BILANCES RAKSTI

2024. gada 9. janvārī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību», kas būtiski vienkāršo deklarācijas pielikumu D3 «Ienākumi no saimnieciskās darbības» un D31 «Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā» aizpildīšanas kārtību. Grozījumi tika gaidīti jau vairāk nekā gadu, jo abi šie pielikumi bija «apauguši» ar nevajadzīgām rindām un grūti izprotamu loģiku to aizpildīšanā. Grozījumi attiecas arī uz 2023. gada deklarācijas aizpildīšanu, kuras var sagatavot un iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), sākot ar 1. martu, tāpēc īsi par būtiskāko. Datus D3 pielikuma rindās norāda no atbilstošajām saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla ailēm, pirms tam veicot izdevumu precizēšanu saskaņā ar MK 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības...

Vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem pamatlīdzekļu uzskaite ir salīdzinoši viegla — atšķirībā no divkāršās grāmatvedības kārtotājiem, kuriem vairākas lietas pamatlīdzekļu uzskaitē ir jāizdomā pašiem, šeit praktiski viss ir reglamentēts likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos. Attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti pašnodarbinātajiem likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka: no kādas vērtības atzīstami pamatlīdzekļi, izmantojamās nolietojuma aprēķināšanas metodes, specifiskus nosacījumus attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji. Ar pašnodarbināto pamatlīdzekļu uzskaiti svarīgākie jautājumi ir noteikti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11.5 pantā, MK 2022. gada 31. maija noteikumos Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» un MK 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība». Pieņemu, ka daļa pašnodarbināto un arī grāmatvežu nemaz nav pamanījuši, ka arī MK noteikumi Nr. 899 nosaka vairākas būtiskas lietas saistībā ar pamatlīdzekļu uzskaiti, tai...

Eiropas Komisija ir pārskatījusi Grāmatvedības direktīvā (Direktīva 2013/34/ES) noteiktos monetāros lieluma kritērijus uzņēmuma lieluma kategorijas noteikšanai, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi. Saskaņā ar Eurostat datiem kopējā inflācija aptuveni desmit gadu periodā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. martam sasniedza 24,3% eirozonā un 27,2% visā Eiropas Savienībā. Reaģējot uz inflācijas datiem, 2023. gada 21. decembrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta Deleģētā direktīva (ES) 2023/2775 (turpmāk — Direktīva), ar ko groza Grāmatvedības direktīvu attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu vai grupu lieluma kritēriju korekcijām, paredzot Grāmatvedības direktīvā noteiktos lieluma kritērijus uzņēmuma lieluma kategorijas noteikšanai attiecībā uz inflāciju koriģēt un noapaļot par 25%. Direktīva stājās spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Direktīva ir jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 24. decembrim, un tās noteikumi jāpiemēro pārskata gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk. Latvijā Direktīvas prasības tiek pārņemtas ar grozījumiem Gada pārskatu...

Ko darīt, ja pašnodarbinātā persona nomā telpas no fiziskās personas, kurai ir paziņota saimnieciskā darbība? Attiecīgi, izmaksājot nomas maksu, būtu jāietur 10% un jāziņo, tomēr telpu īpašnieks uzstāj, ka vēlas saņemt visu nomas maksu un nodokļus maksāšot pats. Vai ir iespējami kādi nodokļu uzrēķini par neieturēto nodokli? Atbilde Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 17. panta desmitā daļa nosaka, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. Pie šādiem ienākumiem pieder arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību. Tātad likums uzliek par pienākumu ienākuma izmaksātājam ieturēt...

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļā jau vairākus gadus iekļauta norma, kas ļauj nepiemērot ienākuma nodokli tai darba samaksas daļai, kuru veido darba devēja apmaksātie darbinieku ēdināšanas vai ārstniecības izdevumi (kādreiz — tikai ēdināšanas izdevumi). Kopsummā šie izdevumi gada laikā nedrīkst pārsniegt 480 eiro, tātad pārsnieguma summai (darbinieka gūtais labums) tiks piemēroti abi darbaspēka nodokļi. Minētai kārtībai jābūt iekļautai darba koplīgumā, kā arī jāievēro vairāki nosacījumi. Pirmkārt, šo atbrīvojumu nedrīkst piemērot uzņēmums, kas nav «nostrādājis» vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā šī norma piemērota attiecībā uz darbiniekiem. Vienlaikus darba devēja apmaksātie visu darbinieku ēdināšanas un ārstniecības izdevumi nepārsniedz 5% no kopējā bruto algu fonda. Otrkārt, uzņēmumā jābūt nodarbinātiem vismaz sešiem darbiniekiem. Treškārt, darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī nav nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro un, protams, darba devējs nav pārkāpis darbinieku nodarbinātības noteikumu prasības, viņam nav pasludināts maksātnespējas process un nav apturēta saimnieciskā darbība (sk....

Budžeta iestādes gada pārskatu par 2023. gadu sagatavos saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 652 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 652), kas pirmo reizi ir jāpielieto, sagatavojot gada pārskatu par 2023. gadu. Veidlapas apskatāmas Valsts kases vadlīnijās Bijām pieraduši, ka gada pārskatā iekļauto pārskatu un strukturizētā skaidrojuma vizuālais attēlojums jeb veidlapas ir pieejamas Ministru kabineta (turpmāk — MK) noteikumu pielikumos. Kopš 2018. gada likumu vai MK noteikumu pielikumos vairs neapstiprina pārskatu vai atskaišu veidlapas. Šāda pieeja tiek skaidrota ar to, ka elektroniskie dokumenti strauji attīstās un ir vēlme mazināt normatīvismu, tāpēc normatīvo aktu izstrādātāji ir aicināti izvērtēt iespēju normatīvajos aktos noteikt tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt institūciju tīmekļa vietnē. Attiecībā uz budžeta iestāžu gada pārskatiem Valsts kases tīmekļa vietnē ir pieejamas vadlīnijas par gada pārskata sagatavošanu, un tajās ir redzamas veidlapas, kas jāizmanto. Savukārt...

Tuvojas gada pārskatu sagatavošanas laiks, un viens no priekšdarbiem ir veikt inventarizāciju, kuras mērķis ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā (Grāmatvedības likums 3. nodaļa). Viens no bilances posteņiem, kuram jāveic inventarizācija, ir debitori, tāpēc rakstā tiks aplūkoti izsniegtie aizdevumi. Aizdevumu izsniegšanu un aplikšanu ar nodokli regulē gan likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», gan Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. Bet jāpatur prātā, ka likuma «Par nodokļiem un nodevām» 4. pants nosaka: «Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu. Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi». Tādējādi tiek novērsta dubultā nodokļu uzlikšana vienam un tam pašam ienākuma veidam. Tomēr ir arī gadījumi, kuros dubultā nodokļu uzlikšana ir pieļaujama. Viens no tādiem piemēriem ir atspoguļots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2021. gada septembra uzziņā Nr. 30.1–8.7/8.7/143065, kur komersantam, izmaksājot procentu ienākumu...

Jau vairākus gadus Latvijā uzņēmēji uzsver darbaspēka trūkumu, kas aizvien izteiktāk kļūstot par vēl vienu no ekonomikas attīstības kavēkļiem. Īpaši satraucoši, ka darbinieku trūkst arī augsti kvalificētās profesijās, kas bremzē ekonomikas kursu uz lielāku jaudu un produktivitāti. Kā Latvija šajā ziņā izskatās Baltijas un Eiropas Savienības mērogā, kādi ir darbinieku deficīta iespējamie risinājumi un kā tie ierakstās Latvijas ekonomikas transformācijas un izaugsmes plānos? Gan bezdarbnieki, gan brīvas darbavietas Pēdējos gados Latvija tiešām kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības (ES) topa augšgala valstīm brīvo darbavietu īpatsvara ziņā. Pagājušā gada 3. ceturksnī šajā rādītājā ar 2,8% brīvo darbavietu mūsu valsts ieņēma 8. vietu ES (nerēķinot lauksaimniecības, zvejniecības un mežsaimniecības jomu, jo Eurostat dati, ieskaitot šo rādītāju, apkopoti tikai par 17 dalībvalstīm), atpaliekot no Beļģijas (4,7%), Nīderlandes (4,5%), Austrijas (4,2%), Vācijas (4,1%), Čehijas (3,5%), Kipras un Maltas (pa 2,9%). Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā brīvo darbavietu īpatsvars bija mazāks — pa 2%. Savukārt, aplūkojot...

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana ir nepieciešama, bet tās nepārdomāta ieviešana var radīt lieku stresu un neveicinās nodokļu nomaksas morāli, uzskata Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Sākumdeklarēšanai būtu jāiet cieši kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas sistēmas vienkāršošanu. Ienākumam no nenozīmīgiem fizisko personu savstarpējiem darījumiem ir jābūt noteiktam tolerances slieksnim. Būtu neprātīgi mēģināt apkarot tādu ienākumu gūšanu, ja kāds palīdz nopļaut zāli vai norakt kartupeļus un viņam par to samaksā desmit eiro. Lai mazinātu skaidras naudas apriti, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam paredzēts apzināt konceptuālo risinājumu par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principu. Kāds ir jūsu viedoklis — vai ir jāievieš ikgadējā vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana? Ideja ir ļoti laba, šādu deklarēšanu ieviest ir nepieciešams, jo tāda pastāv daudzās valstīs. Ja esi nodokļu maksātājs un pretendē uz dažādiem valsts piedāvātiem «labumiem», ir jāmaksā nodokļi. Bet ieviešanai ir jābūt jēgpilnai, ar noteiktu un saprotamu mērķi. Mani satrauc pamatojums, kāpēc atkal...

Ienācās jautājums par šo trīs terminu nodalīšanu. Pacelsim arī pāris vecākas tiesu lietas likuma līkloču problemātikas ilustrēšanai. Reprezentācijas un ilgtspējas izdevumus nav jāapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) tikai likumā uzskaitītos gadījumos. Tātad, aizliegts (apliekams at UIN) ir viss, kas nav atļauts (likumā šaurs uzskaitījums). Reprezentācijas izdevumiem tik 40% no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir atskaitāmi. Ilgtspējas izdevumiem šāda PVN ierobežojuma nav, bet jāvērtē katrā gadījumā sasaisti ar apliekamu darījumu veikšanu (bieži tādas nebūs). Ko atļauj UIN likums? Noteikumi gan reprezentācijai, gan ilgtspējai Pie izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas kopā pārskata gadā nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus vērtē ne tikai atbilstoši juridiskajai formai, bet arī ekonomiskajai būtībai. Kas ir ilgtspēja? Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir: izdevumi darbinieku motivēšanai un saliedēšanai,...

Lai arī izteikt ekonomiskās prognozes ir teju kā zīlēt kafijas biezumos, patlaban vairāki eksperti gan saka — Baltijas valstu tautsaimniecībās šogad atsāksies izaugsme, un tā visām trijām valstīm ir ļoti laba ziņa. Tiesa, ik pa laikam prognozes tiek precizētas un diemžēl ne uz optimistisko pusi. Tā, piemēram, Eiropas Komisijas (EK) februāra vidū izteiktās prognozes liecina: Lietuvas ekonomika šogad varētu augt visstraujāk — par 2,1%, Latvijas ekonomikas pieaugums varētu būt par 1,7%, savukārt Igaunijai vajadzēs samierināties ar visai pieticīgu izaugsmi — 0,6%. «Paļāvība uz izaugsmes atsākšanos šogad balstās uz pieņēmumu, ka nebūs jaunu globālu mega avāriju. Šis pieņēmums var izrādīties nepamatots. Taču prognozes ir jābalsta uz mēreniem scenārijiem, un ņemt vērā visus iedomājamos un neiedomājamos ekstrēmos notikumus nav iespējams. Tas nenozīmē, ka prognozes ir pārāk optimistiskas, jo vienmēr kaut kas var notikt arī labāk nekā plānots. Piemēram, var beigties karš Ukrainā,» tā pašreizējo prognozēšanu visai ekstremālos apstākļos skaidro bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš....

Gada ienākumu deklarēšana joprojām aktuāla, un tāda tā būs vēl kādu laiku. Inguna Leibus atzīst, ka beidzot gada ienākumu deklarāciju aizpildīšana pašnodarbinātiem ir būtiski vienkāršota. Par to ir patiess prieks. Jo arī man ir pārliecība, ka cilvēki par saviem ienākumiem būtu gatavi samaksāt atbilstošus nodokļus un nesatraukties, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi. Par fizisko personu ienākumiem un nodokļiem dažādu gada un «nulles» deklarācijas sakarā runājām arī ar Ievu Liepiņu, kura uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieteiktā cīņa skaidras naudas apritei ir cīņa ar sekām, nevis ar cēloni. Tas nebūtu īpaši pareizi. Ir jāzina problēmas cēlonis, un likumu izmaiņas jāvērš tieši uz cēloņu mazināšanu. Var izrādīties, ka pat neliela IIN likmes samazināšana rada ievērojamu nodokļa iekasēšanas pieaugumu. Ieva arī uzskata, ka vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana ir neapšaubāmi nepieciešama, bet tās nepārdomāta ieviešana var radīt lieku stresu un neveicinās nodokļu nomaksas morāli un fiziskās personas godprātīgu attieksmi pret saviem pienākumiem. Vispirms jau...

