PERSONĀLA DOKUMENTI

Valdība 6. februārī atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi", kuri apstiprina jaunus paraugus Latvijas pilsoņu pasēm, Latvijas nepilsoņu pasēm, kā arī bezvalstnieku, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokumentiem. Tāpat valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu", kuri nosaka personu apliecinošā dokumenta – pases – jauno valsts nodevu, kas būs 34 eiro. Jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu sāks izsniegt no šī gada 12. februāra. Noteikumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu paātrinātā kārtībā divu darba dienu laikā tiks noteikta 60 eiro apmērā līdzšinējo 55 eiro vietā. Tāpat noteikts saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, kā arī bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Jaunajos pasu paraugos...

Sabiedrībā ir sastopami dažādi mīti un aizspriedumi par datu aizsardzību, kas visbiežāk nav patiesi. Šādi mīti, klīstot no “mutes mutē”, veicina ne tikai nepatiesas informācijas izplatīšanos, bet arī rada nepareizu izpratni par to, kā dati tiek apstrādāti un aizsargāti. Datu Valsts inspekcija atspēko desmit populārākos mītus, kuri bieži dzirdēti sabiedrībā. Videonovērošana, kas veikta ar novērošanas kameru vai videoreģistratoru, jāreģistrē Datu valsts inspekcijā. Nē, nekāda veida datu apstrādes nav jāreģistrē Datu valsts inspekcijā vai jāsaskaņo ar to. Bet jebkurā gadījumā pārziņiem (personām, organizācijām, kas veic datu apstrādi) datu apstrāde jāveic atbilstoši Datu regulas un citu normatīvo aktu nosacījumiem. Potenciālais darba devējs var zvanīt bijušajam darba devējam, lai iegūtu atsauksmi par darbinieku. Lai arī visbiežāk tieši darba devēju vidū šāda prakse joprojām tiek īstenota, tomēr pirms bijušo darba devēju aptaujāšanas ir jāiegūst darbinieka piekrišana šādai datu apstrādei. Informācijas iegūšana oficiālā veidā (pamatoti rakstot bijušajam uzņēmumam, ne zvanot un apvaicājoties) par...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atgādina, ka 2024. gada 3. janvārī Krievijas Federācijas pilsoņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zaudēs spēku, ja Krievijas Federācijas pilsoņi, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, līdz 2023. gada 31. decembrim nebūs iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Svarīgi ņemt vērā, ka šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecas TIKAI uz personām, kuras līdz 30. novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi. Gadījumā, ja valsts valodas pārbaude nav nokārtota sekmīgi, pārvalde īpaši uzsver nepieciešamību līdz šī gada 31. decembrim pieteikties atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga. PMLP īpaši uzsver, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku no 2024. gada 3. janvāra arī tad, ja Krievijas Federācijas pilsonis būs iesniedzis pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Šajā gadījumā persona varēs turpināt uzturēties Latvijas Republikā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļauju, bet jāņem vērā,...

Profesiju klasifikators ir papildināts ar vairākām Latvijas darba tirgū nepieciešamām profesijām, informē Labklājības ministrija. Piemēram, lai risinātu kritisko cilvēkresursu trūkumu neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) sniegšanā, klasifikatorā iekļauta profesija “Operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs (ārstniecības atbalsta persona)”, jo operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji, apgūstot speciāli izstrādātu mācību programmu, būs tiesīgi asistēt NMP dienesta brigādes ārstniecības personai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Minēto nosaka grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kas 5. decembrī pieņemti valdības sēdē. Vienlaikus, ņemot vērā situāciju darba tirgū, uzņēmumu un darba devēju organizāciju priekšlikumus, kā arī jau pieņemtos grozījumus citos normatīvajos aktos, Profesiju klasifikators ir papildināts ar tādām profesijām kā: izmēģinājuma lidojumu inženieris, aerokosmiskais inženieris, medicīnas fizikas eksperts (radiācijas drošībā), būvju informācijas modelēšanas (BIM) vadītājs, BIM koordinators, BIM tehniķis, inženiersistēmu būvuzraugs, būvuzrauga palīgs, ministra biedrs, programmatūras risinājumu vadītājs, lietotāju saskarnes dizainers, lietotāju pieredzes dizainers, dūla.

