BILANCES RAKSTI

Mans ceļš līdz grāmatvedes profesijai bija visai neparasts un līkumains. Savu karjeru uzsāku pirmsskolas pedagoģijā, turpināju pārdošanā, tad — biroja administrēšanā un asistēšanā, kur mana mērķtiecība, iedziļināšanās prasme un centība aizveda līdz grāmatvedībai. Centība izauga pārcentībā, un man bija jāmeklē iespēja sevi atklāt no jauna. Profesija ar izdegšanas potenciālu Ja esi profesionāls grāmatvedis, tev jābūt precīzam, neatlaidīgam, pacietīgam, taisnīgam, atbildīgam un vērīgam. Tev jāpiemīt arī gandrīz maģiskai īpašībai ilgstoši noturēt uzmanību, lai kvalitatīvi veiktu vienveidīgus, bet svarīgus uzdevumus. It kā ar to vēl nebūtu gana, kvalificētam grāmatvedim regulāri jāpapildina zināšanas, apmeklējot kursus, lasot specializēto literatūru par nozares aktualitātēm, uzņemoties iniciatīvu un izstrādājot priekšlikumus uzņēmuma finansiālās darbības uzlabošanai. Turklāt tas viss notiek, rūpīgi sekojot normatīvo aktu prasībām. Profesionālā izaugsme nereti mijas ar personīgo izaugsmi. Taču personīgās izaugsmes ceļā mēdz gadīties dažādi klupšanas akmeņi. Īsāk sakot, grāmatvežiem darba un atbildību netrūkst. Manuprāt, lielākā daļa grāmatvežu tāpēc nemaz nevar būt citādi, kā tikai uzticami, pedantiski...

Gadiem uzkrātās un nerisinātās problēmas, nepietiekamas ambīcijas gan valsts, gan privātajā sektorā, kā arī pāri visam — ģeopolitiskā situācija pasaulē, kuru pašiem mainīt teju nav iespējams, — šis viss ir radījis to ekonomisko vidi un apstākļus, kuros patlaban atrodas Latvijas tautsaimniecība. Turklāt kaimiņvalstu — Igaunijas un Lietuvas — situācija labi parāda arī to, ka pie vienādiem ārējiem apstākļiem bija iespējams darboties arī citādi un sasniegt labāku rezultātu jau tagad vai vismaz tuvākā nākotnē. Tādi secinājumi rodas, uzklausot gan vairākus ekspertus, gan vērojot arī pirmās publiskās debates Saeimā, kuras notika maija vidū un bija veltītas ekonomikas situācijas izvērtēšanai un jaunas stratēģijas apspriešanai. Tagad atliek gaidīt valdības rīcības plānu un tā realizāciju. Kamēr Latvija vēl tikai iešūpojas jaunam ekonomikas ciklam, kas nenoliedzami Eiropā drīz sāksies, Igaunija ceļ nodokļus un kārto savu budžetu, bet Lietuva steidz piesaistīt investorus, kas strādā aizsardzības jomā. Latvijas eksperti norāda, ka, neskatoties uz visu trīs Baltijas valstu visai līdzīgajiem ārējiem...

Kā noteikt mēneša vidējo izpeļņu darbiniekam ar summēto darba laiku, ja pēdējos 6 mēnešos (no 2023. gada novembra līdz 2024. gada aprīlim (ieskaitot)) viņš nav strādājis pilnus mēnešus? Šajā periodā darbinieks nostrādāja tikai 427 stundas, jo periodiski bija slims, kā arī izmantoja atvaļinājumu. Noteicu stundas vidējo izpeļņu, bet tālāk netieku. Kā aprēķināt dienas vidējo izpeļņu, vidējo nostrādāto stundu skaitu kalendāra dienā un mēneša vidējo izpeļņu šajā situācijā? Atbilde Jārēķina tieši tā, kā teikts Darba likuma (DL) 75. panta 3., 4. un 5. daļā. NB! Jāpievērš īpaša uzmanība nosacījumiem, kad aprēķins attiecas uz nostrādātām dienām, kad uz darba dienām pēc kalendāra (faktiski uz standarta darbdienām no pirmdienas līdz piektdienai) un kuras darba dienas (un to apmaksa) nav jāņem vērā (attaisnotā prombūtne). Šāds algoritms ieviests DL (no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likuma)) un ir loģisks un taisnīgs tieši gadījumiem, kad mēneša vidējo izpeļņu nav iespējams noteikt vienkāršā (standarta)...

