PERSONĀLA DOKUMENTI

Šā gada sākumā stājušās spēkā vairākas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu darbam uz/no citām Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm. Par tām Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā 11. maijā informēja Andis Burkevics, Sorainen vadošais speciālists un zvērināts advokāts. Izmaiņas nosaka divas Eiropas Savienības direktīvas1, kas pārņemtas Darba likumā un ir spēkā no šā gada 5. janvāra. Izmaiņu mērķis ir garantēt nosūtīto darbinieku tiesības un pasargāt godīgu konkurenci dalībvalstu tirgū (lai lētais darbaspēks no Austrumeiropas neizkonkurētu darbaspēku Rietumeiropā). Darbinieku nosūtīšana ir trīs situācijas, kad darba devējs saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta savus darbiniekus uz citu valsti: Darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti. Piemēram, Latvijas uzņēmums nosūta darbiniekus uz Zviedriju, lai piedalītos konkrēta objekta būvē, pielāgojoties Zviedrijas normatīvā regulējuma prasībām. Darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu (šajā gadījumā darbs...

Valdība 27. maijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu ,,Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, kas paredz ārzemnieku reģistrēšanu Fizisko personu reģistrā un jaunā personas apliecības tipa – ārzemnieka personas apliecības jeb ārzemnieka eID kartes izsniegšanu, kas sekmēs ārzemnieku identificēšanu Latvijā digitālajā vidē. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tos vēl ir jāapstiprina Saeimai. Atgādinām, ka 2017. gada 14. decembrī pieņemtais Fizisko personu reģistra likums stājas spēkā no 2021. gada 28. jūnija, un likuma mērķis ir izveidot un uzturēt vienotu fizisko personu reģistrācijas un uzskaites sistēmu — Fizisko personu reģistru. Tas aizstās pašreizējo Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) uzturēto Iedzīvotāju reģistru. Fizisko personu reģistrā tiks iekļauti arī dati par ārzemniekiem, kuriem ir tiesiska saikne ar Latvijas Republiku uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu, patvēruma un izglītības jomā un, kuri vēlas saņemt Latvijas personas apliecību, lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību....

Ja darbinieks ir pensionārs, vai algas nodokļa grāmatiņa ir jāizņem no uzņēmuma? Atbilde Algas nodokļa grāmatiņu izņemt (atcelt tās piemērošanu EDS) nav nepieciešams. Grāmatiņa, pirmkārt, dod tiesības pensionāra atlīdzībai par darbu (algas summai līdz 1667 eiro) piemērot 20% ienākuma nodokļa likmi. Ja grāmatiņa darbavietā nav atzīmēta, IIN likme būtu 23% neatkarīgi no summas. Starpību iespējams atgūt, iesniedzot ienākuma deklarāciju. Biežāk algas nodokļa grāmatiņai ir nozīme, ja pensionāram ir apgādājamā persona. Pensionāram var būt invaliditāte un tiesības uz IIN atvieglojumu — bez grāmatiņas to nepiemēros. Grāmatiņa varētu būt iesniegta arī sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kur tā kopā ar pensionāra neapliekamo minimumu samazinās ar ienākuma nodokli apliekamo pensijas daļu (ja pensijas apmērs to pieļauj). Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.

Datu valsts inspekcija (DVI), atbildot uz iedzīvotāju uzdoto jautājumu “Vai pastāv tiesiskais pamats personas datu apstrādei, kuru veic darba devējs, lai noskaidrotu darbinieku attieksmi par gatavību vakcinēties pret Covid-19?”1, sniedza skaidrojumu, norādot, ka pēc saņemtajiem jautājumiem ir identificēti un nodalīti divi savstarpēji saistīti, bet dažādi informācijas apstrādes nolūki (mērķi) darbinieku aptaujas veikšanai – 1) darbinieku attieksmes noskaidrošana par gatavību vakcinēties pret Covid-19 un 2) darbinieku saraksta veidošana, lai iesniegtu atbildīgajām iestādēm vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai. Kopš 2021. gada 5. februāra ikviens Latvijas iedzīvotājs varēja uzsākt pieteikšanos, lai saņemtu vakcīnu pret Covid-19. Vakcinācija pret Covid-19 ir katras personas brīva izvēle. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, Latvijas iedzīvotāji var reģistrēties vakcīnas saņemšanai četros veidos un viens no tiem – darba devēja veidots un iesniegts darbinieku saraksts2 , tomēr, atbildīgās iestādes aicina iedzīvotājus pieteikties individuāli – negaidot darba devēja rīcību. Ņemot vērā darba devēju izrādīto iniciatīvu, lai pasargātu savus darbiniekus un klientus, veicot darbinieku aptaujas,...

