Nodokļu ieņēmumi pārsnieguši plānoto, bet gada laikā prognozē samazinājumu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 1,5% vairāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 1,6% vairāk, nekā plānots. Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025. gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk, nekā plānots.

2025. gada pirmajos trijos mēnešos vairāk, nekā plānots, iekasētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, uzņēmumu ienākuma nodoklis, muitas nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.

Gada pirmajā ceturksnī visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 1,367 miljardi eiro.

Tāpat vairāk, nekā plānots, iekasēts akcīzes nodoklī par tabakas izstrādājumiem un akcīzes nodoklī par dabasgāzi. Tomēr akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025. gada pirmajā ceturksnī bija 285,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,4% mazāk, nekā plānots. 

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajā ceturksnī bija 913,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,9% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi veidoja 623,7 miljonus eiro, kas ir par 5,8% vairāk, nekā plānots.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) šogad pirmajā ceturksnī iekasēts 177,9 miljoni eiro, kas ir par 58% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 110 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,8% vairāk, nekā plānots.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 33 miljonus eiro, kas ir par 0,1% mazāk, nekā plānots, bet muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 19 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk, nekā plānots, bet dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 16,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,7% mazāk, nekā plānots.

Savukārt izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 13,6 miljonus eiro, kas ir par 6,6% mazāk, nekā plānots.

Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajā ceturksnī bija 7,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,4% vairāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 1,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk, nekā plānots.

Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajā ceturksnī iekasēti par 202,3 miljoniem eiro jeb 6,6% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 3,255 miljardus eiro.

Kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, pirmajā ceturksnī tika pārpildīts par 1,6% jeb 54,4 miljoniem eiro. Plāna pārpildi sekmēja virsplāna UIN janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024. gada nogalē, un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā.

Tas veicināja UIN ieņēmumu pieaugumu šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu par 66,3 miljoniem eiro jeb 59,5%.

Tāpat kopbudžeta nodokļu pieaugumu turpināja noteikt kāpums darbaspēka nodokļu ieņēmumos, ņemot vērā kāpumu darba samaksas fondā. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, šogad pirmajā ceturksnī aprēķinātais darba samaksas fonda kāpums, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, palēninājās no aptuveni 10% pērn līdz 5,6% šogad, ņemot vērā zemāku vidējās darba algas pieaugumu tautsaimniecībā un nodarbināto skaita samazināšanos.

FM atzīmēja, ka no 2025. gada 1. janvāra paaugstināta minimālā alga no 700 eiro līdz 740 eiro. Tādējādi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šogad pirmajā ceturksnī bija 1,2 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 67,9 miljoniem eiro jeb 6,3% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo ceturksni.

Savukārt IIN ieņēmumi šogad pirmajā ceturksnī bija 623,7 miljoni eiro, kas ir par 49,7 miljoniem eiro jeb 8,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

"Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos ieņēmumos izteiktāk atspoguļosies fiksētā neapliekamā minimuma - 510 eiro mēnesī - ieviešana, to piemērojot visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra un neapliekamā minimuma paaugstināšana pensionāriem no 500 līdz 1000 eiro mēnesī, tādējādi mazinoties IIN pieauguma tempiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," pauda ministrijā.

Savukārt PVN ieņēmumi šogad pirmajā ceturksnī bija 913,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 11,7 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī.

PVN iemaksas šogad pirmajos trijos mēnešos palielinājušās par 3,1% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, norādīja ministrijā, vienlaikus izceļot pieaugumu operācijās ar nekustamo īpašumu, būvniecībā un mazumtirdzniecībā. T

PVN atmaksas šogad pirmajā ceturksnī palielinājās par 7,1% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo ceturksni, tām būtiski pieaugot šogad martā. Lielākas atmaksas veiktas būvniecības, apstrādes rūpniecības un vairumtirdzniecības nozarē.

Prognozē nodokļu ieņēmumu samazināšanos

Pēc pašreizējām prognozēm, nodokļu ieņēmumi šogad varētu par 1,1% jeb par 154 miljoniem eiro atpalikt no plānotajiem, uzskata FM Fiskālās analīzes un prognozēšanas nodaļas vadītāja Jūlija Burģe.

Viņa skaidroja, ka lielākais neizpildes risks ir patēriņa nodokļiem. Burģe skaidroja, ka prognoze par 154 miljonu eiro nodokļu plāna neizpildi veidota pēc martā mainītajām prognozēm, un patlaban neesot būtisku signālu, kas liecinātu par kādu citu nodokļu ieņēmumu rezultātu. Vienlaikus  FM turpinās vērtēt situāciju un augustā gaidāmas jaunākas makroekonomiskās prognozes.

Ieņēmumu samazināšanos pamatā FM skaidro ar mazāku nekā pirms gada saņemto ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu apmēru, tostarp atmaksas no Eiropas Komisijas bija mazākas par 219 miljoniem eiro. FM norāda, ka tas ir atbilstoši Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ciklam.

Lielākus izdevumus FM saista ar februārī veiktajiem avansa maksājumiem militārā inventāra iegādei valsts pamatbudžeta aizsardzības resorā, kā arī būtiski augstākiem izdevumiem Atveseļošanas fonda un Rail Baltica projektiem. Tāpat izdevumu pieaugums ir vērojams jaunā perioda Kohēzijas politikas fondu projektiem.

Lasiet arī:

• Finanšu līdzekļus FID galvenokārt iesaldējis juridiskajām personām