TIRDZNIECĪBA

Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), saskaņā ar Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) veikto pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2013." ēnu ekonomikas apmērs mazumtirdzniecības nozarē Latvijā ir 20,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt pakalpojumu sniegšanas nozarē – 19,8% no IKP. Lai gan salīdzinājumā ar 2010.gadu tam ir tendence pakāpeniski samazināties, tomēr Baltijas valstu vidū Latvijā tas joprojām ir visaugstākais. Pētījuma dati arī liecina, ka Latvijā 2013.gadā lielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente ir tieši neuzrādītā peļņa (42%), kam seko „aplokšņu algas” (40,1%). Minētās nozares – mazumtirdzniecības nozare un pakalpojumu sniegšanas nozare – ir cieši saistītas ar kases aparātu un kases aparātu sistēmu izmantošanu ieņēmumu reģistrēšanā, uzskaitē un atspoguļošanā uzņēmumu grāmatvedībā. VID kontroles pasākumu laikā arvien biežāk konstatē liela apjoma krāpniecības gadījumus, kas tiek realizēti ar mērķi neuzrādīt uzņēmuma gūtos ienākumus pilnā apmērā. Tas tiek panākts, neatļauti iejaucoties un manipulējot ar elektronisko kases aparātu sistēmu datiem. Tādējādi ievērojami tiek...

Vakar, 26.novembrī, Uzņēmēju namā notika atklāta diskusija par jaunajām prasībām kases aparātiem un sistēmām"Vai atsevišķu - negodīgu - tirgotāju dēļ jāmaksā visai nozarei?". "Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātās jaunās prasības kases aparātiem un sistēmām ir spilgts piemērs, kas apliecina - jauna regulējuma ieviešanā valsts pirms tā stāšanās spēkā neveic aprēķinu par šī regulējuma ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi," pēc 26.novembra atklātās diskusijas Uzņēmēju namā atzīmē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. "Izvērtējuma trūkums neļauj noteikt samērīgumu - to, vai valsts budžeta ieņēmumi ir vismaz līdzvērtīgi, ja ne augstāki par biznesam radītajiem izdevumiem, jauno regulējumu ieviešot. Pārliecību par to, ka samērīgums būs, ieviešot jaunās prasības kases aparātiem un sistēmām, tirdzniecības vietu aprīkošanai ar hibrīda kases aparātiem un sistēmām, diskusijā neguvām," nožēlu pauž J.Endziņš. Tirgotāji uzskata, ka jaunā regulējuma ieviešanas izmaksas biznesam ir nesamērīgi augstas un izvirzīto mērķi - cīnīties ar "ēnu" ekonomiku - var sasniegt daudz lētāk un efektīgāk. LTRK...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs plāno uzsākt nodarboties ar fitnesa kluba darbību, kur pamatpakalpojums ir nodrošināt klientus ar trenažieru zāles pakalpojumiem. Papildus tam iesniedzējs plāno slēgt uzņēmuma līgumus ar pašnodarbinātām personām (nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs), kas sniegs klientiem gan konsultācijas fitnesa jautājumos, gan praktisku palīdzību, pildot sporta vingrojumus. Apkopojot sniegto pakalpojumu daudzumu un kvalitāti, pašnodarbināta persona, saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu ar Iesniedzēju, perioda (mēneša) beigās iesniedz rēķinu Iesniedzējam par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt, klients par pakalpojumu veic samaksu Iesniedzēja kasē. Saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 1.panta divdesmit sesto daļu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. Iesniedzēja skatījumā, saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standarta Nr.6 „Ieņēmumi” 4.punktu,...

Lai diskutētu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātajām jaunajām prasībām kases aparātiem un sistēmām, tirdzniecības vietu aprīkošanai ar hibrīda kases aparātiem un sistēmām , 26.novembra plkst. 11:00 Uzņēmēju namā notiks atklāta diskusija "Vai atsevišķu - negodīgu - tirgotāju dēļ jāmaksā visai nozarei?" Diskusiju rosinās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores Līgas Menģelsones, Latvijas Kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociācijas (LKASA) valdes priekšsēdētāja Ritvara Zidera, Latvijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektores Irēnas Krustozoliņas un izdevniecības Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētājas Vijas Kilblokas prezentācijas. Paneļdiskusijā piedalīsies VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone un VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā, finanšu, ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvji. Tirgotāji uzskata, ka jaunā regulējuma ieviešanas izmaksas biznesam ir nesamērīgi augstas un izvirzīto mērķi - cīnīties ar "ēnu" ekonomiku - var sasniegt daudz lētāk un efektīgāk. Tādēļ diskusijā tiks rasti un atbildīgajām valsts amatpersonām apkopojošā dokumentā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs plāno noslēgt līgumu ar Honkongā reģistrētu uzņēmumu M… Limited par preču iegādi. Saskaņā ar līgumu preces tiks piegādātas no Tianjin, Ķīnā uz Klaipēdu, Lietuvā. Preču izcelsmes valsts – Ķīna. Pēc tam Iesniedzējs plāno tālāku preču eksportu uz trešajām valstīm. Preces netiks ievestas Latvijas Republikas teritorijā. Iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astoto daļu uzņēmumu ienākuma nodokli ietur pēc 15 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm, ja šīs preces tiek iegādātas par tirgus cenām. Iesniedzējs uzdod jautājumus – vai Iesniedzējam būs jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis no veiktajiem maksājumiem par...

Publicēts jaunākais globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen starptautiskais patērētāju noskaņojuma un paradumu pētījums. Patērētāju optimisms pasaulē šā gada trešajā ceturksnī pieaudzis līdz indeksam 98. Tas ir par vienu punktu vairāk nekā iepriekšējā pārskata posmā, un par diviem vairāk nekā gada sākumā. Indekss, kas lēnu, bet stabilu pieaugumu uzrāda jau kopš 2012. gada sākuma, pašlaik jau trīs ceturkšņus pēc kārtas ir augstāks nekā pirms krīzes, kad tas bija 94. Patērētāju noskaņojumu nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem - pesimistiskāku attieksmi. Eiropā optimisma līmenis ir 78, kas ir zemāks, nekā pasaulē kopumā. Tieši ar šādu atzīmi mērāms arī patērētāju noskaņojums Latvijā, savukārt mūsu Igaunijas un Lietuvas kaimiņi noskaņoti nedaudz optimistiskāk - Lietuvā indeksa rādītājs ir 86, bet Igaunijā - 80. Nielsen jaunākā tiešsaistes aptauja šī gada augustā un septembrī liecina, ka patērētāju noskaņojums ir uzlabojies 65% valstu, ko aptvēra pētījums. Salīdzinājumam - ceturksni iepriekš optimistiskāks vērtējums bija...

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja divu būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos, piedaloties iepirkumos. Pārkāpums tika atklāts pēc viena pārkāpuma dalībnieka ziņojuma, un šis uzņēmums ir atbrīvots no soda. Otram pārkāpuma dalībniekam – pārkāpuma iniciatoram SIA „RCI Gulbene” – piemērots naudas sods EUR 125 001,32 apmērā. Abi uzņēmumi trīs iepirkumos, kuru kopējā līgumcena bija EUR 684 770, bija savstarpēji vienojušies nekonkurēt. Divus no iepirkumiem rīkoja zemnieku saimniecības un vienu pašvaldības skola, bet visos gadījumos būvdarbu veikšanai bija piesaistīti ES fondu līdzekļi. Aizliegtā vienošanās tika īstenota šādi – viens uzņēmums iesniedza pasūtītājam savu vēlamo tāmi, bet otrs iesniedza mākslīgi sadārdzinātu tāmi. Divos no iepirkumiem pasūtījumu saņēma SIA „RCI Gulbene”. Vienā iepirkumā pasūtījumu saņēma otrs uzņēmums, bet reālie darbi 100% apmērā kā apakšuzņēmējam tika nodoti SIA „RCI Gulbene”. Par šādu „izlīdzēšanu” SIA „RCI Gulbene” otram pretendentam izmaksāja atlīdzību 3% apmērā no iepirkuma līgumcenas. Ja uzņēmumi patiesu konkurenci aizstāj ar konkurences imitāciju,...

Ceturtdien, 6.novembrī, Parīzē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO/ Organisation for Economic Cooperation and Development) Tirdzniecības komitejā tika skatīts ziņojums par Latvijas tirgus atvērtību. Izvērtējums veikts Latvijas pievienošanās organizācijai sarunu ietvaros. Ziņojumā tika vērtēta Latvijas iekšējā regulējuma efektivitāte tādas jomās kā uzņēmējdarbības vides atklātība, nediskriminācija, tirdzniecības ierobežojumi, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība. Latvija tika novērtēta kā starptautiskajai tirdzniecībai atvērta ekonomika ar pārskatāmu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu tiesisko regulējumu. Ņemot vērā savu pieredzi un labāko praksi, diskusiju gaitā ESAO un tās dalībvalstis norādīja uz atsevišķiem iespējamiem uzlabojumiem, īpaši attiecībā uz regulējuma ieviešanas aspektu, kas ļautu uzlabot ekonomikas efektivitāti un gūt lielākus labumus no starptautiskās tirdzniecības.

