PERSONĀLA DOKUMENTI

Pēdējo gadu laikā arvien biežāk jauni darba līgumi tiek sagatavoti un parakstīti attālināti, potenciālais darba devējs lūdz topošo darbinieku atsūtīt personu apliecinošu dokumentu (fotoattēlu) elektroniskajā pastā, jo klātienes līguma parakstīšana nenotiks, līdz ar ko arī darbinieka identificēšana klātienē netiks veikta. Līdzīgi ir ar citām attālinātām vienošanām, kur viena puse lūdz otrai atsūtīt personu apliecinoša dokumenta kopiju, lai tādā veidā identificētu personu. Vienīgie personu apliecinošo dokumentu veidi Latvijā ir pase un personas apliecība (ID karte). Personu apliecinošu dokumentu kopēšana, šo kopiju iegūšana un nodošana ir klasificējama kā personas datu apstrāde brīdī, kad informācija no šīm kopijām tiek uzkrāta atlasāmā veidā vai arī, ja šis dokuments tiek uzglabāts tādā veidā, lai to pēc, piemēram, personas vārda un uzvārda varētu atrast informācijas sistēmā vai kartotēkā. Skaidrojumā sniegtā informācija ir attiecināma uz personu apliecinošu dokumentu fotogrāfijām, kopijām, iegūtām ar kopētāju, vai skenēšanas rezultātā iegūtiem failiem. Kādos gadījumos var rīkoties ar personu apliecinošu...

Valsts Datu inspekcija publicējusi skaidrojumu par biežāk pieļautajām kļūdām attiecībā uz darbinieku personas datu apstrādi lietvedības un personālvadības (un līdzīgās) sistēmās un tam, ar kādu informāciju var dalīties, bet kādai ir jāpiemēro augstāks drošības un piekļuves līmenis. Skaidrojums ir attiecināms uz dažādām darbībām ar datiem, tai skaitā informāciju par darbinieka atalgojumu, piemērotajiem atvieglojumiem, privāto informāciju (piemēram, laulības noslēgšanu vai darbnespējas lapas esamību), kas publicēta uzņēmuma iekšējā tīklā. Ievērojot to, ka darba devēja lietvedībā var nonākt dažāda informācija, kas uzskatāma par darbinieka personas datiem, nepieciešams jau sākotnēji nodalīt dažādus nolūkus, kuru sasniegšanai organizācijā būtu nepieciešama datu apstrāde, pretējā gadījumā pastāv risks informāciju apstrādāt tādu mērķu sasniegšanai, kam šī informācija nav paredzēta, kas savukārt rezultējas nelikumīgā datu apstrādē. Biežāk piemērojamie nolūki datu apstrādei iekšējās organizācijas sistēmās ir: Personāla jautājumu organizācijas ietvaros veikta datu apstrāde; Datu subjekta (darbinieku) informācijas pieprasījumu izskatīšana; Pamatdarbības ietvaros veikta darbinieku datu apstrāde; Ar tiešiem darba pienākumiem...

Kas jāievēro nodokļu nomaksas jomā, slēdzot uzņēmuma līgumus ar fizisku personu, kas nav reģistrējusi saimniecisko darbību, informatīvajā materiālā atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Personu, ar kuru noslēgts uzņēmuma līgums, ja tā nav reģistrējusi saimniecisko darbību, uzskata par darba ņēmēju. Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu (Pasūtītāju) un cilvēku, kas nav reģistrējis saimniecisko darbību, tad komersants (Pasūtītājs): atbild par nodokļu nomaksu no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi un pārskatu iesniegšanu VID;URVN nemaksā, jo nav darba attiecību (darba līguma). Ienākumam no uzņēmuma līguma izmaksas vietā piemēro šādas nodokļa likmes: Komersants iesniedz šādus pārskatus: Lasiet arī: Darbinieki — nerezidenti un patvēruma meklētāji no Ukrainas Nodokļu nomaksa uzņēmumu līgumos

Ministru kabinets 16. augustā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim. “Ņemot vērā, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim derīguma termiņš būs beidzies 26 661 personu apliecinošam dokumentam, kura vietā šobrīd vēl nav saņemts jauns, kā arī ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, esmu virzījis grozījumus normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem nodrošinātu viņu pamattiesības,” norāda iekšlietu ministrs Kristaps Eklons. Projektā noteikts, ka gadījumos, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai jeb eID kartei – beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, to varēs izmantot personas identificēšanai līdz 2023. gada 30. aprīlim,...

