LIETVEDĪBA

Lai pasargātu uzņēmējdarbību no citu negodprātīgām rīcībām, ir nepieciešams pievērst uzmanību uzņēmuma lietvedības sakārtošanai, jo strīdus situācijā tieši šis faktors spēlē vislielāko lomu! Līdz ar to 22. aprīlī, plkst. 12:00 esiet gaidīti uz BEZMAKSAS juridisko biznesa vebināru “Pareiza lietvedība kā pamats veiksmīgai uzņēmējdarbībai”! Saņemiet vērtīgas jaunas vai atjaunojiet jau esošās zināšanas par dokumentu izstrādāšanu! Vebinārs būs noderīgs visiem, kas darbojas biznesa vidē un vēlas saņemt atbildes, kuras palīdzēs veicināt uzņēmējdarbību! Vebināra plāns: Līguma būtisko sastāvdaļu noteikšana (dokumentu forma, sastādīšanas noteikumi, struktūra, saturs, svarīgākie punkti biznesa aizsardzībai); Līguma valoda (formulējums, interpunkcija, biežāk sastopamās kļūdas, tulkojumu noformēšana, kļūdu labošana); Rīcība līguma pārkāpšanas gadījumā (paziņošana, brīdinājums); Prasības pieteikums un tā sastāvdaļas (forma, struktūra); Procesuālo lūgumu un iesniegumu noformēšana (pievienojamie dokumenti, kopiju noformēšana); Sprieduma izpildes nianses (kas, kāpēc, kā rīkoties); Jautājumi. Vebināra lektore: Inese Ļahoviča – Rīgas šķīrējtiesas tiesnese un prezidija locekle, juriste ar lielu darba pieredzi komerctiesību un civiltiesību jomā. Pasākuma valoda - latviešu. Plānotais...

Datu valsts inspekcija, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem saistībā ar darba devēja (tirdzniecības vietās, tirdzniecības centros un tirgus paviljonos) rīcību, izvietojot informāciju (vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju) par atbildīgo personu apmeklētājiem labi redzamā vietā, sniegusi šādu skaidrojumu: Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, kā arī ievērojot izsludināto ārkārtas situāciju, kas ir pagarināta līdz 2021.gada 6.aprīlim, valdība, lai atvieglotu 2020.gada nogalē pieņemtos ierobežojumus saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanu valstī, 2021.gada 5.februārī pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi), kas paredz, ka tirdzniecības vietās, tirdzniecības centros un tirgus paviljonos ieceļ atbildīgo personu, kura organizē minētajos noteikumos noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus un informāciju par atbildīgo personu izvieto visiem labi redzamā vietā. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka atbildīgā persona atrodas tirdzniecības vietā, tirdzniecības centrā vai tirgus paviljonā tā darbības laikā un pēc uzraudzības un kontroles iestādes amatpersonas pieprasījuma sniedz nepieciešamo informāciju par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu....

