KOMERCTIESĪBAS

Saeima 23. februāra plenārsēdē pirmajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā", ar kuru iecerēts uzlabot un vienkāršot komercsabiedrību reorganizācijas procesu gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī. Likumprojekts paredz pārskatīt kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ieviest divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus - pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana -, kā arī uzlabot un vienkāršot nacionālo reorganizācijas procesu, ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) tiek pārveidota par akciju sabiedrību (AS). Ar grozījumiem Komerclikumā paredzētas būtiskas izmaiņas likuma "C" sadaļā - "Komercsabiedrību reorganizācija". Šī sadaļa tiek izteikta jaunā redakcijā. Daudzas spēkā esošās normas tiek pārskatītas un pēc iespējas apvienotas – tā, piemēram, atsevišķas nodaļas, kas veltītas SIA reorganizācijai un AS reorganizācijai. Reorganizācijas jēdziens un izpratne paliek nemainīti, bet ir nelielas izmaiņas arī attiecībā uz sadalīšanu. Likumprojekts paredz, ka turpmāk visos reorganizācijas procesos reorganizējamās sabiedrības dalībnieki kļūst par dalībniekiem iegūstošajā sabiedrībā. Sadalīšanas procesā likumprojekts pieļauj atkāpšanos no šī principa, kas gadījumā, ja visi dalībnieki tam...

Otrdien, 31. janvārī, Ministru kabinetā pieņemti Tieslietu ministrijas iesniegtie likumprojekti, kas paredz ES Pārrobežu reorganizācijas direktīvas un ES Digitalizācijas direktīvas ieviešanu. Lai tiesību aktos ieviestu abu ES direktīvu nosacījumus, izstrādāti grozījumi Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kā arī grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā"*. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Šie grozījumi padarīs komercdarbības tiesisko vidi ne tikai drošāku, bet arī sakārtotāku, ļaujot komercsabiedrībām vienkāršākā veidā veikt reorganizāciju gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī.” Grozījumi Komerclikumā paredz pārskatīt komercsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus: komercsabiedrību pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana. Vienlaikus tiek uzlabots un vienkāršots arī nacionālais komercsabiedrību reorganizācijas process, lai tas būtiski neatšķirtos no pārrobežu reorganizācijas procesa. Tāpat komercsabiedrību reorganizācijas process padarīts efektīvāks, optimizējot termiņus un pārskatot reorganizācijas procesā veicamās darbības. Ar Komerclikuma grozījumu sagatavošanu pabeigts arī Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.-2022. gadam, kas...

Ministru kabinets 17. janvārī izskatījis likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā", kas paredz mainīt reģistrēto (jeb vārda) akciju kā komercķīlu ieķīlāšanas kārtību, vienādojot to ar SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanas kārtību. Ja grozījumi tiks pieņemti arī Saeimā, turpmāk uz akciju ieķīlāšanu tiks attiecināta nevis vispārēja komercķīlas reģistrācijas kārtība, bet gan akciju ieķīlāšana taps pielīdzināta SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanai - turpmāk reģistrētās akcijas tiks ieķīlātas kā reģistrācijai pakļautas lietas. Plānots, ka uz reģistrētajām akcijām kā reģistrācijai pakļautām lietām atteiksies tādi īpaši noteikumi kā: 1) ieķīlājot visu komersanta vai citas personas mantu vai lietu kopību, akcijas pieteikumā ir jānorāda atsevišķi. Ja akcijas nebūs norādītas pieteikumā, komercķīla uz tām nebūs spēkā pret trešajām personām (Komercķīlu likuma 10. panta trešā daļa); 2) Uzņēmumu reģistram ir pienākums pārliecināties, ka saskaņā ar komercreģistrā esošajām ziņām nav juridisku šķēršļu komercķīlas nodibināšanai (Komercķīlu likuma 15. panta trešā daļa). Ja Uzņēmumu reģistrs konstatē, ka pastāv juridiski šķēršļi akcijas ieķīlāšanai, tas no ieķīlātās mantas izslēdz...