Valdības sēdē 9. augustā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumos Nr. 747 "Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumi", kas paplašina tisības Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) lasītavās bez maksas fotografēt dokumentus, kuriem nav noteikti pieejamības ierobežojumi. Turpmāk šādas tiesības būs ne tikai fiziskajām, bet arī juridiskajām personām un institūcijām, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Līdz šim bija noteikts, ka fiziskai personai ir atļauts LNA lasītavās bez zibspuldzes, statīva vai citām palīgierīcēm fotografēt publiskos dokumentus, kuriem nav pieejamības ierobežojumu un kuru reproducēšanu neierobežo autortiesības. Pārējās personas, tai skaitā pašvaldības, dokumentu atvasinājumus varēja iegūt par maksu saskaņā ar LNA publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Taču normatīvajos aktos nav noteikts un praksē arhīvā nav iespējams ieviest kontroles mehānismu, lai konstatētu, vai dokumentus lasītavās fotografē lasītājs kā fiziska persona, jeb kā juridiskas personas vai institūcijas pārstāvis darba vajadzībām. Tādēļ, kā arī lai nodrošinātu Valsts kontroles revīzijas ieteikumu izpildi, Ministru kabineta (MK) noteikumos tiek noteikts plašāks subjektu loks,...

Valsts darba inspekcija (VDI) informē par grozījumiem Darba likumā, kas stājas spēkā no 2022. gada 1. augusta. To starpā arī par izmaiņām obligāti ietveramajiem noteikumiem darba līgumā un par īpašo regulējumu situācijās, ja darbiniekam darba specifikas dēļ tiek noteikts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, kā arī, ja Ar grozījumu tiek precizētas prasības, kas attiecas uz darba vietas identificēšanu, ja to var noteikt pats darbinieks. Papildinājums ir ietverts, ņemot vērā darba tirgus attīstības tendences, tajā skaitā faktu, ka noteikta veida attiecībās var nepastāvēt strikti noteikta darba vieta un to var izvēlēties pats darbinieks, piemēram, attālinātā darba gadījumā, situācijā, kad darbinieks tiek nodarbināts digitālajās platformās u.c. Darba likums papildināts ar īpašu regulējumu situācijās, ja darbiniekam darba specifikas dēļ tiek noteikts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, tādējādi nodrošinot darbinieku ar precīzāku informāciju par viņa iespējamo darba laiku un darba izpildes...

Ministru kabinets 14. jūlijā pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi", kas paredz turpināt Covid-19 pandēmijas apstākļos uzsākto praksi – uzturēšanās atļauju un izsaukumu pieteikumu pieņemšanu attālināti. Grozījumi izstrādāti, lai saglabātu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikto uzturēšanās atļauju un izsaukumu pieteikumu iesniegšanas kārtību. Dokumentus atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai būs jāiesniedz elektroniski vai pa pastu, bet pirmreizējas atļaujas pieprasīšanas gadījumā – pa pastu, ja ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā, vai oficiālajā elektroniskajā adresē. Tāpat paredzēts, ka atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas vai uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas gadījumā pieteikumu varēs iesniegt arī ārzemnieka uzaicinātājs, ārzemniekam neuzturoties Latvijas Republikā. Noteikta prasība uzaicinātājam norādīt sava elektroniskā pasta adresi saziņai. Ja ārzemnieku uzaicina juridiska persona vai darba devējs, tad izsaukuma pieteikumu ārzemnieka uzaicinātājs var iesniegt tikai elektroniski, izmantojot elektronisko pakalpojumu vai elektroniski, apstiprinot pieteikumu ar drošu elektronisko parakstu. No līdzšinējiem noteikumiem svītrota prasība uzaicinātājam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu,...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izveidojusi informatīvu video ceļvedi Latvijas uzņēmējiem par to, kā jārīkojas, lai uzaicinātu viesstrādniekus darbam Latvijā. Nepieciešamība noalgot darbiniekus no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir aktuāla daudziem Latvijas komersantiem, kuru uzņēmumiem attīstoties, rodas grūtības atrast papildu darbarokas vietējā darba tirgū. Imigrācijas likumā ir noteikti viesstrādnieku nodarbināšanas pamati, vīzas un uzturēšanās atļaujas noformēšanas procedūra un citi ar viesstrādnieku uzaicināšanu saistīti jautājumi, bet uzņēmumiem, kas iepriekš ar šo jautājumu risināšanu nav saskārušies, šīs procedūras var būt sarežģītas un grūti uztveramas. Lai veicinātu uzņēmēju izpratni par viesstrādnieku uzaicināšanu, ir izveidots video ceļvedis, kur soli pa solim paskaidrots, kādi dokumenti nepieciešami, lai sāktu viesstrādnieku nodarbināšanu uz uzturēšanās atļaujas vai vīzas pamata, un kur šos dokumentus iesniegt. Lakoniski paskaidrota uzaicināšanas procedūra un sniegta informācija gan par darba samaksu (tostarp darba samaksu augstas kvalifikācijas nodarbinātajiem), gan arī par valsts nodevām un dokumentu izskatīšanas termiņiem. 

Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma Pārejas noteikumu 7. punktā noteikto, no 2021.gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu, saņemot pasi, ir pienākums saņemt arī personas apliecību (eID karti). Savukārt no 2023. gada 1. janvāra eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Pensionāriem paredzēts pārejas periods, līdz kuram jānoformē eID karte, noteikts līdz 2030. gada 31. decembrim. Lai apkalpotu pēc iespējas vairāk klientu, kuriem nepieciešams jauns personu apliecinošs dokuments, un uzlabotu pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, kā arī nodrošinātu, ka balsstiesīgie pilsoņi var sekmīgi piedalīties 14. Saeimas vēlēšanās, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) veikusi virkni uzlabojumu klientu apkalpošanas kārtībā. PMLP 28 teritoriālajās nodaļās katru darba dienu var noformēt un saņemt personu apliecinošus dokumentus pirms pandēmijas pieņemšanas kārtībā. Tas nozīmē, ka klienti galvenokārt tiek apkalpoti rindas kārtībā, tiem neveicot iepriekšēju pierakstu. Vairumā gadījumu aptuvenais rindā gaidīšanas laiks...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas līdzšinējo profesionālo kvalifikāciju sistēmu tuvinās Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai un veicinās iespējas cilvēkiem pilnveidot savas prasmes visa mūža garumā. Tādējādi tiks nodrošināta uz katra indivīda vajadzībām un spējām orientēta profesionālās izglītības sistēmas, kas veicina tautsaimniecības attīstību un atbilst nozaru vajadzībām. Ņemot vērā Eiropas kredītsistēmas profesionālai izglītībai un mācībām (ECVET) principus, profesionālā izglītībā tiek noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt, tādējādi nodrošinot elastīgu mācīšanos jebkurā vietā un laikā, un saņemt valsts atzītus dokumentus par attiecīgas profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi. Tāpat, izmantojot ECVET formālās, neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātus, izglītības dokumentu atzīšana tiek veidota, lai nodrošinātu to salīdzināmību starp dažādām profesionālās izglītības iestādēm, kā arī starp valstīm, veidojot pakāpeniskas uzkrāšanas mehānismu kvalifikācijas iegūšanai. Svarīgi arī tas, ka, ļaujot savienot formālajā un neformālajā izglītībā apgūto, tiek paplašinātas mūžizglītības iespējas, Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā ikvienam pieaugušajam būtu iespējas pilnveidot...

Ministru kabinets 1. februāra sēdē apstiprināja grozījumu Imigrācijas likumā, kas ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas Republikas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai. Kā to pierāda citu valstu pieredze ar attālinātā darba vīzu, šāds risinājums veicinās augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, komercdarbību un tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Tas arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā. Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju – reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas. Lai iegūtu attālinātā darba vīzu, ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā (2021. gadā – 2857.50 EUR)....

Datu aizsardzība uzskatāma par ļoti būtisku uzņēmuma korporatīvās atbilstības (noteikumu komplekss, ko uzņēmuma darbinieki ikdienā ievēro) programmas daļu. Īpaši svarīga tā kļuvusi kopš Datu aizsardzības regulas pieņemšanas, jo, neievērojot vai pavirši izturoties pret datu aizsardzību, var rasties būtiski riski uzņēmuma ikdienas darbībai — no institūciju piespriestiem sodiem līdz zaudējumu atlīdzības prasībām un reputācijas problēmām. Datu aizsardzības jomā svarīgi pievērst uzmanību attiecībām ar uzņēmuma darbiniekiem un klientiem. Šie temati tika apskatīti Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā "Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā". Attiecības ar klientiem — komerciālo paziņojumu sūtīšana Komerciāls paziņojums ir jebkurš paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī komersanta (organizācijas, personas tēla) reklamēšanai (izņemot datus, kas dod iespēju piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju, piemēram, domēna vārds vai e–pasta adrese). Sūtot komerciālos paziņojumus, vienmēr jāizvērtē, kas ir to saņēmēji, jo attiecībā uz juridiskām un fiziskām personām pastāv dažādi nosacījumi. Juridiskām personām paziņojumus drīkst sūtīt līdz...

