LIETVEDĪBA

Datu apstrādātājs ir vēl viena loma datu apstrādes procesā - tas ir sadarbības partneris datu pārzinim. Datu Valsts inspekcija skaidro, kas būtu jāņem vērā pārzinim, izvēloties sev šādu “palīgu”. Apstrādātājs ir pārziņa (organizācijas, uzņēmuma) norīkota persona, kas nav darbinieks, vai uzņēmums, kas pārziņa uzdevumā veic datu apstrādi, pamatojoties uz pārziņa noteiktajiem datu apstrādes mērķiem. Lai organizāciju varētu uzskatīt par apstrādātāju, tai jāatbilst diviem pamatnosacījumiem — tai jābūt atsevišķai un neatkarīgai organizācijai un jāapstrādā personas dati pārziņa uzdevumā. Organizācijas darbinieks nav uzskatāms par apstrādātāju, kamēr tam ir darba tiesiskās attiecības ar organizāciju. Respektīvi - konkrētās organizācijas darbinieks nevar būt apstrādātājs. Pārzinis parasti norīko apstrādātāju, kad saprot, ka organizācijā ir jāveic ar datu apstrādi saistīti uzdevumi, bet tai trūkst nepieciešamo zināšanu, resursu vai arī kādu citu iemeslu dēļ uzdevumus nevar izpildīt. Tādējādi organizācija izvēlas apstrādātāju, kura rīcībā savukārt ir šie trūkstošie resursi. Piemērs. Uzņēmums noslēdz līgumu ar ārpakalpojumu grāmatvedības speciālistu darbam...

Datu apstrādi veic arī parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, izveidojot parādvēstures datubāzes. Šādas datubāzes satur informāciju par parādniekiem un viņu parādiem, kurus kreditora vārdā atgūst parādu piedziņas uzņēmumi. Tās tiek uzturētas tostarp arī ar mērķi informēt trešās personas, lai tās varētu novērtēt, vai cilvēks var izpildīt maksājumu saistības, informē Datu Valsts inspekcija. Kādi ir nosacījumi datu iekļaušanai parādvēstures datubāzēs? Tiesības izveidot un uzturēt šādas datubāzes ir noteiktas likumā. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, vispirms par to informējot parādnieku, ir tiesīgs iekļaut datubāzē informāciju par parādnieku un tā parādu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem: parādnieks nav rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru; parādnieks ir šādus iebildumus izteicis, bet tiesa ir atzinusi par pamatotu kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja prasību par parāda saistību izpildi; parādnieks ir izteicis iebildumus, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir rakstveidā pamatojis parāda esamību un tā apmēru un izsniedzis to apliecinošu dokumentu kopijas. Papildus, lai...

Ministru kabinets 4. jūnijā apstiprināja grozījumus “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kas veicinās vienotiem standartiem atbilstošas, pārbaudītas un vispusīgas informācijas publiskošanu par kapitālsabiedrību ieguldījumiem vides, sociālo un labas pārvaldības mērķu sasniegšanā, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par kapitālsabiedrību darbību attiecīgajās jomās. Šo izmaiņu mērķis ir noteikt to publisko personu kapitālsabiedrību loku, uz ko būs attiecināmas jaunā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktās ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas prasības, un noteikt, kā uzņēmumi pāries no pašreizējās nefinanšu ziņojumu sniegšanas uz jaunu ilgtspējas informācijas sniegšanu, kas atbilst Eiropas Komisijas apstiprinātajiem standartiem. Sniegtā ilgtspējas informācija būs pieejama sabiedrībai caurskatāmā, sistematizētā un salīdzināmā formā. Īstenojot 2022. gada 14. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu. Šis likums nosaka, vispārsaistošas ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības. Saistītie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosaukto subjektu loku paplašināt, attiecinot...

Uzņēmumu reģistrs (UR) identificējis pirmo smagnējo birokrātisko šķērsli UR darbības regulējumā. Ar Tieslietu ministrijas atbalstu birokrātijas mazināšanai un vienprātību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par sadarbību ātrai un efektīvai uzņēmēju apkalpošanai, UR piedāvā turpināt nodot informāciju VID par gadījumiem ar potenciāliem nodokļu riskiem to efektīvai pārvaldībai, bet aicina atteikties no šo gadījumu ietekmes uz UR reģistrācijas procesiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Šobrīd uzņēmuma reģistrācija kopā ar padziļinātu risku analīzi var ieilgt līdz pat 10 dienām. Šāds process ir smagnējs un neefektīvs, it īpaši gadījumos, kad ir iesaistītas liela apmēra investīcijas un katra diena ir no svara. Vairumā gadījumu ciešs tieši godprātīgie uzņēmēji, bet negodprātīgie vienkārši nomaina informāciju reģistrācijas datos. Jaunais risinājums netraucēs nodrošināt uzņēmuma reģistrācijas pakalpojumu ne ilgāk kā trīs darba dienās – ātri un bez liekas birokrātijas. Tādā veidā mēs būtiski veicināsim Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju Eiropas un citu valstu vidū.” Situācijas izvērtējumu veic pirms nepilniem diviem mēnešiem amatā...

Gadījumos, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo datu par akcionāru, tā varēs Uzņēmumu reģistrā iesniegt arī nepilnīgi aizpildītu pirmreizējo akcionāru reģistru, noteic ceturtdien, 30.maijā, Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstītie par steidzamiem atzītie grozījumi Komerclikumā. Patlaban likums akciju sabiedrībām noteic pienākumu līdz 30.jūnijam Uzņēmumu reģistrā iesniegt akcionāru reģistru vai ziņas par centrālo vērtspapīru depozitāriju. Ja akciju sabiedrība minētajā termiņā neiesniedz attiecīgās ziņas un dokumentus, tās darbība var tikt izbeigta. Tāpat spēkā esošais regulējums noteic, ka akcionāru reģistrā jānorāda akcionāra vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, tad dzimšanas datums) un sasniedzamības adrese. Ja nav norādītas kādas no likumā minētajām ziņām, akcionāru reģistrs uzskatāms par nepilnīgi aizpildītu, un Uzņēmumu reģistrs atsaka pieņemt šādu dokumentu. Likumprojekta autori Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā norāda, ka ir konstatētas situācijas, kad no akciju sabiedrības neatkarīgu iemeslu dēļ tai nav visu aktuālo ziņu par akcionāru, piemēram, iztrūkst adrese vai nav pieejams akcionāra...

Saistošā izziņa ir nozīmīgs instruments starptautiskajā tirdzniecībā, jo tā veicina vienveidīgu muitas nosacījumu piemērošanu, vienlaikus nodrošinot uzņēmējiem lielāku tiesisko paļāvību, informē Valsts ieņēmumu dienests. Pašlaik atbilstoši Savienības Muitas kodeksā¹ noteiktajam uzņēmēji Eiropas Savienībā var izmantot iespēju saņemt muitas dienestu sagatavotu saistošo izziņu par tarifu (SIT) un saistošo izziņu par izcelsmi (SII). Arī Latvijas uzņēmēji šo iespēju izmanto; piemēram, 2023. gadā VID Muitas pārvalde izsniedza 59 SIT, bet iepriekšējos piecos gados kopā izsniegtas 254 SIT. Lai palielinātu pārredzamību, juridisko noteiktību, atbilstību un vienotu pieeju muitas vērtības noteikšanas jomā, labvēlīgi ietekmējot uzņēmējus, muitas dienestus un Savienības finanšu intereses, nākotnē ir plānots nodrošināt iespēju preču importētājiem saņemt arī saistošo izziņu par muitas vērtību (SIV) (angļu valodā – Binding Valuation Information). To paredz Eiropas Savienības tiesību akti – Eiropas Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1072² un Īstenošanas regula (ES) 2024/1071³ –, kas tiks piemēroti no 2027. gada 1. decembra. Minēto regulu mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju, t.sk....

