LIETVEDĪBA

Latvijas Pasts izstrādājis jaunu pašapkalpošanās vietnes Manspasts.lv versiju, kas ļauj sistēmā noformētus reģistrētus sūtījumus nosūtīt lētāk. Sūtījumus iespējams noformēt gan no datora, gan mobilās viedierīces, neautorizējoties sistēmā. Jaunā Latvijas Pasta klientu pašapkalpošanās vietnes Manspasts.lv versija ir ne vien pārskatāmāka, bet arī funkcionālāka, lai iespējami vienkārši un ērti noformētu sūtījumus attālināti. Jaunā sistēmas versija ir pielāgota lietošanai arī mobilajās viedierīcēs. Mūsdienīga sūtījumu noformēšana iespējas digitālajā vidē piemērotas gan juridiskajām, gan fiziskajām personām. Noformējot reģistrētus – izsekojamus, ierakstītus un/vai apdrošinātus – sūtījumus, to sūtīšanas izmaksas klientam ir zemākas: izsekojamiem sūtījumiem pašapkalpošanās vietnē noformēts sūtījums izmaksās par 0,25 eiro lētāk, nekā noformējot to nodaļā, bet ierakstīts un apdrošināts sūtījums – pat par 0,49 eiro lētāk. Manspasts.lv noformētus sūtījumus var nodot nosūtīšanai jebkurā pasta nodaļā, kur klientiem ar šādi noformētiem sūtījumiem ir augstāka apkalpošanas prioritāte. Pasta nodaļā būs jāpavada daudz īsāks laiks, jo nebūs vajadzības aizpildīt veidlapas, kas būs jau noformētas digitāli. Sūtījuma pavaddokumentus klients...

Dokumentu arhivēšana kļūst aktuāla gada sākumā. Un tad arī rodas jautājumi — kurus dokumentus arhivēt, kā arhivēt, kurus var iznīcināt? Vai arhivētie dokumenti jāved uz Latvijas Nacionālo arhīvu (turpmāk LNA)? Viens no variantiem ir nolīgt arhīva speciālistu, bet tad jārēķinās ar papildu finanšu izdevumiem. Otrs variants ir tikt galā saviem spēkiem. Šajā rakstā — par dokumentu arhivēšanas procesu. Šis arhivēšanas process ir obligāts institūcijām, bet privātās organizācijas to var darīt pēc savas izvēles. Galvenais, lai privātās organizācijas saglabā dokumentus ar arhīvisko vērtību. Dokumenta arhīviskā vērtība ir noteikta normatīvajos aktos par dokumentu glabāšanas termiņiem. Viens no pirmajiem uzdevumiem ir noteikt dokumentu glabāšanas termiņus. Jāarhivē un jāsaglabā ir pastāvīgi glabājamie dokumenti un ilgtermiņa dokumenti. Ja organizācijā ir lietu nomenklatūra, tad termiņi ir zināmi, bet, ja nav lietu nomenklatūras, tad dokumenta glabāšanas termiņi noteikti ārējos normatīvajos aktos. Normatīvie akti, kuros noteikti glabāšanas termiņi: Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem...