Ministru kabinets 12. oktobrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu", kas sekmēs ārzemnieku iekļaušanos Latvijas digitālajā vidē un veicinās ekonomikas, zinātnes, izglītības un kultūras sakaru attīstību Latvijā, piedāvājot ārzemniekiem elektroniskās identifikācijas līdzekli - ārzemnieka eID karti. Ārzemnieka eID ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecinās tā turētāja identitāti un sekmēs ārzemnieku ekonomisko aktivitāti Latvijā. Valsts nodevas apmērs par ārzemnieka personas apliecības izsniegšanu būs 80 eiro. Ārzemnieka personas apliecību izsniegs divu darbdienu laikā. Veicot iepriekšēju pierakstu pakalpojuma saņemšanai, ārzemnieka eID karti varēs saņemt visās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes klientu apkalpošanas nodaļās Latvijā. Tiek plānota arī ārzemnieka eID kartes noformēšana Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, bet jārēķinās ar maksājumiem par konsulāro pakalpojumu saņemšanu. Ārzemnieka eID kartē iestrādātie elektroniskās identitātes rīki nodrošinās ārzemniekam iespēju pilnvērtīgi darboties elektroniskajā vidē: izmantot valsts e-pakalpojumus, lietot e-adresi, lai nodrošinātu komunikāciju ar valsts iestādēm,...

Valdība 22. jūnijā izdeva noteikumus "Ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtība Fizisko personu reģistrā". Atgādinām, ka šogad 28. jūnija stājas spēkā Fizisko personu reģistra likums, kas paredz, ka jaunais Fizisko personu reģistrs apvienos līdzšinējā Iedzīvotāju reģistra un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas funkcionalitāti. Noteikumi detalizēti nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesa un zvērināti notāri iekļaus vai aktualizēs ziņas Fizisko personu reģistrā, kā uzglabās un izmantos dokumentus, kā arī nosaka kārtību, kādā Latvijas nepilsoņi iesniegs dokumentus, kas pamato viņu uzturēšanos ārvalstīs, un dokumentu, kas apliecina, ka viņi nav bijuši citas valsts pilsoņi. Tāpat noteikumi nosaka, kādā veidā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) informāciju sniedz Saeimas Administrācija, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, zvērināti notāri un fiziskas personas, lai PMLP aktualizētu ziņas Fizisko personu reģistrā. PMLP un pašvaldības Fizisko personu reģistrā iekļaus ziņas par Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, ārzemniekiem, kuri Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību vai Eiropas Savienības pilsoņa...

Saeima 17. jūnijā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ieviest ārzemnieka personas apliecību jeb eID karti. Iespēja saņemt eID karti ļaus ārzemniekam izmantot publiskās pārvaldes e-pakalpojumus, lietot e-adresi, elektroniski identificēties un parakstīt dokumentus, tādējādi kopumā lietot plašu valsts sniegto pakalpojumu klāstu, sniedzot savus pakalpojumus Latvijā, anotācijā norādījuši grozījumu autori. Ārzemnieka personas apliecību izsniegs Fizisko personu reģistrā iekļautam ārzemniekam, un to varēs saņemt arī patvēruma meklētājs. Ārvalstnieka eID nebūs kā obligāts personu apliecinošs dokuments. Par apliecības izsniegšanu paredzēta valsts nodeva 80 eiro apmērā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde prognozē katru gadu izsniegt ap 2000 eID karšu, norādīts likumprojekta anotācijā. Personas apliecība nebūs derīga kā ceļošanas dokuments. Pieteikumu ārzemnieka eID kartes izsniegšanai persona varēs iesniegt arī Latvijas pārstāvniecībās, kuras atrodas ārpus Šengenas zonas un kurās šāds pakalpojums būs tehniski iespējams, paredz likumprojekts. Likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 28.jūnijā.