Elektronisko pakalpojumu pieprasīšana un saņemšana ir nozīmīga ne tikai cilvēku ikdienas dzīvē, bet arī dažādu uzņēmumu un iestāžu darbībā. Bieži vien darba tiesisko attiecību ietvaros cilvēkiem var rasties nepieciešamība apliecināt savu identitāti veidā, kas pielīdzināms personu apliecinoša dokumenta (pases vai personas apliecības) uzrādīšanai klātienē. Tāpat darba pienākumi var būt saistīti ar tīmekļvietnēm, kuru izmantošanai nepieciešama lietotāja autentifikācija, piemēram, izmantojot sociālos tīklus vai citur tiešsaistē izveidotus kontus, atgādina Datu Valsts inspekcija. Autentifikācija ar kvalificētiem identifikācijas līdzekļiem Elektroniskās identitātes apliecināšanai Latvijā ir pieejami vairāki kvalificēti identifikācijas līdzekļi - gan nacionālie līdzekļi eID karte un lietotne eParaksts mobile, gan Smart-ID. Minētie līdzekļi ir droši un atbilst eIDAS regulas prasībām. Tā kā šāda identitātes apliecināšana bieži vien ir būtisks priekšnosacījums elektronisko pakalpojumu saņemšanai, un tam nav iespējams piemeklēt alternatīvu risinājumu, kas paredz darbinieka personas datu izmantošanu mazākā apjomā, darba devējs var lūgt darbiniekam apliecināt savu elektronisko identitāti darba vajadzībām un tas nav...

Latvijas rezidenti maksā nodokli no ienākumiem, kas gūti Latvijā un ārvalstīs, tas ir, no visā pasaulē gūtajiem ienākumiem (izņemot algota darba ienākumus, kuri gūti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai valstī, ar ko Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija, un no kuriem ienākuma nodokli maksā nodarbinātības valstī). Valsts ieņēmumu dienests (VID) informatīvajā materiālā skaidro, kā nosakāms vai maināms rezidences statuss ārvalstīs strādājošajiem. Fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji – Latvijas nerezidenti nodokli Latvijā maksā tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem. Latvijas nodokļu normatīvajos aktos (likumā "Par nodokļiem un nodevām") ir noteikts, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība. Turklāt minēto noteikumu piemērošanai fizisko personu, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas...

Reģistrējot darba ņēmēju, kuram nav Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra piešķirtā personas koda, darba devējs sadaļā “Ziņas par darba ņēmējiem” aizpilda aili “Personas dzimšanas dati”, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Pēc tam darba devējs vēršas VID ar iesniegumu par unikāla reģistrācijas numura piešķiršanu, pievienojot informāciju par citas valsts izsniegtu identifikācijas kodu/numuru vai personas kodu, dzīvesvietas adresi vai kontaktadresi, kuru var izmantot saziņai, valstspiederību, dzimumu un personu apliecinoša dokumenta datus: pases vai ID kartes numuru, derīguma termiņu (no, līdz), dokumenta izdošanas vietu un izdošanas datumu, izdevējvalsti. VID piešķir darba ņēmējam unikālu reģistrācijas numuru, kuru darba devējs izmanto personas koda vietā. Minēto iesniegumu par unikālā reģistrācijas numura piešķiršanu VID var nosūtīt, izmantojot EDS piedāvāto dokumentu “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam” vai “Sarakste ar VID”. Pēc unikālā reģistrācijas numura saņemšanas jāiesniedz precizētas ziņas par darba ņēmējiem, papildinot deklarēto ierakstu ar šo numuru.

