KOMERCTIESĪBAS

Valdības sēdē 23. aprīlī atbalstīti Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Komerclikumā, kas ļauj akciju sabiedrībām, pirmreizēji iesniedzot Uzņēmumu reģistrā (UR) akcionāru reģistru, tajos norādīt daļēju informāciju par to akcionāriem. Minētais izņēmums attiecas tikai uz pirmreizējo akcionāru reģistra iesniegšanu UR, kas notiek saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punktu. Ilgtermiņā akciju sabiedrībai būs iespēju robežās jāsniedz pilnīgas ziņas par akcionāriem, kā arī jāsakārto akciju īpašuma tiesības gadījumos, ja par akcionāru nav nekādu ziņu. Tādējādi grozījumi nodrošinās komercdarbībai draudzīgu, caurskatāmu un stabilu tiesisko vidi. Tieslietu ministrija virza šīs izmaiņas tiesiskajā regulējumā, jo praksē ir konstatētas situācijas, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo ziņu par akcionāru, piemēram, iztrūkst akcionāra adreses, nav pieejams akcionāra personas kods u.c. Šāda situācija var izveidoties no akciju sabiedrības neatkarīgu iemeslu dēļ. Ar jauno regulējumu plānots noteikt, ka, iesniedzot sākotnējo informāciju par akcionāriem, tajā varēs iztrūkt atsevišķas ziņas. Ziņu trūkums netraucēs akciju sabiedrībai...

Saeima 21. martā uzklausīja tiesībsarga 2023. gada ziņojumu, kurā ietverta svarīgākā informācija par paveikto pilsonisko un politisko tiesību jomā, sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību sfērā, bērnu tiesībās, Nacionālajā preventīvajā mehānismā, kā arī uzskaitītas galvenās norises sabiedrības informēšanā un starptautiskajā sadarbībā. Ziņojumā pieejama informācija arī par iestādes finanšu resursiem, iesniegumu un konsultāciju statistiku, pētījumiem, personālu, rekomendācijām un to izpildi, 2024. gada prioritātēm u.c. Ziņojumā iekļauta arī sadaļa "UZŅĒMĒJDARBĪBA UN CILVĒKTIESĪBAS", kurā norādīts, ka, "strādājot ar tēmām, kurās skartas cilvēktiesības, tiesībsarga redzeslokā aizvien biežāk nonāk aizskāruma gadījumi biznesa vidē. Lai arī tiesībsarga pienākumi tiešā veidā nav saistīti ar uzņēmējdarbības un cilvēktiesību mijiedarbības uzraudzīšanu, ir atsevišķas jomas, kuras tomēr ienākušas dienaskārtībā un kurās jau šobrīd tiesībsargs sniedzis savu vērtējumu, ieteikumus un atbalstu." Norādīts, ka jau 2011. gadā tika apstiprināti ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (ANO Pamatprincipi), kas balstīti uz trim pīlāriem – aizsargāt, ievērot un atlīdzināt. ANO Pamatprincipi izklāsta, kādi ir valstu un uzņēmumu pienākumi...

Pēdējā gada laikā Latvijā pieņemtas un stājušās spēkā vairākas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Kā nozīmīgākais jaunums patērētāju tiesību aizsardzībā jāmin pērn septembrī Saeimas apstiprinātiegrozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām. Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, betpatērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība, kurai būs piešķirts kvalificētās institūcijas statuss. Šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ir saņemts viens iesniegums par kvalificētās institūcijas statusa piešķiršanu. Patērētāju aizsardzībai kvalificētā institūcija varēs gan vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā. Kolektīvās prasības varēs celt par pārkāpumiem plašā nozaru klāstā, ieskaitot, piemēram, finanšu pakalpojumus, datu...

Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka grozījumi Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tostarp paredz, ka akciju sabiedrībām (AS) informācija par akcionāriem jāatklāj viena gada laikā, tas ir, līdz 2024. gada 30. jūnijam. Proti, Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punkts paredz, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam komercreģistrā reģistrēta AS, kurai ir: 1) vārda un uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piesaka UR) statūtu grozījumus, kas paredz, ka visas AS akcijas ir, vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas. Vienlaikus ar statūtu grozījumiem AS iesniedz UR šā punkta 2. vai 3. apakšpunktā minētās ziņas vai dokumentus; 2) vārda akcijas, atbilstoši šā likuma 235. panta prasībām sastāda un ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniedz UR aktuālo AS akcionāru reģistru; 3) uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniedz UR šā likuma 236.1 panta...

Zemkopības ministrija apkopojusi būtiskākās normatīvo aktu izmaiņas, kas 2024. gadā stājas spēkā un var ietekmēt lauksaimniecībā un Pārtikas kvalitātes shēmu dalībnieki varēs pieteikties ES atbalstam Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumi Nr. 746 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Pārtikas kvalitātes shēmas" paredz, ka atbalsta summa primāro produktu ražotājiem bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā ir no 340 līdz 590 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 250 līdz 400 eiro. Atbalsta summa pārtikas apritē iesaistītiem pārstrādes produktu ražotājiem: bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā – no 430 līdz 7150 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 420 līdz 5400 eiro. Atbalsta maksājums tiks piešķirts atkarībā no saražoto produktu skaita un segs papildu izmaksas par dalību kvalitātes shēmā. Atbalsta ilgums ir pieci gadi. Iesniegumus Lauku atbalsta...

Tieslietu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi", kas paredz ieviest Interešu pārstāvības atklātības likumā noteikto interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu. Noteikumu projekts publiskajai apspriešanai būs pieejams līdz 2023. gada 14. decembrim. Pēc tam tas tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, plānots, ka reģistrs un sistēma darbību sāks 2025. gada 1. septembrī. Interešu pārstāvības atklātības likums (IPAL) stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu interešu pārstāvības procesa atklātību un veicinātu sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošinātu visām ieinteresētajām personām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā. Likums paredz interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas izveidi, kurus uzdots vest Uzņēmumu reģistram. Interešu pārstāvības reģistrā ierakstīs ziņas par interešu pārstāvjiem (IPAL 3.pants). Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publiskās varas pārstāvji publicēs interešu pārstāvības aktivitātes (IPAL 4.pants). Noteikumu projektā: noteiktas reģistrā norādāmās...

Senāta Administratīvo lietu departaments 7.novembrī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts žurnālista pieteikums un Rīgas domei uzlikts pienākums izsniegt pieteicējam Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas iepirkuma uzvarētājas sagatavoto tāmi. Senāts lietu nodeva jaunai izskatīšanai. Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Rīgas domē, lūdzot izsniegt Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas iepirkuma uzvarētāja pilnsabiedrības „LNK, RERE” sagatavotās būvniecības tāmes. Rīgas dome atteica informācijas izsniegšanu, norādot, ka tā satur komercnoslēpumu. Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot iestādes atteikumu atzīt par prettiesisku un uzdot iestādei izsniegt pieteicējam pieprasīto informāciju. Pirmās instances tiesa lietu izskatīja, piemērojot tikai vispārīgo regulējumu par informācijas pieejamību. Tiesa atzina, ka strīdus tāmēs nav ietverts tāds komercnoslēpums, kura izsniegšana apdraudētu pilnsabiedrības konkurētspēju, un pieteikumu apmierināja. Kasācijas sūdzību iesniedza pilnsabiedrība „LNK, RERE”, norādot, ka tiesa kļūdaini secinājusi, ka strīdus tāmēs nav ietverts pilnsabiedrības komercnoslēpums un ka tā izsniegšana nevar radīt kaitējumu pilnsabiedrības konkurētspējai. Tāpat pilnsabiedrība uzsvēra, ka tiesa kļūdaini nav ņēmusi vērā speciālo tiesisko regulējumu par publisko iepirkumu...

Biznesa ilgtspēja nav iespējama bez cilvēktiesību ievērošanas. Tie ir savstarpēji nesaraujami jēdzieni. Eiropas Savienībā (ES) šobrīd tiek izstrādātadirektīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju. Direktīva galvenokārt attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, taču Latvijas Republikas tiesībsargs aicina ikvienu uzņēmēju pievērst uzmanību cilvēktiesību ievērošanai uzņēmuma darbībā, negaidot direktīvas ieviešanu. “Bizness un cilvēktiesības – labs labu uzlabo” vienlaikus ir informatīvā kampaņa un būtisks atspēriena punkts plašāk izvērstām aktivitātēm, tostarp Latvijas situācijas izpētei un konferencei. Tiesībsargs turpmāko pusgadu ar īpašu vērību līdz šim neierastā gaismā runās par kādu nozīmīgu daļu Latvijas – uzņēmumiem – un viņu mijiedarbību ar cilvēkiem. Tiesībsargs redz, ka ir uzņēmumi Latvijā, kuri par savu ilgtspēju domā jau šobrīd, būtisku vērību pievēršot cilvēktiesību ievērošanai. Novembrī plašāk tiks aplūkoti Latvijā publiskajā telpā zināmo, bet ne līdz galam iepazīto konceptu, kurā savijas divas fundamentāli svarīgas tēmas – bizness un cilvēktiesības. Kā globāli, tā Latvijas mērogā šī tēma uzņem spēcīgus apgriezienus un ir uz palikšanu....

Valsts kanceleja ir sagatavojusi un sabiedriskai apspriešanai rosinājusi likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā". Ar grozījumiem tiek piedāvāts precizēt pienākumus un to sadalījumu kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto pušu starpā, salāgot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) normas ar aktuālo Komerclikuma regulējumu, kā arī konsolidēt un precizēt kapitālsabiedrību regulējumu. Pēdējo gadu dinamiskās pārmaiņas ekonomiskajā vidē un jauninājumi komerctiesībās radījuši nepieciešamību precizēt dažādus kapitālsabiedrību pārvaldības aspektus. Auditorkompānijas PwC 2021. gadā veiktajā pētījumā tika izgaismoti vairāki trūkumi pašreizējā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikā, tai skaitā aktīva investora principa neīstenošana praksē, vienota nākotnes attīstības virziena neesamība, pārvaldības prakses atšķirības u.c., kas ierobežo kapitālsabiedrībās ieguldītā publiskā kapitāla izmantošanas efektivitāti. Pētījumā norādīts, ka nepieciešams veicināt investora principa īstenošanu ne vien augstākās lēmējinstitūcijas, bet arī kapitāla daļu turētāja līmenī, radot instrumentu, kas dot kapitāla daļu turētājam iespēju un uzdevumu precīzāk noteikt sagaidāmos darbības virzienus un rezultātus no kapitālsabiedrības. Tādēļ Valsts...

Ministru kabinets 13. jūlijā apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu kooperatīvo sabiedrību kopsapulču organizēšanā, stiprinot kooperatīvo sabiedrību biedru tiesības un veicinot biedru dalību kopsapulcē, paredzot vairākas iespējas, kā var piedalīties un balsot biedru kopsapulcē. Likumprojekts paredz kooperatīvo sabiedrību biedriem tiesības piedalīties un balsot attālināti biedru kopsapulcēs. Likumprojektā ir paredzētas vairākās attālinātās dalības iespējas: biedra tiesības balsot pirms biedru kopsapulces; biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; biedru e-sapulces jeb pilnībā digitālas kopsapulces. Likumprojektam stājoties spēkā, iepriekš norādītājos gadījumos biedrs tiks pielīdzināts biedru kopsapulcē klātesošam biedram un ierakstāms to biedru sarakstā, kuri piedalās sapulcē, un biedra nodotās balsis ir ieskaitāmas balsojumos tieši tāpat, kā fiziski klātesošo biedru balsis. Likumprojekts arī paredz, ka biedru e-sapulces, kas izslēdz biedra tiesības ierasties uz kopsapulci klātienē un pēc būtības paredz biedra pienākumu piedalīties un balsot sapulcē tikai elektroniski, sabiedrība var...

Uzņēmumu reģistrs (Reģistrs) vērš uzmanību, ka no 2023. gada 1. jūlija stājas spēkā grozījumi Komerclikumā, kas tika pieņemti vēl 2022. gada 16. jūnijā. Grozījumi maina vairākas pašreiz Komerclikumā iekļautās normas attiecībā uz akcijām, pamatkapitāla apmaksu, kā arī paredz jaunas komercreģistrā ierakstāmās ziņas un iesniedzamos dokumentus. Būtiskākās izmaiņas ir veiktas sekojošos jautājumos: 1) vārda akcijas tiek pārsauktas par reģistrējamajām akcijām un uzrādītāja akcijas par dematerializētajām akcijām, nemainot šo akciju veidu izpratni. Proti, reģistrētā akcija ir akcija, kas ir reģistrēta akcionāru reģistrā, bet dematerializētā akcija ir akcija, kas tiek iegrāmatota finanšu instrumentu kontos. Tāpat no Komerclikuma tika izslēgts 229. pants, kas regulē akciju formas un tiek noteikts ierobežojums, ka akciju sabiedrības (AS) turpmāk varēs emitēt tikai vienu akciju veidu. Proti, visām akcijām būs jābūt vai nu reģistrējamajām akcijām vai arī dematerializētajām akcijām. Līdz 2023. gada 30. jūnijam komercreģistrā reģistrētās akciju sabiedrības, kurām ir vārda un uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30....

Ar grozījumiem Komerclikumā, kas stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tiek mainīta nostiprinātā kārtība kādā apmaksājams SIA un AS pamatkapitāls un vienādota pamatkapitāla apmaksas kārtība visām kapitālsabiedrībām (SIA, AS un mazkapitāla SIA), paredzot, ka visām kapitālsabiedrībām ir jābūt pilnībā apmaksātam pamatkapitālam līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai Uzņēmumu reģistram (turpmāk - Reģistram). Turpmāk pamatkapitāla apmaksas termiņiem dibināšanas līgumā būs jābūt noteiktiem tā, lai pamatkapitāls pilnā apmērā būtu parakstīts un apmaksāts līdz brīdim, kad tiek iesniegts pieteikums Reģistrā par kapitālsabiedrības dibināšanu. Proti, turpmāk kapitālsabiedrībai dokumenti un ziņas, kas saistītas ar pamatkapitālu un tā apmaksu būs jāiesniedz tikai vienu reizi. Tāpat kā kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā arī pamatkapitāla palielināšanas gadījumā pieteikums Reģistram par pamatkapitāla palielinājumu būs jāsniedz tikai tad, kad ir beidzies pamatkapitāla apmaksas termiņš. Atbilstoši likuma grozījumos ietvertajam regulējumam pamatkapitāla apmaksa ir jāveic 6 (sešu) mēnešu laikā pēc tam, kad dalībnieku (akcionāru) sapulcē ir pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu. Ja šajā termiņā nav apmaksāts viss...

Komerclikuma pārejas noteikumu 61., 63. un 64. punktā paredzēts, ka sākot no 2023. gada 1. jūlija visus komercreģistra ierakstus un dokumentus izsludina, Uzņēmumu reģistram nodrošinot to pirmreizēju publisku pieejamību tiešsaistē info.ur.gov.lv, informāciju publicējot sadaļā “Publikācijas”, informē Uzņēmumu reģistrs. Izsludinot komercreģistra ierakstus un dokumentus, papildus tiks norādīts komercreģistra ieraksta izdarīšanas datums, kā arī datums, kad dokuments pievienots reģistrācijas lietai. Tāpat no 2023. gada 1. jūlija Komerclikumā noteiktie paziņojumi kreditoriem tiks publiskoti Reģistra tīmekļvietnē info.ur.gov.lv. Uzņēmumu reģistrs noslēdz arī pāreju no valsts pārvaldes pakalpojumu portāla latvija.gov.lv uz Uzņēmumu reģistra pakalpojumu portālu registrs.ur.gov.lv. Tādējādi no šī gada 30. jūnija e-pakalpojums vietnē latvija.gov.lv vairs nebūs pieejams. Klienti, kuri līdz šim reģistrācijas pakalpojumus – piemēram, reģistrēt SIA vai biedrības dibināšanu, valdes maiņu, juridiskās adreses maiņu utt. – izmantoja vietnē latvija.gov.lv kā e-pakalpojumu EP119 “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros”, turpmāk reģistrācijas pieteikumus un dokumentus varēs iesniegt tikai reģistrācijas pakalpojumu portālā registrs.ur.gov.lv. Uzņēmums mudina līdz 30. jūnijam pabeigt uzsāktos...

Ministru kabineta sēdē 13. jūnijā atbalstīts Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Izmaiņas paredz nodrošināt Latvijā pilnvērtīgu gan Eiropas Savienības sankciju ieviešanu, kas noteiktas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, gan Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas. Izmaiņas paredz sankciju subjektu datu analīzi un to publisku pieejamību Uzņēmuma reģistra vestajos reģistros, tadejādi tiks ieviests palīdzīgs instruments ikvienam ekonomiskās aprites dalībniekam, t.sk., arī valsts institūcijām, piemēram, veicot publiskos iepirkumus. Likumprojekts nosaka uzdevumu Uzņēmumu reģistram veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu, citu institūciju sniegtās informācijas, kā arī publiski ikvienam pieejamas informācijas analīzi par piemērotajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām (finanšu un civiltiesiskajiem ierobežojumiem) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijām kopsakarā ar Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstīto vai reģistrēto informāciju un citiem tam iesniegtajiem dokumentiem, lai secinātu noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, un nodrošinātu šo ziņu publisku pieejamību.

Saeima 11. maijā trešajā – galīgajā - lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas uzlabo un vienkāršo komercsabiedrību reorganizācijas procesu gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī. Likums pilnveido kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas kārtību un ievieš divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus - pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana -, kā arī uzlabo un vienkāršo nacionālo reorganizācijas procesu, ja SIA tiek pārveidota par akciju sabiedrību (AS). Tāpat likums veicina starptautiskās labās prakses pārņemšanu, paredzot no komercdarbības vides izslēgt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs sodītas personas un pārskatīt kapitālsabiedrību padomes lomu, kompetenci un pārraudzības funkcijas. Ar grozījumiem ir pilnveidota arī dividenžu sadales kārtība - turpmāk kapitālsabiedrības dalībnieki dividendes varēs sadalīt ne tikai ievērojot proporcionalitātes principu, bet arī vienojoties par to sadales kārtību. Tāpat ir mazināts slogs biržā kotētajām sabiedrībām, samazinot šobrīd likumā noteikto minimālo valdes un padomes locekļu skaitu. Likums stiprina arī mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības mehānismu, paredzot sabiedrībai pienākumu celt prasību pret sabiedrības dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu,...