Lielākie autonomas pakalpojumu sniedzēji EUROPCAR, HERTZ un AVIS ir piekrituši nediskriminēt patērētājus, ļaujot viņiem piekļūt labākajiem cenu piedāvājumiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas valsts, ziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Pēc pavasarī nosūtītās Eiropas Komisijas vēstules, kurā izteiktas bažas, ka lielākie autonomas uzņēmumi diskriminē patērētājus atkarībā no viņu dzīves vietas, kā arī pēc publikācijas presē lielākie autonomas uzņēmumi EUROPCAR, HERTZ un AVIS uzsāka konstruktīvu dialogu ar Eiropas Komisiju. Uzņēmumi atkārtoti apstiprinājuši savu apņemšanos ievērot nediskriminācijas principu vienotajā ES tirgū un ir snieguši detalizētu paskaidrojumu par to cenu veidošanas politiku. Lielākie autonomas uzņēmumi turpmāk apņēmušies: neizmantot automātisku pārmaršrutēšanu pēc patērētāja IP adreses identifikācijas;diferencēt cenas piedāvājumu atkarībā no patērētāja dzīvesvietas tikai tādā gadījumā, ja atšķirību var pamatot ar objektīviem iemesliem. Komisija turpinās diskusijas par iespējamiem pamatojumiem cenu atšķirībām piedāvājumos un turpmāk apsvērs iespējas, kā uzlabot patērētājiem pieejamo cenu salīdzinājumu un informāciju. Tā turpinās uzraudzīt, lai uzņēmumos tiktu ievērots nediskriminācijas princips, tostarp arī tajos uzņēmumos, kuri...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) īstenojis līgumu noteikumu un komercprakses/reklāmas uzraudzības projektu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Projekta ietvaros kopumā izvērtēti 14 komersantu piedāvātie līgumu projekti un aktuālie patērētājiem adresētie piedāvājumu materiāli (reklāma, komerciālie paziņojumi u.c.). Lielākajā daļā līgumu konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām. PTAC aktivitāšu rezultātā 10 komersanti iesnieguši rakstveida apņemšanās, labprātīgi apņemoties nepiemērot PTAC konstatētos netaisnīgos līguma noteikumus. Projekts tika īstenots, ņemot vērā patērētāju saņemtās sūdzības un PTAC apzinātās problēmas konkrētajā nozarē. Projekta ietvaros tika vērtēti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi sniedzēji lielākajās Latvijas pilsētās: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī (teikuma beigas, manuprāt, nevajag). Galvenie konstatētie pārkāpumi saistīti ar: nepamatotu patērētāja likumīgo tiesību pieteikt prasījumu par līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu ierobežošanu, piemēram, nosakot, ka pretenzijas, kas par pakalpojuma sniedzēja sniegtā pakalpojuma kvalitāti tiek izskatītas, ja tās iesniegtas pakalpojuma sniedzējam rakstiskā veidā 24 (divdesmit četru) stundu laikā no attiecīgā notikuma iestāšanās; ar neproporcionāli lielu līgumsodu vai cita veida kompensācijas...

Augstākā tiesa vērš uzmanību uz normatīvā regulējuma trūkumu tādu tiesu lietu izskatīšanai, kas saistītas ar Konkurences padomes izpilddirekcijas darbībām, iekļūstot un veicot pārmeklēšanu tirgus juridisko personu vai to darbinieku īpašumos. Tiesu prakses apkopojums, ko veikusi Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa, un secinājumi un ieteikumi, kas apspriesti Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē, nosūtīti Tieslietu ministrijai un Konkurences padomei, lai tās izvērtētu nepieciešamību veikt grozījumus Konkurences likumā. Tiesu prakses apkopojums nosūtīts arī ģenerālprokura un tiesībsarga zināšanai. Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 4.punkts nosaka, ka Konkurences padomes izpilddirekcija, padomes vārdā veicot tirgus uzraudzību vai izmeklējot Konkurences likuma vai Reklāmas likuma pārkāpumus, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, ir tiesīga policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības un to darbinieku īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos objektos un veikt to piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu, tai skaitā elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto datu apskati. Ja pastāv pamatotas...

