KOMERCTIESĪBAS

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 21.septembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts radīt vienotu regulējumu šobrīd dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Likumprojekts paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Šobrīd dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 tūkstoši būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 tūkstošiem zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku valstī, teikts likumprojekta anotācijā. Kā atzīmē likumprojekta autori, šobrīd jautājumi par dalīto īpašumu tiek regulēti vairākos normatīvajos aktos. Ar likumprojektu iecerēts visas dalītā īpašuma attiecības regulēt vienā likumā, vienkāršojot pušu tiesiskās attiecības un atsakoties no nepieciešamības slēgt līgumus. Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka zemes likumiskās lietošanas...

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti plaši un apjomīgi grozījumi Komerclikumā, kas skar daudzus ar akciju sabiedrības darbību saistītus jautājumus — akcijas un to veidus, akcionāru reģistru vešanu, akciju sabiedrību dibināšanu, akciju atsavināšanu, akcionāru sapulču sasaukšanu un norisi, kā arī patieso labuma guvēju atklāšanu. Zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus un vecākā juriste Zane Paeglīte izmaiņas skaidroja vebinārā. Papildu ieskatu neskaidrajos jautājumos sniedza arī Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļas vadītāja Baiba Lielkalne. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2023. gada vidū Komerclikuma grozījumu projekts valsts sekretāru sanāksmē izsludināts 2021. gada 1. aprīlī. Plānots, ka likumprojekts Saeimā varētu nonākt šoruden. Grozījumi varētu stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā, paredzot pārejas periodu dokumentu sakārtošanai vienu gadu — līdz 2024. gada 30. jūnijam. Izmaiņas skars vairākus ar akciju sabiedrību darbību saistītus jautājumus: akcijas: vārda un uzrādītāja akcijas; akcionāru reģistru vešanu; AS dibināšanu, pamatkapitāla apmēru un apmaksu; akciju atsavināšanu; akcionāru sapulču sasaukšanu un norisi; akcionāra...

Uzņēmumu reģistrs izvirzījis stratēģisko mērķi nodrošināt pilnīgu iestādes digitālo transformāciju iekšzemes un starptautisko e-pakalpojumu, attālinātu konsultāciju un attālināta darba jomā. Lai pārrunātu, kā mainīsies iestādes pakalpojumi un kas uzņēmējus gaida turpmāk, kā arī ko noteic jaunākie grozījumi šo jomu regulējošajos likumos, žurnāls BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā uz sarunu aicināja Gunu Paideri, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri. Publicējam ieskatu intervijā. Kā Covid-19 izraisītās pandēmijas laiks ietekmējis Uzņēmumu reģistra darbu un arī iedzīvotāju vēlmi iesaistīties komercdarbībā? Vai nav būtiski samazinājies pieprasījums pēc iestādes sniegtajiem pakalpojumiem? 2020. gada martā, ievērojot valstī noteikto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klientu apkalpošanu klātienē epidemioloģiskās drošības dēļ un informācijas reģistrēšanas un informācijas izsniegšanas pakalpojumus sākām nodrošināt tikai attālināti - elektroniski un pa pastu. Līdz ar to zuda nepieciešamība uzturēt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu nodrošināšanas vietas visā valstī kā atsevišķas struktūrvienības, tāpēc notika iestādes reorganizācija. Jau 2020. gada beigās iestādes nodarbinātie strādāja attālināti, apkalpojot visu Latviju, bet ģeogrāfiski...

2021. gada 12. jūlijā spēkā stājās likums “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (turpmāk – grozījumi). Ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) 18.2 panta otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, paplašinot to tiesību subjektu loku, kam vienlaikus ar izmaiņām vadības institūcijas sastāvā jāaktualizē arī informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Tiek paredzēts, ka, iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskās personas vai personālsabiedrības reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) un valdes locekļu izmaiņām vai izmaiņām citu juridisko personu vai personālsabiedrību vadības institūciju un pārstāvēttiesīgo personu sastāvā, pieteikumā norāda informāciju par juridiskās personas vai personālsabiedrības un ārvalsts subjekta PLG. Turpmāk informācija par PLG aktualizējama vienlaikus ar sekojošām izmaiņām: 1) kapitālsabiedrību, dalībnieku vai valdes locekļu izmaiņām (kā līdz šim), Eiropas komercsabiedrību valdes izmaiņām; 2) izmaiņām personālsabiedrību un Eiropas ekonomisko interešu grupu vadības institūcijas sastāvā; 3) izmaiņām ārvalstu komersanta...