Apdrošināšanas nozare ir piedzīvojusi neparastu gadu. Klientu pirktspējas kritums parasti negatīvi iespaido nedzīvības apdrošināšanas industriju, jo cilvēki vai nu cenšas ietaupīt uz apdrošināšanas maksājumiem, vai arī, piemēram, pārdod automašīnu, un apdrošināšana kļūst lieka. Tas bija izteikti vērojams 2008. gada krīzē, kuras rezultātā nedzīvības apdrošināšanas tirgus saruka divkārt — no 396 miljoniem uz 196 miljoniem eiro. Tomēr pēdējos divos gados par spīti ģeopolitiskajiem satricinājumiem un straujajai inflācijai šī tendence vairs nav aktuāla: esam pieredzējuši ekonomikas recesiju un klientu pirktspējas kritumu, tomēr apdrošināšanas tirgus strauji aug. Tas saistīts ar labāku sabiedrības izpratni par to, ka neviens nav pasargāts no negadījumiem, bet apdrošināšana palīdz vieglāk tikt galā ar to sekām. Klienti vēlas būt apdrošināti atbilstoši reālajai situācijai Vērtējot nedzīvības apdrošināšanu kopš 2008. gada, varētu izcelt trīs attīstības periodus: 2008.–2010. gada lielais tirgus krituma periods, tirgum sarūkot par 200 miljoniem eiro; 2011.–2021. gada 11 gadu vidējas izaugsmes periods, kad tirgus izauga par 206 miljoniem eiro; 2022.–2023....

Praksē novērots, ka uzņēmumu vadītāji un īpašnieki, gatavojoties pārdošanas darījumam, koncentrējas uz to, lai uzņēmums finansiāli izskatītos pēc iespējas pievilcīgāks un lai tā komerciālie rādītāji būtu pēc iespējas labāki. Tas, kas reizēm paliek otrajā plānā, ir juridiskie un nodokļu jautājumi. Tā rezultātā uzņēmuma pārdošanas process kavējas, prasa vairāk resursu un nereti pat noved pie iespējamās pirkuma cenas samazinājuma. Nodokļi vienmēr ir svarīga daļa uzņēmuma vai kapitāldaļu pārdošanas darījumā, vebinārā «Uzņēmumu sagatavošana pārdošanai» uzsvēra zvērinātu advokātu biroja COBALT partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka. Darījuma perimetrs Arī nodokļu vajadzībām ir jādefinē darījuma perimetrs. Pirmkārt, jāsaprot, kas būs pārdevējs — juridiskā vai fiziskā persona. Svarīgi ir, vai tas ir nodokļu rezidents vai nerezidents. Ja darījumā ir iesaistīti nerezidenti, tad ir jāskatās, vai būs jāmaksā ieturējuma nodoklis (visbiežāk 3% vai 20%) un attiecīgi, kā tas ietekmēs gan naudas plūsmu, gan nepieciešamo dokumentāciju. Otrkārt, svarīgi noteikt, kas tiek pārdots. «Perimetra definēšana noteiks, kādi būs jāmaksā nodokļi. Bet...

Kad ir runa par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), šķiet — ko tad vēl jaunu te var pastāstīt?! Jaunu patiešām neko daudz, bet ir lietas, par kurām var runāt visu laiku, un tāpat būs kāds, kuram nav skaidra kāda likuma norma. Šoreiz nevis gari un plaši, bet īsi un konkrēti par dažiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) aspektiem, normām un knifiņiem. Vispirms par pēdējām aktualitātēm, kuras ieviesušas izmaiņas likumā Sākot ar 2023. gada 1. jūniju, reprezentatīva auto vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 75 000 eiro. Tas ir: vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks, vieglais automobilis, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošās personas ar invaliditāti), vai jaunu vieglo automobili, ko pilnvarots automobiļu tirgotājs izmanto par demonstrācijas automobili; kravas automobilis ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēts kā kravas...