Kopš pagājušā gada jūlija varējāt lasīt par Baltijas valstu ekonomikām, iedziļinoties to veidojošajos faktoros un salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sekmes. Analītiski pētniecisko rakstu sērijas noslēgumā pavelkam zemsvītru secinājumiem, apciemojot kaimiņus un uzklausot, kas viņu ekspertiem sakāms par savas valsts ekonomikas veiksmēm un neveiksmēm. Viļņā tikāmies ar Grētu Ilekīti, Swedbank Lietuva ekonomisti, bet Tallinā — ar Lenno Ūskulu, Luminor Bank Igaunijas filiāles galveno ekonomistu un Tartu Universitātes asociēto profesoru. Labie kaimiņi Ar L. Ūskulu runājam par Igaunijas ekonomikas attīstību, sākot no valsts neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā. Mērķis — saprast, kur «aug kājas» ziemeļu kaimiņu sekmēm, kuras Latvijā nereti mēdzam apskaust. Liela daļa no L. Ūskulas sacītā apstiprina šajā rakstu ciklā aplūkotos datus, skaidrojumus un secinājumus, taču izskan arī jaunas, nedzirdētas perspektīvas. Igaunija Baltijas valstu ekonomikas līderpozīcijā izrāvās deviņdesmito gadu pirmajā pusē — ap 1995.–1996. gadu Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP) handikaps pār tuvāko sekotāju (Latvija ar Lietuvu tolaik pārmaiņus apsteidza viena otru)...

Un kad tad nu vēl, ja ne vasarā. Tā kā grāmatvedim ir liels potenciāls izdegšanai, tad atvaļinājums un hobiji brīvajā laikā ir īpaši svarīgi. Novēlu visiem izbaudīt šo skaisto saulaino, ziedošo laiku un sakrāt spēkus nākamajam darba cēlienam. Tomēr par savām profesionālajām aktualitātēm nevaram piemirst. Tāpēc šoreiz stāstīsim par specifiskiem gadījumiem brīvdienu apmaksā. Lai gan liekas, ka brīvdienas nevajadzētu apmaksāt, tomēr ir situācijas, kad to tomēr būs jādara. Visiem patīk saņemt dāvanas un patīk tās dāvināt. Bet kuros gadījumos par dāvanām jāmaksā nodoklis? Un kuros tās jādeklarē? Mūžīgi aktuālā tēma ir PVN. Šoreiz par to, vai maziem uzņēmumiem, kuri nav PVN maksātāji, arī vajadzētu lasīt Pievienotās vērtības nodokļa likumu. Droši vien, ka kādu reizi katrs no mums ir papukstējis par to, ka «ar to ēnu ekonomiku jau neviens necīnās». Kādi tad ir plāni ēnu ekonomikas apkarotājiem un uz ko tiks likts uzsvars? Izskatās, ka pie mums ir izplatīti norēķini skaidrā naudā, jo...

Pēc Bilances martā rīkotā vebināra, kas pārsvarā bija veltīts komandējumiem un darba braucieniem, ir saņemti vairāki jautājumi. Šī tēma nav jauna, arī normatīvajos aktos nav veikti būtiski grozījumi, tomēr klausītājiem arvien rodas jautājumi. Šoreiz rakstā par to, kam vebināra laikā tika veltīts mazāk uzmanības — par mācību komandējumu. Ar kādiem nodokļiem mācību komandējuma izdevumi varētu būt saistīti un kam jāpievērš īpaša uzmanība? Kas ir mācību komandējums Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistīti izdevumi» definē terminu «komandējums» saistībā ar mācībām šādi: Komandējums ir ar uzņēmuma vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisks rīkojums, ar kuru darbinieks (arī cita persona, kuras klātbūtne ir nepieciešama un pamatota) nosūtīts uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai uz ārvalstīm, lai papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju (mācību komandējums). Būtisks nosacījums: mācību komandējums ir vajadzīgs tādu mērķu sasniegšanai un uzdevumu veikšanai, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā)....

