LIETVEDĪBA

Piekrišana ir viens no likumiskajiem pamatiem personas datu apstrādei. Tā nozīmē, ka cilvēks brīvprātīgi, konkrēti un nepārprotami piekrīt savu datu apstrādei vienam vai vairākiem nolūkam. Piekrišanai jābūt dokumentētai un pierādāmai, lai pārzinis varētu apliecināt, ka tā ir saņemta atbilstoši prasībām. Tāpēc situācijās, kad piekrišana tiek lūgta klātienē, noderīga ir rakstiska veidlapa, kas nodrošina skaidrību gan organizācijai, gan klientam, norāda Datu Valsts inspekcija. Piemērs: Saimniecības preču veikals savas lojalitātes kartes anketā iekļāvis sadaļu, kur klients var piekrist, ka komersants apstrādās klienta vārdu un dzimšanas datumu, lai uz vārda un dzimšanas dienu sūtītu SMS ar īpašajiem piedāvājumiem, kurus izmantot savu svētku laikā. Piekrišanas veidlapai, kas paredzēta personas datu apstrādei, jābūt skaidrai, saprotamai un viegli uztveramai. Lai veidlapu nesarežģītu, tajā var iekļaut minimālo, uz piekrišanas brīdi svarīgāko informāciju, lai nepārsātinātu uztveramo informāciju, kā arī neiekavētu paša pakalpojuma vai procesa ilgumu. Piekrišanas veidlapā jānorāda: Kas apstrādās datus (uzņēmums, individuāls komersants), tā nosaukums; Kāpēc dati nepieciešami; Kādi...

Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja samazinātus ziņošanas pienākumus un pienācīgas rūpības prasības uzņēmumiem, pavēstīja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa. Viņa informē, ka EP ar 382 balsīm par, 249 pret un 13 deputātiem atturoties pieņēma savu nostāju sarunām par vienkāršotiem ilgtspējas ziņojumiem un pienācīgas rūpības pienākumiem uzņēmumiem. EP deputāti uzskata, ka ziņas par pienākumu izpildi sociālajā un vides jomā būtu jāsniedz tikai uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 1750 darbinieku un kuru neto gada apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro. Tikai uz šiem uzņēmumiem attiektos arī pienākums sniegt ilgtspējas ziņas saskaņā ar taksonomijas noteikumiem (ilgtspējīgu ieguldījumu klasifikācija). Vienlaikus pārskatu sniegšanas standarti tiktu vēl vairāk vienkāršoti un samazināti, prasot mazāk kvalitatīvas informācijas, un nozarei specifisku ziņu sniegšana kļūtu brīvprātīga. Mazāki uzņēmumi tiktu aizsargāti no to lielo partneru pārskatu sniegšanas prasībām: tiem nebūtu atļauts pieprasīt vairāk informācijas, nekā noteikts brīvprātīgajos standartos. Liepiņa skaidro, ka pienācīgas rūpības prasības attiektos tikai uz lieliem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 5000...

Lai vienkopus apkopo praktiskus principus, metodes un labās prakses piemērus mākslīgā intelekta (MI) risinājumu atbildīgai ieviešanai publiskajā pārvaldē, izstrādātas “Praktiskās vadlīnijas MI ieviešanai iestāžu darbā un pakalpojumos”. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt, lai visas publiskās pārvaldes iestādes MI risinājumus ieviestu un pielietotu vienoti, atbildīgi un droši. Vadlīnijas izstrādātas pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas, sadarbībā ar Mākslīgā intelekta Latvijas asociāciju (MILA), valsts pārvaldes iestādēm, apvienojot ekspertu un praktizējošu speciālistu pieredzi. Praktiska ceļa karte atbildīgai izmantošanai Vadlīnijas sniedz praktisku ceļa karti kā izmantot MI atbildīgi un ar skaidru pievienoto vērtību sabiedrībai – no idejas līdz risinājuma ieviešanai, uzturēšanai un drošai lietošanai. Tās var ņemt kā noderīgu pamatu, izstrādājot līdzīgus ieteikumus arī privātajās struktūrās. Vadlīnijām ir izstrādāti arī vairāki pielikumi, kas izmantojami, lai izprastu MI pielietojuma iespējas. Ja tiek izmantoti MI čatboti, lietotājiem jābūt skaidri informētiem, ka atbildes sagatavojis MI un ka tās ir informatīvas, nevis juridiski saistošas, kā arī jānodrošina iespēja...