Visām juridiskām personām no 2023. gada 1. janvāra e-adreses lietošana būs obligāta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina neatlikt tās izveidi uz pēdējo brīdi. Juridiskas personas e-adresi var izveidot divējādi atkarībā no uzņēmuma dokumentu aprites apjoma – valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības vai biznesa sistēmā. Būtiski uzsvērt: lai izveidotu e-adresi, nav obligāti nepieciešama eID karte – e-adresi var izveidot arī ar eParaksts mobile. Detalizēta informācija par e-adreses izveidi pieejama https://latvija.lv/BUJEadrese un https://mana.latvija.lv/e-adrese-juridiskam-personam/. E-adrese juridiskām personām – komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, nevalstiskajām organizācijām – nodrošina ne tikai iespēju jebkurā laikā un vietā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī pieteikt virkni dažādu pakalpojumu, reģistrēt uzņēmumu, pieprasīt un saņemt saimnieciskajai darbībai nepieciešamās licences un atļaujas, nosūtīt iesniegumus un rēķinus, veikt darījumus, saņemt iestāžu lēmumu izrakstus, saņemt informāciju par nekustamā īpašuma nodokli un īstenot citas ar nekustamo īpašumu saistītas darbības utt. “Mūsu ikdiena ir balstīta uz...

Uzņēmumu reģistrs informē, ka klientiem lietošanai beta versijā tiek nodots jauns pakalpojumu portāls. Tas ir pirmais publiski redzamais solis iestādes digitālajā transformācijā, kas izriet no iestādes stratēģijas 2021 – 2026 un notiek visos – pakalpojumu, procesu un darbinieku – līmeņos, nosakot secīgas izmaiņas vairāku gadu garumā. Jaunais pakalpojumu portāls – registrs.ur.gov.lv – klientiem tiek nodots beta versijā, kas nozīmē, ka portāla darbība tiek uzsākta izmēģinājuma režīmā, lai laikus atklātu un novērstu kļūdas un neērtības pirms tā ieviešanas pastāvīgā lietošanā. Klienti, redzot kļūdu, aicināti par to informēt portāla speciālajā sadaļā “Ziņot par kļūdu”, norādot, vai tiek gaidīta atbilde, un kontaktus saziņai, lai nepieciešamības gadījumā tehniskie speciālisti varētu sazināties. Portāls ir pilnveidošanas stadijā, un tā funkcionalitāte pakāpeniski tiks papildināta. Šobrīd pakalpojumu portālā pieejami lielākā daļa reģistrācijas pakalpojumu. Reģistrācijas pieteikumu un dokumentus portālā var iesniegt gan pats uzņēmējs vai biedrības vadītājs, gan jebkurš viņa pārstāvis, pievienojot pārstāvi deleģēto personu lokam. Visi dokumenti, ko iesniedz reģistrēšanai...

Saeima 22.septembrī otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas tostarp paver iespēju no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem piešķirt pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu. Pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu izmaksās vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātās personas. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju, pabalsta saņemšanai varēs pieteikties arī tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri būs reģistrējušies kā pašnodarbinātās personas pirms šīs normas spēkā stāšanās, bet ne agrāk kā 2022. gada 24. februārī. Minētā pabalsta saņemšanai persona viena mēneša laikā no reģistrācijas VID vai no grozījumu normas spēkā stāšanās dienas būs jāiesniedz Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) iesniegumu, ja pašnodarbinātā persona ir reģistrējusies VID pirms normas spēkāstāšanās dienas. Pabalsts netiks izmaksāts tiem no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri iepriekš jau būs saņēmuši nodarbinātības uzsākšanas pabalstu, skaidrots likumprojekta anotācijā. Savukārt, lai nodrošinātu savlaicīgu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem par Latvijā dzimušu bērnu,...

Ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā, kas Saeimā gala lasījumā pieņemti 16. jūnijā, noteikts, ka Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības patieso labuma guvēju. Savukārt, ja iepriekš minētajām personām jau pastāv būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgajā kapitālsabiedrībā, ar izmaiņu spēkā stāšanās brīdi tās nebūs tiesīgas izmantot no sev piederošajām nacionālajai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrības daļām vai akcijām izrietošās balsstiesības, kā arī būt par personālsabiedrības biedru, pārstāvēt personālsabiedrību un kārtot lietvedību. Savukārt, ja Krievijai vai Baltkrievijai piederīgā persona ar Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības starpniecību kā tās dalībnieks vai akcionārs ir ieguvusi būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi iepriekšminētajās kapitālsabiedrībās, tad šī persona no dienas, kad kapitālsabiedrība, kurā tai ir netieša būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme, iegūst nacionālajai...

