0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES SATURSBilance: reversā PVN maksāšanas kārtība būvniecībā un problēmas tās piemērošanā

Bilance: reversā PVN maksāšanas kārtība būvniecībā un problēmas tās piemērošanā

BilanceBilances 7 (283) nr., kas iznāk 2. aprīlī, saturs:

GRĀMATVEDĪBA
Reversā PVN maksāšanas kārtība būvniecībā un likumdošanas šķēršļi tās piemērošanā

Reversās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā arī PVN) maksāšanas kārtības ieviešana būvniecības nozarē bija visnotaļ atbalstāms un ilgi gaidīts notikums. Tas viesa cerības, ka, izmantojot reverso PVN maksāšanas modeli, būtiski tiks mazināts PVN izkrāpšanas gadījumu skaits būvniecībā par izskata pēc noformētiem un faktiski nenotikušiem darbiem. Tomēr šā gada pirmajos mēnešos esam saskārušies ar virkni sarežģītu un strīdīgu situāciju, kuras apgrūtina reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanu un nereti rada pat konfliktsituācijas darījumu partneru starpā. Pamatā neskaidrības rodas dēļ sarežģīti veidotajām un nesakārtotajām būvniecības normām, jo īpaši terminoloģijas jautājumos. Lai gan norisinās intensīvs darbs un Saeimā jau pirmajā lasījumā ir izskatīts jaunais Būvniecības likums, reversā PVN maksāšanas kārtība jāpiemēro šodien un jāiztiek ar to informāciju, kādu piedāvā pašreiz spēkā esošie būvniecības nozari regulējošie normatīvie akti, un tajos labi jāorientējas gan grāmatvežiem, gan Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā arī VID) darbiniekiem. Tādējādi uz grāmatvežu pleciem gulstas ārkārtīgi liela atbildība par pareiza PVN maksāšanas režīma izvēli.

ATGRIEŽOTIES PIE PUBLICĒTĀ
Dārgmetālu un to juvelierlūžņu PVN un IIN nodokļu aplikšanas aspekti
Latvijā ir vairāk nekā 15 kompāniju, kas veic darījumus ar investīciju zeltu un citiem dārgmetāliem, neskaitot lombardus un to tīklu visā valstī. Šādus darījumus parasti var iedalīt darījumos ar investīciju zeltu, kas netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, un darījumos ar citiem dārgmetāliem, tajā skaitā dārgmetālus saturošiem lūžņiem (parasti tie ir juvelierlūžņi), kas tiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli.
Darījumi ar investīciju zeltu netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, pamatojoties uz 1988. gada 12. oktobra Eiropas Savienības direktīvām 98/80/EK un Latvijas likumu «Par pievienotās vērtības nodokli», kas nosaka, ka investīciju zelts netiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli Latvijā un citu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās. Investīciju zeltu arī neapliek ar importa nodokli un muitas nodevām, ievedot to Latvijas un citu valstu teritorijā, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

GRĀMATVEDĪBA
Gada pārskata sagatavošanai piemērojamie normatīvie akti
Likums «Par grāmatvedību» nosaka, ka par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu. Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Latvijā reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu (turpmāk — sabiedrība), gada pārskata sagatavošanu un iesniegšanu reglamentē Gada pārskatu likums.
Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības var sagatavot gada pārskatu, ievērojot Gada pārskatu likuma noteikumus, arī tad, ja to apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu.
Gada pārskatu likums neattiecas uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrību formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Šīs sabiedrības gada pārskatu sagatavo saskaņā ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošiem likumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos aktiem. Savukārt komercsabiedrība, kura veic pārapdrošināšanu, sagatavo gada pārskatu, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus, kas ir saistoši apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā.