Valdība 25. februārī apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) iesniegtie grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.novembra noteikumos Nr.690 "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem"" . Turpmāk šādu dokumentu glabāšanas laiks būs 90 gadi kopš tajā minēto personu dzimšanas, nevis 75 gadi kopš lietas pabeigšanas, kā to paredzēja iepriekšējais tiesiskais regulējums. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir izvērtējuši un secinājuši, ka iesniegt un uzglabāt dokumentus par darba tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu kādā no to valsts informācijas sistēmām nav iespējams. Valsts ieņēmumu dienests paudis viedokli, ka neatbalsta darba gaitu apliecinošo dokumentu iesniegšanu un glabāšanu elektoniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo EDS nav izstrādāta un paredzēta lietošanā kā arhīva informācijas sistēma vai dokumentu vadības sistēma ar lielu datu apjomu glabāšanas iespējām. Grozījumu rezultātā samazināsies administratīvais slogs institūcijām un privātpersonām, jo tiek izslēgta liela...

Jautājums: Nodarbinātais, pildot amata pienākumus, ir nonācis kontaktā ar personu, kurai vēlāk konstatēts Covid-19. Kāds pamatojums ir rakstāms rīkojumā par piespiedu dīkstāves (pašizolācijas) piemērošanu un kāda darba samaksa nodarbinātajam pienākas par šo periodu? Atbildi uz jautājumu sniedz Valsts kanceleja sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavotās Vadlīnijas darba organizācijai, darba samaksai un klientu apkalpošanai valsts pārvaldes institūcijās covid-19 pandēmijas laikā, kuras var izmantot arī privātajā sektorā strādājošie. Par darbinieka došanos piespiedu dīkstāvē (pašizolācijā), ja kontakts bijis darba pienākumu pildīšanas laikā, tiek izdots darba devēja rīkojums un darbiniekam tiek saglabāta darba samaksa pilnā apmērā, kāda tā bija līdz brīdim, kad tika izdots rīkojums par darbinieka došanos piespiedu dīkstāvē (pašizolācijā). Rīkojums par piespiedu dīkstāves piemērošanu saistībā ar pašizolāciju pamatojams ar: attiecībā uz darbiniekiem: Darba likuma 74. panta otro daļu.attiecībā uz valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām un darbiniekiem: Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta piektās daļas 5. punkta...

Darba līguma savlaicīga nenoslēgšana ar darbinieku rakstiskā formā var beigties ar ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem darba devējam, brīdina Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. Ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota darba līguma rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā. "Jebkurā gadījumā ir nepieciešama darba līguma rakstiska forma, neskatoties uz to, ko darba devējs ar darbinieku pie kafijas tases sarunājuši," akcentē I. Pumpure. Gadījumā, ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā, bet ne darba devējs, ne darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un samaksu, uzskatāms, ka darbinieks nodarbināts jau trīs mēnešus, viņam noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga, paredz Darba likuma 41. pants. "Te ir runa par gadījumiem, kad no darba devēja puses netiek parakstīti darba līgumi. Piemēram, skolēnu vasaras darbs, kurā līgums tiek parakstīts tikai no jaunieša puses. Uzņēmumam, kurš...

Lai gan darba līgumu sastādīšana pamatā ir jurista uzdevums, tomēr nereti šajā procesā nākas iesaistīties arī grāmatvedim, jo tieši grāmatvedis vislabāk pārzina līguma finansiālo pusi - kad, cik, par ko būs jāpārskaita nauda. "Grāmatvežiem nav obligāti jābūt juristiem, bet praksē nereti iznāk par tādiem daļēji būt. Grāmatvežiem pietiekami bieži nākas rediģēt darba līgumus. Šajā ziņā svarīgi ievērot Darba likuma normas attiecībā uz līgumu sagatavošanu," Bilances Akadēmijas kursa "Personāls un darba samaksa" ietvaros skaidro Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs, SIA KIF Biznesa komplekss direktore. Darba līgums ir pamats darba attiecību veidošanai - Latvijā tam nepietiek ar mutisku vienošanos kā dažās citās valstīs, uzsver eksperte. Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad abas puses līgumu parakstījušas. Darba līgumā noteikti jānorāda darba tiesisko attiecību sākuma datumu (tas var būtiski atšķirties no līguma noslēgšanas datuma, piemēram, gadījumos, kad darbinieks tiek...