Saeima 16. jūnijā trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Komerclikumā, kas pilnveido akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību un uzlabo informācijas pieejamību par akcionāriem. Grozījumi veikti, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to darbības caurspīdīgumu. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā pēc gada - 2023. gada 1. jūlijā. Ar grozījumiem modernizēta akcionāru sapulču sasaukšanas un norises kārtība, pārskatīta pamatkapitāla apmaksas kārtība, kā arī uzlabota dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamība. Tā, piemēram, akcionāru un dalībnieku sapulču dokumentus varēs uzglabāt primāri elektroniskā vidē, nevis papīra formātā sabiedrības juridiskajā adresē. Likums noteic, ka paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu būs jānosūta 21 dienu pirms paredzētās sapulces visiem akcionāriem uz akcionāru reģistrā norādītajām saziņas adresēm. Akcijas varēs būt reģistrētas vai dematerializētas. Reģistrētās akcijas tiks uzskaitītas akcionāru reģistrā, savukārt dematerializētās akcijas - iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā. Tāpat grozījumi noteic pienākumu akciju sabiedrībām, kurām ir reģistrētās akcijas, Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegt informāciju par akcionāriem...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 7.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz pilnveidot akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību un uzlabot informācijas pieejamību par akcionāriem. Ar grozījumiem iecerēts arī modernizēt akcionāru sapulču sasaukšanas un norises kārtību, pārskatīt pamatkapitāla apmaksas kārtību, kā arī dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamību, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Plānots, ka turpmāk paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu būs jānosūta 21 dienu pirms paredzētās sapulces visiem akcionāriem uz akcionāru reģistrā norādītajām saziņas adresēm. Grozījumi paredz noteikt, ka akcijas varēs būt reģistrētas vai dematerializētas. Reģistrētās akcijas tiks uzskaitītas akcionāru reģistrā, savukārt dematerializētās akcijas tiks iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā. Tāpat grozījumi noteiks pienākumu akciju sabiedrībām, kurām ir reģistrētās akcijas, Uzņēmumu reģistrā iesniegt informāciju par akcionāriem un to maiņu. Plānots, ka grozījumi Komerclikumā stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā. Grozījumi galīgajā lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Lai nodibinātu kapitālsabiedrību, pietiek ieskatīties Komerclikumā, kurā noteikts, ka divi būtiskākie dokumenti, kas nepieciešami sabiedrības izveidei, ir dibināšanas līgums (kas viena dibinātāja gadījumā aizstājams ar lēmumu par sabiedrības dibināšanu) un statūti. Tomēr preventīvi daudzus jautājumus, kas nākotnē varētu dot pamatu strīdiem, var atrunāt citā juridiskā dokumentā, kas var tikt noslēgts starp partneriem – dalībnieku (akcionāru) līgumā. Praksē ne vienmēr valda vienprātība Kapitālsabiedrību dibināšana komercdarbības veikšanai ir visai ierasts un vienkārši saprotams modelis. Idejiski viss ir vienkārši – tiek nodibināta kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība) un uzsākts darbs (ražošana, pārdošana, konsultēšana vai jebkuras citas aktivitātes, ko paredz konkrētās sabiedrības biznesa plāns). Praksē kapitālsabiedrībai bieži vien ir vairāk par vienu dibinātāju. Vairāku personu sadarbība ļauj apvienot zināšanas un pieredzi, kas nepieciešamas komercdarbības veikšanai, izveidot plašāku...

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Vekseļu likumā, lai pilnveidotu vekseļu tiesisko regulējumu atbilstoši mūsdienu prasībām, samazinot iespējas izdot viltotus dokumentus krāpnieciskos nolūkos. Ar grozījumiem tiek noteiktas stingrākas prasības vienkāršo vekseļu izdošanai, uzlabota to protestēšanas kārtība un precizētas prasības par informācijas paziņošanu. Galvenās izmaiņas vekseļa regulējumā: Paredzēt noteiktas formas prasības fiziskas personas izdotam vienkāršam vekselim vai tādam vienkāršam vekselim, kur par indosantu, starpnieku vai galvinieku uzstājušās fiziskās personas – fiziska persona vekseli varēs izdot kā notariālu aktu vai kā elektronisku dokumentu. Juridiskām personām saglabājama izvēles brīvība attiecībā uz vienkāršā vekseļa formu, tajā skaitā, dodot tiesības izvēlēties izdot vienkāršo vekseli kā notariālu aktu. Savukārt indosamenta, starpniecības un galvojuma noformēšanā, ja atbildīga ir fiziska persona, ir ievērojamas tādas pašas darījuma formas prasības kā darījumam, par ko tiek taisīts indosaments, starpniecība vai galvojums – tiem ir nepieciešama notariālā akta forma. Precizēt vienkāršo vekseļu protestēšanas kārtību, lai nodrošinātu paziņošanu tur, kur uzskatāms,...