Eiropas Komisija 2020.gada 24.decembrī vienojās ar Apvienoto Karalisti, noslēdzot (2020.gada 31.decembris) “ES-AK tirdzniecības un sadarbības nolīgums”, kas tiek piemērots no 2021.gada 1.janvāra. Sadarbības nolīgums nosaka pārejas periodu, kas ļauj turpināt personas datu brīvu plūsmu no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas uz Apvienoto Karalisti pēc pārejas perioda beigām uz noteiktu laika posmu līdz 4 mēnešiem (ar iespēju pagarināt vēl uz 2 mēnešiem) vai līdz Eiropas Komisijas lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību pieņemšanai (Vispārīgās datu aizsardzības regulas 45.pants “Nosūtīšana, pamatojoties uz lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību”). Noteiktajā laika posmā personas datu nosūtīšanu no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas uz Apvienoto Karalisti neuzskata par datu nosūtīšanu uz trešo valsti saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 44.pantu, ar nosacījumu, ka uz 2020.gada 31.decembri Apvienotās Karalistes datu aizsardzības tiesību aktos iestrādātās tiesību normas tiek saglabātas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam. Ņemot vērā minēto, Datu valsts inspekcija informē, kalīdz 2020.gada 30.aprīlim personas datus uz Apvienoto Karalisti...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpina vienkāršot elektronisko pakalpojumu saņemšanas procesu. Turpmāk arī licences apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, reģistrēta saņēmēja darbībai, reģistrēta nosūtītāja darbībai un sertifikātu par patstāvīgās mazās alus darītavas statusa iegūšanu varēs saņemt, aizpildot elektronisko veidlapu. Līdz šim iesniegums licences vai sertifikāta saņemšanai vai pārreģistrācijai bija jāaizpilda manuāli, un kā pielikums kopā ar citiem dokumentiem jāiesniedz elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Tagad licenci vai sertifikātu var iegūt vai pārreģistrēt, aizpildot elektronisko veidlapu. Elektroniskā veidlapa ievērojami vienkāršo e-pakalpojuma saņemšanu. VID aicina uzņēmējus, kuru izvēlētajam darbības veidam nepieciešama speciālā atļauja (licence) izmantot jaunos, strukturētos dokumentus: “Licence apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai” (LV1); “Licence reģistrēta saņēmēja darbībai” (LV2); “Licence reģistrēta nosūtītāja darbībai” (LV3); “Sertifikāts par patstāvīgās mazās alus darītavas piešķiršanu”. Papildu informācija ir atrodama VID interneta vietnes sadaļā Nodokļi / Akcīzes nodoklis / Informatīvie un metodiskie materiāli / “Speciālās atļaujas (licences) – izsniegšana un pārreģistrācija”.

Vispārīgā Datu aizsardzības regula nosaka vairākus personas datu nosūtīšanas mehānismus attiecībā uz datu tālāku apstrādi trešajās valstīs, kas ļauj atbildīgajām personām (datu pārziņiem un apstrādātājiem) izvēlēties sev piemērotāko datu nosūtīšanas mehānismu, informē Datu Valsts inspekcija (DVI). Standarta līguma klauzulas (turpmāk arī – standarta datu aizsardzības klauzulas vai standartklauzulas) ir Eiropas Komisijas pieņemtie personas datu pārsūtīšanas līgumu paraugi, kas nosaka datu pārsūtīšanas kārtību, apstrādes mērķus un izvēles līdzekļus starp diviem uzņēmējiem (pārziņiem) (Standarta līguma klauzu paraugi atrodami https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/ALL/?uri=CELEX:32001D0497; un https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32004D0915) vai starp uzņēmējiem, no kuriem ES aktīva uzņēmēja norādījumus personas datu apstrādē pilda ārpus ES aktīvs uzņēmums (Standarta līguma klauzu paraugs atrodams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A32010D0087). Šo klauzulu mērķis ir atvieglot datu apstrādātāju uzdevumu, apkopojot to nepieciešamo prasību kopumu, kas ļautu nodrošināt adekvātu personas datu aizsardzību trešajā valstī. Šo instrumentu var uzskatīt par “gatavu lietošanai” un ātri iestrādāt divpusējā līgumā, ņemot vērā konkrētā gadījuma vajadzības. Standartklauzulas var ietvert plašākā līgumā kā nosacījumu kopumu personas datu apstrādē,...

Datu Valsts inspekcija publicējusi izvērstu skaidrojumu par izmaiņām, kas no 1. janvāra gaidāmas personas datu apmaiņā ar Lielbritāniju, kas pēc "Brexit" būs kļuvusi par tā saukto "trešo" valsti (ārpus Eiropas Savienības valsti). Kādas ir sekas AK izstāšanās pārejas perioda noslēgumam personas datu plūsmas nodrošināšanā uz AK? Pārejas periods noslēdzas ar 2020.gada 31.decembri. Tas nozīmē, ka 2021. gada 1.janvārī AK kļūs par trešo valsti. Savukārt tas nozīmē, ka personas datu nosūtīšanai uz AK būs attiecināmi Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Regula) V nodaļas “Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām” nosacījumi. Šajā gadījumā, atbildīgajām personām, kas veic personas datu apstrādi ES un plāno nosūtīt personas datus uz AK, būs nepieciešams nodrošināt personas datu aizsardzības līmeni, kas līdzinās ES personas datu aizsardzības līmenim, ievērojot nosacījumus, kas attiecināmi datu nosūtīšanai uz trešo valsti. Personas, kuru veikto personas datu apstrādi skars pārejas perioda noslēgšanās AK izstāšanās pārejas perioda noslēgšanās skars ikvienu kurš plāno veikt/turpināt veikt...