Ceturtdien, 12. maijā, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to darbības caurspīdīgumu. Līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, padarot iespējamu negodprātīgu un pretlikumīgu rīcību, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija. Arī Latvijas Nacionālā risku novērtējuma atzīme norāda, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti necaurspīdīguma dēļ. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Informācija par vārda akciju turētājiem Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz, tiklīdz tiek veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Savukārt akciju sabiedrībai, kuras akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos, Uzņēmumu reģistrā ir jāsniedz informācija par lielākajiem akcionāriem, un tā ir sniedzama, tiklīdz akcionāri ir informējuši akciju sabiedrību par akciju iegūšanu. Vienlaikus grozījumi paredz virkni jaunumu, kuru mērķis ir modernizēt un atvieglot gan akciju sabiedrību, gan SIA procedūru veikšanu. Ar grozījumiem tiek...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) norāda, ka ģeopolitiskā situācija saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas rada konsekvences, piemēram, metāla un citu resursu nepieejamību vai to izmaksu pieaugumu, kas praksē apgrūtina vai padara neiespējamu izpildīt noslēgtos iepirkuma līgumus sākotnēji līgumā paredzētajā ietvarā. IUB skaidro, ka atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem tieši pasūtītājam ir aktīva loma līguma vadībā, it īpaši, ja rodas sarežģījumi līguma izpildē, pasūtītājam aktīvi jālemj par līguma turpināšanas iespējām un pieejamo instrumentu izmantošanu līguma izpildes nodrošināšanai. Iepirkuma līgumu noslēgšanu un izpildi nosaka Eiropas Savienības un attiecīgi Latvijas normatīvie akti, kur paredzētais pamatprincips ir, ka līgums izpildāms tā, kā tas paredzēts pašā noslēgtajā līgumā, savukārt līgumā neparedzētas izmaiņas iespējamas izņēmuma gadījumā. IUB norāda uz šādām Publisko iepirkumu likuma (analoģiski arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma) paredzētajām iespējām līguma, kā arī iepirkuma procesa vadībā un secīgiem soļiem to izmantošanai. Iepirkumu uzraudzības birojs sagatavojis skaidrojošu materiālu, kas palīdzēs pasūtītājiem...

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese no 2023. gada 1. janvāra būs obligāta visām juridiskajām personām – uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un citiem reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem Latvijā, atgādina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). E-adrese ir drošas saziņas pakalpojums – uzņēmuma digitālā pastkastīte, kuru juridiskas personas var izveidot divos veidos – portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības sistēmā. VARAM aicina neatlikt e-adreses izveidi uz pēdējo brīdi. Ja juridiskai personai ir izveidota e-adrese, turpmāk tā varēs elektroniski sazināties ar vairāk nekā 3000 valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī iestādēm būs iespējams ar uzņēmēju sazināties šajā digitālajā pastkastītē, nevis papīra formātā uz uzņēmuma juridisko adresi. Tam ir virkne priekšrocību: iespēja sūtīt informāciju un dokumentus vai pieprasīt valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus jebkurā laikā un no jebkuras atrašanās vietas, piemēram, attālināti slēgt līgumus, saņemt notāra pakalpojumus u.c., kā arī saudzēt vidi, ietaupot resursus, kas būtu nepieciešami vēstuļu sūtīšanai pa pastu,...

Ministru kabineta sēdē 15. martā valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrībā un publiski privātā kapitālsabiedrībā piemērojamajiem korporatīvās pārvaldības ieteikumiem", kas paredz noteikt, ka publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuras atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 78. panta otrajai daļai (t.i., tās ir publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātas kapitālsabiedrības, kurās tiek veidota padome) ir jāpiemēro Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss "Labas korporatīvās pārvaldības ieteikumi uzņēmumiem Latvijā" un tajā noteiktie principi. Latvijas korporatīvās pārvaldības kodeksā ietvertie principi apkopo labāko starptautisko praksi uzņēmumu pārvaldībā. Atgādinām, ka likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2021. gada 8. decembrī, paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurās ir izveidota padome, noteikt pienākumu gatavot ikgadēju ziņojumu par korporatīvo pārvaldību. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, paziņojumā kapitālsabiedrība nodrošina koncentrētu informāciju ieinteresētajām pusēm par korporatīvās pārvaldības aktualitātēm un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu kapitālsabiedrībā. Tas ir veids, kādā kapitālsabiedrības vadība izskaidro pasākumus, kurus kapitālsabiedrība...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 15. punktu viens no nodokļu maksātāju vispārīgajiem pienākumiem ir, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), līdz 1. maijam iesniegt nodokļu administrācijai informāciju par iepriekšējā taksācijas gada pamatdarbības veidu, ja tas iepriekšējā taksācijas gadā ir mainījies un neatbilst nodokļu administrācijai sniegtajai informācijai. Nodokļu maksātāji, kas uzsāk saimniecisko darbību, informāciju iesniedz mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā vai VID. Pamatdarbības veida definīcija ir noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 32. punktā, saskaņā ar kuru pamatdarbības veids ir atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra regulai (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – NACE 2. red.) klasificēts nodokļa maksātāja (izņemot fiziskās personas, kas...