Amata apraksts ir būtisks dokuments ikvienā organizācijā, kas palīdz sakārtot darba vidi, nodrošināt skaidrību par katru konkrētu amatu un novērst darbu dublēšanos, tādējādi veicinot amata efektīvu iekļaušanos uzņēmuma struktūrā. Tā izveide prasa rūpīgu pieeju un detalizētu informācijas apkopošanu. Lai izveidotu visaptverošu amata aprakstu, jāsāk ar pamatdatu norādīšanu un pakāpeniski jāiet dziļāk amata specifiskajās prasībās un pienākumos, norāda Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs. Amata apraksta struktūras pamatkomponenti Amata apraksts sākas ar dokumenta nosaukumu — AMATA APRAKSTS. Tam seko virkne svarīgu sadaļu, kas detalizēti raksturo amatu: Amata nosaukums un kods: Jānorāda vārds vai vārdu kopa, kas precīzi izsaka profesijas būtību un saturu, izmantojot Profesiju klasifikatoru. No tā tiek ņemts arī amata kods, kas ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī uzņēmumiem un juridiskajām personām. Institūcijas un struktūrvienības nosaukums: Jāmin pilns oficiālais iestādes nosaukums, kā arī struktūrvienības nosaukums, ņemot vērā, ka,...

Pēdējā laikā būvvaldes aizvien biežāk saņem dzīvokļu īpašnieku un privātmāju jauno īpašnieku pieprasījumus iepazīties ar attiecīgo nekustamo īpašumu būvniecības lietās esošo informāciju, kas tiek uzglabāta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), informē Datu Valsts inspekcija (DVI). Minētās informācijas pieprasīšana ir saistīta ar īpašnieku leģitīmo interešu īstenošanu. Proti, cilvēkiem var būt nepieciešams iegūt informāciju par būvniecības procesiem, kas notikuši saistībā ar tiem šobrīd piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, bet kuros persona nav bijusi dalībnieks. Tā kā būvniecības lietās pieejamie dokumenti satur arī personu datus (piemēram, informāciju par būvspeciālistiem), pieprasīto informāciju izsniedzot, jāņem vērā arī cilvēku tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. BIS darbības pamatmērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Izvērtējot iespēju sniegt ierobežotas pieejamības informāciju trešajām personām, jāievēro Informācijas atklātības likumā noteiktais, kā arī jāņem vērā citi normatīvie akti, kas noteic, kā apstrādāt personas datus. Gadījumos, kad būvvaldē tiek saņemti minētie...

Kapitālsabiedrību reģistrācijas process turpmāk būs ērtāks, jo samazināts Uzņēmumu reģistram (UR) iesniedzamo dokumentu skaits. Vairāki grozījumi Komerclikumā, kas stāsies spēkā 2025. gada 16. jūlijā, paredz izmaiņas gan kapitālsabiedrības dibināšanas, gan pamatkapitāla palielināšanas procesā. Dibināšana Izziņa par pamatkapitāla apmaksu jāiesniedz tikai no 50 000 eiro Lai atvieglotu kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmaksas procesu un samazinātu UR iesniedzamo dokumentu apjomu, turpmāk, ja pamatkapitāls tiek apmaksāts naudā līdz 50 000 eiro, nebūs jāiesniedz maksājumu pakalpojuma sniedzēja izziņa vai cits dokuments, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu. Tā turpmāk būs jāiesniedz tikai tad, ja naudas ieguldījumi pārsniedz 50 000 eiro. Pārējos gadījumos dibinātāji pieteikumā UR apliecinās, ka uz dibināmās sabiedrības vārda ir atvērts maksājumu konts un tajā ir veikta pamatkapitāla apmaksa. Grozījumi nemaina pamatkapitāla apmaksas kārtību, dibinātājiem tāpat kā līdz šim, būs uz dibināmās kapitālsabiedrības vārda jāatver maksājumu konts un jāorganizē naudas iemaksāšana tajā. 50 000 eiro slieksnis attiecas tikai uz pamatkapitāla apmēru, kas apmaksāts naudā (nevis uz kopējo pamatkapitāla...

