TIRDZNIECĪBA

Lai uzlabotu pastāvošo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu, Ministru kabineta 24. marta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie likumprojekti - Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums, kas paredz jauna patērētāju strīdu risināšanas mehānisma izveidi un nosaka minimālās prasības privāto patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izveidei. Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos u.c.). Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumāparedz līdz 2016. gada 1. janvārim pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju (turpmāk Komisija), kas izskatītu patērētāja un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēja strīdus. Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus -...

Vienmērīgā ekonomikas izaugsme, kā arī patērētāju pārliecības pieaugums veicinājis labvēlīgākus apstākļus mazumtirdzniecības komercplatību segmentā. Kopējais brīvo platību īpatsvars tirdzniecības centros ir tikai 2,3%. Salīdzinot ar 2013.gadu, nomas maksas 2014.gadā nav būtiski mainījušās. Starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija Colliers International Latvia, savā jaunākajā gada pārskatā ir apkopojusi vidējās nomas maksas mēnesī, neskaitot papildu izdevumus, kas enkurnomniekiem tirdzniecības centros svārstās no 4 -11 eur./kv.m, 15 - 35 eur./kv.m vidējām tirdzniecības vienībām (150-350 kv.m.), un 30 - 55 eur./ kv.m mazākām tirdzniecības vienībām (līdz 100 kv.m.). Ielu mazumtirdzniecībā (street retail) nomas maksas mēnesī aktīvajā centrā svārstās no 20 - 40 eur./kv.m. , savukārt Vecrīgā 25- 50 eur./kv.m. 2014.gadā no tirdzniecības centru puses bija novērojams darbs pie attīstības plāniem. Viens no vadošajiem tirgus dalībniekiem - Linstow paziņoja par plāniem paplašināties esošajos tirdzniecības centros Alfa un Origo. Tirdzniecības centrā Alfa plānots paplašināt papildus 11 150 kv.m lielas iznomājamās platības, savukārt t/c Origo paplašināšanas plānos ietilpst daudzfunkcionāls komplekss...

Ceturtdien, 19. martā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Preču atpakaļizvešanas paziņojuma iesniegšanas kārtība", kas noteiks kārtību, kādā elektroniski jāpiesaka muitas noteikumos atzītu preču izmantošanu – preču atpakaļizvešanu un kārtību, kādā muitas iestādē iesniedzams preču atpakaļizvešanas paziņojums. Jaunie noteikumi aizstās līdzšinējos - Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumus Nr.129 „Muitas noteikumos atzītas preču izmantošanas – preču atpakaļizvešana – pieteikšanas kārtība”. Jauns regulējums nepieciešams, jo, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 15.janvāra lēmumam Nr.70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi un Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas Nr.2454/93 nosacījumiem, pakāpeniski tiek ieviestas jaunas muitas deklarēšanas sistēmas, kas nodrošinās muitas normatīvajos aktos noteikto deklarāciju un citu dokumentu iesniegšanu tikai elektroniski. Tiek elektronizēts arī preču atpakaļizvešanas paziņojums, kas tiks sagatavots un iesniegts VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. Šobrīd preču atpakaļizvešanas paziņojumu muitā jāiesniedz papīra veidā, bet, stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, papīra formātā to varēs iesniegt tikai tā dēvētajā "atkāpšanās režīmā" jeb tad, kad kaut kādu iemeslu...

Eiropas Savienības normatīvajā regulējumā noteiktā garantija ļauj patērētājiem pieprasīt divu gadu laikā no pirkuma izdarīšanas brīža preces remontu, preces maiņu vai, atsevišķos gadījumos, naudas atmaksu. Normatīvos aktos paredzētā garantija pārdevējiem ir obligāta, un tā ir jānodrošina patērētājiem bez papildus maksas. Neskatoties uz normatīvos aktos paredzēto garantiju, arvien populārāka kļūst komercgarantiju piedāvāšana par noteiktu papildus samaksu. Vai tā ir samaksātās naudas vērta? Vai tā piedāvā papildus priekšrocības jau normatīvajos aktos paredzētajai patērētāju aizsardzībai Eiropas Savienībā, Islandē un Norvēģijā? Eiropas Patērētāju centru tīkls veicis 342 pārbaudes 25 dalībvalstīs, pārskatījis 104 tiešsaistes mājaslapas, sazinājies ar 127 veikaliem un aptaujājis 543 patērētājus tiešsaistē. Rezultāti parāda, ka ne visas komercgarantijas piedāvā plašāku aizsardzību nekā to paredz ar likumu piešķirtā garantija, turklāt uz komercgarantijām tiek attiecināti virkne izņēmumu. Komercgarantija ir visnoderīgākā, ja tajā tiek ietverta negadījumu vai nepareizas lietošanas novēršana. 15.martā, Pasaules Patērētāju tiesību dienas ietvaros, Eiropas Patērētāju Centru tīkls publicēja ziņojumu par likumā noteiktās garantijas izmantošanas iespējām...