Datu aizsardzība uzskatāma par ļoti būtisku uzņēmuma korporatīvās atbilstības (noteikumu komplekss, ko uzņēmuma darbinieki ikdienā ievēro) programmas daļu. Īpaši svarīga tā kļuvusi kopš Datu aizsardzības regulas pieņemšanas, jo, neievērojot vai pavirši izturoties pret datu aizsardzību, var rasties būtiski riski uzņēmuma ikdienas darbībai — no institūciju piespriestiem sodiem līdz zaudējumu atlīdzības prasībām un reputācijas problēmām. Datu aizsardzības jomā svarīgi pievērst uzmanību attiecībām ar uzņēmuma darbiniekiem un klientiem. Šie temati tika apskatīti Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā "Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā". Attiecības ar klientiem — komerciālo paziņojumu sūtīšana Komerciāls paziņojums ir jebkurš paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī komersanta (organizācijas, personas tēla) reklamēšanai (izņemot datus, kas dod iespēju piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju, piemēram, domēna vārds vai e–pasta adrese). Sūtot komerciālos paziņojumus, vienmēr jāizvērtē, kas ir to saņēmēji, jo attiecībā uz juridiskām un fiziskām personām pastāv dažādi nosacījumi. Juridiskām personām paziņojumus drīkst sūtīt līdz...

Grāmatvedībā ikdienā izmanto rēķinus un pavadzīmes saimniecisko darījumu fiksēšanā un arī strīda gadījumā kā pierādījumu, ka darījums ir noticis. Joprojām aktuāls ir jautājums par dokumentu parakstīšanu. Eksperti izsaka viedokļus, un ir vērts ar tiem iepazīties, jo katrs eksperts šo jautājumu analizē, akcentējot dažādas lietas. Šajā rakstā padalīšos ar savu redzējumu par dokumentu parakstīšanu, kas balstīts uz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Manuprāt, katrā uzņēmumā vadītājam sadarbībā ar grāmatvedi ir jāpieņem individuāls lēmums par dokumentu parakstīšanu, autorizēšanu vai neparakstīšanu. Svarīgi ir atcerēties, ka dokumentu rada, lai nostiprinātu jebkuru notikumu un nodrošinātu darījuma juridisko spēku. Dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Šā likuma 7. pantā ir noteikti minimālie rekvizīti un informācija, kas jānorāda dokumentā...