Ministru kabineta sēdē 15. martā valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrībā un publiski privātā kapitālsabiedrībā piemērojamajiem korporatīvās pārvaldības ieteikumiem", kas paredz noteikt, ka publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuras atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 78. panta otrajai daļai (t.i., tās ir publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātas kapitālsabiedrības, kurās tiek veidota padome) ir jāpiemēro Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss "Labas korporatīvās pārvaldības ieteikumi uzņēmumiem Latvijā" un tajā noteiktie principi. Latvijas korporatīvās pārvaldības kodeksā ietvertie principi apkopo labāko starptautisko praksi uzņēmumu pārvaldībā. Atgādinām, ka likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2021. gada 8. decembrī, paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurās ir izveidota padome, noteikt pienākumu gatavot ikgadēju ziņojumu par korporatīvo pārvaldību. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, paziņojumā kapitālsabiedrība nodrošina koncentrētu informāciju ieinteresētajām pusēm par korporatīvās pārvaldības aktualitātēm un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu kapitālsabiedrībā. Tas ir veids, kādā kapitālsabiedrības vadība izskaidro pasākumus, kurus kapitālsabiedrība...

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) Nr.2020/1057 no 2. februāra stājušās spēkā Mobilitātes pakotnē ietvertā prasība pārvadātājam sagatavot un iesniegt nosūtīšanas deklarāciju, izmantojot Eiropas Komisijas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas portālu (www.postingdeclaration.eu). Deklarācija jāiesniedz pārvadātājam, kas veic starptautiskus kravas autopārvadājumus Eiropas Savienībā un uz kuru attiecināma transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas situācija. Transportlīdzekļa vadītājs skaitās nosūtīts, ja ir starptautisks pārvadājums un iekraušana/ izkraušana nav valstī, kurā pārvadātājs reģistrēts (gan starp ES valstīm, gan starp ES un trešo valsti); tiek veikti kabotāžas pārvadājumi. Tāpat no 2. februāra transportlīdzekļa vadītājam pēc dalībvalsts robežas šķērsošanas digitālajā tahogrāfā jāievada tās valsts simbols, kurā vadītājs iebrauc. Lai ievadītu datus digitālajā tahogrāfā pēc dalībvalsts robežas šķērsošanas, apstāšanās ir jāveic tuvākajā pieturvietā uz robežas vai uzreiz pēc tās šķērsošanas. Ja dalībvalsts robežu šķērso ar prāmi vai vilcienā, transportlīdzekļa vadītājs ievada valsts simbolu pienākšanas ostā vai stacijā. Uz pārvadātāju ir attiecināma kravas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas situācija, ja: citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī...

Trešdien, 26. janvārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīs Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to caurspīdīgumu. Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Reforma nodrošinās Uzņēmumu reģistrā piekļuvi informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem, radot drošu uzņēmējdarbības vidi. Diemžēl līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, līdz ar to akciju sabiedrības kļūst par pelēko zonu, kurā var notikt gan negodprātīga, gan pretlikumīga rīcība, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija.” To apstiprina arī Latvijas Nacionālā risku novērtējuma atzīme, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti, un šādu vērtējumu akciju sabiedrību forma ir izpelnījusies tieši tās necaurspīdīguma dēļ. Tāpēc Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Finanšu instrumentu tirgus likumā, lai sagatavotu reformu akciju sabiedrību tiesiskajā regulējumā. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju...

Valdība 14. decembra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrija izstrādātos grozījumus Komerclikumā un ar tiem saskaņotos grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kuru galvenais mērķis ir reformēt akciju sabiedrību līdzšinējo regulējumu, lai nodrošinātu to caurspīdīgumu, radot pieeju informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem. Rosinātie likumu grozījumi vēl būs jāizskata Saeimai. Kā norāda Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, līdz ar to akciju sabiedrības kļūst par pelēko zonu, kurā var notikt gan negodprātīga, gan pretlikumīga rīcība, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija. Latvijas Nacionālajā risku novērtējumā tieši necaurspīdīguma dēļ pašreizējā akciju sabiedrību forma ir izpelnījusies atzīmi, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Informācija par vārda akciju turētājiem Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz, tiklīdz tiek...