BILANCES RAKSTI

Vai ir iespējams neiet bērna kopšanas atvaļinājumā un turpināt strādāt (piemēram, attālināti), un saņemt algu, lai būtu ienākumi, par kuriem dzīvot. Tā kā neesmu Latvijā ilgi strādājusi, bērna kopšanas pabalsta man nebūs. Darbavietā (strādājot attālināti), piemēram, es paņemtu vienu nedēļu pirms un vienu nedēļu pēc dzemdībām kā darba nespējas lapu. Pēc tam es atgrieztos darbā (strādājot attālināti) un turpinātu darbu, neejot bērna kopšanas atvaļinājumā. Atbilde Protams, ka neviens jums neliek doties bērnu kopšanas atvaļinājumā obligāti, kaut jums uz to ir tiesības. Ja neesat sociāli apdrošināta Latvijā un neprasāt maternitātes pabalstu par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku (ko jums tātad neizmaksās), tad neviens jūs nevar piespiest to izmantot. Attiecības ar darba devēju ir jūsu savstarpējā vienošanās. Varat arī būt pašnodarbinātā. Jums ir tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, kas ir vienreiz izmaksājams pabalsts. Pabalstu piešķir Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem pašiem un bērnam piešķirts personas kods, kuru statuss...

Diskusijas un pārmetumi par to, ka Latvijā bankas biznesu un iedzīvotājus kreditē daudz kūtrāk nekā kaimiņvalstīs, griežas pa riņķi ne pirmo gadu. Tiek piesaukti dažādi argumenti, analizēti dažādi rādītāji, bet skaitļi ir un paliek nepielūdzami — Latvija, ja uz to lūkojamies no banku izsniegto kredītu, piesaistīto noguldījumu un aktīvu viedokļa, no 2018. gada beigām ir mazākā Baltijas «banku ekonomika». Un tas atstāj sekas arī uz ekonomikas izaugsmi — Latvijas uzņēmumi un mājsaimniecības ir saņēmušas daudz mazāk naudas savu ieceru realizēšanai. Jautājot trīs lielāko banku pārstāvjiem — kāpēc Latvijā kreditēšana buksē? — atbildēs tika minēti dažādi iemesli. Taču neviens tā arī nepieminēja, ka, iespējams, pie vainas ir arī bankas izvēlētās darbības politika. Galvenie vaininieki, kas tiek uzskaitīti — finanšu krīze vēl 2008. gadā, finanšu nozares «kapitālais remonts» un Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju piesardzība kredītu ņemšanā. Tiesa, otra puse — paši uzņēmēji un iedzīvotāji — saka, ka kredītu dabūt nav nemaz tik viegli, īpaši...

Ekonomikas teorija vēsta, ka pilsētām ir vadošā loma valsts saimnieciskajā izaugsmē — pilsētas ir tās, kurās līdz ar iedzīvotājiem koncentrējas resursi un attīstās arvien augstākas pievienotās vērtības ekonomiskā darbība. Līdz ar to pastāv ļoti ticama iespēja, ka viens no galvenajiem straujākas Lietuvas un Igaunijas ekonomiku izaugsmes faktoriem ir sekmīgāka to lielāko pilsētu (pirmkārt, galvaspilsētu) attīstība. Kad beigsim badināt Rīgas lauvu? Aplūkojot datus par Baltijas galvaspilsētu reģionu iekšzemes kopproduktu (IKP), aina atklājas gandrīz identiska valstu konkurencei. Par Baltijā lielāko pilsētas ekonomiku (gan absolūtajā, gan uz vienu iedzīvotāju rēķinātajā izteiksmē) pēdējos gados ir kļuvusi Viļņa, kurai cieši seko Tallina, trešo vietu ar diezgan lielu atstarpi ieņemot Rīgai. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas statistikas iestādēm, vēl nav publicējusi Rīgas plānošanas jeb statistiskā reģiona (Rīga ar astoņām tuvākajām pašvaldībām, ieskaitot Jūrmalu, Siguldu, Mārupi, Olaini u.c.) datus par 2022. gadu, tāpēc jaunākie salīdzinošie rādītāji par trim Baltijas galvaspilsētām pieejami par 2021. gadu....

Šajā numurā kā parasti ir daudz interesantu un aktuālu rakstu no mūsu ekspertiem. Bet vispirms es gribu jums ieteikt izlasīt interviju ar Ingunu Leibus. Ingunu noteikti pazīst visi žurnāla regulārie lasītāji un semināru apmeklētāji. Ne jau velti Inguna saņēma balvu «Par mūža ieguldījumu» žurnāla Bilance ikgadējā konferencē. Ingunas ieguldījums grāmatvedības nozarē tiešām ir iespaidīgs: viņa strādā ar studentiem, lasa lekcijas, skaidro semināros dažādus ar grāmatvedību un nodokļiem saistītus jautājumus jebkuram interesentam, raksta un regulāri atjauno grāmatas, papildina ar dzīves ieviestajām izmaiņām. Inguna uzsver grāmatveža lomu sabiedrībā: «Pirms dažiem gadiem izskanēja no amatpersonām, valdības puses, ka grāmatveži būs pirmie, kas zaudēs darbu, jo viņus vairs nevajadzēs, viņu darbu padarīs mākslīgais intelekts. Manuprāt, tā nav taisnība. Uzņēmumiem vajadzēs profesionālu grāmatvedības pakalpojumu. Arvien biežāk grāmatvedis nestrādās pašā uzņēmumā, bet sniegs ārpakalpojumu, taču profesija kā tāda noteikti nepazudīs.» Es noteikti piekrītu šim viedoklim: programmas un mākslīgais intelekts var izdarīt daudz, bet ļoti ceru, ka nekad nevarēs...

Par uzņēmējdarbības formas izvēli ir pieejami neskaitāmi daudz rakstu. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) ir izstrādājuši materiālus, kas topošajiem uzņēmējiem var ne vien palīdzēt pieņemt lēmumu, bet arī sniedz padomus par pirmajiem soļiem uzņēmējdarbībā. Taču, neskatoties uz to, ka informācijas ir daudz, ikdienā saņemu gana daudz jautājumu par to, kāda uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā un ar ko viena uzņēmējdarbības forma atšķiras no otras. Visbiežāk jautājumi ir par saimnieciskās darbības veicēju (vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība) jeb pašnodarbināto, mikrouzņēmumu (mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju) un pilnakapitāla un mazkapitāla sabiedrību ar ierobežotu atbildība (SIA), tādēļ šīs formas uzskatu par populārākajām uzņēmējdarbības formām. Visbiežāk jautājot, kura uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā, topošie uzņēmēji ar to saprot formu, ar kuru potenciāli ir vismazākais nodokļu slogs, taču jautājumu jāvērtē plašāk — jāpēta arī riski, prasības uzņēmējam, iespējas attīstīties un peļņas sadale. Turpmāk rakstā apskatītas populārākās uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības un trūkumi. Uzņēmējdarbība nav iespējama bez...

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir publicējusi vairākus ziņojumus un vadlīnijas attiecībā uz ilgtspējas un pārvaldības jautājumiem, kas attiecināmi uz starptautiskām uzņēmumu grupām. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir izstrādājusi «Transfertcenu vadlīnijas starptautiskajiem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām». Šajā publikācijā tiek skaidrota ilgtspējības sazobe ar biznesa stratēģiju, riskiem un zaudējumiem, liekot uzsvaru uz Latvijas transfertcenu tiesu praksi. Biznesa ilgtspēju raksturo ESG (Environment, Social, Governance) jeb uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības prakses, caur kurām īstenojas uzņēmuma atbildība pret vidi, darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, investoriem un plašāku sabiedrību kopumā. ESG vēsturiski izriet no ekonomiskā ieguldījuma koncepta, ņemot vērā, ka ir jāpārveido organizācija, lai tā varētu virzīties uz ilgtspējīgu attīstību, vebinārā «ESG sarunas 11: ESG un nodokļi» klāstīja zvērinātu advokātu biroja ZAB Sorainen vecākais jurists Edgars Hercenbergs. Jāpiezīmē, ka transfertcena ir aprēķina cena, par kādu notiek preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana saistītu uzņēmumu starpā ar mērķi pārvirzīt peļņu no viena uzņēmuma uz otru, ideāli, ja...

Darbinieces nāves gadījumā darba devējs izmaksā viņas radiniekam bēru pabalstu — darbinieces mēneša algas apmērā (piemēram, 1000 eiro). Ar kādiem nodokļiem ir saistīts šis darījums? Atbilde Bēru pabalsts ir fiziskās personas ar nodokli neapliekams ienākums, un tas ir minēts likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. panta 1. daļas 14. punktā: Darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro. Savukārt saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 14. pantu obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu. No tā izriet, ka IIN nepiemērošana bēru pabalstam nosaka arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nepiemērošanu tam. Turklāt jāņem vērā, ka bēru pabalsts (radiniekam) nemaz nav algotā darbā gūtais ienākums. Tomēr no nodokļiem ir atbrīvota tikai ierobežota summa, bet no pārsnieguma...

Mūsdienu digitālajā laikmetā veikt darījumus — pirkt un pārdot preces un pakalpojumus — ir iespējams pat ar Pita salā (tālākā vieta uz zemeslodes no Latvijas) esošām personām. Saprotams, ka šādos darījumos visbiežāk darījuma partneris nekad fiziski pat netiek sastapts, bet līgumi tiek slēgti un saziņa notiek elektroniski. Tas ir ērti, tomēr Latvijā diemžēl joprojām ir sastopama vieglprātīga attieksme pret darījumu partneru identificēšanu un informācijas par tiem saglabāšanu. Visbiežāk ar šo grēko personas, kas tikko ir uzsākušas saimniecisko darbību, tomēr autoram nereti praksē ir nācies saskarties ar izpratnes trūkumu par darījuma partneru identificēšanas nepieciešamību arī no ilglaicīgi darbojošiem komersantiem. Kā tad īsti ir — vai tiešām bez nekādiem riskiem var tiesiski nezināt savu darījuma partneri? Raksts ir veltīts šī jautājuma detalizētai analīzei no dažādu normatīvo aktu tvēruma. Situācijas, tirgojot preces un pakalpojumus internetā, var būt dažādas. Saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais, SIA u.c.) to var veikt, neizmantojot citām personām piederošās platformas (tīmekļvietnes, mobilās lietotnes),...

Esam pārdzīvojuši 1. martu un uzzinājuši mūsu katra bilanci ar valsti par 2023. gadu. Viens lēca priekā, jo saņems no budžeta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, citam savukārt kļuva bēdīgs vaigs, jo ir palicis valstij parādā. Kāds varbūt jau paspējis nokaitināt grāmatvedi, uzskatot, ka tieši viņš ir vainīgs, ka izveidojies parāds. Bet ne par to būs šis raksts. Mēģināšu vienkāršā valodā izskaidrot galveno, kas jāzina un jāņem vērā ikvienam Latvijas iedzīvotājam par gada ienākuma deklarācijas iesniegšanu. Tā kā šo žurnālu pārsvarā lasa grāmatveži, tad lūgums padalīties ar informāciju ar saviem radiem, draugiem un paziņām. Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir saistošs katram Latvijas iedzīvotājam — rezidentam, kurš ir guvis ienākumus Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kā arī ārvalstu fiziskajai personai — nerezidentam, kurš ir guvis ienākumus Latvijas Republikā. Taču uzskatu, ka šis likums ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk uztveramajiem nodokļu likumiem. Tāpēc mums — grāmatvežiem, nodokļu ekspertiem, grāmatvedības jomas speciālistiem — jāpalīdz līdzcilvēkiem...

Lai arī eksperti saka, ka pircēju noskaņojums lēnām uzlabojas, mazumtirdzniecības apgrozījums gan Latvijā, gan Igaunijā gada sākumā diemžēl turpināja samazināties. Un tā nav laba ziņa šo valstu ekonomikām. Nedaudz citādāka situācija ir Lietuvā, kur pircējiem, šķiet, ir lielāks optimisms un tirdzniecība sākusi lēnām atkopties. Taču tālāko attīstību prognozēt ir grūti, lai arī, nenoliedzami, visi cer uz labām ziņām gan pašmāju, gan arī citu valstu tirgos. Tirdzniecība iekšējā tirgū ir būtiska, lai uzturētu ekonomisko aktivitāti un veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, jaunu uzņēmumu rašanos. Samazinoties mazumtirdzniecības apgrozījumam, samazinās gan ekonomiskā aktivitāte, gan arī nodokļu ieņēmumi, piemēram, no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), un par to jau sāk uztraukties arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tiesa, pēdējo gadu laikā pesimisms jeb drīzāk piesardzība iezagusies ne tikai patērētāju prātos. Arī pašiem tirgotājiem šis laiks nesis daudzus pārbaudījumus. Tā Covid–19 pandēmijā tika ierobežota tirdzniecība veikalos, taču šis laiks ļāva vismaz uzplaukt tirdzniecībai internetā (kas nu jau samazinās...

Aizvadītā gada nogalē žurnāla Bilance un Bilances Akadēmijas rīkotajā konferencē pēc divu pandēmijas gadu pārtraukuma atkal tika noskaidrots balvas Gada grāmatvedis titula ieguvējs, kā arī piešķirta balva Par mūža ieguldījumu. Par Gada grāmatvedi 2023 kļuva Ieva Simsone, SIA RIXJET RIGA galvenā grāmatvede un Latvijas Šaušanas federācijas ģenerālsekretāre. Laureāte gan tobrīd neatradās Latvijā, tāpēc apsveikumus varēja pieņemt virtuāli, bet konferencē balvu viņas vietā saņēma federācijas prezidents Raimonds Bergmanis. Pateicoties Ievas Simsones grāmatvedes zināšanām un spītam nepadoties sarežģītā situācijā, Latvijas Šaušanas federācija nekļuva maksātnespējīga un turpina darbību. Nominācijai Gada grāmatvedis 2023 jūs izvirzīja Latvijas Šaušanas federācija (LŠF). Balvas pasniegšanas ceremonijā LŠF prezidents Raimonds Bergmanis teica, ka esat organizāciju izvilkusi no purva, no iespējamās maksātnespējas un problēmām ar Valsts kontroli (VK). Kā spējāt tikt galā tik sarežģītā situācijā? Tas nebija vienkārši. Tajā brīdī, kad pārņēmām federācijas vadību, mums ar Bergmaņa kungu nebija pat nojausma, par kādām «ziepēm» ir runa. Tas, ka lietas neiet un kaut...

Žurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa intervijā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jauno ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi pārrunāja ģenerāldirektores redzējumu par to, kas plānots VID darbības pilnveidošanā un grāmatvežu darba atvieglošanā, ēnu ekonomikas mazināšanā un daudz citu aktuālu jautājumu. Ko plānojat darīt savādāk VID vadībā, nekā tas bija līdz šim? Esat definējusi, ka jums ir būtiski trīs galvenie darbības virzieni: VID digitālā transformācija, skaidri saprotami pakalpojumi un VID kā organizācijas reforma, bet gribētos nedaudz vairāk saprast, kas slēpjas katrā no sadaļām. VID 2023. gada rudenī svinēja 30 gadu jubileju. Ilgus gadus VID uzlabo, attīsta, pilnveido savu darbību, kā to dara jebkura iestāde, un mēs ejam uz priekšu. Tomēr sabiedrība sagaida no nodokļu un muitas administrācijas daudz straujākas pārmaiņas, jo mēs esam tie, kas var vai nu palīdzēt pildīt saistības pret valsti, vai arī bremzēt uzņēmējdarbības attīstību. Ja paskatāmies uz sabiedrības uztveri par VID — viens no kritērijiem ir apmierinātība ar pakalpojumiem, tā katru gadu...

Notikumi pēc bilances datuma ir saimnieciskie darījumi vai kādi citi notikumi, kurus uzņēmuma vadība un grāmatvedis vērtē laika posmā starp pārskata gada pēdējo dienu (lielākajā daļā uzņēmumu tas ir 31. decembris) un dienu, kad tiek parakstīts gada pārskats. Finanšu pārskata pielikumā uzņēmumiem ir pienākums atklāt informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Notikumus pēc bilances datuma iedala divās grupās: labvēlīgie notikumi — piemēram, radusies vai paredzama peļņa, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums; nelabvēlīgie notikumi — piemēram, radušās vai paredzamas izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās. Nākamais solis — novērtē, vai šie notikumi ir koriģējoši vai nekoriģējoši notikumi, t.i.: notikumi, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši pārskata perioda beigās — tie būs koriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām; notikumi, kas liecina par apstākļiem, kas radušies pēc pārskata perioda beigām, bet par tiem būtu atklājama informācija, ir nekoriģējoši...

Neesmu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. E–platformā pārdodu preces (taisu krāsu paletes) PVN nemaksātājiem Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu fiziskajām personām. Taisu Zoom stilista seminārus PVN nemaksātājiem ES valstīs fiziskajām personām. Vai man ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju? Atbilde Pievienotās vērtības nodokļa likums noteic, ka kā PVN maksātājam jāreģistrējas, ja tas: saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, tas ir, ja saņem pakalpojumus no ES reģistrēta nodokļu maksātāja; sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu ir cita dalībvalsts un attiecībā uz kuriem par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs, tas ir, sniedz pakalpojumus ES reģistrētam nodokļa maksātājam. Ja preces tiek pārdotas un pakalpojumi tiek sniegti fiziskajām personām, tad jāskatās, vai nav sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tas 2024. gadā ir 50 000 eiro 12 mēnešu periodā. Tad, kad ir sasniegts reģistrācijas slieksnis, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu...

«Tas tāpēc, ka igauņiem blakus ir Somija, savukārt lietuviešiem — Polija,» atbildot uz jautājumu par Latvijas atpalicības iemesliem no Baltijas kaimiņvalstīm, reizēm izskan arī šāds politiķu skaidrojums. Viedokļu spektra pretējā galā ir apgalvojums, ka «tikai Latvijā domā, ka Igaunijas attīstība ir Somijas nopelns,» — tā savulaik izteikusies Kaja Kunnas, somu laikraksta Helsingin Sanomat korespondente Tallinā. Kur meklējama patiesība starp šiem atšķirīgajiem apgalvojumiem? Kāda ir Igaunijas un Lietuvas kaimiņvalstu ietekme uz to ekonomikām? Cik lielu lomu Igaunijas un Lietuvas izrāvienā varētu būt spēlējis veiksmīgāks ģeogrāfiskais novietojums, tai skaitā robežošanās ar ekonomikas attīstībai izdevīgākām kaimiņvalstīm — Igaunijas gadījumā — labklājīgo un mentalitātē eiropeisko Somiju, bet Lietuvas gadījumā — vēsturisko sadarbības partneri Poliju ar 40 miljonu iedzīvotāju lielo noieta tirgu? Tūristi visbiežāk apmeklē Igauniju, bet visvairāk tērē Lietuvā Viens no vieglāk pierādāmajiem kaimiņvalstu ekonomiskās ietekmes faktoriem ir tūrisms. Somijas tūristu skaits un pienesums Igaunijas ekonomikai ir milzīgs. Tieši somu ceļotāji ir pārliecinoši dominējošā ārvalstu tūristu...