Valsts vides dienests (VVD) ir sagatavojis un publicējis informatīvo materiālu, kur skaidro tehnisko noteikumu nepieciešamību un piemērošanu. Ar to VVD atgādina, ka, plānojot būvniecību, infrastruktūras attīstību vai noteiktus saimnieciskās darbības projektus, var būt jāsaņem VVD izdotie tehniskie noteikumi. Materiālā izskaidrots, kāpēc šādas prasības ir svarīgas – tās palīdz nodrošināt, lai iecerētā darbība atbilstu vides aizsardzības normatīvajiem aktiem un mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi. “Tehniskie noteikumi ir praktisks rīks, kas palīdz uzņēmējiem un projektu īstenotājiem jau plānošanas posmā ņemt vērā ne tikai ekonomiskos un finansiālos aspektus, bet arī vides aizsardzības prasības. To mērķis ir panākt, lai saimnieciskā darbība attīstītos ilgtspējīgi - saglabājot dabas resursus un vidi arī nākamajām paaudzēm, vienlaikus veidojot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai,” skaidro VVD Atļauju pārvaldes direktore Daina Kalēja. Kad nepieciešami tehniskie noteikumi? Tehnisko noteikumu saņemšana ir nepieciešama dažādu veidu darbībām, piemēram: ēku būvniecībai ūdensobjektu aizsargjoslās, virszemes ūdensobjektu tīrīšanai, derīgo izrakteņu ieguvei, ceļu un vēja elektrostaciju būvniecībai, kā arī...

Latvija atzīs juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu, paredz valdības 17. jūnijā atbalstītie Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi Elektronisko dokumentu likumā, par kuriem vēl būs jālemj Saeimai. Kā skaidrots grozījumu anotācijā, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir būtiski nodrošināt, lai Ukrainas iedzīvotāji un uzņēmumu pārstāvji, kuri atrodas Latvijā un kuriem dažādu ārkārtas apstākļu dēļ var nebūt pieejams drošais elektroniskais paraksts, varētu izmantot digitālās vides priekšrocības Latvijā. Proti, noformēt elektroniskos dokumentus ar juridisku spēku, saņemt elektroniskos pakalpojumus, slēgt darījumus, pielietojot Eiropas Komisijas trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstus. Likuma grozījumi nosaka, ka Latvija atzīst juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likuma pārejas noteikumos ietvertais punkts ir speciālā norma, kas piemērojama attiecībā uz e-dokumentiem, kas parakstīti, izmantojot Ukrainas e-paraksta pakalpojumu sniedzēju e-parakstu, un secīgi izrietošo valsts...

Ierakstot telefonsarunas ar klientiem, komersanti bieži vien neaizdomājas, ka šāda rīcība ir uzskatāma par personas datu apstrādi. Proti, arī balss ieraksts kļūst par personas datiem tad, kad to var saistīt ar konkrētu cilvēku. Līdz ar to šādai datu apstrādei ir jānotiek saskaņā ar Datu regulas prasībām, atgādina Datu Valsts inspekcija. Piemērs. Internetveikala "Datiņš" klienti bieži sūdzas, ka, sazinoties ar šo veikalu, nākas saskarties ar nelaipnu konsultantu attieksmi. Tādējādi uzņēmuma vadība nolēmusi, ka mēneša garumā varētu ierakstīt sarunas, lai izvērtētu darbinieku kompetenci un ētiskumu saziņā ar klientiem, pēc tam veiktu nepieciešamās darbības saziņas uzlabošanai. Vispirms šādai datu apstrādei ir jānosaka atbilstošs un pēc iespējas precīzāks mērķis, kas šajā gadījumā varētu būt konsultāciju kvalitātes novērtēšana. SVARĪGI! Iegūtos ierakstus drīkst izmantot tikai noteiktā mērķa sasniegšanai, nevis citiem, nesaistītiem nolūkiem. Tāpat apstrādei ir jāpiemēro tiesiskais pamats, kas šajā gadījumā ir pārziņa leģitīmo interešu īstenošana. To piemēro, kad komersants veic datu apstrādi, lai aizstāvētu savas intereses; šajā...