Zemkopības ministrija atkārtoti atgādina, ka, lai uzlabotu patērētāju iespējas iegūt labāk salasāmu informāciju par uzturā lietoto pārtiku, 2011.gada decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 25.oktobra Regula (ES) Nr.1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, kuras ieviešanai bija paredzēts trīs gadu pārejas periods, kas beigsies 2014.gada 13.decembrī. Izmaiņas pārtikas produktu marķējumā attiecas uz visiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, kas sniedz informāciju patērētājiem. Sākot ar 2014.gada 13.decembri, obligāti jāizmanto marķējums vai iepakojums, kas atbilst jaunās regulas prasībām. Regulā ir noteikts, ka atļauts iztirgot tikai tos pārtikas krājumus, kuri laisti tirgū vai marķēti pirms 2014.gada 13.decembra un kuru marķējumā norādītā informācija neatbilst regulas prasībām. Tas attiecas tikai uz pārtikas produktu krājumiem, bet neattiecas uz pārtikas produktu etiķešu un iepakojumu krājumiem. Zemkopības ministrija vērš uzmanību, ka no 2016.gada 13.decembra uzturvērtības marķējums būs obligāts, bet, ja pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums uzturvērtības marķējumu vēlas sniegt brīvprātīgi, tad no 2014.gada 13.decembra uzturvērtības marķējumā obligāti jānorāda šāda informācija:...

Jaunie kases aparāti ir drauds Latvijas vidējo un mazo uzņēmumu pastāvēšanai, konkurētspējai, rentabilitātei un attīstībai, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA). Vienlaikus paraugs tam, kā administratīvais aparāts nerēķinās ar reālās dzīves īstenību, tas ir kā valsts "uzbrukums" mazajiem un mikro uzņēmējiem. Jau iepriekš ļoti īsā laika posmā (2013./2014.gada mijā) komersanti bija spiesti uzņēmumos investēt un plānot papildus izmaksām ievērojamus līdzekļus - tas saistījās gan ar pāreju uz eiro, gan prasībām par obligātās videonovērošanas ieviešanu. Nākamajā gadā vēl komercdarbības izmaksas būtiski pieaugs saistībā ar minimālās algas palielināšanu un elektrības tarifu paaugstināšanu. Tam visam vēl klāt pēdējais piliens uzņēmēju iznīcināšanai - plānojamās investīcijas 2015.gadā kases aparātu nomaiņai un pilnveidošanai. Pie tam šīs izmaksas nav vēl skaidri aprēķināmas. Jaunie kases aparāti jāuzstāda visās tirdzniecības vietās, pat tik mazās, kur pircēju skaits stundā svārstās no viena (nepārtikas preces) līdz 10 (pārtikas preces). Kases aparātu iegādes izmaksas ir nesamērīgi augstas. Pat pēc Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) optimistiskajiem datiem...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi tirgus uzraudzību, kuras ietvaros pārbaudīja, kā naudas sodu nomaksu veic uzņēmumi, kas 2009. gadā tika sodīti par iesaistīšanos sadzīves elektropreču cenu kartelī. Uzraudzībā gūtās atziņas, kā arī saistītā tiesu prakse ļauj secināt, ka pārkāpēji nevar izvairīties no naudas soda nomaksas, likvidējoties un turpinot to pašu komercdarbību jaunu uzņēmumu veidolā. Uzraudzības gaitas un secinājumu apraksts (.pdf) Vairumā gadījumu pēc KP lēmuma stāšanās galīgā spēkā (parasti – pēc tiesvedības) uzņēmumi naudas sodu nomaksā. Ja uzņēmums tiek atzīts par maksātnespējīgu, KP piesaka kreditora prasījumu. Savukārt, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka uzņēmuma aktīvi nodoti citām juridiskām personām, lai izvairītos no naudas soda nomaksas, KP vēršas ar soda piedziņas prasību pret to uzņēmumu, kas šos aktīvus un saistības ir pārņēmis. Tas jo īpaši jāņem vērā uzņēmumiem, kas plāno citu uzņēmumu iegādi. Pircēja pienākums ir pārbaudīt, vai pārņemamais uzņēmums nav bijis iesaistīts konkurences tiesību pārkāpumā. Pārņemot uzņēmumu vai tā aktīvus un pastāvot ekonomiskai...

Cilvēka tiesības uz tīru un labvēlīgu, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt smēķēšanas izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju interesēm smēķēt. To nosaka Saeimā ceturtdien, 30.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu", kas reglamentē tabakas izstrādājumu tirdzniecību, reklāmu un lietošanu. Līdztekus deputāti ir atbalstījuši virkni stingrāku smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumu. Saeima papildinājusi likuma mērķi, nostiprinot tajā vispārēju principu, ka smēķēšana citas personas klātbūtnē ir aizliegta, ja cita persona pret to iebilst. Komisijā atbalstīta arī jauna smēķēšanas definīcija, ietverot tajā elektronisko cigarešu smēķēšanu. Tādējādi smēķēšanas ierobežojumi attieksies arī uz elektroniskajām cigaretēm, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likumprojekts paredz virkni jaunu smēķēšanas ierobežojumu. Smēķēšanas aizliegums tiks attiecināts arī uz ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju, ieslodzījuma vietu lietošanā esošām teritorijām, kā arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja...