TIRDZNIECĪBA

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka no šī gada 20. jūnija stāsies spēkā jaunas energomarķējuma prasības mobilajiem tālruņiem, viedtālruņiem un planšetēm. Šīs prasības palīdzēs patērētājiem vieglāk salīdzināt ierīces pēc to energoefektivitātes, izturības un remontējamības. Kur būs jāatrodas energomarķējumam? Veikalā: pie preces – redzamā vietā, nepārprotami sasaistāms ar konkrēto modeli. Interneta veikalā: energomarķējumam un datu lapai jābūt redzamiem cenas tuvumā. Reklāmās un tehniskajos materiālos: jānorāda ierīces energoefektivitātes klase un klašu diapazons. Par ko informēs energomarķējums? Energomarķējums sniegs informāciju par: baterijas izturību vienā ciklā – cik ilgi ierīce darbojas ar vienu pilnu uzlādi; kritienizturības klasi – ierīces fizisko izturību pret triecieniem; remontējamības klasi – cik viegli ierīci var salabot, tostarp pieejamās rezerves daļas un nepieciešamos instrumentus; baterijas ciklisko izturību – cik daudz uzlādes ciklu baterija spēj izturēt, līdz tās kapacitāte samazinās līdz 80%; korpusa aizsargātības pakāpi (IP kodu) – aizsardzību pret mitrumu un putekļiem. Pārejas periods nav paredzēts: jaunās...

Līdz 8. aprīlim tiek rīkota sabiedriskā apspriešana Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajam noteikumu projektam "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas"". Grozījumi noteikumos ir sagatavoti, lai paredzētu iespēju ziņojošās platformas operatoriem izmantot Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai ES izstrādāto identifikācijas pakalpojumu, vācot un nosūtot mazāku pārdevēju identificējošo informācijas apjomu, jo šī informācija būs pieejama, izmantojot identifikācijas pakalpojumu. Iniciatīva ir saistīta ar nepieciešamību pārņemt Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC8), jo arī šajā direktīvā tika vienkāršota ziņojošo platformu operatoru izslēgšanas procedūra no Eiropas Komisijas izveidotā centrālā reģistra. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, pašreiz MK 2023. gada 7. marta noteikumi Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas" paredz vispārēju iespēju ziņojošajam platformas operatoram nevākt informāciju par pārdevēja galveno...

Kā informē Francijas muitas dienests, turpinot attīstīt un modernizēt viedo robežu (Smart Border) starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, no 2025. gada 1. aprīļa tiks ieviests jauns pakalpojums – Obligātā loģistikas aploksne (Enveloppe Logistique Obligatoire – ELO). Tas izstrādāts, lai atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām papildinātu informācijas sistēmu SI Brexit. Ar ELO tiks aizstāta pašlaik izmantojamā Loģistikas aploksne (Logistics envelope). ELO būs pieejama no šī gada 1. aprīļa, bet no 2025. gada 1. septembra ELO būs jāizmanto obligāti. Visi uzņēmēji, kuri veic kravu pārvadājumus, šķērsojot Francijas – Apvienotās Karalistes robežu (abos virzienos), aicināti gatavoties gaidāmajām izmaiņām. ELO būs jāizmanto gan preces eksportējot un importējot, gan pārvietojot tranzītā caur Franciju starp Eiropas Savienības muitas teritoriju un Apvienoto Karalisti. ELO izmantošana attieksies arī uz kravas transportlīdzekļiem bez kravas. Uzņēmējiem, saskaņojot ar kravas loģistikas ķēdes partneriem (deklarētājiem, pārvadātājiem), jāvienojas par ELO pārvaldnieku, kurš būs atbildīgs par visu nepieciešamo datu apkopošanu no piegādes ķēdes dalībniekiem un...