Situācijas, kurās personas lūdz izsniegt sarunas ierakstu vai videoierakstu par kādu notikumu kurā iesaistīta persona, ir dažādas. Lielākoties šīs situācijas attiecināmas uz gadījumiem, kur personai nepieciešami pierādījumi, kas atrodami attiecīgajos audio un/vai video ierakstos, un kas nepieciešami kādas konkrētas likumīgas intereses aizsardzībai, skaidro Datu Valsts inspekcija. Piemērs Kārlis īrē dzīvokli no namīpašnieka. Dzīvokļu pagalms ir slēdzams, tomēr Kārlis nākamajā rītā konstatē, ka no pagalma ir nozagts viņa velosipēds. Zinot, ka namīpašnieks veic videonovērošanu pagalmā, Kārlis vēršas ar lūgumu izsniegt videoierakstu, lai noskaidrotu, kurš ir nozadzis viņa velosipēdu un iesniegtu policijai iesniegumu par nozagto velosipēdu. Kārlis saņēma mutisku noraidījumu no namīpašnieka, kurš norāda, ka nevar izsniegt ierakstu, pamatojoties uz datu aizsardzību – varot redzēt arī citu dzīvokļu īrniekus. Kārlis meklētājprogrammā ieraksta “datu aizsardzība” un pēc atrastajiem rezultātiem veic izpēti www.dvi.gov.lv – rezultātā, lai savā rīcībā iegūtu videoierakstu, kuru pievienot iesniegumam policijai – Kārlis iesniedz namīpašniekam datu subjekta informācijas pieprasījumu par videoieraksta kopijas izsniegšanu....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka izmaiņas e-komercijā, kas no 1. jūlija paredz pienākumu elektroniski deklarēt visus zemas vērtības preču sūtījumus neatkarīgi no to veida - komerciāli vai nekomerciāli, rada jautājumu, kā šādos gadījumos deklarēt dažādus dokumentu un iespieddarbu sūtījumus. Lai pasta operatoru rīcībā būtu vienveidīga informācija, VID sniedz skaidrojumu par pasta un eksprespasta sūtījumu, kuri satur fizisko vai juridisko personu dokumentus, uzņēmumu dokumentāciju (piemēram, shēmas, rasējumi, līgumi u.c.) deklarēšanu. “Korespondences priekšmeti” ir tādas vēstules, pastkartes, vēstules Braila rakstā un iespieddarbi, kam nav piemērojams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis. Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa piemērojams iespieddarbiem, kas minēti Regulas Nr. 1186/2009 87. un 88. pantā, 90. panta 1. punkta “d” apakšpunktā un 104. panta “f” un “o” punktā. Ņemot vērā to, ka Deleģētās regulas 2015/2446 1. panta 26) punktā minētā “korespondences priekšmetu” definīcija satur nepietiekamu skaidrojumu, savukārt Pasaules Pasta konvencijas (turpmāk – konvencija) 12. panta 2. punktā ir ietverts jēdziena “vēstuļu korespondence” skaidrojums: 2.1....

Datu valsts inspekcija konstatējusi, ka rūpēs par savu datu aizsardzību fiziskas personas uztraucas par atsevišķu uzņēmēju un arī publisku iestāžu pieprasījumiem sniegt datus. Personas uzskata, ka pieprasītā informācija ir pārmērīga, bažījas, ka bez datu sniegšanas nevar saņemt pakalpojumu un šādā apstāklī saskata savu tiesību aizskārumu. Datu valsts inspekcija jau iepriekš skaidrojusi kādos gadījumos informāciju var pieprasīt, ja iepriekš iegūta fiziskas personas, kuras dati tiks apstrādāti piekrišana, kā arī ja informācijas apstrāde nepieciešama līguma nosacījumu izpildei. Papildus iepriekš minētajiem, cits iespējams tiesiskais pamats fiziskas personas datu apstrādei ir gadījumi kad apstrāde nepieciešama, lai izpildītu uz pārzini (iestāde/uzņēmums, kura pati pieprasa, vai kuras vārdā tiek pieprasīti dati) attiecināmu juridisku pienākumu (Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts). Datu valsts inspekcija atgādina, ka tiesiskā pamata atbilstoša piemērošana ir viens no priekšnosacījumiem, lai personas datu apstrādi atzītu par likumīgu. Piemērojot likumā noteiktā pienākuma tiesisko pamatu, attiecināmajam juridiskajam pienākumam, ir jābūt...

