Kādu informāciju drīkst pieprasīt no potenciālajiem nekustamā īpašuma īrniekiem?

Datu Valsts inspekcija (DVI) mēdz saņemt cilvēku, kuri ir jaunas mājvietas meklējumos, jautājumus, par informācijas apjomu, ko tiem pirms mitekļa izīrēšanas pieprasa tā īpašnieks vai izīrēšanai piesaistītie starpnieki.

Linda ir noskatījusi viņas vēlmēm atbilstošu dzīvokli, ko vēlas īrēt. Linda dodas apskatīt dzīvokli klātienē un pārrunāt iespējamā īres līguma noslēgšanu. Izīrētājs norāda, ka interesi kļūt par dzīvokļa īrniekiem izrādījuši vairāki cilvēki, kā arī lūdz Lindai aizpildīt viņa izveidotu anketu par sevi, norādot, ka tas nepieciešams sev atbilstošākā kandidāta izvēlei, kam izīrētājs gatavs uzticēt savu īpašumu. Linda konstatē, ka anketā prasīts norādīt vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, kontaktinformāciju, bankas kontu, informāciju par izglītību, darba vietu, stāžu pēdējā darba vietā, algu, informāciju, vai iepriekš persona ir īrējusi nekustamo īpašumu, kā arī lūgts norādīt iepriekšējo izīrētāju, ja tādi bijuši, kontaktinformāciju. Anketai pievienots lūgums iesniegt personu apliecinoša dokumenta kopiju.

Attiecībā uz informāciju, kas tiek ievākta par īrnieku, būtu jānodala, kad un kādam nolūkam attiecīgā informācija tiek pieprasīta:

• kad izīrētājs veic potenciālo īrnieku atlasi, vai
• kad izīrētājs jau ir nolēmis slēgt līgumu ar konkrētu personu.

Ja izīrētājs tikai vērtē un izvēlas potenciālos īrniekus, tad nevajadzētu prasīt personas kodu, bankas kontu vai deklarēto dzīvesvietu. Šī informācija ir vajadzīga tikai no izvēlētā īrnieka, lai slēgtu līgumu.

Informāciju par izglītību, darba vietu, atalgojumu un iepriekšējām īres tiesiskajām attiecībām dati varētu tikt pieprasīti izīrētāja leģitīmajās interesēs atlases no visiem potenciālajiem īrniekiem. Izīrētājam ir jāspēj izskaidrot un pamatot, kāpēc šāda informācija ir vajadzīga, un jānodrošina, ka tas ir līdzsvarā ar īrnieka interesēm.

Ņemot vērā, ka izīrētājam var rasties problēmas, ja īrnieks nerūpējas par īpašumu, izīrētājam ir svarīgi uzzināt gana daudz par īrnieku. Tas palīdz izīrētājam būt drošam, ka īpašums ir uzticams cilvēkam. Tomēr izīrētājam jāzina, ka cilvēka alga, izglītība un darbs negarantē, ka īrnieks maksās īri laikā vai rūpēsies par īpašumu. Tāpēc izīrētājam jādomā, vai informācija par īrnieku palīdz sasniegt mērķi. Ja tā nedod vajadzīgo pārliecību, izīrētājam jāievāc tikai tik daudz informācijas, cik nepieciešams.

Ņem vērā:

1. personu apliecinoša dokumenta kopiju (pase, ID)  ir tiesības iegūt un glabāt tikai tām personām/iestādēm, kurām šādas tiesības ir paredzētas kādā ārējā normatīvajā aktā. Līdz ar to, personu apliecinoša dokumenta kopijas iegūšana īrnieka atbilstības izvērtēšanai un/vai līguma noslēgšanai, nav atzīstama par tiesisku.
2. personas kontaktinformācija atsauksmju iegūšanai nododama tikai pēc tam, kad saņemta šīs personas piekrišana viņas kontaktinformācijas nodošanai konkrētajam nolūkam.

• EST aktualitātes personas datu apstrādes un darba lietās
• EST aktualitātes personas datu apstrādes un patērētāju tiesību aizsardzības lietās