No šī gada 1. maija tie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klienti, kam portālā Latvija.gov.lv ir izveidota oficiālā e-adrese, var izvēlēties, kādā veidā saņemt dokumentus no VID – EDS un oficiālajā e-adresē vai arī tikai EDS. Šobrīd visiem EDS klientiem ir aktivizēti divi dokumentu saņemšanas kanāli: EDS un oficiālā e-adrese. Kopš 1. maija klients var izvēlēties, vai turpināt saņemt dokumentus abos kanālos vai tikai EDS. Ja klients savā EDS profilā saglabās atzīmi “Saņemt dokumentu e-adresē”, tad dokumenti tiks nosūtīti ne tikai uz EDS, bet arī uz oficiālo e-adresi, ja klientam tāda būs izveidota. Ja klients savā EDS profilā atzīmēs tikai “Saņemt paziņojumu e-pastā”, tad dokuments tiks nosūtīts EDS un klients savā saziņas e-pastā saņems paziņojumu par to, ka EDS ir apskatāms jauns dokuments. Nemainot pašreizējos uzstādījumus, klients visus dokumentus, kas tiek nosūtīti EDS, turpinās saņemt un varēs aplūkot abos kanālos - gan EDS, gan savā oficiālajā e-adresē, kā arī...

Maijā Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) uzsāks kompensāciju izmaksu e-adreses lietotājiem, kuri 2024. gadā no 29. aprīļa līdz 11. decembrim nav saņēmuši paziņojumus e-pastā par e-adreses ziņojumiem, kā rezultātā radušies finansiāli zaudējumi (piemēram, laikā neapmaksāti sodi, uzrēķini, piedziņas). Kompensācijas pieprasītājs saņems Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvo lēmumu par kompensācijas apjomu un izmaksas laiku. Lēmums tiks nosūtīts uz iesniedzēja e-pastu vai e-adresi. Kompensāciju komisijas lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā tiesā. Komisija, kura izskata pieprasījumus, darbosies līdz brīdim, kamēr tiks izskatīti visi saņemtie pieprasījumi. Arī izmaksas turpināsies visu 2025. gadu. Kompensācija netiks piešķirta, ja: e-adreses lietotājs bija informētas par sodu citā veidā – e-pasts, pasta sūtījums. soda piemērošana bijusi paredzama (piemēram, Jūrmalas iebraukšanas maksa, OCTA, vinjete, NĪN), nav pierādījumu par zaudējumiem. Pieteikumus kompensācijai var iesniegt līdz 11. decembrim Ziņojumu var sagatavot un iesniegt elektroniskā dokumenta veidā, nosūtot to uz e-pastu [email protected] vai e-adresē. Ziņojumā jānorāda konkrētie nesaņemtie ziņojumi, to sūtītāji un sekas,...

