TIRDZNIECĪBA

No 1. augusta mainījies alkoholisko dzērienu (tajā skaitā alus) tirdzniecības laiks darbības vietās, kur alkoholiskie dzērieni (tajā skaitā alus) tiek realizēti promnešanai (piemēram, veikalos). Alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiki no 2025. gada 1. augusta: pirmdiena–sestdiena: no plkst. 10.00 līdz 20.00 svētdiena: no plkst. 10.00 līdz 18.00 Ārpus šiem norādītajiem laikiem alkoholisko dzērienu tirdzniecība promnešanai būs aizliegta neatkarīgi no uzņēmumam izsniegtajā licencē norādītā darba laika. Kad jāpārreģistrē licences? Ja uzņēmumam izsniegtajā licencē alkoholisko dzērienu vai alus mazumtirdzniecībai (licences sērija MT, AM) norādītais darba laiks darbības vietai, kurā atļauta alkoholisko dzērienu realizācija promnešanai (RP), ir ārpus no 2025. gada 1. augusta atļautā alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika, līdz 2025. gada 31. decembrim jāiesniedz iesniegums licences pārreģistrācijai. Iesniegums jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) (sadaļā “Dokumenti” – “Izveidot jaunu dokumentu” – “Akcīzes preču licenču un sertifikātu iesniegumi” jāizvēlas licences veids – “Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai (MT)” un iesnieguma veids – “Pārreģistrācija”), norādot jauno atļauto alkoholisko...

Starpinstitūciju saskaņošanai līdz 8. augustam nodots Ekonomikas ministrijas izstrādātais noteikumu "Pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumi cenu izsekojamībai un monitoringam" projekts. Noteikumi izstrādāti atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.2 panta piektajai daļai, kura paredz deleģējumu ministru kabinetam noteikt: iesniedzamo informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču cenu monitoringam, kā arī informācijas aprites, pieprasīšanas, nodošanas un uzglabāšanas kārtību un pamata pārtikas preču sarakstā (pārtikas preču grozā) iekļaujamās preču grupas un preces, ietverot šajā sarakstā pieejamos un bieži patērētos produktus, kas nepieciešami ikdienas uzturvielu uzņemšanai. Atbilstoši Eurostat datiem, Latvijas iedzīvotājiem cenu slogs pārtikai ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES). Pārtikas cenu līmenis Latvijā ir par 6% augstāks nekā vidēji ES, savukārt ienākumi – 60% no ES vidējā rādītāja, teikts noteikumu projekta anotācijā. Pārtikas preču cenas Latvijā pēdējo gadu laikā pārsniedza vairāku augsto ienākumu valstu līmeni, piemēram, Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes cenu līmeni. Veicinās konkurenci starp tirgotājiem Lai veicinātu...

No šā gada 1. augusta spēkā stājušsies grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas noteiks būtiskus ierobežojumus alkoholisko dzērienu reklāmai. Ierobežojumu mērķis - mazināt alkoholisko dzērienu patēriņu un ierobežot reklāmas ietekmi uz pircējiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir sagatavojis informatīvu materiālu par PTAC kompetencē esošajām tēmām. Materiālā ietvertas arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas tiks papildinātas un aktualizētas. Galvenās izmaiņas Cenu un atlaižu reklāma būs atļauta tikai ražotāja telpās Alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu turpmāk drīkstēs izvietot tikai ražotāja tirdzniecības vietās (piemēram, vīna darītavās, alus brūžos). Visās citās mazumtirdzniecības vietās – veikalos, internetā un mobilajās lietotnēs – cenu un atlaižu reklāma būs aizliegta. Jāņem vērā, ka, piemēram, informāciju par alkoholisko dzērienu cenām un atlaidēm tīmekļvietnēs un tiešsaistē drīkst izvietot tikai interneta veikalos pie konkrētā alkoholiskā dzēriena pirms tā iegādes, izpildot patērētāja informēšanas pienākumu pirms preces iegādes. Aizliegti tirdzniecības veicināšanas pasākumi Veikalos un interneta veikalos aizliegts organizēt...