Nereti pārrobežu e–komercijas darījumos netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vai tā piemērošana ir nekorekta. Eiropas Savienības (ES) mērogā 2019. gadā kopējie zaudējumi pārrobežu preču un pakalpojumu darījumiem varētu būt ap pieciem miljardiem eiro. Lai apkarotu negodprātīgo e–komerciju, no 2024. gada ir veikti grozījumi Latvijas un ES PVN regulējumā. Turpmāk informācija par pārrobežu darījumiem tiks nodota Eiropas Komisijas izstrādātai datubāzei — Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai. To, kāpēc PVN piemērošana ir aktuāla, vebinārā «E–komercijas nozares aktualitātes — nodokļi, negodīga komercprakse un patērētāju kolektīvās prasības» skaidroja ZAB Sorainen nodokļu menedžeris Raivis Liberts: «Jau standarta gadījumos PVN piemērošana iekšzemes darījumos mēdz sagādāt dažādus izaicinājumus. Bet pārrobežu e–komercijas darījumos situācija ir vēl sarežģītāka, ir iesaistītas vairākas jurisdikcijas, kas jau tā sarežģīto PVN piemērošanu var ļoti apgrūtināt. Izaicinājums un problēma ir tā, ka komersanti būtiskos apjomos darījumu nekorekti piemēro PVN normas vai arī pilnībā nepiemēro PVN pārrobežu darījumiem,» skaidroja nodokļu menedžeris. Dažkārt krāpnieciski uzņēmumi izmanto e–komercijas...

Nepieciešams skaidrojums par to, kādi grāmatojumi veicami šādā situācijā: SIA A ir Latvijas PVN maksātājs, kurš saņēma rēķinu par preču piegādi no Polijas SIA B, PVN maksātāja (preču piegāde no Polijas). Rēķinā norādītā summa ir PLN valūtā — 1000 PLN. SIA A bankas kontā PLN valūtā uzrādās, ka ir ienākusi šī summa 1000 PLN un izgājusi uz SIA B norēķina kontu par 1000 PLN. Bankas konvertācijā darījumā uzrādās, ka 1 PLN = 4,099 EUR = 243,96 EUR. Kā grāmatot rēķinu un bankas darījumus? Kurā datumā skatās valūtas kursu — tad, kad rēķins saņemts un bankā veikta konvertācija, vai tad, kad šis rēķins tiek saņemts grāmatvedībā? Atbilde Jautājumā nav precizēts — vai tas ir avansa rēķins (veicama priekšapmaksa pirms preču saņemšanas), vai arī preces jau ir saņemtas un saņemts arī nodokļa rēķins. Kārtība, kā veicama grāmatvedības uzskaite, ja rēķins izrakstīts ārvalstu valūtā, ir noteikta Grāmatvedības likuma 7. pantā. Ārvalstu valūtā izrakstītā rēķina summas...

Jebkurai personai Latvijā, uzsākot saimniecisko darbību, veicot preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kas ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekami darījumi, ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja izpildās reģistrācijas nosacījumi. Pievienotās vērtības nodokļa likums nosaka gadījumus, kad ir jāreģistrējas un kad var nereģistrēties. Lielākoties visas preces un pakalpojumi Latvijā ir aplikti ar PVN. Standarta PVN likme ir 21%, pazeminātā likme — 12% un 5%, kuru piemēro atsevišķām precēm un pakalpojumiem. Dažas konkrētas preces un pakalpojumi ir atbrīvoti no PVN likmes un, eksportējot no Latvijas, nodokļu likme ir 0% vai vispār netiek atrunāta likumā. Šajā rakstā parunāsim par reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā, ja tiek sniegti pakalpojumi, nevis notiek preču realizācija. Pēdējā laikā sabiedrībā ir izraisījušās diskusijas, jo daudzi uzņēmumi un arī pašnodarbinātas personas ir atklājušas, ka tiem draud sankcijas no Valsts ieņēmumu dienesta puses sakarā ar to, ka tie nav reģistrējušies kā PVN maksātāji, kā to nosaka likuma...

