darba devējiem ar darbinieku arodbiedrību vienoties koplīgumā par atkāpēm no likumā noteiktām minimālajām prasībām kādā noteiktā jautājumā, vienlaikus nosakot noteikumus šādu atkāpju piemērošanai. Svarīgi, ka šādas atkāpes...

Mūsdienās digitalizācija organizācijās ir ienākusi ļoti plaši. Primāri, protams, ir digitalizētas visas jomas, kas saistās ar organizācijas attīstību — ar dažādiem pārdošanas kanāliem, mārketingu u.c. Joma, kas saistās ar darbiniekiem un viņu vadību, ir diezgan sarežģīta, un digitalizāciju šajā jomā ieviest nav vienkārši. Tomēr nu ir pienācis brīdis, kad tam ir jāķeras klāt. Par to, kas ir mūsdienīga personālvadība un kāda loma tajā ir digitālajā kultūrā, vebinārā stāstīja eksperte un konsultante personālvadībā Kristīne Āboltiņa. «Pasaule ir ļoti izmainījusies. Pēdējie pāris gadu, kurus pavadījām Covid–19 ietekmē, ir izmainījuši katru no mums. Paši sev uzdodam jautājumu: kas es esmu, ko es gribu?...

Pēdējie pāris gadu, kas pavadīti Covid – 19 ietekmē, pasauli ir ļoti mainījuši. Daudzi uzņēmumi pandēmijas dēļ bija pilnībā pārgājuši uz attālināto darbu, tika ieviestas jaunas, modernas IT tehnoloģijas, lai varētu sazināties kaut vai no otras pasaules malas. Kā strādāt tagad? Izrādās, daudzi darbinieki labprāt turpinātu strādāt attālināti, taču uzņēmumu vadītāji vairāk apsver hibrīda modeļus vai grib pilnībā atjaunot klātienes darbu. IT risinājumu un konsultāciju uzņēmuma Elva vebinārā «Personālvadības digitalizācija: izaicinājumi un risinājumi» SEB bankas personāla pārvaldes vadītāja Ilze Ogle ieskicēja, kā attālinātais darbs ietekmē uzņēmumu un darbinieku mijiedarbību. Savu prezentāciju viņa sāka ar jautājumu: «Vai jūs zināt, ko šobrīd...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 8.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem cita starpā paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu – aprūpētāja atvaļinājumu. Ar grozījumiem plānots noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību,...

Grozījumi Darba likumā, kas stājās spēkā šī gada 1. augustā, paredz, ka darba devējs no valsts iestādes var prasīt atlīdzināt tādus izdevumus, kas tam radušies saistībā ar darbiniekam izmaksāto atlīdzību, ja darbinieks nav pildījis savus darba pienākumus un kavējis darbu, lai piedalītos procesuālajās darbībās kā cietušais vai liecinieks. Administratīvās atbildības likuma 75. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēts, ka procesuālie izdevumi ir summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu. Lai skaidri noteiktu tiesības saņemt atlīdzību par šāda veida attaisnotu prombūtni,...

Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Piemērs. Ja darbiniekam piešķirts 2 kalendāra nedēļas ilgs atvaļinājums no 01.07.2021 līdz 14.07.2021, tad atlikušās 2 nedēļas var dalīt arī pa kalendāra nedēļām vai arī izmantot pa vienai dienai. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka darbinieki atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu tikai izņēmuma gadījumos un ar darbinieka rakstveida piekrišanu. Ja atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams...

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja. Pamatprincips ir tāds, ka darbinieks atvaļinājumu “pelna” veicot darba pienākumus. Tomēr laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu ieskaita arī laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, jo īpaši: pārejošas darbnespējas laiku; grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku; īslaicīgas prombūtnes laiku; darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā; Darba likuma likuma 155.pantā minēto atvaļinājuma (atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai) laiku. Par attaisnojošiem iemesliem darba neveikšanai, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, būtu uzskatāmi...

Ar Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija rīkojumu Nr. 354 “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā” no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, noteikts pārcelt darba dienu no piektdienas, 2021. gada 25. jūnija, uz sestdienu, 2021. gada 19. jūniju, Minētais rīkojums neierobežo darbinieka tiesības izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu Darba likuma 149. pantā noteiktajā kārtībā, kā arī saņemt atvaļinājuma naudu Darba likuma 75. panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā. Valsts darba inspekcija skaidro: ja darbiniekam, kuram ir piecu dienu darba nedēļa, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirts no: 2021. gada 21. jūnija uz desmit kalendāra dienām,...