Koronavīrusa COVID-19 pandēmija radījusi daudzus jautājumus arī saistībā ar personas datu aizsardzību. Kā sabalansēt darba devēja pienākumu nodrošināt drošus darba apstākļus ar pienākumu ievērot personas datu aizsardzību, privātumu? Arī pandēmijas un ārkārtas situācijas laikā datu aizsardzības principi nav atcelti - katrai datu apstrādei jābalstās uz kāda no Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktā tiesiskā pamata, atgādina Jūlija Terjuhana, zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" juriste. Kas ir pamats veselības datu pieprasīšanai? Darba devējs drīkst ievākt datus ne tikai par darbinieka veiktajiem ceļojumiem un kontaktpersonām, bet arī īpaši sensitīvos datus par tā veselības stāvokli, taču svarīgākais ir saprast - kā to izdarīt pamatoti un pareizi, uz kāda tiesiskā pamata balstoties? Šeit nereti tiekot pieļautas kļūdas. Tiesiskais pamats veselības datu apstrādei var būt ne tikai pašas personas piekrišana, patiesībā tas pat neesot labākais (drīzāk kā rezerves) variants, uzskata juriste. Piekrišanai vienmēr jābūt brīvprātīgai, un, ja darbinieks atsakās sniegt datus, darba devējs nedrīkst veikt nekādas sankcijas, turklāt piekrišana...

Jautājums: Kā pareizi izsaka darba līgumu jaunā redakcijā, kur tas tiek rakstīts, vai jāatsaucas uz iepriekšējo līguma Nr., vai papildus jāraksta, ka pēc parakstīšanas iepriekšējais līgums tiek atzīts, ka tas ir nederīgs? Atbild Irina Kostina, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētā partnere, darba tiesību prakses grupas vadītāja Ja darba līgumu izsaka jaunā redakcijā, tad parasti darba līguma sākumā –ievaddaļa vai pirmais punkts, paredz to, ka esošais darba līgums (atsauce uz līguma datumu un numuru) tiek grozīts saskaņā ar Darba likuma 97. pantu un izteikts jaunā redakcijā. Nav nepieciešams minēt, ka iepriekšējā darba līguma redakcija ir spēkā neesoša vai ko tamlīdzīgu, jo ir jau noteikts, ka esošais līgums ticis grozīts, izsakot to jaunā redakcijā. Visi darba līguma grozījumi un pielikumi tiek uzskatīti par tā neatņemamu sastāvdaļu, tāpēc, izsakot darba līgumu jaunā redakcijā, tas attiecas arī uz iepriekš veiktiem grozījumiem un pielikumiem. Piemēram, ja darba līgumam ir atsevišķs pielikums par konfidencialitātes ievērošanu, izsakot darba...

Labklājības ministrija plāno veikt izmaiņas Profesiju klasifikatorā, lai to salāgotu ar ESCO* klasifikatoru (prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju daudzvalodu klasifikāciju Eiropā). Latvijas Profesiju klasifikatorā ir 3886 profesijas, bet ESCO – tikai 2942. Tādējādi Latvija izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju noteikto. Attiecīgi Labklājības ministrija, ņemot vērā Valsts ieņēmuma dienesta (VID) sniegtu informāciju par reģistrētajām profesijām, ir sagatavojusi sarakstu ar vairāk kā 300 profesijām, kuras piedāvā no Profesiju klasifikatora svītrot: Profesijas, kuras darba devēji nav vispār reģistrējuši VID (bet kuras ir iekļautas PK) (saraksts pieejams LM vēstules 1.pielikumā). Profesijas, kuras darba devēji reģistrējuši VID, bet kuras kopumā nepārsniedz skaitu – 5 (saraksts pieejams LM vēstules 2.pielikumā). Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina darba devējus izskatīt rosinātās izmaiņas Profesiju klasifikatorā un iebildumu gadījumā informēt Labklājības ministrijas vecāko eksperti Ainu Liepiņu līdz 20.aprīlim, sniedzot atbilstošu pamatojumu ([email protected])....