No 2025. gada 15. augusta papīra formāta Savienības preču muitas statusa apliecinājuma dokuments – kuģošanas sabiedrības manifests – tiks aizstāts ar muitas preču manifestu (Customs Goods Manifest, CGM), informē Valsts ieņēmumu dienests. CGM būs jāiesniedz muitas iestādei Savienības preču muitas statusa apliecinājuma sistēmā PoUS (Proof of Union Status). Muitas iestāde CGM papīra formātā nepieņems, un tas netiks apstiprināts ar MKP zīmogu. Lai saņemtu lietotāja tiesības PoUS izmantošanai, personai (pieteikuma iesniedzējam) EDS jāiesniedz iesniegums par Eiropas informācijas sistēmu lietotāju saraksta noteikšanu, atzīmējot tajā darbam nepieciešamo informācijas sistēmu. Iesniegums par Eiropas informācijas sistēmu lietotāju saraksta noteikšanu Tās kuģošanas sabiedrības, kurām ir kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm izsniegta atzītā izdevēja atļauja, var nenoformēt CGM elektroniski PoUS, turpinot pierādīt preču Savienības statusu ar uzņēmuma paša sagatavotu un apstiprinātu kravas manifestu Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), līdz brīdim, kad tehniski tiks nodrošināta šo manifestu datu pārsūtīšana no SKLOIS uz PoUS.

No pirmdienas, 2. jūnija, iesniedzot importa deklarāciju par akcīzes precēm, kuras paredzēts uzglabāt akcīzes preču noliktavās, deklarācijas un e-AD dati tiek automātiski pārbaudīti un salīdzināti gan AIS, gan Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmā (EMCS), informē Valsts ieņēmumu dienests. Deklarējot akcīzes preces, importa deklarācijas sadaļā “Dokumenti” līdz šim izmantoto kodu “0465” vairs nevar norādīt. Tā vietā ir jānorāda viens no šiem pavaddokumentu veidiem: C651 - Regulas (ES) 2022/1636 3. pantā minētais elektroniskais administratīvais dokuments (e-AD) C658 - Regulas (ES) 2022/1636 9. panta 1. punktā minētais alternatīvais dokuments akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā. Otrs papildinājums sistēmā ir tehniskais risinājums, kas nodrošina iespēju iegūt importa deklarācijas izdruku. Tā ir pieejama, atverot konkrēto deklarāciju un nospiežot pogu . Atbilstoši Savienības Muitas kodeksa 6. pantam, visa informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem un muitu notiek tikai elektroniski. Tas nozīmē, ka izdrukai ir informatīvs raksturs, tai nav juridiska spēka. Vēl viens AIS papildinājumu kopums ir saistīts ar...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka no šī gada 20. jūnija stāsies spēkā jaunas energomarķējuma prasības mobilajiem tālruņiem, viedtālruņiem un planšetēm. Šīs prasības palīdzēs patērētājiem vieglāk salīdzināt ierīces pēc to energoefektivitātes, izturības un remontējamības. Kur būs jāatrodas energomarķējumam? Veikalā: pie preces – redzamā vietā, nepārprotami sasaistāms ar konkrēto modeli. Interneta veikalā: energomarķējumam un datu lapai jābūt redzamiem cenas tuvumā. Reklāmās un tehniskajos materiālos: jānorāda ierīces energoefektivitātes klase un klašu diapazons. Par ko informēs energomarķējums? Energomarķējums sniegs informāciju par: baterijas izturību vienā ciklā – cik ilgi ierīce darbojas ar vienu pilnu uzlādi; kritienizturības klasi – ierīces fizisko izturību pret triecieniem; remontējamības klasi – cik viegli ierīci var salabot, tostarp pieejamās rezerves daļas un nepieciešamos instrumentus; baterijas ciklisko izturību – cik daudz uzlādes ciklu baterija spēj izturēt, līdz tās kapacitāte samazinās līdz 80%; korpusa aizsargātības pakāpi (IP kodu) – aizsardzību pret mitrumu un putekļiem. Pārejas periods nav paredzēts: jaunās...

Līdz 8. aprīlim tiek rīkota sabiedriskā apspriešana Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajam noteikumu projektam "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas"". Grozījumi noteikumos ir sagatavoti, lai paredzētu iespēju ziņojošās platformas operatoriem izmantot Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai ES izstrādāto identifikācijas pakalpojumu, vācot un nosūtot mazāku pārdevēju identificējošo informācijas apjomu, jo šī informācija būs pieejama, izmantojot identifikācijas pakalpojumu. Iniciatīva ir saistīta ar nepieciešamību pārņemt Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC8), jo arī šajā direktīvā tika vienkāršota ziņojošo platformu operatoru izslēgšanas procedūra no Eiropas Komisijas izveidotā centrālā reģistra. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, pašreiz MK 2023. gada 7. marta noteikumi Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas" paredz vispārēju iespēju ziņojošajam platformas operatoram nevākt informāciju par pārdevēja galveno...

