Aicinās izvērtēt īpašu nodokļu režīmu un IIN atmaksu mazajos būvdarbos

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija 20. maija komisijas sēdē lēma  aicināt Finanšu ministriju (FM) izvērtēt iespēju mazajos būvdarbos piemērot īpašu nodokļu režīmu un iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļēju atmaksu par privātpersonas pasūtītajiem būvdarbiem.

Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Gusts Sproģis apakškomisijas sēdē skaidroja, ka ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē no 2015. gada līdz 2020. gadam tika ievērojami samazināts, bet pēc tam globālie satricinājumi atkal izraisīja pieaugumu līdz aptuveni 34%.

Ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir ļoti segmentēta - tās praktiski nav lielajos objektos, kā arī tajos, kur pasūtītājs ir publiskais sektors. Savukārt mazajos būvdarbos ir grūti izkontrolēt, vai darbus veic cilvēks pats vai piesaista meistarus un brigādes.

Līdz ar to EM ieskatā galvenā uzmanība ēnu ekonomikas apkarošanā jāpievērš mazajiem objektiem, vienlaikus ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka mazajos objektos EM negrib palielināt administratīvo slogu, ieviešot stingrus kontroles pasākumus. Galvenā uzmanība tikšot pievērsta motivēšanas pasākumiem.

"Privātpersonas joprojām uzskata, ka ietaupa, samaksājot remontdarbu veicējam aploksnē, lai gan nereti tas tieši rada papildu izdevumus - meistars pazūd ar avansu, vai viņu nav iespējams sadzīt rokā par nekvalitatīvi paveiktu darbu," teica G. Sproģis.

Kā iespējamos motivēšanas pasākumus varētu ieviest daļēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu kā attaisnotos izdevumus par legāli nolīgtā darbaspēka izmaksām, kas EM ieskatā veicinātu par būvdarbiem iztērēto summu deklarēšanu. Savukārt individuālo darbu veicējiem EM ieskatā varētu piemērot īpašu vienkārši administrējamu zemāku nodokļu režīmu.

Tāpat iecerēts samazināt apjomu, ko privātpersona var būvēt saviem spēkiem no 400 līdz 170 kvadrātmetriem.

Šis jautājums jau virzīts izskatīšanai valdības sēdē, bet pēdējā brīdī Ministru kabinets nolēma vēl diskutēt par šo jautājumu, un apņēmās to pieņemts līdz gada beigām. Pienākums privātpersonai sniegt informāciju par veikto būvdarbu finansējuma izcelsmi jau ir pieņemts.

Savukārt FM Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Jana Salmiņa apakškomisijas sēdē vērsa uzmanību, ka patlaban Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieskatā nevajadzētu paplašināt attaisnoto izdevumu skaitu. Tāpat J. Salmiņa atgādināja, ka individuālo darbu veicēji jau tagad var izmantot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš sacīja, ka LTRK neizprot, kāpēc atlikts jautājums par pašu spēkiem veiktās būvniecības apjoma samazināšanu līdz 170 kvadrātmetriem, un aicināja to izskatīt un ieviest pēc iespējas ātrāk.

LTRK ieskatā būtu atbalstāms īpašs nodokļu režīms mazajiem būvdarbiem, bet par tā likmi varētu diskutēt. Ja 25% ir par daudz, bet 10% par maz, tad, iespējams, varētu vienoties par kādu vidējo likmi, piemēram, 15-18% apmērā.

"Motivējošo pasākumu stratēģija šobrīd strādātu labāk, vismaz kāds simbolisks "burkāns" nodokļu atmaksās vai atvieglojumos. Dzīvokļu remonti būvniecības kopējā apjomā ir ļoti liela masa un ar "pātagas" elementiem to kontrolēt nav iespējams," sacīja G. Āboltiņš-Āboliņš.

• Dzīvokļu īpašnieku kopības varēs nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji un nodokļu maksātāji
• Kas jāņem vērā, piemērojot PVN darījumos ar nekustamo īpašumu
• Būvniecības nozare – grāmatvedības nianses. 21.05.2025. e-semināra videoieraksts