Tā kā ne vienmēr komerciāli paziņojumi, kurus saņemam savā e-pastā vai tālrunī, satur personas datus, svarīgi prast nošķirt, vai komerciālā paziņojuma nosūtīšana ir saistīta ar personas datu apstrādi, skaidro Datu Valsts inspekcija. Komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts pakalpojumu reklamēšanai vai arī kāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību u.c. Ar komerciālo paziņojumu nosūtīšanu saistītie aizliegumi un nosacījumi, kādos gadījumos atļauta to sūtīšana, ir noteikti Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9. pantā. Komerciālu paziņojumu sūtīšanas nosacījumu ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Datu Valsts inspekcija (Inspekcija), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes. Paziņojums, kad netiek veikta datu apstrāde Ja cilvēks saņem komerciālu paziņojumu, kurā netiek uzrunāts vārdā un uzvārdā vai identificēts pēc kāda cita identifikatora (paziņojums adresātu sasniedzis, uzņēmumam sastādot telefona numuru pēc nejaušības principa vai adresējot elektronisko pastu: Cien. Klient!), personas datu apstrāde netiek veikta, līdz ar to nav piemērojama...

No 10. maija spēkā ir Kultūras ministrijas iniciētie Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumi Nr. 282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi". Jaunie noteikumi apvieno tiesisko regulējumu, ko līdz šim noteica trīs dažādi Ministru kabineta noteikumi – tas būtiski atvieglos iesaistīto iestāžu un Latvijas Nacionālā arhīva darbu. Jaunais regulējums turpmāk piemērojams visiem dokumentiem neatkarīgi no to nesējvides – elektroniskās vai fiziskās. Jaunie noteikumi nosaka: publisko dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību institūcijās; dokumentu arhīviskās vērtības noteikšanas kārtību; kārtību institūcijām, kādā tiek reģistrēti un glabāti personu iesniegtie paziņojumi par neprecīziem vai nepilnīgiem personas datiem, kā arī kā nodrošināta paziņojumu sasaiste ar arhīva dokumentiem; Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas datu ievades un aktualizācijas, kā arī sistēmas pieejamības un izmantošanas kārtību institūcijām; tehniskās prasības dokumentu saglabāšanai institūciju arhīvos; kārtību, kādā institūcijas un privātpersonas nodod dokumentus Latvijas Nacionālajā arhīvā un kārtību, kādā institūcija saņem Latvijas Nacionālajā arhīva atļauju dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanai institūcijā. Jaunais regulējums ietekmē...

Lai kādā profesijā un nozarē mēs strādātu, veicot savus darba pienākumus, mūsu rīcībā tiešā vai netiešā veidā nonāk citu personu - kolēģu, iedzīvotāju, klientu - dati. Lai arī šai informācijai varam piekļūt un to varam iegūt dažādos veidos, pirms tam būtu jāapdomā – vai tas, ko ar datiem plānojat darīt, būs likumīgi? Jaunākajā skaidrojumā Datu Valsts inspekcija iztirzā datu apstrādi, izmantojot informācijas sistēmas un datubāzes, kurās ir personu dati un kurām piekļuve tiek piešķirta darba tiesisko attiecību vai civildienesta ietvaros. Visbiežāk informācijas sistēmas un datubāzes (turpmāk - Sistēmas), kas satur personas datus un kurām ir piekļuve nodarbinātajiem, ir valsts nozīmes informācijas sistēmas, piemēram, Fizisko personu reģistrs, klientu datubāzes - komercdarbības ietvaros, tomēr jāpatur prātā arī organizācijas lietvedības sistēmas, kurās parasti tiek glabāti klientu iesniegumi u.c. saņemtie dokumenti. Parasti organizācija (vai arī citos gadījumos- normatīvie akti) nosaka, kuri darbinieki varēs piekļūt visai vai kādai konkrētai informācijai, kā arī nosaka...