Turpinoties Krievijas militārajai agresijai Ukrainā, kas joprojām rada apdraudējumu arī Latvijas iekšējai drošībai, Ministru kabinets 2023. gada 27. jūnijā lēma pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā līdz 2024. gada 4. martam. To paredz valdības sēdē akceptētais grozījums Ministru kabineta 2022. gada 9. septembra rīkojumā Nr. 599 "Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā". Līdzšinējie ieceļošanas ierobežojumi Krievijas pilsoņiem paliek nemainīgi. Ieceļot Latvijā, šķērsojot tās ārējo robežu, varēs Krievijas Federācijas pilsoņi, kuriem ir Latvijas Republikas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas uzturēšanās atļauja, Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīza vai kuriem ir Šengenas līguma dalībvalsts īstermiņa vīza un kuri ir Latvijas Republikas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki u.c. gadījumos. Ieceļošanas ierobežojumi joprojām attieksies uz Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas šķērsot ES ārējo robežu tūrisma un izklaides nolūkos. 2022. gada septembrī...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsūtījusi vēstules 24 505 Krievijas Federācijas (KF) pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, informējot par darbībām, kas jāveic, lai pēc šī gada 1. septembra varētu turpināt uzturēties Latvijā Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusā. Imigrācijas likuma grozījumi paredz, ka tiem KF pilsoņiem, kuri pirms KF pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, līdz šī gada 1. septembrim jāiesniedz PMLP dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tostarp arī apliecinājums par sekmīgi nokārtotu valsts valodas pārbaudi. Paredzams, ka dokumentu izskatīšanas laiks būs līdz vienam gadam. Kamēr dokumenti tiks izskatīti, personai iepriekš izsniegtā uzturēšanās atļauja būs derīga līdz jaunas atļaujas saņemšanai. “Aicinām dokumentus iesniegt savlaicīgi, lai šis process ritētu raiti un bez liekas kavēšanās. Īpaši svarīgi atcerēties, ka pat tad, ja uz personu attiecas valsts valodas pārbaudes izņēmums, visi pārējie dokumenti tāpat...

Saeima 5. aprīlī otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz pagarināt Krievijas Federācijas pilsonim izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA) termiņu, kā arī to pieteikumu izskatīšanas termiņu tām personām, kuras noteiktajā kārtībā ir nokārtojušas vai vismaz vienu reizi kārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi un kurām noteikta atkārtota pārbaudes kārtošana. Grozījumi bija nepieciešami, lai Krievijas Federācijas pilsonim, kas vēlas turpināt uzturēties Latvijā, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā. Ar grozījumiem paredzēts, ka Krievijas Federācijas pilsonim iepriekš saņemtā PUA ir derīga līdz: 1) 2023. gada 1. septembrim, ja līdz minētajam termiņam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai; 2) 2023. gada 31. decembrim attiecībā uz personu, kurai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja līdz 2023. gada...

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi un valdības sēdē 21. februārī apstiprināti jauni Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos", kuri nosaka kritērijus un kārtību, kādā profesionālās izglītības iestāde novērtē cilvēka iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci, lai vēlākos posmos uzņemtu viņu profesionālās izglītības programmā izglītības turpināšanai. Noteikumi arī nosaka kārtību, kādā uzsākamas mācības vēlākos posmos profesionālās izglītības programmās, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas. Jaunā kārtība dos iespēju cilvēkam turpināt mācības vēlākos posmos un iespējami īsā laikā apgūt jaunas kompetences. Tāpat tiks nodrošināta vienota pieeja, cilvēkam pārejot no vienas profesionālās izglītības iestādes uz citu, kā arī pārejot uz citu profesionālās izglītības programmu tajā pašā profesionālās izglītības iestādē. Tādējādi cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ savulaik pametuši mācības, varēs atgriezties profesionālās izglītības sistēmā, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, varētu strādāt augstāk kvalificētu darbu un sekmīgi iekļauties darba tirgū. Jaunie noteikumi paredz,...

Ministru kabinets 7. februārī pieņēma Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 676 "Vīzu noteikumi"", kuru mērķis ir optimizēt ar vīzu pieteikumu uzglabāšanu saistītās procedūras un izmaksas, samazināt administratīvo slogu personām, nodrošinot iespēju vīzu pieteikumus iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) elektroniski vai pa pastu, kā arī precizēt vīzu uzlīmēs iekļaujamās piezīmes atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam. Strauji pieaugot PMLP uzglabājamam arhīvam, normatīvajā aktā noteiktais vīzas pieteikuma anketu un tām pievienoto dokumentu uzglabāšanas piecu gadu termiņš līdz šim radījis papildu izmaksas un nepieciešamību īrēt papildu telpas arhīva dokumentu novietošanai. 2022. gadā Ukrainas civiliedzīvotāju vīzu pieteikumu skaita pieaugums ir sevišķi būtisks - 2022. gada pirmajos četros mēnešos izsniegti aptuveni 24 000 vīzu. Izvērtējot lielo vīzu pieteikumu lietu apjomu un salīdzinoši nelielo nepieciešamību izmantot šos arhīvā glabājamos dokumentus, grozījumi noteikumos lietderīgi paredz dokumentu glabāšanai noteikt divu gadu termiņu, skaitot no galīgā lēmuma pieņemšanas dienas. Informācija par...