Latvijas Pasts aicina pasta pakalpojumu izmantotājus nomainīt adrešu pierakstus teritorijās, kur administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir notikusi novadu apvienošana. Maksimāli precīzs adreses pieraksts palīdz ātrāk apstrādāt sūtījumus, nekavējot kopējos pasta apmaiņas procesus. Savukārt nepareizi norādīts novads nozīmēs sūtījumu vēlāku piegādi gadījumos, ja visas pārējās adreses komponentes – iela, māja/dzīvokļa numurs, pilsēta, pagasts u.tml. – būs uzrakstītas pareizi. Latvijas Pasts aicina visus pasta pakalpojumu izmantotājus – gan fiziskās, gan juridiskās personas – parūpēties kā par savas, tā arī par savu klientu adrešu korektu pierakstu, ja tajās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā mainās attiecīgais novads. Maksimāli precīzs adreses pieraksts palīdz ātrāk apstrādāt un piegādāt sūtījumus, nekavējot kopējos pasta apmaiņas procesus. Savukārt neprecīzs adreses pieraksts paildzina pakalpojuma sniegšanu – piegādi attiecīgajam adresātam – un kavē Latvijas Pasta darbu. Pareizu adreses pierakstu ar izmaiņām pēc administratīvi teritoriālās reformas iespējams pārbaudīt arī Latvijas Pasta interneta vietnē www.pasts.lv sadaļā Pārbaudīt adresi. Fiziskām personām ir būtiski pārbaudīt un nomainīt savu...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par Uzņēmumu reģistra faktiskās rīcības, veicot ierakstu tīmekļvietnes maksātnespējas reģistrā sadaļā „Žurnāls” par konkrētas privātpersonas maksātnespējas procesu, atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu atlīdzinājumu (lieta Nr. SKA-438/2021 (A420215718). Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Izskatāmajā lietā pieteicēja AS „Citadele banka” vērsās tiesā, prasot zaudējumu atlīdzību saistībā ar to, ka Uzņēmumu reģistra kļūdas dēļ maksātnespējas reģistra tīmekļvietnē https://maksatnespeja.ur.gov.lv/ informācija par pieteicējas kreditoru bija redzama tikai sadaļā “Meklēšana”, bet nebija redzama sadaļā “Žurnāls”. Šāda kļūda radās, jo amatparsona, reģistrējot informāciju par lēmumu tīmekļvietnē, ierakstīja nākamās dienas datumu, nevis datumu, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tā rezultātā sadaļā „Žurnāls” nebija atrodams ieraksts par konkrēto pieteicējas debitoru. Galvenais strīds lietā bija par to, vai privātpersona var paļauties, ka Uzņēmumu reģistra atbildībā esošajā maksātnespējas reģistra tīmekļvietnē informācijas apjoms sadaļā „Žurnāls” ir pilnīgs. Senāts spriedumā piekrīt Uzņēmumu reģistram, ka ne Maksātnespējas likumā, ne likumā „Par...

Dokumentu glabāšanas laiks ir visvairāk apspriestā tēma biroja darbinieku vidū, jo daudziem pārvaldes dokumentiem normatīvajos aktos nav noteikti glabāšanas termiņi. Protams, ir atsevišķi normatīvie akti, piemēram, likums "Par grāmatvedību", Civillikums, Ugunsdrošības noteikumi un citi, kuros ir skaidri noteikti dokumentu glabāšanas termiņi. Savukārt personāla dokumentiem pēdējos četros gados ir bijušas vairākkārtējas izmaiņas, kaut arī to glabāšanas termiņš bija nemainīgs — 75 gadi vai pastāvīgs. 1. Arhīvu likums. Latvijas Vēstnesis, 35, 03.03.2010. https://likumi.lv/ta/id/205971/redakcijas-datums/2011/01/01 Pamatā 4. panta 4. punktā tika noteikts, ka dokumentus par personas darba vai dienesta gaitu un izglītojamās personas, tajā skaitā studējošā, lietas glabā 75 gadus. 2. 2017. gada 6. decembrī Arhīvu likumā tika veiktas izmaiņas un 4. panta 4. punkts jau skanēja šādi: "Ministru kabinets nosaka glabāšanas termiņus tiem personas darba vai dienesta gaitu apliecinošiem dokumentiem, kā arī izglītojamās personas, tai skaitā studējošā, lietā esošajiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība." Radās neliels apjukums, jo kā lai organizācijas darbinieks, nebūdams arhīva speciālists,...