Ministru kabinets 27. augustā apstiprināja noteikumus, kas paredz, ka no 2. septembra Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāks izsniegt jauna parauga personas apliecības (ID kartes). Jaunā parauga dokumentam būs divreiz garāks derīguma termiņš, jauni un inovatīvi drošības elementi, neierobežots e-parakstu skaits, kā arī krāsains ID kartes turētāja foto. Jaunā parauga personas apliecībās ir iestrādāts caurskates logs ar personalizētu kartes turētāja sejas attēlu. Plānots, ka e-paraksts un elektroniskā identifikācija nākotnē darbosies bezkontakta vidē, paverot plašākas iespējas mobilo ierīču lietošanā. Turpmāk personas apliecības tiks papildinātas ar personvārda citas valodas oriģinālformas ierakstu, kā arī citām niansēm, tādējādi nedaudz izmainot personu apliecību vizuālo izkārtojumu. Vienlaikus mainītas ir vairākas valsts nodevas par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, četras no tām samazinātas, savukārt divas – palielinātas. Latvijā mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem - bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem un personām ar invaliditāti valsts nodeva samazināta no 7,11 eiro uz 5,00 eiro. Palielināta valsts nodeva par personu apliecību izsniegšanu personām...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkls (EURES) 26. septembrī no plkst. 10.00 līdz 16.00 rīkos starptautisku tiešsaistes darba dienu „Darbs un karjera Latvijā” Eiropas darba dienu platformā www.europeanjobdays.eu, piedāvājot Latvijas darba devējiem iespēju atrast kvalificētus un motivētus darbiniekus, bet darba meklētājiem – darbu Latvijā. Dalība pasākumā ir bez maksas! Piedalīties tiešsaistes darba dienā aicināti darba meklētāji, kuri dzīvo gan Latvijā, gan ārvalstīs, un Latvijas darba devēji. Tiešsaistes pasākums „Darbs un karjera Latvijā” būs arī sava veida tilts, kas savienos mūsu valsts darba devējus un Latvijas valstspiederīgos, kuri šobrīd dzīvo ārvalstīs, bet vēlas atgriezties Latvijas darba tirgū. NVA aicina darba devējus, kuri meklē darbiniekus, un darba meklētājus, kuri meklē darbu, jau tagad reģistrēt savu profilu Eiropas darba dienu platformā (www.europeanjobdays.eu) un pieteikties dalībai starptautiskajā tiešsaistes darba dienā „Darbs un karjera Latvijā” (https://www.europeanjobdays.eu/en/events/job-and-career-latvia-2019). Reģistrējoties, darba devēji var publicēt vakances piemērotu darbinieku atrašanai un ievietot prezentācijas sava uzņēmuma starptautiskās atpazīstamības veicināšanai, savukārt...

Lai noteiktu personas darba gaitu apliecinošos dokumentus, kā arī izglītojamās personas dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņus, 13. novembra sēdē valdība apstiprinājusi Kultūras ministrijas (KM) izstrādātos noteikumus "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem arhīviski vērtīgiem dokumentiem un to glabāšanas termiņiem." Pašreizējais tiesiskais regulējums arhīvu jomā nenosaka personas darba, dienesta un izglītības arhīviski vērtīgos – ilgstoši (ilgāk par 10 gadiem, bet ne mūžīgi glabājamos) un pastāvīgi (mūžīgi) glabājamos dokumentus un to glabāšanas termiņus. Saskaņā ar Arhīvu likuma 8.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu ilgstoši glabājamie dokumenti ir dokumenti, kuri ilgstoši izmantojami institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai; patstāvīgi glabājamie dokumenti – dokumenti, kuriem ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme. Privātpersonas – darba devēji bieži glabā visus darba attiecību dokumentus ilgāk nekā nepieciešams vai arī pretēji, mazāk nekā nepieciešams. Bijušo darba ņēmēju sociālās tiesības uz valsts un izdienas pensijām un citiem sociālajiem maksājumiem...

Ministru kabinets 4. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos jaunos Ministru kabineta noteikumus "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība", lai mazinātu administratīvo slogu un izmaksas dokumentu izstrādāšanā un noformēšanā. Tieslietu ministrija, pārskatot līdz šim spēkā esošo tiesisko regulējumu dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā, secināja, ka tas ir pārāk detalizēts un sīkumains, jo paredz virkni prasību, kas nerada tiesiskās sekas, ja attiecīgās prasības netiek pildītas. Piemēram, turpmāk nevajadzēs kopēt visu dokumentu, bet gan tikai dokumenta oriģināla daļu, kas satur nepieciešamo informāciju. Šāds regulējums atvieglos, piemēram, personu apliecinoša dokumenta - pases kopēšanu, jo nebūs jākopē visa pase, bet gan tikai pases datu lapu. Papildus ir pārskatīts regulējums dokumenta rekvizītu noformēšanai. Piemēram, svītrota prasība, ka dokumentā var būt tikai viens apstiprinājuma uzraksts. Būtiskas izmaiņas paredzētas pārvaldes dokumentiem, jo ir svītrots regulējums, kas nerada tiesiskās sekas. Tāpat, ja dokumenta adresāti ir vispārzināmi un nepārprotami identificējami, tos var atsevišķi neuzskaitīt. Ja adresāti ir vairāki un tos var apvienot vienā...