Starp Latvijas kompāniju SIA Global Gateway un Uzbekistānas Republikas Fergānas abgabala Tirgu asociāciju noslēgts līgums par kvotu piešķiršanu 45 milj. dolāru apmērā - dārzeņu un augļu eksportam no Uzbekistānas uz Eiropas Savienības un NVS valstīm. Līguma darbības un kvotas realizācijas termiņš - 2015.gads. Līgums ir apstiprināts Uzbekistānas Ārējo sakaru, investīciju un tirdzniecības ministrijā. "Latvija ir ieinteresēta aktīvākā ekonomiskajā sadarbībā ar Uzbekistānu. Mūsu valsts ģeogrāfiskā izvietojuma priekšrocības, kā arī pieredze transporta un loģistikas jomā ļauj mums veiksmīgi attīstīt jau patlaban labi funkcionējošo Ziemeļu izplatīšanas ceļu. Šī līguma parakstīšana, faktiski apstiprinājusi Latvijas un Uzbekistānas sadarbības nozīmi un ļauj mums īstenot šo ekonomisko sadarbību praksē. Tas Uzbekistānas uzņēmumiem pavērsīs izeju uz Eiropas tirgu, bet mūsu uzņēmumiem, savukārt rada pieejamus tos tirgus, kas līdz šim bija praktiski ir neapgūti," stāsta Florens Jansons, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) oficiālais pārstāvis Centrālāzijas valstīs un SIA Global Gateway valdes loceklis. 2013.gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 9. martā aktualizējis metodisko materiālu "Preču piegādes dokumenta lietošanas kārtība". Preču piegādes dokumenta lietošanas, noformēšanas un reģistrēšanas kārtību, preču piegādes dokumentā norādāmos rekvizītus reglamentē Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju". Preču piegādes dokumentu izmanto, lai apliecinātu preču piegādes un saņemšanas faktu un noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietā. Preču piegādes dokumenta paraugs pieejams metodiskā materiāla 1.pielikumā "Preču piegādes dokuments". Metodiskais materiāls lejuplādējams šeit.

Pateicoties eksporta tirgu paplašināšanai un augošajiem eksporta apjomiem uz tādām valstīm kā Nīderlande, Čehija, Dānija, Vācija, Lielbritānija un Turcija, janvārī Latvijai izdevies vairāk nekā kompensēt krītošos eksporta apjomus uz Krieviju. Tādejādi kopējais Latvijas preču eksports pēc divu mēnešu lejupslīdes atkal uzrādījis pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, palielinoties par 5,4%. Ekonomisko sankciju un rubļa kursa krituma dēļ eksports uz Krieviju janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, samazinājās par 31,4%, piedzīvojot lielāko kritumu pēckrīzes laikā. Pilnībā apstājies ir sankcijām pakļauto produktu, tostarp piena, krējuma, sviesta, siera, svaigu zivju eksports, savukārt no citām preču grupām lielākais kritums eksportā uz Krieviju bijis etilspirtam, medikamentiem, smaržām, kā arī elektromotoriem un elektroģeneratoriem. Tā rezultātā Krievijas īpatsvars Latvijas eksportā sarucis līdz 5,6%, salīdzinot ar 8,7% attiecīgajā mēnesī pirms gada. "Kopumā janvāra dati liecina, ka Latvijai līdz šim izdevies visai sekmīgi kompensēt eksporta tirgus zudumu uz Krieviju. Vienlaikus ar eksporta kritumu uz Krieviju janvārī būtiski audzis eksports uz tādām...