Kāpēc muitas iestādes pieprasa datus par precēm, kuras no Ķīnas tiek nogādātas Eiropas Savienībā vai pārvietotas tās muitas teritorijā preču tālākai tirdzniecībai “Amazon” u.c. tālpārdošanas platformās? Muitas dienesti veic pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt Savienību pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, nodrošināt Savienības iedzīvotāju drošumu, novērst intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Muitas kontrole galvenokārt balstās uz riska analīzi, un pamatojoties uz valsts un Savienības līmenī noteiktiem kritērijiem. Risku identificēšanai un novērtēšanai tiek izmantotas elektroniskās datu sistēmas. Automatizētu risku analīzi iespējams veikt, ja muitas rīcībā ir visi nepieciešamie un elektroniski iesniegtie dati par precēm un to saņēmējiem. Automatizēta riska analīze un muitas iestāžu pieņemtie lēmumi par kontroles veikšanu balstās uz deklarācijas datiem un faktisko informāciju par precēm un pārvadājumu. Tādējādi ir svarīgi nodrošināt precīzu datu norādīšanu muitas deklarācijā. Jāņem vērā, ka precīzu datu norādīšana muitas un kopsavilkuma deklarācijās tieši ietekmē nepieciešamo muitas kontroles darbību izpildi un būtiski samazina robežšķērsošanas formalitāšu izpildes laiku. Vai par...

Tuvojoties Ziemassvētkiem, aktuāls kļūst dāvanu iegādes jautājums, un patērētāji mēdz meklēt maciņam draudzīgākus risinājumus. Tomēr nereti tās var izrādīties nedrošas, viltotas preces, kas, lai arī iegādātas un apmaksātas, var nenonākt līdz dāvanu maisam. Tāpēc Patentu valde, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde aicina iepirkties pārbaudītās e-komercijas vietnēs, tādējādi parūpējoties, lai dāvanas nonāk zem Ziemassvētku eglītes. Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumu datiem, galvenās valstis, no kurām Eiropas Savienībā (ES) tiek importētas viltotas preces, ir Ķīna, Turcija, Indija, kā arī citas Āzijas reģiona valstis. Viltotas un drošības prasībām neatbilstošas preces tiek pasūtītas caur populārām e-komercijas platformām, kas piedāvā Āzijas reģionā ražotas preces. Tāpat pētījumi liecina, ka ES viltotas preces apzināti iegādājas vidēji 34% iedzīvotāju, un 5% no tiem šādi rīkojas regulāri, Latvijā viltotu preču iegāde vispopulārākā ir 18 līdz 24 gadus vecu jauniešu vidū – teju 50% šīs sabiedrības grupas to dara apzināti. Iegādājoties viltotas...

Eiropas Savienības (ES) Padome 19. novembrī pieņēma regulu, ar ko slēdz Eiropas strīdu izšķiršanas tiešsaistē platformu (SIT platformu) un atceļ ar to saistītos pienākumus pārvaldes iestādēm un tiešsaistes uzņēmumiem. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Padome uzskata, ka esošās SIT platformas snieguma līmenis neattaisno publiskās un privātās izmaksas, kas nepieciešamas tās uzturēšanai. Pēc tam, kad Padome savu nostāju būs pieņēmusi pirmajā lasījumā, par tekstu būs vēlreiz jābalso Parlamenta plenārsēdē otrajā lasījumā. Ja tiesību aktā netiks veikti grozījumi, tas tiks pieņemts. Kad regulu būs parakstījusi Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Padomes priekšsēdētājs, tā tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas. Jebkurās komerciālās attiecībās tirgotājiem un patērētājiem var rasties strīdi, kas jāatrisina (piemēram, ja produkts netiek piegādāts laikus vai labā stāvoklī, vai, ja patērētājs nav samaksājis pilnu pirkuma cenu). Līdz ar iepirkšanās tiešsaistē attīstību ir ievērojami palielinājies strīdu skaits. Strīda izšķiršana tiesā var būt ilgstoša un ietver advokātu iesaistīšanos un procedurālās...

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un patlaban saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas paredz novērst pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū. Likuma grozījumi arī līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās. Tāpat ar tiem cer novērst lauksaimniecības un pārtikas preču tirgotāju līdz šim piemērotos atšķirīgos sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm. Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, aizliegumu vienpusēji piemērot sankcijas un maksimālā sankciju apmēra noteikšanu, ekonomiskā pamatojuma noteikšanu apjoma atlaides piemērošanai, aizliegumu mazumtirgotājam pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja loģistikas maksājumus, norēķinu termiņa pārskatīšanu par piegādātajiem svaigiem dārzeņiem un ogām,...

Latvijā internetu 2024. gadā lieto praktiski visos uzņēmumos1 (100%), un šis rādītājs ir nemainīgs jau piekto gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos. Aptauja, lai iegūtu kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu informāciju par IKT lietošanu un e–komercijas attīstību uzņēmumos ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, tika veikta 2024. gada sākumā ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Fiksēto internetu lieto 81,5% uzņēmumu, tai skaitā – 98,2% lielo, 89% – vidējo un 79,7% – mazo uzņēmumu2. Darba vajadzībām internetu lieto 61,9% no visiem uzņēmumu darbiniekiem, un tas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Portatīvās ierīces, kas ļauj lietot mobilo interneta tīklu darba vajadzībām, nodrošina 91,1% uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugums ir par 3 procentpunktiem. Lielo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir 99,1%, vidējo – 94,8%, bet mazo – 90,1%. Gandrīz piektā daļa jeb 18% uzņēmumu nodarbina savus IKT speciālistus, tai skaitā 82,4%...

Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā atbilstoši Preču zīmju likumam tika aizsargātas ne tikai reģistrētas, bet arī nereģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), nepieciešamas mainīt Latvijas ĢIN aizsardzības sistēmu, turpmāk paredzot aizsardzību tikai reģistrētām ĢIN, norādīts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā „Par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēmas izveidi Latvijā”. Šādu reģistrāciju paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2411 (2023. gada 18. oktobris) par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753 (turpmāk - ĢIN Regula). Līdz 14. novembrim turpināsies šī ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Tas nozīmē, ka turpmāk, lai varētu lietot ĢIN norādes un simbolus, būs jāreģistrē konkrētie produkti vai pakalpojumi, nodrošinot vienotu reģistrēšanas un uzraudzības sistēmu kā lauksaimniecības, tā arī nelauksaimniecības produktiem. Attiecīgo ĢIN simboliku varēs uzmantot tikai par tiem pakalpojumiem un produktiem, kuriem būs bijusi veikta atbilstoša kritēriju pārbaude un tie būs ieguvuši tiesības būt reģistrētiem. Atbilstoši...

Zemkopības ministrija (ZM) atgādina, ka atbilstoši Saeimas dotajam pilnvarojumam valdība ir atbalstījusi ZM izstrādātos Ministru kabineta (MK) 2024. gada 13. augusta noteikumu Nr. 542 “Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts”, kas stājušies spēkā 1. septembrī. ZM ir sagatavojusi Vadlīnijas par ražotājvalsts norādēm pārtikai jauno noteikumu piemērošanai. Vadlīniju pirmajā daļā ir sniegta skaidrojoša informācija par MK noteikumiem un par pārtikas produktu pieejamo informāciju saistībā ar MK noteikumos noteikto prasību piemērošanu, savukārt otrajā daļā ir sniegti piemēri ar pārtikas produktu marķējumu paraugiem un skaidrots, kā tajos var identificēt ražotājvalsti. Noteikumi attiecas ne vien uz mazumtirdzniecības vietām - veikaliem, bet arī uz izbraukuma tirdzniecību, ielu tirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un pārtikas automātiem. Vadlīnijās skaidrots, ka mazumtirdzniecības vietā patērētājam piedāvātajam galaproduktam var būt tikai viena valsts, kurā tas ir ražots. Noteikumu izpratnē marķējumā, pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā mazumtirdzniecības uzņēmumam sniegtajā informācijā par pārtikas produktu norādītā informācija, piemēram, "… Eiropas...

Rīgas dome 28. jūnijā ir pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus Nr. RD-24-286-sn "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība", kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā un paredz vienkāršotu tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību un atļauju izsniegšanu, precizētus darba laikus āra kafejnīcām, regulējumu par skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu un vairākkārt lietojamu dzērienu glāžu sistēmas ieviešanu. Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos saglabāta līdzšinējā saistošo noteikumu ’’Par kārtību kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība’’ redakcija (spēku zaudēja 2024. gada 1. jūlijā), papildus ietverot dažus būtiskus jaunumus. Kā viens no jaunumiem turpmāk paredz vienas pieturas principu dokumentu iesniegšanai pašvaldībā, attiecīgi, visu nepieciešamo dokumentāciju iesniedzot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Līdz ar jauno saistošo noteikumu stāšanos spēkā, RAIC būs iespējams iesniegt arī atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Pārējiem ielu tirdzniecības veidiem šāda principa ievērošana ir ieviesta jau iepriekš. Precizēti arī nosacījumi atļauju saņemšanai atvieglotā kārtībā ielu tirdzniecībai jau reģistrētajās tirdzniecības...