Kas jāņem vērā ziedotājam, bet kas — ziedojuma saņēmējam? Vai ziedotā summa vienmēr rada iespēju saņemt arī materiālu labumu nodokļu maksājumu samazināšanas veidā? Visaktīvāk ziedojumus piesaista biedrības, īpaši tās, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Aicinot ziedot, gandrīz vienmēr tiek norādīts arī uz iespēju gūt materiālu labumu nodokļu atlaižu veidā. Vai vienmēr un cik liels ir šis materiālais labums? Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, un kā galvenais naudas līdzekļu gūšanas avots var būt ziedojumi, dāvinājumi, dotācijas un biedru nauda. Saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ieņēmumi nevar būt naudas līdzekļu pamatavots vai vienīgais avots, jo pretējā gadījumā biedrības darbībai ir komercdarbības pazīmes. Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības,...

Palīdzējām lūgt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzziņu par jautājumu, vai SIA dalībnieks, kas arī sniedz pakalpojumus uzņēmumam, drīkst saņemt tikai dividendes no šī SIA? Nu šī uzziņa atnākusi. Liriska atkāpe Pirmkārt, jāsāk domāt par jaunu biznesa līniju — tulkošanas birojs. Ja nopietni, tie ir bīstami signāli VID, ka ne tikai ierindas cilvēki, bet arī advokāti lūdz skaidrot, ko savās atbildēs ir domājis VID. Kāds žurnālists (žurnālisti gan diez vai uzskatāmi par nepietiekami izglītotiem) pēc atbildes (tā nebija uzziņa) saņemšanas Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) man rakstīja: «Godīgi! No viņu atbildes neko nesaprotu. Tautas valodā viņi nerunā. Tikai Ķīnas ābecē. Tā jau tā lieta viņiem, mācēt paskaidrot nezinātājam. Nevis no augšas runāt. Tieši tāpēc man palīdzēja Tava telefona zvans: «Turi uzņēmumā, cik gribi. Ja ņemšu ārā uz privāto kontu, tad nodokli samaksā». Vienkārši un saprotami. Paldies, Tev!» Atbilde ir: «Jā!» Un tā man šķiet jocīga, un padsmit lappušu uzziņu es varētu apkopot apmēram sekojoši....

SIA A ir Latvijas PVN maksātājs, kas iepirka no Eiropas Savienības (ES) fiziskās personas īpašumā esošas lietas par 1000 EUR. Vai šajā gadījumā ir nepieciešams apliecinājums, ka fiziskajai personai šī lieta ir fiziskās personas personīgā manta, ja šī fiziskā persona dzīvo ES? Kādi nodokļi tiek aprēķināti? Kādi likuma panti jāņem vērā? Atbilde Nodokļu piemērošanas un deklarāciju iesniegšanas kārtība fiziskām personām ir noteikta likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». Nerezidenta ar nodokli apliekamie ienākumi noteikti šī likuma 3. panta 3. daļā. Ja tiek iepirktas fiziskajai personai piederošas lietas, un tas nenotiek saimnieciskās darbības ietvaros, tas ir ar nodokli neapliekams ienākums. Par darījumu tiek noslēgts līgums (vienošanās), sagatavots iepirkuma akts (vai cits dokuments), kā arī fiziskā persona iesniedz apliecinājumu, ka minēto lietu pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību. Veidlapu var atrast Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» 3. pielikumā. Par izmaksāto summu jāiesniedz «Iedzīvotāju...