Ar 2021. gada 6. jūlija likumu “Grozījumi Komerclikumā”, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. augustā, tiek aizstāta nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai ar pieteikuma iesniedzēja sniegtu apliecinājumu par to, ka komersantam ir tiesības reģistrēt juridisko adresi konkrētajā adresē un ka komersants attiecīgajā adresē ir arī sasniedzams. Proti, Komerclikuma 23.panta trešajā daļā, 25.panta 3.1 daļā, 25.1 panta trešajā daļā, 75. panta ceturtajā daļā, 78. panta 2.1 daļā, 139.panta otrajā daļā, 149. panta trešās daļas 7. punktā tiek noteikts, ka pieteikumā norāda filiāles, individuālā komersanta, personālsabiedrības, kapitālsabiedrības juridisko adresi, tai skaitā nekustamā īpašuma objekta (ēkas, dzīvokļa īpašuma vai telpas) kadastra apzīmējumu, un apliecina, ka konkrētais tiesību subjekts ir sasniedzams un tam ir tiesisks pamats atrasties norādītajā juridiskajā adresē. Saglabājas prasība, ka komersantam ir jāvienojas ar nekustamā īpašuma īpašnieku par tiesībām izmantot nekustamo īpašumu, bet šīs vienošanās daļa (piekrišana juridiskās adreses reģistrēšanai) vairs nebūs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā. Tā vietā komersanta valdei ir pienākums...

Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk - noteikumi) nosaka personu loku, kuras var piedalīties publiskos pasākumos un saņemt pakalpojumus klātienē, tai skaitā izklaides un kultūras (kino un teātra izrādes, koncerti, izstādes, muzejpedagoģiskas un izglītojošas norises u. c.) pakalpojumus. Atbilstoši noteikumiem uz atvieglojumiem saņemot pakalpojumu var pretendēt personas, kuras uzrādīs: sadarbspējīgu pārslimošanas sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19 infekciju; sadarbspējīgu pārslimošanas sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir pārslimojusi Covid-19 infekciju; sadarbspējīgu testēšanas sertifikātu, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs, vai pēdējo sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs; bērni, kas jaunāki par 12 gadiem Atbilstoši noteikumiem, pakalpojuma sniedzējam, lai drīkstētu piedāvāt pakalpojumu ir jāveic sadarbspējīgo sertifikātu (turpmāk – sertifikāts) pārbaude. Papildus sertifikāta pārbaudei, saskaņā ar noteikumu 38.34 6. punktu pasākuma...

Uzņēmumu reģistrs (UR) vērš uzmanību, ka 1. jūlijā ir stājusies spēkā administratīvi teritoriālā reforma saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Minētās reformas ietvaros iepriekšējo 119 pašvaldību vietā tagad izveidotas 43 pašvaldības, tādējādi pēc reformas ir mainījušās adreses, tostarp arī UR vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu juridiskās adreses. Izmaiņas nerada uzņēmumiem, biedrībām u.c. tiesību subjektiem pienākumu šajā gadījumā vērsties UR ar pieteikumu, lai reģistrētu jaunu juridisko adresi. Lai nodrošinātu UR vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu un juridisko faktu lietās izdarīto ierakstu precizitāti, aktualitāti un atbilstību Valsts adrešu reģistra datiem, UR jau to tiesību subjektu juridiskajām adresēm, kuras pilnībā atbilst Valsts adrešu reģistra datiem, ir veicis juridisko adrešu aktualizāciju. Gadījumos, kad juridiskā adrese pilnībā neatbilst Valsts adrešu reģistra datiem, UR veiks manuālu adrešu aktualizāciju līdz 2021. gada beigām. Lai paātrinātu adrešu aktualizācijas procesu, UR aicina pārbaudīt savu reģistrēto juridisko adresi un, ja tā nav aktualizēta, izmantojot e-pakalpojumu Latvija.lv, iesniegt, pieteikumu...

Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus Komerclikumā un grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ar kuriem tiek uzsākta Digitalizācijas direktīvas normu iedzīvināšana uzņēmējdarbībā. Likumu grozījumus 11. maijā paredzēts skatīt valdības sēdē. Saskaņā ar direktīvu komercreģistra iestāde – Uzņēmumu reģistrs – kļūst par vadošo organizāciju komercreģistra publicitātes nodrošināšanā nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmenī, tostarp nodrošinot informācijas apmaiņu ar citu ES valstu komercreģistriem birokrātiskā sloga mazināšanai un uzņēmējdarbības vides caurredzamības uzlabošanai pārrobežu gadījumos. Regulējuma izmaiņas uzņēmējiem nozīmē tiesības visu ES valstu komercreģistros pieteikumus iesniegt attālināti (digitāli) bez fiziskas ierašanās, tostarp Latvijas uzņēmējiem - citu ES valstu komercreģistros un citu ES valstu uzņēmējiem – Latvijas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs). Direktīva arī nosaka, ka par galveno informācijas digitālā veidā pieejamības vietu kļūst komercreģistrs. Praktiski tas nozīmē, ka komercreģistra informācijas izsludināšana juridiskā nozīmē no līdzšinējās oficiālās publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” “pārceļas” uz Reģistra informācijas tīmekļvietni https://info.ur.gov.lv. Komerclikuma normas attiecas uz komercreģistrā reģistrētajiem...

Lai pilnībā ieviestu konkurētspējīgu regulējumu attiecībā uz kapitāla daļu pirkuma tiesībām, 2021. gada 12. janvārī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz iespēju sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) veidot dažādas daļu kategorijas, norādot tiesības, kuras izriet no katras daļu kategorijas, katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Ja līdz šim dažādas akciju kategorijas varēja paredzēt tikai akciju sabiedrības, tad līdz ar šiem grozījumiem dažādu kategoriju daļas var būt arī sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Līdz ar to SIA dalībnieki var izlemt, ka nepieciešams veidot dažādas daļu kategoriju. Ja SIA ir dažādas daļu kategorijas, statūtos ir jānorāda daļu kategorijas, norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas (piemēram, tās var būt tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesībām dalībnieku sapulcē, arī citas, Komerclikumā tieši nenosauktas tiesības), un katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Daļas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir vienas kategorijas daļas. Ja SIA ir vairākas daļu kategorijas, katrai no tām piešķir atšķirīgu...

Pēc preču un pakalpojumu loteriju atļaujas pieteikuma iesniegšanas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā un preču un pakalpojumu loterijas atļaujas saņemšanas, loterijas organizētājam ir būtiski ievērot gan izlozes norises likumību, gan reklāmas nosacījumus, gan ziņojuma iesniegšanas prasības. Par preču un pakalpojumu loterijas atļaujas saņemšanas nosacījumiem lasīt šeit. Kā viens no veidiem, kā popularizēt preču un pakalpojumu loteriju, ir reklāma. Saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma prasībām preču un pakalpojumu loterijas reklāmā obligāti ir jānorāda loterijas atļaujas numurs, kā arī informācija, kur var iepazīties ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā apstiprinātajiem konkrētās loterijas noteikumiem. Loterijas atļaujas numura norādīšana reklāma ir viens no apliecinājumiem, ka konkrētā loterija ir likumīga. Līdz ar to gan TV reklāmās, gan radio reklāmās ir dzirdams loterijas atļaujas numurs. Līdzīgi kā reklāmai arī informācijai, kāda jānorāda uz loterijas preces iepakojuma ir savi nosacījumi. Preču un pakalpojumu loteriju likums nosaka, ka loterijas atļaujas saņēmējam jānodrošina, lai preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas...