Ierakstot telefonsarunas ar klientiem, komersanti bieži vien neaizdomājas, ka šāda rīcība ir uzskatāma par personas datu apstrādi. Proti, arī balss ieraksts kļūst par personas datiem tad, kad to var saistīt ar konkrētu cilvēku. Līdz ar to šādai datu apstrādei ir jānotiek saskaņā ar Datu regulas prasībām, informē Datu Valsts inspekcija. Piemērs. Internetveikala klienti bieži sūdzas, ka, sazinoties ar šo veikalu, nākas saskarties ar nelaipnu konsultantu attieksmi. Tādējādi uzņēmuma vadība nolēmusi, ka mēneša garumā varētu ierakstīt sarunas, lai izvērtētu darbinieku kompetenci un ētiskumu saziņā ar klientiem, pēc tam veiktu nepieciešamās darbības saziņas uzlabošanai. Vispirms šādai datu apstrādei ir jānosaka atbilstošs un pēc iespējas precīzāks mērķis, kas šajā gadījumā varētu būt konsultāciju kvalitātes novērtēšana. SVARĪGI! Iegūtos ierakstus drīkst izmantot tikai noteiktā mērķa sasniegšanai, nevis citiem, nesaistītiem nolūkiem. Tāpat apstrādei ir jāpiemēro tiesiskais pamats, kas šajā gadījumā ir pārziņa leģitīmo interešu īstenošana. To piemēro, kad komersants veic datu apstrādi, lai aizstāvētu savas intereses; šajā gadījumā...

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE 2.1. redakcijai (saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā). Ja pamatdarbības veids 2024. gadā ir pilnībā mainījies, VID aicina par to paziņot līdz 2025. gada 1.maijam. VID atgādina, ka no 2025. gada 1. janvāra ir spēkā jaunā Eiropas Komisijas (Eurostat) izstrādātā NACE 2.1. redakcija. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par saviem paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu. Ja VID publiskojamo datu bāzē redzamais...

Teju 9800 stundas gadā mazāk – šāds varētu būt paredzamais uzņēmēju laika ietaupījums, samazinot administratīvo slogu respondentiem informācijas iesniegšanai oficiālās statistikas nodrošināšanai. Šis būs pirmais no turpmāk plānotajiem vairākiem soļiem Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) gada sākumā uzsāktajai ciešai sadarbībai kopīga mērķa vārdā – birokrātijas mazināšana uzņēmējiem. Abas iestādes vienojušās jau par pirmajiem konkrētajiem soļiem: plānots, ka 80 - 90% uzņēmumu vairs nebūs CSP jāiesniedz mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. Tā vietā CSP saņems un analizēs administratīvos datus no VID – informāciju, ko uzņēmumi iesniedz, aizpildot PVN deklarācijas. “Administratīvā sloga mazināšana respondentiem ir viena no Centrālās statistikas pārvaldes šā gada stratēģiskajām prioritātēm. Gandarījums, ka mums un Valsts ieņēmumu dienestam veidojas teicama sadarbība un mēs raugāmies vienā virzienā – kā mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, lai viņi varētu koncentrēties tikai uz Latvijas tautsaimniecības stiprināšanu,” pauž CSP priekšnieks Raimonds Lapiņš. Savukārt VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe...

Valdība 21. janvārī izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā", kas paredz būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, kas vēlas reģistrēt komercķīlu. Pašreizējais regulējums nosaka, ka komercķīlas reģistrācijas pieteikumam jābūt pievienotam ne tikai komercķīlas līgumam, bet arī dokumentam, no kura izriet nodrošinātais prasījums, piemēram, aizdevuma vai kredītlīgumam. Taču šie līgumi nereti ir ļoti apjomīgi un bieži satur informāciju, kas nav būtiska trešajām pusēm vai Uzņēmumu reģistram, piemēram, komisijas maksas, izsniegšanas kārtību un citus tehniskus noteikumus. Turklāt, ja līgums sagatavots svešvalodā, tā tulkošana un pievienošana rada papildu izmaksas un laika patēriņu. Grozījumi paredz, ka turpmāk komercķīlas līguma reģistrācijai nebūs nepieciešams pievienot dokumentu, no kura izriet nodrošinātais prasījums, ja komercķīlas līgumā ir ietverti būtiskie noteikumi par prasījumu un tā spēkā esību. Starp būtiskajiem noteikumiem minamas līguma puses, nodrošinājuma summa, ieķīlātās mantas apraksts un trešajām personām svarīga informācija. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem pietiks ar vienu līgumu, ja tajā ir skaidri un nepārprotami norādīta informācija...