Saeimas sēdē 5. martā galīgajā otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Likumprojektu deputāti atzina par steidzamu un, kā pieņemšanas gaitā izteicās deputāts Edvards Smiltēns, grozījums izlabo netaisnību, jo 2013.gadā, kad tika nolemts, ka visi alkoholiskie dzērieni ir jānodala īpašā pārdošanas telpā, tika nodarīts pāri Latvijas vietējiem mazajiem vīndariem. Tā, piemēram, veikala “Rimi” sadaļā “Klēts” vairs nebija nopērkami Latvijā ražotie vīni, jo tika tirgoti kopā ar Spānijas un Austrālijas vīniem un pircējiem veikalu plauktos bija grūti atrodami. Vīndariem tas nodarīja zaudējumus - septiņus līdz pat desmit tūkstošus eiro gadā, līdz ar to kritās arī ieņēmumi Latvijas valsts budžetā. Likuma grozījums paredz, ka Latvijā ražoto produkciju drīkstēs izvietot arī ārpus kopējiem veikala alkoholisko dzērienu stendiem. Aizliegums, kas noteikts likuma 6. panta pirmās daļas 3.punktā (aizliegums tirgot alkoholiskos dzērienus telpās, kurās tirdzniecības zāle ir mazāka par 20 kvadrātmetriem;), neattieksies uz mazumtirdzniecību ar rūpnieciski ražotiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuros absolūtais spirta daudzums nepārsniedz...

Sākoties jaunajai svaigu dārzeņu (gurķi, salāti, tomāti, loki u.c.) sezonai, kā arī lai aizsargātu vietējos audzētājus, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāk pastiprinātas pārbaudes veikalos, tirgos un vairumtirdzniecības noliktavās, lai pārliecinātos, vai šo produktu marķējumā norādītā izcelsmes valsts atbilst pavaddokumentiem un patērētāji netiek maldināti, no citām valstīm ievestos dārzeņus un augļus uzdodot par vietējiem.PVD inspektori pārbaudīs vai pavaddokumentos norādītā augļu un dārzeņu izcelsmes valsts sakrīt ar cenu zīmēs un marķējumā norādīto, kā arī, pārbaudot dokumentus un piegādātājus, PVD inspektori pārliecināsies, vai augļi un dārzeņi, kas tiek uzdoti kā Latvijas izcelsmes, patiešām tādi ir. Tāpat uzmanība tiks pievērsta tam, kā dārzeņus uzglabā. Līdzšinējā PVD pieredze liecina, ka katru gadu pavasarī tiek konstatēti mēģinājumi maldināt patērētājus. Tā, piemēram, Polijas izcelsmes tomāti tika uzdoti par Latvijas izcelsmes, pirms tam Polijas izcelsmes kartupeļi un sīpoli tika uzdoti par Latvijas izcelsmes, līdzīgi tas ir bijis arī ar gurķiem. PVD veica vairāku uzņēmumu, gan tirdzniecības, gan vairumtirgotāju pārbaudes,...

Pēc negaidītas deflācijas šā gada sākumā, februārī patēriņa cenu izmaiņas ir kļuvušas pozitīvākas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija, februārī patēriņa cenas augušas vidēji par 0,3%. To galvenokārt noteica sezonāls dārzeņu cenu kāpums, neliels degvielas cenu pieaugums, kā arī paaugstinātās braukšanas cenas Rīgas sabiedriskajā transportā no šā gada 1.februāra. Tādējādi Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir vērojama deflācija gada griezumā. Salīdzinājumā ar pērnā gada februāri cenas samazinājušās par 0,1%, secina Finanšu ministrija (FM). Kopumā patēriņu cenu attīstību Latvijā turpina noteikt ārējie faktori, kā rezultātā preču cenas salīdzinājumā ar pērnā gada februāri samazinājušās par 1,0%. Savukārt pakalpojumu cenas, kas vairāk atspoguļo izmaiņas Latvijas ekonomikā, ir augušās par 2,4%. Jāatzīmē, ka inflācijas izmaiņas Latvijā lielā mērā sakrīt ar tendencēm eirozonā, kur patēriņa cenas februārī mazinājušās par 0,3%, tai skaitā preču cenas kritās par 1,4%, bet pakalpojumu cenas pieauga par 1,1%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi degvielas cenu pieaugumu ietekmēja gan mērens pasaules naftas...

Latvijas iedzīvotāji 2014. gadā ir iztērējuši 26,3 milj. eiro, iegādājoties preces un pakalpojumus kolektīvās iepirkšanās portālos. Gada laikā pieaugums bijis par 45%. Lielākos ieņēmumus 2014. gadā devuši ceļojumu, apģērbu un apavu, kā arī mājas preču kuponi. Ceļojumu kuponu iegādei Latvijas iedzīvotāji pagājušā gada laikā iztērējuši 10 miljonus eiro. "Spriežot pēc pagājušā gada kuponu tirgus apgrozījuma statistikas datiem, preču un pakalpojumu iegāde, izmantojot kuponu piedāvājumus, atņēmusi ierastajam iepirkšanās veidam (veikaliem) noteiktu naudas summu un daļu klientu," skaidro portāla Gudriem.lv pārstāve Kristīne Gema. "Pagājušā gada laikā kuponu tirgus apjoms pieaudzis par 45%. Tas norāda, ka šis tirgus pašlaik atrodas aktīvā attīstības stadijā. Tirgus pieaugums 2013. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, bija vien 15%." Ja iepriekšējos gados, pēc pārdoto kuponu apjoma, paši populārākie kuponi Latvijas iedzīvotāju vidū bija piedāvājumi kategorijā "Mājai un dārzam", apģērba un aksesuāru kuponi, kā arī frizētavu un skaistumkopšanas salonu kuponi, tad šobrīd, pēc šī paša rādītāja, pirmajās vietās ir arī kuponi,...

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 5. martā, tika skatīti grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"" un grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām"". Abi grozījumi paredz, ka jaunos kases aparātus (hibrīda kases aparātus un kases sistēmas) būs jāievieš un saskaņā ar jaunajām prasībām tie būs jāsāk lietot no 2016. gada 1. janvāra. Tādējādi kases aparātu nomaiņas termiņš tiktu pārcelts par pusgadu uz priekšu, jo patlaban spēkā esošie noteikumi paredz, ka jaunos kases aparātus pēc jaunajām prasībām jāsāk lietot, jau sākot ar šā gada 1. jūliju. Grozījumi paredz arī pagarināt termiņu, līdz kuram, lai reģistrētu kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu vai atsāktu tās lietošanu, lietotājam Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz ierīces vai iekārtas tehniskā pase. Minētais termiņš tiks pagarināts līdz 2016.gada...

Ņemot vērā pēdējā laikā aizvien pieaugošo sabiedrības un komersantu interesi par pašizgatavotiem alkoholiskajiem dzērieniem, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka komersantiem, tajā skaitā “mājražotājiem”, kas vēlas ražot stipros alkoholiskos dzērienus, ir jāsaņem atbilstoša licence. Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek popularizēti (gadatirgos, tūrisma bukletos un plašsaziņas līdzekļos) pašizgatavoti alkoholiskie dzērieni, tādēļ VID atgādina, ka ar stipro alkoholisko dzērienu ražošanu drīkst nodarboties tikai licencēti komersanti alkoholisko dzērienu ražotnēs, kurām piešķirts akcīzes preču noliktavas statuss. Minētā prasība attiecināma arī uz tā dēvētajiem “mājražotājiem”, kas no augļiem, ogām u.c. saimniecībā izaudzētiem produktiem ražo spirtu saturošus alkoholiskos dzērienus realizācijai. Izņēmums ir alus, vīns un citi likuma “Par akcīzes nodokli” 3.panta ceturtās daļas 1.punktā minētie raudzētie dzērieni, kurus lieto personiskajam patēriņam. Stipro dzērienu ražošana mājas apstākļos personiskām vajadzībām bez licences un bez pašvaldības atļaujas ir likumpārkāpums. Atbilstoši Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9.panta pirmajai daļai alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu...

Zemkopības ministrija sagatavojusi jaunus noteikumus par prasībām fasētas pārtikas marķējumam. Otrdien, 3.martā, valdība jaunos noteikumus "Prasības fasētas pārtikas marķējumam" apstiprināja, un tie, stājoties spēkā, aizstās līdzšinējos Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumus Nr.964 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi". Noteikumos iekļautas prasības par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju: kā to definēt, kā lietojamas un izvietojamas partijas norādes un kādiem produktiem vai kādās situācijās partija nav norādāma. Jaunā fasētās pārtikas marķēšanas kārtība ietver arī vispārējās prasības informācijas sniegšanai par pārtikas produktiem, kā arī nosaka uzturvērtības un veselīguma norāžu lietošanu. Noteikumi "Prasības fasētas pārtikas marķējumam" stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka no 2015. gada 1.marta ticis slēgts Talsu muitas kontroles punkts un Liepājas ostas muitas kontroles punkta Saldus darba vieta. Turpmāk muitas pakalpojumus varēs saņemt citos muitas kontroles punktos Latvijas teritorijā. Importa muitas procedūru noformēšana tiks nodrošināta Muitas pārvaldes Importa muitas kontroles punktā attālināti, izmantojot Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (EMDAS). Savukārt tranzīta un eksporta procedūru noformēšanai papildus parastai kārtībai, var izmantot normatīvajos aktos noteiktos preču muitošanas vienkāršojumus - saņemot vienkāršoto procedūru atļauju vietējai muitošanai un/vai atļauju atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusa izmantošanai, kas nodrošina komersantam iespēju piemērot muitas procedūras muitas iestāžu atzītās vietās bez muitas amatpersonu klātbūtnes.