Mūsdienu informācijas laikmetā, kad datu apmaiņa notiek ik uz soļa, jāatceras, ka arī pašu rokās ir rīki, kā savus datus pasargāt. Lai arī organizāciju un fizisku personu pienākums ir sargāt personas datus, kas nonāk to rīcībā, kā arī uzņemties atbildību par drošu to uzglabāšanu, iespējms pievērst uzmanību tam, kā nododam, uzglabājam un iznīcinām savus personas datus, lai tie netīšām nenonāktu nepiederošu personu rokās. Ko darīt ar papīra dokumentiem? Kad pienāk brīdis atbrīvoties no papīra dokumentiem, kas satur jūsu personas datus, ir svarīgi tos iznīcināt veidā, kas pēc tam neradītu iespēju tos atjaunot. Ja dokumentus, tai skaitā plastikāta kartes un citus fiziskus objektus, uz kuriem attēloti personas dati, plānots izmest miskastē, vēlams tos sasmalcināt, ne vienkārši saburzīt vai salikt kaudzē un izmest. ! Minētais attiecas arī uz dokumentu iznīcināšanu darba vietā. Organizācijai ir jāpārliecinās, ka iznīcinātie dokumenti nav atjaunojami un ir pienācīgi sasmalcināti. Ja datus netīšām pārsūtīji vai nodevi...

Lai iedzīvotāju un uzņēmumu elektroniskā saziņa un dokumentu aprite ar valsts un pašvaldību iestādēm būtu vēl ērtāka, e-adrese un daudzi citi pakalpojumi turpmāk būs pieejami arī ar Latvijā jau zināmo risinājumu Smart-ID, ko nodrošina SK ID Solutions. Aizsardzības ministrijas Digitālās drošības uzraudzības komiteja 2023. gada 18. maijā Smart-ID atzina par kvalificētu elektroniskās identifikācijas pakalpojumu. Līdz ar to, Smart-ID var izmantot arī piekļuvei oficiālās elektroniskās adreses (e-adreses) pastkastītei portālā Latvija.gov.lv. Tāpat paplašināsies Smart-ID lietošanas iespējas arī piekļuvei citiem valsts un pašvaldību iestāžu portāliem un tajos esošajiem pakalpojumiem, kur līdz šim Smart-ID kā risinājums bija pieejams tikai noteiktu banku klientiem. Smart-ID kā Latvijā visplašāk lietotā autentifikācijas risinājuma integrācija valsts pārvaldes portālos ir nozīmīgs solis digitālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ērta un droša identitātes apliecināšana tiešsaistē vairs nav iegriba, bet neatņemams sabiedrības un uzņēmējdarbības digitālās transformācijas elements. ­­Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina ikvienu Smart-ID lietotāju izveidot e-adresi šeit, lai turpmāk visas valsts un...

Datu aizsardzība neaprobežojas tikai ar savas personīgās informācijas, piemēram, vārda un uzvārda aizsardzību, bet ietver arī vajadzību rūpīgi izvērtēt savas tiešsaistes darbības. Kaut arī internetā ne vienmēr tiek apstrādāts tieši mūsu vārds un uzvārds, tīmekļa vietņu uzturētāji caur sīkdatņu iespējām un citiem pakalpojumiem (iestatījumiem) var ievākt arī plašāku informāciju par mums, piemēram, par mūsu iepirkšanās paradumiem, kā arī apkopot datus par mūsu interesēm un vajadzībām - sākot no vispārējām un beidzot ar ļoti konkrētām, brīdina Datu Valsts inspekcija. To, ka mums ir plāns iegādāties jaunu automašīnu, internets nav uzminējis tāpat vien. Saites, kuras apmeklējam, informāciju, kuru meklējam meklētājprogrammās, lietotnes, kuras lejupielādējam, kopā veido mūsu intereses un kopējo tēlu. Ja pēdējā laikā aktīvi interesējamies par tādiem jautājumiem kā “kas darāms, lai saņemtu auto kredītu?”, “kur atrast labas mazlietotas automašīnas?”, “vai elektroauto lietošana ir izdevīga?”, tad, šo visu informāciju apkopojot, veidojas mūsu “profils”, un attiecīgi, ievērojot mūsu izvēlētos privātuma iestatījumus un akceptētās...

Lai gan incidentu reģistra izveidi Vispārīgā Datu aizsardzības regula neuzliek par obligātu pienākumu (pienākums ir ziņot Datu valsts inspekcijai tikai noteiktos gadījumos), tas tomēr ir būtisks palīgs uzņēmuma darbā, palīdzot saprast, kad par konkrēto incidentu ir jāziņo Datu valsts inspekcijai (DVI), pārbaudes gadījumā pateikt, kad un cik bieži ir notikuši incidenti, un tamlīdzīgās situācijās, atgādina DVI. Efektīva incidentu pārvaldības procedūra nav tikai birokrātiska nepieciešamība. Novērtējot riskus, īstenojot dažādus aizsardzības pasākumus, integrējot incidentu pārvaldību savas organizācijas kultūrā un nosakot iesaistīto personu lomas un pienākumus, organizācijas var uzlabot datu drošību un nodrošināt atbilstību regulas noteikumiem. Savlaicīgi izveidots incidentu reģistrs ir nozīmīgs instruments, lai ne tikai novērstu datu aizsardzības pārkāpumu, bet arī operatīvi uz to reaģētu. Tas nozīmē, ka reģistra izveide nav tikai “ķeksīša pēc” un “izveidoju un aizmirsu”, tas ir jāievieš organizācijas kultūrā. Kā varētu izskatīties incidentu reģistrs? Incidentu pārvaldībai nepieciešama detalizēta dokumentācija. Ja noticis pārkāpums, organizācijām ir jāapkopo...

Tiesības uz datu aizsardzību ir tikpat svarīgas kā tiesības, piemēram, uz privātās dzīves neaizskaramību vai sociālo drošību. Tādējādi pārziņiem jeb organizācijām, kas apstrādā personas datus, var pienākt brīdis, kad jāveic izvērtējums par to, vai plānotā datu apstrāde neradīs kaitējumu citām personas tiesībām vai brīvībām. Šo izvērtējumu sauc dažādi – interešu līdzsvarošanas pārbaude, balansēšanas tests, līdzsvarošanas tests-, un par tā veikšanu un nozīmi sīkāk aprakstīsim šajā skaidrojumā. Datu valsts inspekcija arī izstrādās detalizētākas vadlīnijas par to, kā tieši veikt līdzsvarošanas testu. Organizācijai plānojot veikt datu apstrādi, jau sākotnēji jāsaprot, kāpēc datu apstrāde ir nepieciešama un kādu tiesisko pamatu tai piemēros. Kad likumīgais pamats datu apstrādei būs pārziņa likumisko (leģitīmo) interešu īstenošana , pirms datu apstrādes ir jāveic priekšdarbi jeb precīzāk - interešu līdzsvarošanas tests. Interešu līdzsvarošanas testa pamatā ir divu pušu – pārziņa un datu subjekta - interešu un tiesību salīdzināšana, lai pārzinis novērtētu, vai plānotās apstrādes rezultātā ieguvums no...

Laikā, kad personas dati ir vērtīgāki nekā jebkad, ir svarīgi, lai ikvienas cilvēks apzinātos savas tiesības uz datu aizsardzību, ko paredz Datu regula. Viena no tām ir tiesības iebilst pret personas datu apstrādi. Šīs tiesības var dot cilvēkam iespēju vairāk kontrolēt to, kā personas dati tiek izmantoti, tādējādi aizsargājot savu privātumu. Datu Valsts inspekcija skaidro, ko tad īsti nozīmē ”tiesības iebilst”, kā arī sniegsim piemērus, lai palīdzētu tās labāk izprast. Kas ir tiesības iebilst? Tiesības iebilst dod personai iespēju lūgt pārtraukt savu datu apstrādi, ja tie tiek apstrādāti šādiem nolūkiem: leģitīmu interešu nolūkā, tostarp tiešā mārketinga (arī profilēšanas) īstenošanai, kā arī automatizētu lēmumu pieņemšanas gadījumā; sabiedrības interesēs; zinātnes vai vēstures pētniecībai un statistikai. Vienkāršiem vārdiem sakot – ja privātpersona, uzņēmums vai valsts pārvaldes institūcija (pārzinis ) izmanto jūsu datus kādā no šiem nolūkiem, jums ir tiesības teikt “stop”, ja jūsu īpašā situācija rada iemeslu pārskatīt šo datu apstrādes...