BILANCES RAKSTI

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) grozījumu lielākā daļa stājās spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Tomēr likumdevējam bija paredzēts iekļaut grozījumos vēl vienas problēmas atrisināšanu, kura gaidījusi «savu stundu» teju 24 gadus. Tā kā jaunās normas ieviešanai Saeimā nebija vienprātības, 34 deputāti pieprasīja Valsts prezidentam referenduma rīkošanu, lai tauta izlemj normas lietderīgumu. Grozījumu stāšanās spēkā tika piebremzēta un sākās kampaņa tautas parakstu vākšanai. Vāca, vāca — nesavāca (parakstīja aptuveni 36 tūkst. cilvēku, kas ir 2,28% no visiem balstiesīgajiem), tomēr tas prieks izmaksāja mums vienu miljonu eiro. Rezultātā noskaidrojās, ka referenduma nebūs, un Valsts prezidents izsludināja, ka IIN likuma normas (6.2 pants. Šā likuma noteikumu attiecināšana uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību) stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Kas ir partnerība? Tieslietu ministrija skaidro, ka partnerība ir jauns attiecību veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tiem noteikta veida sociālo un...

Saskaņā ar grozījumiem, kas stājās spēkā no 2024. gada 1. janvāra, no likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) 6. panta pirmās daļas ir izslēgts nosacījums (trešais teikums), kurš neļāva mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājam iesniegt algas nodokļa grāmatiņu (ANG) «ienākuma gūšanas vietā», tādējādi liedzot viņa ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus, kā arī atgūt IIN, uzrādot attaisnotos izdevumus gada ienākumu deklarācijā. Grozījumu rezultāts: ja MUN maksātājs kļūst par darba ņēmēju un no 1. janvāra uzsāka maksāt darbaspēka nodokļus (IIN, VSAOI), viņam ir atļauts iesniegt darba devējam ANG un, atkarībā no iepriekš saņemtajiem ieņēmumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinās piemērojamo neapliekamo minimumu. Atliek vien brīdināt šādu personu par «klikšķi» VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), uzrādot galveno ienākuma gūšanas vietu (un otro «klikšķi» par apgādībā esošo personu). Arī tad, ja ieņēmumu apjoms nedos iespēju piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojums par apgādājamo paliek spēkā. Kādi ieņēmumi ietekmē neapliekamo minimumu Nu jau septīto gadu neapliekamo minimumu...

Kā zināms, saimnieciskās darbības jeb darbības par atlīdzību ietvaros rodas pienākums aprēķināt un arī samaksāt nodokļus. Nodokļu ieņēmumi ir būtiska ieņēmumu daļa valsts budžetā. Lielākā daļa nodokļu Latvijā ir aprēķināmi pēc dažādiem un, es teikšu, sarežģītiem algoritmiem, piejaucot klāt devu ar piņķerīgi uzrakstītu nodokļu normatīvo bāzi, kur pat termini nav vienādi un viennozīmīgi. Tas nozīmē, ka uzņēmums nevar iepriekš paredzēt, cik daudz naudas būs nepieciešams nodokļu maksājumiem. Kāpēc nepieciešams termiņpagarinājums? Uzņēmējdarbības ietvaros ir jāmaksā ne tikai nodokļi, bet arī alga darbiniekiem, par preci un saņemtajiem pakalpojumiem, dažādiem saimnieciskajiem izdevumiem, kredītu un līzinga saistību atmaksa, procentu maksājumi, kuri 2023. gadā vienkārši «izģērba» tos, kam bija jelkāda saistība, par kuru jāmaksā procenti, padarot stāvus bagātus baņķierus. Nauda aizplūda no Latvijas platā straumē. Saprotams, tam bija cēls mērķis — mazināt inflāciju kopumā. Ja šī cēlā mērķa vārdā uzņēmēji nesaņem kādas kompensācijas vai atbalstus, tad peļņa un naudas līdzekļi sarūk arī tad, ja neveidojas naudas plūsmas...

Lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, ikvienam uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā ir pieejams detalizēts VID veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi. Šo jauno rīku — nodokļu maksātāja reitingu — VID ir radījis kā skaidrojošu ceļa karti, kas ērti un strukturēti parāda, kāda ir uzņēmuma sadarbība ar valsti, maksājot nodokļus. 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas nosaka nodokļu maksātāja tiesības saņemt VID EDS informāciju par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, kurus VID izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu. Nodokļu maksāšanas reitinga attīstība VID rīkotajā vebinārā «Nodokļu maksātāja reitings — ceļvedis godīgai uzņēmējdarbībai» Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča norādīja, ka nodokļu maksātāja reitings ir attīstīts pietiekami ilgu laiku. Pilotprojekts tika ieviests 2018. gadā. Tajā ierobežots rādītāju skaits bija pieejams tikai pašam komersantam. «Devām iespēju uzņēmumam paskatīties uz sevi ar nodokļu administrācijas acīm,»...

Sākot no 1. marta, saimnieciskās darbības veicējiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Tas arī nozīmē, ka ir jābūt pilnīgai skaidrībai par to, kādā veidā ir aizpildāms deklarācijas D3 pielikums. 2022. gada 3. jūnijā stājās spēkā Ministru kabineta (MK) 2022. gada 31. maija noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», kuros ir veiktas nelielas izmaiņas, kas nosaka, kādā veidā izdevumos tiek iekļauti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi. Neskatoties uz to, ka noteikumi stājās spēkā 2022. gadā, pilnībā šo noteikumu ievērošana kļuva aktuāla 2023. gadā, jo 2022. gads tiek uzskatīts par pārejas periodu, kurā VSAOI iekļaušanu saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā bijā jānorāda divās ailēs. No 1. janvāra līdz 31. maijam VSAOI aprēķinātā summa bija jāiekļauj 19. ailē «Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, iekļaujami pilnā apmērā» vai žurnāla...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2023. gada nogalē veica pārtikas produktu monitoringu, vērtējot mērvienības cenu norādīšanu dažādiem iepakojumiem un pievēršot uzmanību tam, vai piedāvājot vizuāli līdzīga izmēra iepakojumu, kurā fasēts atšķirīgs produkcijas daudzums, patērētājiem nerodas maldīgs priekšstats par produkta patieso daudzumu un izdevīgumu. PTAC direktore Baiba Vītoliņa uzsver: «Piedāvājot patērētājiem preces, pārdevēja pienākums ir norādīt gan gabalcenu jeb pārdošanas cenu par konkrēto iepakojumu, gan arī mērvienības cenu. Preces gabalcena, īpaši, ja piedāvāta atlaide, produktam ar mazāku neto daudzumu var izskatīties vilinoša un patērētājam var rasties viltus izjūta, ka viņš iegūst lielisku piedāvājumu, tomēr attiecīgais piedāvājums ne vienmēr būs izdevīgākais. Tāpēc ikvienu aicinām veidot ieradumu, iepērkoties salīdzināt tieši mērvienības cenu, piemēram, par kilogramu, litru, jo produkta vizuālais noformējums var maldināt patērētāju par patieso produkta daudzumu iepakojumā.» PTAC aicina patērētājus, izvēloties produktus, pievērst uzmanību preces mērvienības cenai, kurai ir jābūt norādītai uz preču cenu zīmes! Skaidra un nepārprotama cenas norādīšana...

Visās trīs Baltijas valstīs ievērojami līdzekļi ir akumulēti fondēto pensiju sistēmā, kur kopējā summa jau pārsniedz 18 miljardus eiro. Taču vietējās ekonomikās šī nauda nonāk salīdzinoši maz — Latvijā un Lietuvā tikai ap 9% no uzkrātā pensiju kapitāla, savukārt Igaunijā — nedaudz virs 15%. Viena no problēmām — nav jau daudz iespēju, kur investēt. Visas trīs Baltijas valstis mēģina rast arvien jaunus risinājumus, kā mazināt sliktās demogrāfiskās situācijas ietekmi uz nākotnes pensionāru labklājību. Taču ir arī pozitīva ziņa — konkurence par šīs naudas apsaimniekošanu turpina augt. Līdzīgais un atšķirīgais Pensiju sistēmām Baltijas valstīs ir gan savas līdzības, gan atšķirības. Kopīga ir būtiska risināma problēma — visās trijās valstīs ir slikta demogrāfiskā situācija. Sabiedrības noveco, un tas nozīmē, ka nākotnes strādājošajiem būs jāuztur arvien lielāks pensionāru pulks. Risinājumi, kā šo slogu mazināt, tiek meklēti, bet šie lēmumi ir sāpīgi un vēlētāju vidū nepopulāri, tādēļ nav arī nekāds brīnums, ka valstu vadītāji dažkārt izvēlas...

Laiks apkopot aizvadītā gada rezultātus un sagatavot gada ienākumu deklarācijas, par to arī rakstām šajā žurnāla numurā un turpināsim nākošajos. Straujiem soļiem tuvojas 1. marts, kas nozīmē, ka saimnieciskās darbības veicējiem Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Tas arī nozīmē, ka ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kādā veidā ir aizpildāms deklarācijas D3 pielikums. Žurnālā atradīsiet ne tikai skaidrojumus, bet arī piemērus. Tāpat atradīsiet vienkārši saprotamā tekstā sagatavotu materiālu par uzņēmumu ienākuma nodokli, populārākiem nodokli ietekmējošiem gadījumiem. Ar grozījumiem likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir atļauts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam iesniegt algas nodokļa grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā, tādējādi atļaujot viņa ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus. Ja nu rodas situācija, kad nodokļu nomaksa ir apgrūtināta, ir iespējams lūgt nomaksas termiņa pagarinājumu likuma «Par nodokļiem un nodevām» noteiktajā kārtībā. Lūgums nodokļu administrācijai jāizsaka motivēta iesnieguma veidā, pamatojot, kāpēc ir nepieciešams termiņpagarinājums, kādi ārkārtas vai samērā ikdienišķi iemesli ir radījuši šādu situāciju. Par to...

Līdz šim publicētajos Bilances sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» rakstos atkārtoti iezīmējas jēdziens — birokrātija. Tieši valsts pārvaldes reizēm lēnos un samudžinātos procesus uzņēmēji, kā arī ekonomikas eksperti nereti dēvē par galveno attīstības kavēkli un konkurētspējas zuduma faktoru iepretim Baltijas kaimiņvalstīm, un tas izpaužas daudzos un dažādos, gan sīkākos, gan lielākos, piemēros no valsts iestāžu atbilžu sniegšanas ātruma līdz uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārvalstu darbiniekam. Vai birokrātija Latvijā patiešām ir tik smagnēja, un kas darāms, lai to mazinātu? Kur gūt priekšstatu par reālo kopainu? Eksistē vairāki starptautiskie reitingi, kas vērtē valstu biznesa vides kvalitāti, tai skaitā birokrātijas ietekmi uz to. Pats pazīstamākais un masu medijos biežāk citētais kādu laiku bija Doing Business, ko veidoja Pasaules Banka. Taču pēc skandāla 2021. gadā, kurā atsevišķi Doing Business autori tika vainoti vairāku datu sagrozīšanā (piemēram, mākslīgi uzlabojot Ķīnas rādītājus), Pasaules Banka šo reitingu pārtrauca publiskot. Pēdējos reitinga datos par 2020....

2021. gada decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (Country–by–Country Reporting Directive) (turpmāk — CBCR direktīva). Šāds regulējums Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) nepieciešams, lai uzlabotu korporatīvo pārredzamību un publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju ES dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. CBCR direktīva bija būtisks solis, lai cīnītos pret koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību ienākuma nodokļa apiešanu, tādējādi veicinot mūsu sabiedrības labklājību un starptautisko komercsabiedrību ienākuma nodokļu saistību izpildi, kas veido ietekmi uz reālo ekonomiku. Galvenā CBCR direktīvas priekšrocība ir nodokļu pārredzamības un godīguma veicināšana. Tas ļauj nodokļu iestādēm identificēt iespējamos nodokļu riskus un nodrošināt, ka starptautiskie uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu, ja...

Turpinot rakstu sēriju par īpašumā esoša autotransporta uzskaiti, šajā rakstā apskatīšu nodokļu piemērošanas kārtību. Vislielāko risku attiecībā uz nodokļiem var radīt vieglie transportlīdzekļi. Shēmā Nr. 1 ir dots īss kopsavilkums par trīs nodokļiem, kuru piemērošana attiecībā uz vieglajiem transportlīdzekļiem ir savstarpēji saistīta. Shēma Nr. 1 Vieglie transportlīdzekļi saimnieciskajā darbībā Secinājumi, kas izriet no shēmas: Maksājot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN) par vieglo automašīnu, priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums saglabājas. Maksājot UVTN par vieglo automašīnu, degvielas norakstīšanai izmaksās nav jāraksta detalizētas maršruta lapas, bet pietiek ar aktu par faktiski nobrauktajiem kilometriem mēnesī. Reģistrējot vieglo automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistrā atbilstoši UVTN likumam un veicot braucienu uzskaiti, izmantojot maršruta kontroles sistēmu, priekšnodokli atskaita 100% apmērā un degvielas izdevumus izmaksās noraksta, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu. Raksta turpinājumā apskatīšu plašāk nodokļu piemērošanas nianses attiecībā uz vieglajiem transportlīdzekļiem, kā arī kravas autotransportu. 1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā uz reprezentatīvo automobili Uzņēmumu ienākuma...

Šai rakstā apkopota neliela daļa no informācijas par to, kas tika ziņots žurnāla Bilance rīkotajā konferencē aizvadītā gada izskaņā, kādas prognozes un perspektīvas uzņēmējus un grāmatvežus sagaida 2024. gadā. Pilns konferences videoieraksts pieejams portālā BilancePLZ (www.plz.lv). Finanšu ministrs Arvils Ašeradens savā uzrunā informēja par galvenajām valsts budžeta prioritātēm un uzsvēra to, ka profesionālas konferences ir ļoti svarīgas. Milzīgā ātrumā mainās Latvijas ekonomika, mēs globalizējamies, kā rezultātā rodas daudz kompleksu problēmu. Makroekonomiskā aspektā mūsu mērķis ir sasniegt 85% eksportu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpēc ikvienam, kas šajā pasaulē grib atrast savu vietu, ir daudz jāmācās. Ministrs apliecināja, ka inflācija samazinās (9%), un arī procentu likmju pieaugums ir apturēts, kā rezultātā ekonomika atgriezīsies pie izaugsmes. Mūsu prognozes ir labākas nekā Zviedrijā un Vācijā. Šobrīd valsts un ekonomikas prioritāte ir drošība, tāpēc būs jāpalielina izdevumi drošībai, jārēķinās, ka šīs izmaksas pieaugs katru gadu gan iekšējai, gan ārējai drošībai. Kopējā valsts ekonomiskā struktūra prasa būtiskas pārmaiņas....

Vēlos noskaidrot jūsu viedokli veselības apdrošināšanas limita jautājumā, darbiniekam pārtraucot darba attiecības. Situācija — darbinieks pieņemts darbā 02.01.2023., veselības apdrošināšanas polise šim darbiniekam iegādāta 01.08.2023. uz gadu par summu 500 eiro. Darbinieks tiek atbrīvots 31.10.2023. Polise tiek atstāta darbiniekam. 10% no bruto darba samaksas pārsniedz polises summu. Vai, aprēķinot apliekamo ienākumu (saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem likumā «Par IIN»), pielieto proporciju pret darbinieka nostrādāto laiku (janvāris–oktobris) vai piešķirtās polises laiku (augusts–oktobris), vai arī var izmantot visu noteikto limitu gadam? Atbilde Lai atbildētu uz jautājumu, aplūkosim tikai tās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» normas, kas attiecas uz jautājumā minēto situāciju. IIN likuma 8. pantā «Gada apliekamā ienākuma avoti» ir noteikts, ka fiziskās personas gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis atbilstoši šā panta (..) piektajai daļai. Savukārt 8. panta piektajā...

Neraugoties uz izaicinājumiem un neskaidrām izaugsmes perspektīvām, 2023. gadā pasaules ekonomika ir turpinājusi augt. Procentu likmju kāpums palīdzējis samazināt inflāciju, energoresursu cenas ir kritušās, un pasaules ekonomikai līdz šim ir izdevies izvairīties no recesijas. Tomēr eirozonā izaugsme joprojām ir vāja — 2023. gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga tikai par 0,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Inflācija, augstās energoresursu cenas, reālo ienākumu kritums, vājš ārējais pieprasījums apstrādes rūpniecībā un procentu likmju kāpums ir negatīvi ietekmējis arī Latvijas ekonomiku, un 2023. gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,7% salīdzinājumā ar šo pašu periodu aizpērn. Tādējādi Latvijas ekonomika faktiski atradās nelielā recesijā. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm, ekonomikas izaugsme eirozonā arī 2024. gadā būs lēna un IKP varētu pieaugt tikai par 0,6%. Lai arī ražotāju noskaņojums joprojām ir piesardzīgs, saražoto un nepārdoto preču krājumi pēdējos mēnešos pakāpeniski samazinās, un šis krājumu kritums pakāpeniski veicinās faktiskās ražošanas pieaugumu. Eirozonā ražošanas apjomi apstrādes...

Droši vien tāpēc, ka periodā decembris–janvāris ir vairākas svētku dienas un darbinieki kļūst zinošāki, bieži vien gadu mijā tiek pieprasīti (uz īsu periodu) un arī piešķirti ikgadējie apmaksātie atvaļinājumi (vai daļa no tiem). Par atvaļinājumu apmaksu Bilancē ir rakstīts neskaitāmas reizes, tomēr gada nogalē šī «problēma» arvien izraisa strīdus un šaubas, pieņemot lēmumus (ceru, ka tikai grāmatvežiem ar nelielu pieredzi). Kā jau minēju, pārsvarā darba ņēmēji zina, ka svētku dienas atvaļinājuma laikā netiek uzskatītas par atvaļinājuma dienām, līdz ar to atvaļinājums (uz svētku dienu rēķina) kļūst garāks. Pie reizes atgādināšu, ka ir situācijās, kad četru nedēļu atvaļinājuma laikā mēz būt arī vairāk par 20 apmaksājamām dienām, kaut gan nekur nav noteikts, ka jāapmaksā tieši 20! Strādājot 40 stundas nedēļā 8 stundas dienā, mēdz būt gan 19, gan līdz 23 apmaksājamām dienām (nepārkāpjot Darba likuma prasības). Kādu politiku izvēlēties? Vispirms atgādināšu: uzņēmumā ir jābūt izstrādātai grāmatvedības politikai (kārtībai), attiecībā uz darba samaksas aprēķiniem...