Tiesībsarga ieskatā pilnīgi nav pieņemama situācija, kurā iedzīvotājiem jāgaida garās rindās salā un sniegā vairākas stundas, lai nokārtotu personu apliecinoša dokumenta noformēšanu. Tādēļ tiesībsargs aicina Iekšlietu ministriju steidzami risināt situāciju, lai uzlabotu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pamatpakalpojumu pieejamību. Līdzīgu aicinājumu tiesībsargs pauda jau pagājušā gada vasarā. Iedzīvotāji tiesībsargam šobrīd sūdzas arī par to, ka garās rindās ziemai raksturīgos laikapstākļos gaida ģimenes ar bērniem. Īpaši noslogota situācija ir Rīgā. Tāpat novērojamas nepilnības ar kārtas numuru izņemšanu Qticket mobilajā lietotnē – brīžiem nav iespējams tos izņemt, bet citos gadījumos – prognozētais gaidīšanas laiks rindā ievērojami atšķiras no faktiskā. “Iedzīvotāju sūdzības tiek saņemtas, tāpat sekojam līdzi informācijai publiskajā telpā, un ir pilnīgi skaidrs, ka šī nav cieņpilna situācija attiecībā uz pakalpojuma saņēmējiem. Mēs atkārtoti lūdzam atbildīgo ministriju informēt, vai un kādus pasākumus plānots ieviest situācijas ātrai uzlabošanai. Tāpat gaidām izvērtējumu, kuri no vasarā ieviestajiem risinājumiem bijuši efektīvi, un vai ir vērts tos turpināt,”...

Praksē jau daudzu gadu garumā pastāvēja problēma norādīt darbinieka nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, ja darbinieka nodarbināšana atkarīga no ārējiem apstākļiem, piemēram, klienta pieprasījuma pēc noteikta pakalpojuma, žurnāla BILANCE janvāra numurā rakstā par pēdējiem Darba likuma grozījumiem norāda raksta autore Karīna Platā. Kopumā sabiedrības locekļiem ikdienā ir nepieciešami dažādi pakalpojumi, taču pieprasījums pēc tiem var būt neregulārs. Līdz ar to uzņēmējs, kas darbojas attiecīgajā jomā, nevar garantēt darbiniekam noteiktu darba stundu skaitu dienā vai nedēļā, jo nevar paredzēt pieprasījuma intensitāti. Noteicošais kritērijs mainīga darba grafika piemērošanai ir darbinieka nodarbināšana uz nepilnu darba laiku. Ja darbinieka nodarbināšana tiek plānota nepilnu darba laiku un darba specifikas (pieprasījuma) dēļ nav iespējams precīzi noteikt nolīgto darba laiku, darba līgumā norādāma samērā plaša informācija: vispārēja norāde, ka darbinieka nodarbināšana būs mainīga atkarībā no viņa amata pakalpojuma pieprasījuma, darba devēja garantētais darbinieka nodarbināšanas stundu skaits. Jāatzīmē, ka nolīgtais (garantētais) darba stundu skaits norādāms mēneša, nevis dienas vai...

No 2023. gada sākuma paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītajos likumos un noteikumos. Iedzīvotājiem būs lielākas sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā, tāpat noteikti arī jauni sabiedrības līdzdalības rīki. Ikviens varēs ērti, droši un efektīvi sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm jebkurā laikā un no jebkuras atrašanās vietas, kā arī būs iespēja droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā. Paredzēti jauni pasākumi Pašvaldību likumā, grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, nosakot pienākumu pieņemt nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli privātajiem e-pakalpojumu sniedzējiem, kā arī grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, paredzot e-adreses lietošanu juridiskām personām par obligātu. Pašvaldību likums no 1. janvāra paredz jaunus pasākumus ar mērķi veicināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā un pašvaldības sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī pašvaldības darbības atklātumu. Noteikti arī jauni sabiedrības līdzdalības rīki – kolektīvais iesniegums, ko varēs iesniegt iedzīvotāji, kas sasnieguši 16 gadu vecumu...