PERSONĀLA DOKUMENTI

Lai informētu darba devējus par elektronisko jeb e-darbnespējas lapu apriti, Nacionālais veselības dienests (NVD) ir apkopojis darba devēju biežāk uzdotos jautājumus un atbildes par e-darbnespējas lapām. Atgādinām, ka no 2018. gada 1. janvāra darbnespējas lapas (slimības lapas) tiek atvērtas, pagarinātas un noslēgtas tikai elektroniski. Kā nodarbinātais darba devējam var apliecināt e-darbnespējas lapas atvēršanas faktu? Ja nodarbinātajam tiek atvērta e-darbnespējas lapa, viņam E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv tiek nodrošināta iespēja šo informāciju izdrukāt vai nosūtīt uz darba devēja e-pasta adresi, tādējādi apliecinot e-darbnespējas lapas atvēršanas faktu. Nodarbinātais darba devējam var nosūtīt gan e-darbnespējas lapu pdf formātā, gan saiti uz e-darbnespējas lapu (saite tiek nosūtīta no e-pasta [email protected]). Lai to izdarītu, pacientam ir jāautorizējas E-veselības portālā ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem (piemēram, internetbankas piekļuves datiem). Līdz ar jaunās kārtības stāšanos spēkā, NVD aicina uzņēmējus nepieciešamības gadījumā pārrunāt ar saviem darbiniekiem un aktualizēt uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus par kārtību, kādā nodarbinātajam jāsniedz informācija darba devējam par...

Veselības ministrija sagatavojusi un Valsts sekretāru sanāksmē 24. maijā izsludinājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”, kurā ir ietverts šajā jomā līdz šim esošais normatīvais regulējums, kas ir pārskatīts un uzlabots atbilstoši mūsdienu prasībām un reālai situācijai. Projektā ir noteikti darbi, kuros nodarbinātās personas ir saistītas ar risku citu cilvēku veselībai. Tie ir darbi, kuros darbinieks veic darba pienākumus tuvā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu, kā arī tiešā (pieskaroties ķermeņa audiem) vai netiešā veidā (pieskaroties koplietošanas priekšmetiem, aprīkojumam, instrumentiem u.tml.) saskaroties ar klientu, kad ir iespējama infekcijas pārnešana. Noteiktas arī infekcijas slimības, kuru gadījumā darbiniekiem aizliegts veikt darba pienākumus ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saistītajos darbos, kā arī darbinieks nevar pildīt savus darba pienākumus, ja viņam izpaužas kāds no iespējamās infekcijas slimības simptomiem, jo tas var radīt inficēšanās risku. Ja darbiniekam ir slimības pazīmes...

No 2011. gada 1. janvāri, kad spēkā stājās Arhīvu likums, dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā tika ieviesta virkne izmaiņu. Izmaiņas ir balstītas uz jaunām prasībām un mūsdienīgu izpratni par dokumentu aprites procesiem. Saskaņā ar Arhīvu likumu ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā, kas ir aktuāla jebkurai institūcijai, kurā dokumentus rada jeb izstrādā un saņem. Jebkurā institūcijā vai uzņēmumā tiek veidoti dokumenti atbilstīgi to darbības virzieniem vai nozarei. Dokumentus veido gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan privāti uzņēmumi un privātpersonas. Savā darbībā izveidotos jeb radītos un saņemtos dokumentus institūcijai vai uzņēmumam būtu jākārto pēc konkrētas sistēmas un tālāk jānodrošina to saglabāšana. Līdz ar to institūcijām rodas nepieciešamība pēc dokumentu sistēmas izveides un konkrētas dokumentu aprites kārtības izstrādes, kas regulētu un kontrolētu dokumentu un informācijas plūsmu institūcijā. Par to – šajā rakstā. Sakārtot dokumentus – ko tas nozīmē Arhīvu likuma 4. pantā ir noteikts, ka „institūcijai ir pienākums veikt...

Fiziskas personas dokumentu kopijas un citus to atvasinājumus varēs apliecināt pašas ar savu parakstu, vienlaikus nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt dokumenta oriģinālu. Tāpat ne vienmēr uz dokumenta obligāti nepieciešams paraksts, tai skaitā to nevajag arī grāmatvedībā gadījumos, kad par iekšēju attaisnojuma dokumentu tiek uzskatīts iekšējs elektronisks dokuments. Šādu atvieglotu kārtību dokumentu atvasinājumu apliecināšanai paredz izmaiņas Dokumentu juridiskā spēka likumā, ko 13.septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Iecerētās izmaiņas noderēs uzņēmējiem, jo iepirkumos bieži tiek prasīts pievienot izglītību apliecinošus un citus dokumentus, kuru autors ir trešā persona, un pretendentam patlaban nav tiesību apliecināt šādu dokumentu atvasinājumus (norakstus, izrakstus vai kopijas), norāda likumprojekta autori. Šāda kārtība sarežģī pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu, kā arī ir apgrūtinoša citos gadījumos, kad iestādē iesniedzami trešo pušu izdotu dokumentu atvasinājumi. Tādējādi fiziskām personām turpmāk būs tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus, tāpat kā patlaban to var darīt organizācijas, un vairs nebūs jādodas pie dokumenta izdevēja ar lūgumu apliecināt kopijas pareizību....