Personas vārds un uzvārds ir šīs personas privātās dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tās ierobežojums, atveidojot vai pielīdzinot personas vārdu vai uzvārdu, pieļaujams tikai leģitīmu mērķu sasniegšanai. Latvijā oficiāli personai var būt divi vārdi un divi uzvārdi. Normatīvie akti, kas regulē persona vārdus: Ministru kabineta (turpmāk MK) 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju". Latvijas Vēstnesis, 36, 05.03.2004. https://likumi.lv/ta/id/85209.aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н: Васяткин — Vasjatkins;Рябинин — Rjabiņins Latīņalfabētiskā transliterācija nav personvārdu atveide latviešu valodā, tā ir personvārdu rakstība, izmantojot latīņu alfabēta burtus (sk. 2012. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 1. pielikumu "Transliterācijas tabula"). Personvārdu atveide latviešu valodā savukārt ir citvalodu cilmes personvārda izteikšana ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem (sk. 2004. gada 2. marta Ministru kabineta noteikumus Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu...

Saeima 17. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumus Komercķīlas likumā, ar kuriem iecerēts samazināt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanas kanālu skaitu, atsakoties no pakalpojumu sniegšanas klātienē. Visus pieteikumus ierakstu izdarīšanai Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros var iesniegt elektroniski – lielākajam gadījumu skaitam ir izveidots e‑pakalpojums, kas pieejams portālā www.latvija.lv. Citos gadījumos nepieciešamo informāciju un dokumentus var iesūtīt e-pastā vai oficiālajā elektroniskajā adresē, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā. Pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klātienes klientu apkalpošanu. Slēdzot vienu no pakalpojumu sniegšanas kanāliem, secināts, ka joprojām pilnvērtīgi var nodrošināt visu Uzņēmumu reģistram uzticēto funkciju izpildi. Jebkura pieteikuma iesniegšana ir iespējama elektroniskā formā, ja personām ir e-paraksts. Ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad ir iespējams to iesūtīt pa pastu, norāda likumprojekta autori. Līdz šim pieteikumu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrs nodrošināja dažādos kanālos gan elektroniski (e‑pakalpojums, e-pasts un starpsistēmu...

Latvijas Republikā institūcijām dokumentu un arhīvu pārvaldība tiek stingri reglamentēta. Savukārt Latvijā privātām organizācijām valda samērā liela brīvība dokumentu izveidē, apritē un to saglabāšanā. Privātām organizācijām arhīva pārvaldība netiek kontrolēta, izņemot tos dokumentus, kuriem ir arhīviska vērtība (piemēram, personāla dokumenti). Dokumentu pārvaldība organizācijā Institūcija — ikviena institūcija vai privātpersona, kurai ar ārēju normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu noteiktas valsts varas pilnvaras (tai skaitā Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, Valsts kontrole, tiesībsargs, Latvijas Banka, pašvaldība un cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, Centrālā zemes komisija, Centrālā vēlēšanu komisija, prokuratūra, tiesa, notārs, tiesu izpildītājs), kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai pieder kapitāla daļas vai akcijas, vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrības izšķirošajā ietekmē esoša kapitālsabiedrība, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā publiska persona ir biedrs vai dibinātājs, lietu nomenklatūra ir kā obligātais priekšnosacījums dokumentu pārvaldībā. Tāpēc viena no aktualitātēm privātās organizācijās ir dokumentu arhivēšana un dokumentu glabāšanas termiņi, jo institūcijām...