Tuvojas vasara, un daudzi noteikti cer to izbaudīt. Vai tāda iespēja būs pieejama, to drīzumā uzzināsim, jo aizvien vēl daudz nezināmā (ko un kādā veidā drīkstēs darīt). Tomēr, ja atvaļinājums tiks piešķirts un izmantots, grāmatveža pienākums ir aprēķināt tā apmaksu. Pēc būtības Darba likumā (DL) nav minēti grozījumi attiecībā uz vidējās izpeļņas noteikšanu, kaut gan tādas darba samaksas "daudzveidības" kā pēdējā laikā arī nekad nav bijis. Diemžēl arī šajā rakstā jāmin, ka DL, sagaidot savu 19. gadadienu kopš stāšanās spēkā un piedzīvojot 26 grozījumus, joprojām "nav sagaidījis" skaidrojumu attiecīgajos metodiskajos norādījumos grāmatvežu vajadzībām. Tādēļ vieni grāmatveži aprēķinus veic, balstoties un...

Ievērojot Darba likuma 150. panta pirmo daļu, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu un to jāizmanto gada laikā. Kā skaidrots iepriekš, ja ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā un ir saņemta darbinieka rakstveida piekrišana, to pieļaujams pārcelt uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkstētu būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Jāielāgo, ka atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu. Būtiski nošķirt tiesības izmantot uzkrātās atvaļinājuma dienas un tiesības saņemt kompensāciju par uzkrātajām (neizmantotajām) atvaļinājuma dienām darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Tātad – uzkrāt atvaļinājuma dienas, lai...

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas laikā vīrusa izplatīšanās ierobežojumu dēļ uzņēmēji mēģināja risināt finanšu situāciju, atsakoties no biroja telpu nomas. Vienlaikus darbinieki, kuriem darba līgumā norādīts, ka viņu darba izpildes vieta ir birojs, kas atrodas uzņēmuma līdzšinējā adresē, tikuši mudināti strādāt attālināti no mājām vai kādas citas vietas, kuru ir norādījis darbinieks. Šādā gadījumā tiek pieļauta kļūda, ja netiek pārskatīti darba līguma nosacījumi, it īpaši, ja līgumā norādīts, kur darbiniekam darba laikā jāatrodas un pastāvīgi jāveic savi tiešie darba pienākumi. Mainoties adresei, no kuras darbinieks pastāvīgi veic savus pienākumus, uzskatāms, ka ir notikuši darba līguma grozījumi un...

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks šā gada 25. oktobrī plkst. 04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Tā kā Eiropas Savienības (ES) līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2021. gada 28. martā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”....

Latvijā patlaban ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem Eiropas Savienībā, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beidzās 30.jūnijā. Tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), balstoties uz daudzu ES valstu pieredzi, aicina Latvijā ieviest saīsinātā darba laika shēmu kā īslaicīgās nodarbinātības risinājumu krīzes apstākļiem un seku pārvarēšanai, kas ietver sevī saīsināto darbalaiku (angļu val. short time work) un pagaidu atlaišanu (angļu val. temporary layoff), un paredz darba attiecību uzturēšanu. LDDK aicina izveidot īslaicīgās nodarbinātības risinājumu sistēmu nākotnes krīzes situācijām vai gadījumiem, kad uzņēmumi citu iemeslu dēļ nonāk īslaicīgās...

2021. gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētku dienu, 4. maiju, un svētdienu, 2. maiju), piektdiena, 25. jūnijs (iekrīt starp svētku dienu, 24. jūniju, un sestdienu, 26. jūniju), piektdiena, 19. novembris (iekrīt starp svētku dienu, 18. novembri, un sestdienu, 20. novembri). Šīs darba dienas ir pārceltas attiecīgi uz 8. maiju, 19. jūniju un 13. novembri. To paredz 30. jūnija valdības sēdē pieņemtais Labklājības ministrijas sagatavotais rīkojums “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā”. Rīkojums attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, kurām ir noteikta piecu...