NUMURĀ:
–    Standarti uzņēmuma darbības sakārtošanai
–    Autonodoklis – problēmas pastāv joprojām, tomēr pamazām top risinājumi
–    Bilances pielikums “Izmaiņas akcīzes nodokļa deklarēšanas kārtībā”

 Vairāk par žurnālu Bilance un arī Bilances Zelta komplektu Jūs varat uzzināt šeit.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
BilanceBilances 7 (283) nr., kas iznāk 2. aprīlī, saturs: GRĀMATVEDĪBA Reversā PVN maksāšanas kārtība būvniecībā un likumdošanas šķēršļi tās piemērošanā Reversās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā arī PVN) maksāšanas kārtības ieviešana būvniecības nozarē bija visnotaļ atbalstāms un ilgi gaidīts notikums. Tas viesa cerības, ka, izmantojot reverso PVN maksāšanas modeli, būtiski tiks mazināts PVN izkrāpšanas gadījumu skaits būvniecībā par izskata pēc noformētiem un faktiski nenotikušiem darbiem. Tomēr šā gada pirmajos mēnešos esam saskārušies ar virkni sarežģītu un strīdīgu situāciju, kuras apgrūtina reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanu un nereti rada pat konfliktsituācijas darījumu partneru starpā. Pamatā neskaidrības rodas dēļ sarežģīti veidotajām un nesakārtotajām būvniecības normām, jo īpaši terminoloģijas jautājumos. Lai gan norisinās intensīvs darbs un Saeimā jau pirmajā lasījumā ir izskatīts jaunais Būvniecības likums, reversā PVN maksāšanas kārtība jāpiemēro šodien un jāiztiek ar to informāciju, kādu piedāvā pašreiz spēkā esošie būvniecības nozari regulējošie normatīvie akti, un tajos labi jāorientējas gan grāmatvežiem, gan Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā arī VID) darbiniekiem. Tādējādi uz grāmatvežu pleciem gulstas ārkārtīgi liela atbildība par pareiza PVN maksāšanas režīma izvēli. ATGRIEŽOTIES PIE PUBLICĒTĀ Dārgmetālu un to juvelierlūžņu PVN un IIN nodokļu aplikšanas aspekti Latvijā ir vairāk nekā 15 kompāniju, kas veic darījumus ar investīciju zeltu un citiem dārgmetāliem, neskaitot lombardus un to tīklu visā valstī. Šādus darījumus parasti var iedalīt darījumos ar investīciju zeltu, kas netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, un darījumos ar citiem dārgmetāliem, tajā skaitā dārgmetālus saturošiem lūžņiem (parasti tie ir juvelierlūžņi), kas tiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Darījumi ar investīciju zeltu netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, pamatojoties uz 1988. gada 12. oktobra Eiropas Savienības direktīvām 98/80/EK un Latvijas likumu «Par pievienotās vērtības nodokli», kas nosaka, ka investīciju zelts netiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli Latvijā un citu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās. Investīciju zeltu arī neapliek ar importa nodokli un muitas nodevām, ievedot to Latvijas un citu valstu teritorijā, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. GRĀMATVEDĪBA Gada pārskata sagatavošanai piemērojamie normatīvie akti Likums «Par grāmatvedību» nosaka, ka par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu. Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Latvijā reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu (turpmāk — sabiedrība), gada pārskata sagatavošanu un iesniegšanu reglamentē Gada pārskatu likums. Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības var sagatavot gada pārskatu, ievērojot Gada pārskatu likuma noteikumus, arī tad, ja to apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu. Gada pārskatu likums neattiecas uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrību formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Šīs sabiedrības gada pārskatu sagatavo saskaņā ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošiem likumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos aktiem. Savukārt komercsabiedrība, kura veic pārapdrošināšanu, sagatavo gada pārskatu, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus, kas ir saistoši apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā. NUMURĀ: -    Standarti uzņēmuma darbības sakārtošanai -    Autonodoklis – problēmas pastāv joprojām, tomēr pamazām top risinājumi -    Bilances pielikums “Izmaiņas akcīzes nodokļa deklarēšanas kārtībā”  Vairāk par žurnālu Bilance un arī Bilances Zelta komplektu Jūs varat uzzināt šeit.