Kā informē Francijas muitas dienests, turpinot attīstīt un modernizēt viedo robežu (Smart Border) starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, no 2025. gada 1. aprīļa tiks ieviests jauns pakalpojums – Obligātā loģistikas aploksne (Enveloppe Logistique Obligatoire – ELO). Tas izstrādāts, lai atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām papildinātu informācijas sistēmu SI Brexit. Ar ELO tiks aizstāta pašlaik izmantojamā Loģistikas aploksne (Logistics envelope). ELO būs pieejama no šī gada 1. aprīļa, bet no 2025. gada 1. septembra ELO būs jāizmanto obligāti. Visi uzņēmēji, kuri veic kravu pārvadājumus, šķērsojot Francijas – Apvienotās Karalistes robežu (abos virzienos), aicināti gatavoties gaidāmajām izmaiņām. ELO būs jāizmanto gan preces eksportējot un importējot, gan pārvietojot tranzītā caur Franciju starp Eiropas Savienības muitas teritoriju un Apvienoto Karalisti. ELO izmantošana attieksies arī uz kravas transportlīdzekļiem bez kravas. Uzņēmējiem, saskaņojot ar kravas loģistikas ķēdes partneriem (deklarētājiem, pārvadātājiem), jāvienojas par ELO pārvaldnieku, kurš būs atbildīgs par visu nepieciešamo datu apkopošanu no piegādes ķēdes dalībniekiem un...

Kāpēc muitas iestādes pieprasa datus par precēm, kuras no Ķīnas tiek nogādātas Eiropas Savienībā vai pārvietotas tās muitas teritorijā preču tālākai tirdzniecībai “Amazon” u.c. tālpārdošanas platformās? Muitas dienesti veic pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt Savienību pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, nodrošināt Savienības iedzīvotāju drošumu, novērst intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Muitas kontrole galvenokārt balstās uz riska analīzi, un pamatojoties uz valsts un Savienības līmenī noteiktiem kritērijiem. Risku identificēšanai un novērtēšanai tiek izmantotas elektroniskās datu sistēmas. Automatizētu risku analīzi iespējams veikt, ja muitas rīcībā ir visi nepieciešamie un elektroniski iesniegtie dati par precēm un to saņēmējiem. Automatizēta riska analīze un muitas iestāžu pieņemtie lēmumi par kontroles veikšanu balstās uz deklarācijas datiem un faktisko informāciju par precēm un pārvadājumu. Tādējādi ir svarīgi nodrošināt precīzu datu norādīšanu muitas deklarācijā. Jāņem vērā, ka precīzu datu norādīšana muitas un kopsavilkuma deklarācijās tieši ietekmē nepieciešamo muitas kontroles darbību izpildi un būtiski samazina robežšķērsošanas formalitāšu izpildes laiku. Vai par...

Tuvojoties Ziemassvētkiem, aktuāls kļūst dāvanu iegādes jautājums, un patērētāji mēdz meklēt maciņam draudzīgākus risinājumus. Tomēr nereti tās var izrādīties nedrošas, viltotas preces, kas, lai arī iegādātas un apmaksātas, var nenonākt līdz dāvanu maisam. Tāpēc Patentu valde, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde aicina iepirkties pārbaudītās e-komercijas vietnēs, tādējādi parūpējoties, lai dāvanas nonāk zem Ziemassvētku eglītes. Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumu datiem, galvenās valstis, no kurām Eiropas Savienībā (ES) tiek importētas viltotas preces, ir Ķīna, Turcija, Indija, kā arī citas Āzijas reģiona valstis. Viltotas un drošības prasībām neatbilstošas preces tiek pasūtītas caur populārām e-komercijas platformām, kas piedāvā Āzijas reģionā ražotas preces. Tāpat pētījumi liecina, ka ES viltotas preces apzināti iegādājas vidēji 34% iedzīvotāju, un 5% no tiem šādi rīkojas regulāri, Latvijā viltotu preču iegāde vispopulārākā ir 18 līdz 24 gadus vecu jauniešu vidū – teju 50% šīs sabiedrības grupas to dara apzināti. Iegādājoties viltotas...

Eiropas Savienības (ES) Padome 19. novembrī pieņēma regulu, ar ko slēdz Eiropas strīdu izšķiršanas tiešsaistē platformu (SIT platformu) un atceļ ar to saistītos pienākumus pārvaldes iestādēm un tiešsaistes uzņēmumiem. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Padome uzskata, ka esošās SIT platformas snieguma līmenis neattaisno publiskās un privātās izmaksas, kas nepieciešamas tās uzturēšanai. Pēc tam, kad Padome savu nostāju būs pieņēmusi pirmajā lasījumā, par tekstu būs vēlreiz jābalso Parlamenta plenārsēdē otrajā lasījumā. Ja tiesību aktā netiks veikti grozījumi, tas tiks pieņemts. Kad regulu būs parakstījusi Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Padomes priekšsēdētājs, tā tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas. Jebkurās komerciālās attiecībās tirgotājiem un patērētājiem var rasties strīdi, kas jāatrisina (piemēram, ja produkts netiek piegādāts laikus vai labā stāvoklī, vai, ja patērētājs nav samaksājis pilnu pirkuma cenu). Līdz ar iepirkšanās tiešsaistē attīstību ir ievērojami palielinājies strīdu skaits. Strīda izšķiršana tiesā var būt ilgstoša un ietver advokātu iesaistīšanos un procedurālās...

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un patlaban saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas paredz novērst pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū. Likuma grozījumi arī līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās. Tāpat ar tiem cer novērst lauksaimniecības un pārtikas preču tirgotāju līdz šim piemērotos atšķirīgos sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm. Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, aizliegumu vienpusēji piemērot sankcijas un maksimālā sankciju apmēra noteikšanu, ekonomiskā pamatojuma noteikšanu apjoma atlaides piemērošanai, aizliegumu mazumtirgotājam pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja loģistikas maksājumus, norēķinu termiņa pārskatīšanu par piegādātajiem svaigiem dārzeņiem un ogām,...

Latvijā internetu 2024. gadā lieto praktiski visos uzņēmumos1 (100%), un šis rādītājs ir nemainīgs jau piekto gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos. Aptauja, lai iegūtu kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu informāciju par IKT lietošanu un e–komercijas attīstību uzņēmumos ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, tika veikta 2024. gada sākumā ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Fiksēto internetu lieto 81,5% uzņēmumu, tai skaitā – 98,2% lielo, 89% – vidējo un 79,7% – mazo uzņēmumu2. Darba vajadzībām internetu lieto 61,9% no visiem uzņēmumu darbiniekiem, un tas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Portatīvās ierīces, kas ļauj lietot mobilo interneta tīklu darba vajadzībām, nodrošina 91,1% uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugums ir par 3 procentpunktiem. Lielo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir 99,1%, vidējo – 94,8%, bet mazo – 90,1%. Gandrīz piektā daļa jeb 18% uzņēmumu nodarbina savus IKT speciālistus, tai skaitā 82,4%...

Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā atbilstoši Preču zīmju likumam tika aizsargātas ne tikai reģistrētas, bet arī nereģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), nepieciešamas mainīt Latvijas ĢIN aizsardzības sistēmu, turpmāk paredzot aizsardzību tikai reģistrētām ĢIN, norādīts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā „Par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēmas izveidi Latvijā”. Šādu reģistrāciju paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2411 (2023. gada 18. oktobris) par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753 (turpmāk - ĢIN Regula). Līdz 14. novembrim turpināsies šī ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Tas nozīmē, ka turpmāk, lai varētu lietot ĢIN norādes un simbolus, būs jāreģistrē konkrētie produkti vai pakalpojumi, nodrošinot vienotu reģistrēšanas un uzraudzības sistēmu kā lauksaimniecības, tā arī nelauksaimniecības produktiem. Attiecīgo ĢIN simboliku varēs uzmantot tikai par tiem pakalpojumiem un produktiem, kuriem būs bijusi veikta atbilstoša kritēriju pārbaude un tie būs ieguvuši tiesības būt reģistrētiem. Atbilstoši...

Zemkopības ministrija (ZM) atgādina, ka atbilstoši Saeimas dotajam pilnvarojumam valdība ir atbalstījusi ZM izstrādātos Ministru kabineta (MK) 2024. gada 13. augusta noteikumu Nr. 542 “Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts”, kas stājušies spēkā 1. septembrī. ZM ir sagatavojusi Vadlīnijas par ražotājvalsts norādēm pārtikai jauno noteikumu piemērošanai. Vadlīniju pirmajā daļā ir sniegta skaidrojoša informācija par MK noteikumiem un par pārtikas produktu pieejamo informāciju saistībā ar MK noteikumos noteikto prasību piemērošanu, savukārt otrajā daļā ir sniegti piemēri ar pārtikas produktu marķējumu paraugiem un skaidrots, kā tajos var identificēt ražotājvalsti. Noteikumi attiecas ne vien uz mazumtirdzniecības vietām - veikaliem, bet arī uz izbraukuma tirdzniecību, ielu tirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un pārtikas automātiem. Vadlīnijās skaidrots, ka mazumtirdzniecības vietā patērētājam piedāvātajam galaproduktam var būt tikai viena valsts, kurā tas ir ražots. Noteikumu izpratnē marķējumā, pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā mazumtirdzniecības uzņēmumam sniegtajā informācijā par pārtikas produktu norādītā informācija, piemēram, "… Eiropas...