Latvijas Republikā kopš 2004. gada 1. janvāra spēkā ir “Preču un pakalpojumu loteriju likums”, kas regulē preču un pakalpojumu loteriju norisi, kā arī stingri nosaka preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtību un to, ka preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā jāsaņem loterijas atļauja. Būtiskus Preču un pakalpojumu loteriju likuma grozījumus Saeima veica 2016. gada 10. decembrī, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Grozījumi paredzēja jaunu preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtību. Visām preču un pakalpojumu loterijām neatkarīgi no laimestu fonda lieluma tika ieviesta vienāda saskaņošanas kārtība un valsts nodevas samaksa. Ar likuma grozījumiem tika ieviesta iespēja saņemt loterijas atļauju paātrinātā kārtībā, maksājot papildus valsts nodevu. Preču un pakalpojumu loteriju likums paredz divu veidu loterijas: preču loterija un pakalpojumu loterija (turpmāk tekstā – loterija). Preču loterija ir spēle, kurā dalībnieks piedalās, veicot preču pirkumu, bet nemaksājot dalības maksu (piemēram, persona, nopērkot cepumus un piereģistrējot čeku, piedalās noteiktā laimesta...

Valdība 14. jūlijā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Lielākoties tie saglabā iepriekšējo regulējumu attiecībā uz nomas maksu atbrīvojumu vai samazinājumu, kas bija noteikts regulējumā, kas zaudēja spēku līdz ar jauna Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma spēkā stāšanos. Vienlaikus ar jauno noteikumu spēkā stāšanos, spēku zaudēs 2020. gada 2. aprīļa MK noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Jaunie noteikumi tāpat kā iepriekš paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas līdz 2020. gada 31. decembrim atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no valsts vai...

Lai uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantotu plašākā apjomā, plānots, ka arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrdien, 26.maijā, pirmajā lasījumā atbalstītie Komerclikuma grozījumi. Patlaban komerctiesību regulējums paredz iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai akciju sabiedrībām, tomēr attiecībā uz jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, tas nav paredzēts, teikts likumprojekta anotācijā. Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika izmantot šīs tiesības, neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem (parasti tehnoloģiju) uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma. Kopumā šie grozījumi veicinās jaunuzņēmumu rašanos un attīstību,...

Saeima 14.maijā ārkārtas sēdē apstiprināja valdības pieņemto lēmumu par noteikto ierobežojumu mazināšanu ārkārtējā situācijā, kas izsludināta ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.Ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" ārkārtējā situācija visā valsts teritorijā pagarināta līdz 2020.gada 9.jūnijam. Ministru kabineta lēmums paredz, ka pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās ir atļauta, ja pasākumā vienlaikus ir ne vairāk kā 25 cilvēki, pasākuma laiks iekštelpās nepārsniedz trīs stundas, kā arī pasākuma organizators nodrošina citu ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību tā dalībniekiem. Tāpat noteikts, ka kultūras, izklaides, sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā pulksten 7.00 un beidz ne vēlāk kā pulksten 24.00. Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties visi veikali. Uzziniet, kādi ir šie ierobežojumi un kurās jomās aizvien nav iespējama pulcēšanās: IEROBEŽOJUMU MIKSTINĀŠANAl! Kultūras, sporta, izklaides un citās atpūtas un reliģiskās darbības veikšanas vietās vienlaikus var atrasties tāds personu skaits, lai varētu...

Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija 8. maijā nolēma noteikt atvieglotu saskaņošanas kārtību vasaras kafejnīcu izveidošanai un uz laiku atcelt nodevu par ielu tirdzniecību. Pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics mudina šovasar komercdarbību veikt ārpus slēgtām telpām, ievērojot fizisko distancēšanos. Sēdē administrācija nolēma līdz 31. oktobrim atteikties no nodevas iekasēšanas par ielu tirdzniecību, ar grozījumiem apturot saistošo noteikumu “Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā” atsevišķu punktu darbību, kas nosaka nodevas apmēru par ielu tirdzniecību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī nodevas apmēru par ielu tirdzniecību publiskās vietās. Vienlaikus tiek noteikts, ka samaksātā nodeva par periodu no 12. marta līdz 31. oktobrim tiks atmaksāta. Naudas summa, kas netiks iekasēta no uzņēmējiem šajā sezonā, tiek lēsta aptuveni 500 000 eiro apjomā. Cits atbalsta risinājums paredz, ka tirdzniecības atļaujas saņemšanai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai pietiks ar izpilddirekcijas atļauju – Rīgas pilsētas būvvaldes un Satiksmes departamenta saskaņojums turpmāk nebūs nepieciešams, ja ārtelpā nav paredzēts izvietot terasi, bet...