Lai maksimāli efektīvi ieviestu Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju noteiktās sankcijas un mazinātu iespējas tās apiet, Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm reģionā iestājās par Krievijas un Baltkrievijas sankciju salāgošanu. A. Lukašenko režīms Baltkrievijā jau vairākus gadus vairo nestabilitāti visā reģionā, īstenojot hibrīdaktivitātes uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, veicot citu valstu lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, kā arī atbalstot Krievijas agresijas karu Ukrainā. Tāpat Baltkrievijā veikti masveida brutāli cilvēktiesību pārkāpumi, notiek režīma represijas pret politiskajiem oponentiem un pilsonisko sabiedrību, un Baltkrievijas cietumos ir ap 1400 politieslodzīto. Baltkrievija līdz šim tika plaši izmantota, lai apietu pret Krieviju noteiktās ES sankcijas, palīdzot Krievijai caur Baltkrieviju turpināt sankcionēto preču ievešanu. Apejot ES sankcijas, caur Baltkrieviju vieglās automašīnas no ES tika ievestas Krievijā, un izvestas no Krievijas uz Eiropu. Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī, lai novērstu iespējas apiet sankcijas, Latvija un citas ES...

Turpinoties vasaras koncertu, svētku, dažādu sporta un kultūras pasākumu sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina – restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē VID, ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence). Kā reģistrēt izbraukuma tirdzniecību? Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir ērti un ātri izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Reģistri” – “Struktūrvienības”, nospiežot uz “Pievienot struktūrvienību” un izvēloties struktūrvienības veidu “Izbraukuma pakalpojums”. Struktūrvienības reģistrācija Kā strādāt ar kases aparātu izbraukumā? Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks. Īslaicīgi, līdz 5 darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID...

Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 17. aprīlī trešajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz pārtikas tirdzniecības vietās norādīt pārtikas produktu ražošanas valsti. Saeimā 25.aprīlī likumprojekts pieņemts trešajā – galīgajā – lasījumā . Plānots, ka produkta ražošanas valsti varēs norādīt rakstveidā vai ar attiecīgās valsts karoga attēlu. Ja pārtikas produkts būs ražots Krievijā vai Baltkrievijā, informācija būs norādāma tikai rakstveidā. Ministru kabinets noteiks kritērijus valsts, kurā ražots produkts, identificēšanai, prasības norāžu noformēšanai un izvietošanai. Tāpat paredzēts noteikt izņēmumus, kad norāžu izvietošana nav obligāta. Iecerēts, ka jaunās prasības būs spēkā no 1. septembra. Par produkta ražošanas valsts nenorādīšanu pārtikas tirdzniecības vietā varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai līdz 50 naudas soda vienībām (250 eiro), savukārt juridiskajai personai līdz 200 naudas soda vienībām (1000 eiro), paredz grozījumi. Iecerētie grozījumi ļaus vieglāk atšķirt vietējos ražojumus un ērti...

Atbilstoši izmaiņām Latvijas Republikas tiesību aktos, no 2024. gada 8. marta aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas augļus, dārzeņus, graudaugus un lopbarības produktus, tiem piemērojot noteiktas muitas procedūras. Aizliegums attiecas arī uz attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ievešanu no citām trešajām valstīm. Ar ievešanu (importēšanu) Latvijā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma izpratnē saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu izlaišanu šādās muitas procedūrās: 1) laišana brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa; 2) ievešanu pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt; 3) ievešanu galapatēriņam. Uz citām muitas procedūrām piemēram, tranzītu, uzglabāšanu brīvajās zonās vai muitas noliktavās, aizliegums neattiecas. Ievešanas aizliegums attiecas gan uz uzņēmumiem, kas importē noteikto preču kravas, gan privātpersonām – ceļotājiem un kravas autotransporta vadītājiem, kuri preces pārvieto personīgajā bagāžā personiskajam patēriņam, kā arī personām, kas saņem pasta vai kurjerpasta sūtījumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada...