KOMERCTIESĪBAS

Saeima 14.maijā ārkārtas sēdē apstiprināja valdības pieņemto lēmumu par noteikto ierobežojumu mazināšanu ārkārtējā situācijā, kas izsludināta ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.Ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" ārkārtējā situācija visā valsts teritorijā pagarināta līdz 2020.gada 9.jūnijam. Ministru kabineta lēmums paredz, ka pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās ir atļauta, ja pasākumā vienlaikus ir ne vairāk kā 25 cilvēki, pasākuma laiks iekštelpās nepārsniedz trīs stundas, kā arī pasākuma organizators nodrošina citu ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību tā dalībniekiem. Tāpat noteikts, ka kultūras, izklaides, sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā pulksten 7.00 un beidz ne vēlāk kā pulksten 24.00. Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros var darboties visi veikali. Uzziniet, kādi ir šie ierobežojumi un kurās jomās aizvien nav iespējama pulcēšanās: IEROBEŽOJUMU MIKSTINĀŠANAl! Kultūras, sporta, izklaides un citās atpūtas un reliģiskās darbības veikšanas vietās vienlaikus var atrasties tāds personu skaits, lai varētu...

Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija 8. maijā nolēma noteikt atvieglotu saskaņošanas kārtību vasaras kafejnīcu izveidošanai un uz laiku atcelt nodevu par ielu tirdzniecību. Pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics mudina šovasar komercdarbību veikt ārpus slēgtām telpām, ievērojot fizisko distancēšanos. Sēdē administrācija nolēma līdz 31. oktobrim atteikties no nodevas iekasēšanas par ielu tirdzniecību, ar grozījumiem apturot saistošo noteikumu “Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā” atsevišķu punktu darbību, kas nosaka nodevas apmēru par ielu tirdzniecību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī nodevas apmēru par ielu tirdzniecību publiskās vietās. Vienlaikus tiek noteikts, ka samaksātā nodeva par periodu no 12. marta līdz 31. oktobrim tiks atmaksāta. Naudas summa, kas netiks iekasēta no uzņēmējiem šajā sezonā, tiek lēsta aptuveni 500 000 eiro apjomā. Cits atbalsta risinājums paredz, ka tirdzniecības atļaujas saņemšanai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai pietiks ar izpilddirekcijas atļauju – Rīgas pilsētas būvvaldes un Satiksmes departamenta saskaņojums turpmāk nebūs nepieciešams, ja ārtelpā nav paredzēts izvietot terasi, bet...

Krīze ir negaidīta, kā no debesīm nokritusi, bet ne neizskaidrojama un nepārvarama, uzskata AIVA VĪKSNA, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja, izdevniecības pastāvēšanas 27 gadu jubilejas priekšvakarā. Gadus trīsdesmit pasaulē valdījusī pārliecība par brīvā tirgus vadošo, virzošo un absolūti labvēlīgo lomu nu ir satricināta. Tirgus mehānisms, kas nekad nav bijis perfekts, apstājas, jo valstis savu pilsoņu dzīvības un veselības dēļ tam neļauj funkcionēt… Sevišķi grūti klājas mazajiem uzņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kam paralēli rūpēm par savu tiešo biznesu tagad nākas katru dienu sekot jaunākajiem valdības, ministriju vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem. Arī daudzu uzņēmumu grāmatveži gandrīz kā ārsti epidemiologi strādā 24/7 režīmā. Krīzes situācija un valsts reakcija uz to liek aizdomāties, vai neesam pārāk paļāvušies uz kādu mistisku palīdzību no Rietumiem, ES fondiem, pasaules ekspertiem, ārvalstu komercbankām? Varbūt globālā tirgus apstākļos tādas vērtības kā taisnīgums, solidaritāte, savas valsts un tuvākā mīlestība ir atkāpušās otrajā plānā! Mērķtiecīgas valsts politikas līmenī, šķiet, mūsu...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) uzticēts sniegt atbalstu komersantiem, kuru darbiniekiem nepieciešams atgriezties Latvijas Republikā, kā arī komersantiem, kuriem pasūtījumu izpildei nepieciešams nosūtīt darbiniekus darbam uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai ievest ārvalstu darbiniekus Latvijas Republikā. LIAA apkopos informāciju par starptautiskiem pasažieru pārvadātājiem, kā arī koordinēs informācijas iesniegšanu, paredz Ministru kabineta 2. aprīļa rīkojums Nr. 157 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"", kas stājās spēkā 2. aprīlī. Ārkārtējās situācijas laikā uzņēmumiem ir atļauta darbaspēka starpvalstu migrācija. LIAA aicina uzņēmējus, kam nepieciešama darbaspēka migrācija, aizpildīt anketu http://www.liaa.gov.lv/lv/uznemumu-komandejumu-aptauja-arkartas-situacijas-laika. Pēc informācijas apstrādes par uzņēmumu plānotajiem komandējumiem, informācija tiks nodota pārvadātājiem, lai varētu ar tiem vienoties par iespējamo reisu organizēšanu. Komersantam, kura darbinieki pēc darba ārvalstīs ierodas Latvijas Republikā, ir pienākums nogādāt tos līdz viņu dzīvesvietai, neizmantojot sabiedrisko transportu. LIAA atgādina, ka pēc atgriešanās darbiniekam ir jānosaka 14 dienu pašizolēšanās. Apstiprinātie pārvadātāju reisi tiks publicēti LIAA mājaslapā...

Pandēmijas ārkārtas situācijā arvien aktuālāks kļūst jautājums par atsaukšanos uz nepārvaramas varas apstākļiem, ja nav iespējams izpildīt kādas līgumsaistības. Nepārvaramas varas (jeb force majeure) klauzula dažos līgumos atrunāta ļoti precīzi un detalizēti, citos - vienkārši pieminēta, vēl citos - vispār nav iekļauta. Kas īsti tiek saprasts ar jēdzienu "nepārvarama vara"? Vai tad, ja līgumā nav atsauces uz nepārvaramas varas apstākļiem, uz to vispār nav iespējams atsaukties? Skaidro Eva Berlaus, zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” zvērināta advokāte un vadošā partnere. Kas īsti ir nepārvarama vara līgumtiesisko attiecību izpratnē? Kāda ir tās definīcija? Nepārvarama vara ir tādi apstākļi, kurus, slēdzot līgumu, pusēm nebija iespējams saprātīgi paredzēt. Piemēram, dabas katastrofas, karš, pandēmijas. Protams, tie ir tikai vispārēji piemēri, kuri konkrētos apstākļos var tikt atzīti par nepārvaramu varu. Piemēram, ja puses slēdz līgumu brīdī, kad nav ne mazāko ziņu, ne mazāko aizdomu, ka varētu izraisīties karš līguma izpildes laikā - tie ir vieni apstākļi, savukārt, ja...

Ministru kabinets 19. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas rosinātos grozījumus Komerclikumā, lai nodrošinātu SIA dalībniekiem (AS akcionāriem) iespēju dalībnieku (akcionāru) sapulcēs piedalīties attālināti. Grozījumi paredz arī atvieglot valdes un padomes sēžu protokolu parakstīšanu, nodrošinot iespēju valdes un padomes sēdes noturēt attālināti, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus. Grozījumus tuvākajā laikā vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimā. Grozījumi attiecas uz kapitālsabiedrību (SIA, AS) dalībnieku (akcionāru) sapulču organizēšanu, jo, kā paredz Komerclikums, sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome, ja tāda ir izveidota. Tā, piemēram, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (tātad, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats, Likumprojektā grozījumi paredz vairākas iespējas, kā dalībnieks (akcionārs) var piedalīties un balsot dalībnieku (akcionāru)...

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 14.marta lēmumu, sākot ar 2020. gada 17. martu tiek aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķēršosanās vietām, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Šis lēmums neattiecas uz šobrīd Latvijā esošajiem ārvalstu tūristiem; tiem ir atļauts izceļot no Latvijas Republikas arī pēc aizlieguma spēkā stāšanās. Lai nodrošinātu Ministru kabineta lēmuma izpildi, katrai tūristu mītnei ir obligāts pienākums katru dienu līdz plkst. 12:00 aizpildīt informāciju par tajā izmitinātajiem ārvalstu tūristiem, norādot, cik tūristi un no kuras valsts ir nakšņojuši tūristu mītnē iepriekšējā naktī. Ekonomikas ministrija informāciju lūdzam pildīt tiešsaistes anketā līdz turpmākam rīkojumam. Informācijas pieprasījums tūristu mītnēm izplatīts caur nozares asociācijām un Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu. Lūgums ārpakalpojumu sniedzējiem, tostarp grāmatvedības birojiem, šo ziņu nodot tālāk tūristu mītnei.

Par to, kādas ir ir ceļotāju tiesības dažādās situācijās, kas kļuvušas aktuālas saistībā ar koronavīrusa COVID-19 izplatību, informē Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs. Ja iegādāts kompleksais pakalpojums (lidojums + viesnīca) Situācija, kad ceļotājs pie tūrisma operatora vai tūrisma aģenta ir iegādājies komplekso tūrisma pakalpojumu (piemēram, lidojums + viesnīca). Ja tūrisma operators atceļ plānoto ceļojumu, ceļotājam ir tiesības saņemt atpakaļ visas iemaksātās avansa summas par ceļojumu. Ja ceļotājs atsakās doties ceļojumā un pats izbeidz kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu pirms ceļojuma sākuma, pamatojoties uz to, ka ceļotājam ir bažas par došanos uz konkrēto galamērķi, šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējam nav pienākums atmaksāt patērētājam iemaksātās avansa summas par ceļojumu. Tikai tādā gadījumā, ja ceļojuma galamērķī vai tiešā tā tuvumā ir izveidojušies nenovēršami un ārkārtas apstākļi, kas būtiski ietekmē kompleksā tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kas būtiski ietekmē pasažieru pārvadāšanu uz galamērķi (izsludināta ārkārtas situācija, t.sk. noteikta karantīna), ceļotājam ir tiesības atteikties doties ceļojumā. Šādā situācijā ceļotājam ir tiesības...

Uzņēmējiem vai kompāniju darbiniekiem, kuri pēc pamatprofesijas nav juristi, bieži vien ir grūti sekot līdzi savas valsts likumu izmaiņām un juridiskiem jaunumiem, tāpēc vēl jo grūtāk ir izsekot līdzi starptautisko tiesību jaunumiem. Taču ir ļoti svarīgi, lai bizness būtu juridiski nodrošināts. Tāpēc Rīgas šķīrējtiesa 9. martā plkst. 18 aicina uzņēmējus, kuri darbojas vai vēlas darboties ārpus valsts robežām, apmeklēt bezmaksas semināru "Starptautisks līgums 2020". Semināru vadīs Konstantīns Ivanovs, eksperts-praktiķis starptautisko komerctiesību jomā, advokātu biroja Foxen Law Office valstu tiesību padomnieks. Seminārā varēs iegūt aktuālāko informāciju veiksmīgai un juridiski droša starptautiskā biznesa vadīšanai. Seminārs būs aktuāls tiem uzņēmējiem, kuri: jau strādā ar ārvalstu klientiem un partneriem, taču vēl nav analizējuši 2020. gada jaunumus, kā arī vēlas pārbaudīt jau esošo pieredzi un iegūt jaunāko informāciju; tikai sāk iziet starptautiskajā tirgū un varbūt domā, ka vajadzēs tikai nedaudz pielabot esošos līgumus, ar kuriem strādā vietējā tirgū, neievērojot būtiskās nianses darbā ar ārzemju partneriem un klientiem....

Uzņēmumu reģistrs (UR) informē, ka no 7. janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar grozījumiem Latvijas valsts atver jaunu lappusi UR reģistros uzkrātās informācijas pieejamībā, publiskumā un caurspīdīgumā, tostarp par uzņēmumu amatpersonām, īpašniekiem, patiesajiem labuma guvējiem. Turpmāk aktuālā informācija par juridiskajām personām, tostarp par patiesajiem labuma guvējiem būs pieejama tiešsaistē un bez maksas. UR informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv. Līdz šim informācijas tīmekļvietnes klienti bija valsts pārvaldes iestādes, tagad vietne ir pārbūvēta atbilstoši pieejamībai ar atšķirīgiem autentifikācijas līmeņiem. Daļa informācijas būs brīvi pieejama bez autentifikācijas, daļa – brīvi pieejama, bet ar autentifikāciju, daļa – tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pakalpojumu apraksti, tāpat kā līdz šim, būs pieejami UR tīmekļvietnes www.ur.gov.lv sadaļā “Saņem informāciju”. “Reģistru atvēršana brīvpieejā ir pagrieziena punkts Uzņēmumu reģistra darbībā un reģistros esošās informācijas pieejamībā. Līdz šim liels darbs izdarīts likumiskajā plaknē, tagad Reģistram likums jāievieš dzīvē,” saka Guna Paidere, UR galvenā valsts notāre. Izziņas papīra un elektroniskā formātā,...

Komisijas līguma būtība ir izklāstīta divos likumos – Civillikumā un Komerclikumā. Komisijas līgums Civillikumā (CL) skaidrots kā vienas personas (preces, lietas īpašnieks) uzdod citai personai pārdot kādam preci, lietu. Svarīgi, ka preces (lietas) nodošanas brīdī preces pārdošana nenotiek. Tas ir tikai rīkojums pārdot šo preci, savdabīgs pilnvarojums veikt konkrētu pirkuma-pārdošanas darījumu, nevis pati pārdošana. Tieši tādēļ komisijas līgumi ir iekļauti nevis CL XIII nodaļā, kurā apskatīti prasījumi no atsavinājuma līgumiem (t.sk. pirkuma līgumi), bet XVIII, kuras nosaukums ir „Prasījumi no svešu lietu pārziņas”. Šeit komisijas līgumi tiek apskatīti pēc „pilnvarojuma līgumiem”, pēc „padomiem un ieteikumiem”, bet pirms „neuzdotas lietvedības”. Tādējādi atbilstoši CL normām prece saskaņā ar komisijas līgumu var tikt pārdota pēc īpašnieka pilnvarojuma. Saskaņā ar Komerclikumu (KL) pilnvarotājs var piešķirt starpniekam ne vien tiesības pārdot, bet arī iegādāties noteiktu preci, lietu. Normas, kas regulē komerckomisijas līgumu (spēkā no 10.01.2010.), atrodamas divās dažādās KL daļās: „A” daļas 46. – 61. pantā un...

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs ir nācis klajā ar ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam uz ES robežām un ES dalībvalstīs. Ziņojumā tiek sniegts visaptverošs pārskats par viltotu preču aizturēšanu no 2013. līdz 2017. gadam, par kurām ACIST datubāzē ir ziņojušas ES dalībvalstis. Šī pārskata mērķis ir informēt tiesībsargājošās iestādes un politikas veidotājus par aizturēto viltoto un pirātisko preču apjomiem, tendencēm un aplēsēm, kas turpmāk kalpos par pierādījumu bāzi politikas veidošanai ES dalībvalstīs. Analizētie dati liecina, ka no 2013. gada līdz 2017. gadam ES tika aizturēts aptuveni 438 miljoni viltotu preču. Šis apjoms ir ekvivalents ar vienu aizturētu viltotu preci uz katru ES pilsoni (vecumā no 15 gadiem) attiecīgajā periodā. Aptuveni 30–40% no viltotām precēm tika aizturētas uz ES robežām, savukārt pārējās tika aizturētas valstu tirgos. Aizturēto viltoto preču aplēstā vērtība bija aptuveni...

2019. gada 1. aprīlī spēkā stājās jauns Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kā arī apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz īpašu regulējumu ar komercnoslēpumu saistītu strīdu izskatīšanai. Jaunās tiesību normas pieņemtas, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija direktīvu 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Direktīvas preambulā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc komercnoslēpumu nepieciešams regulēt Eiropas Savienības līmenī, ir tas, ka dalībvalstu tiesību aktos ir būtiskas komercnoslēpumu aizsardzības regulējuma atšķirības. Savukārt vāja komercnoslēpuma aizsardzība kavē inovāciju attīstību. Kas ir komercnoslēpums, un kas to aizsargā Komercnoslēpums tiek aizsargāts uz likuma pamata arī tādos gadījumos, kad starp pusēm nav līgumisku attiecību. Tas dod iespēju komercnoslēpuma aizsardzību prasīt ne tikai sadarbības partneriem vai citām personām, ar ko bijušas līgumiskas attiecības, bet attiecībā pret jebkuru personu, kas komercnoslēpumam piekļuvusi nelikumīgi. Lai informāciju uzskatītu par komercnoslēpumu un tam pienāktos likumā noteiktā aizsardzība, informācijai jāatbilst likumā noteiktajām pazīmēm....

Lai gan Komerclikuma 136. panta 1. daļā ir norādīts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā - SIA) “dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi”, tomēr diskusija par dalībnieku reģistra vešanas mērķi, dalībnieka un SIA kapitāla daļu (turpmāk tekstā – daļas) īpašnieka statusu un daļu īpašuma tiesību pārejas brīdi vienmēr ir bijusi. 2018. gada nogalē Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu SKC – 266/2018 (turpmāk tekstā – spriedums), kurā tika dots vērtējums SIA dalībnieka un daļu īpašnieka statusa nošķiršanai[1]. Rakstā analizēti ar šiem diviem statusiem saistīti jautājumi: biežākie divu statusu rašanās gadījumi; dalībnieka un daļu īpašnieka tiesības; patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākums. Sprieduma izklāsts Lietā problēmjautājums saistīts ar izpratni par SIA dalībnieka statusu, no tā izrietošajām tiesībām un sekām šo tiesību pārkāpuma gadījumā. Kā jau minēts iepriekš, atbilstoši Komerclikuma 136. panta pirmajai daļai dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi. Šā panta...

No šā gada 1. aprīļa stājies spēkā jauns Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kas Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts 28. februārī. Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Līdz šim komercnoslēpums bijis pieminēts Komerclikumā, Civillikumā, Darba likumā un dažos citos. Jaunais likums jau daudz detalizētāk nosaka komercnoslēpuma būtību un to, kas tieši tiek aizsargāts, jo, piemēram, Komerclikumā paredzētais regulējums attiecas tikai uz komersantiem, kamēr Komercnoslēpumu direktīva attiecas uz jebkuru fizisko vai juridisko personu, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu vai kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi kādu komercnoslēpumu. Likumā definēts, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm: tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šādu informāciju, tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība, komercnoslēpuma turētājs ir veicis atbilstošus tās slepenības saglabāšanas pasākumus. Komercnoslēpuma objekts var būt gan...