Aizvadītā gada nogalē žurnāla Bilance un Bilances Akadēmijas rīkotajā konferencē balvu «Par mūža ieguldījumu» grāmatvedības nozarē saņēma Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošā pētniece, Ekonomikas un finanšu institūta profesore Dr. oec. Inguna Leibus. Viņas darba lauks ir plašs — lekcijas studentiem, dažādi semināri par grāmatvedību un nodokļiem, ik pa laikam top kāda grāmata, kā arī raksti mūsu žurnālam. «Grāmatvedim ir jāmācās visa mūža garumā, nevienā brīdī nevar apstāties,» spriež I. Leibus. «Nepārtraukti ir jāseko likumu un noteikumu izmaiņām nodokļu un grāmatvedības jomā, tehnoloģiju attīstībai. Nedrīkst ieslīgt rutīnā, jābūt mūžīgi jauniem savā domāšanā!» Pasniedzot balvu «Par mūža ieguldījumu» grāmatvedības nozarē, par jums teica: «Tā ir balva nevis par darba mūža garumu, bet par līdzšinējo ieguldījumu grāmatvedības nozarē, kas vēl turpināsies arī pēc balvas saņemšanas!» Kādas ir jūsu ieceres? Jā, sveicēji ar humoru teica, ka bija noskaņojušies redzēt kundzi gados, bet kundze vēl nebūt nav tik sirma. Tāpēc...

Tādi pamatīgi «smagsvari» virsrakstā. Kad runājam par produktivitāti, tad bez motivācijas neiztikt. Kad runājam par motivāciju, tad loģisks rezultāts būtu produktīvs darbs. Pieminot produktivitāti, pirmā asociācija ir ekonomiskā produktivitāte. Produktivitāte, kuru mēdz saukt arī par ražīgumu, ir attiecība starp saražoto produktu un šim mērķim patērētajiem resursiem. Šoreiz vēlos runāt par personas — cilvēka — produktivitāti, tās trūkumu un iespējām to uzlabot. Produktivitāte kā personai ir mūsu spēja paveikt kādu uzdevumu ar mums piešķirtajiem resursiem. Izklausās vienkārši, vai ne? Regulāri tiek veikti aprēķini gan visas Eiropas Savienības, gan tikai Latvijas līmenī — kāda ir darbinieku produktivitāte. Latvijā produktivitāte tiek novērtēta zem vidējā Eiropas līmeņa. Bet atceramies — statistika ir matemātiski aprēķini! Kā uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, «produktivitātes līmenis Latvijā ir apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa.[..] Kāpēc izskatāmies tik slikti?[..] Valsts produktivitāti aprēķina, tajā radīto pievienoto vērtību (autore: IKP) dalot ar valstī...

Budžeta iestādes ir nodevušas savus atsevišķos gada pārskatus konsolidējošajām iestādēm (piemēram, pašvaldībai vai ministrijai) un konsolidējošās iestādes jau ir iesniegušas konsolidētos gada pārskatus Valsts kasē. Šajā periodā Valsts kase veic datu apkopojumu, izvērtējumu un gatavo valsts konsolidēto gada pārskatu jeb Latvijas Republikas gada pārskatu. Tomēr, līdz ar budžeta iestāžu gada pārskatu iesniegšanu Valsts kasē, darbs pilnībā pie tiem nav apstājies, jo budžeta iestādēm jāturpina vērtēt notikumus pēc bilances datuma līdz 30. jūnijam, lai līdz 10. jūlijam par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma informētu Valsts kasi. Budžeta iestādēm ir: atsevišķais budžeta iestādes gada pārskats, t.i., gada pārskats, ko sagatavo katra budžeta iestāde par sevi kā vienu vienību; ministrijas konsolidētais gada pārskats vai pašvaldības konsolidētais gada pārskats. Piemēram, pašvaldības konsolidētais gada pārskats, kurā ietilpst visi atsevišķie to budžetu iestāžu gada pārskati, ka ietilpst konkrētajā pašvaldībā. Tāpat tas attiecas arī uz ministrijām. Pēc būtības konsolidētas gada pārskats (attiecīgi pašvaldības vai ministrijas) apvieno vairāku iestāžu gada...