BILANCES RAKSTI

Kopš laika, kad mēs visi tikām sanumurēti, pagājuši daudzi gadi, un esam pieraduši, ka vārdam un uzvārdam seko personas kods! Vairākus Krūmiņus un Kociņus vairs nesajauksim, jo personas kodi tiem ir atšķirīgi! Un tas bija tikai sākums. Šis process aizgāja plašumā, kad sāka veidoties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) — bez numerācijas tā nav iespējama, jo visus datus apkopo skaitļošanas tehnika saskaņā ar ieprogrammētu algoritmu. Kaut arī brīžiem EDS sastopamies ar dažām problēmiņām, jāatzīst, ka tās ir ātri atrisināmas un EDS atvieglo gan grāmatvežu profesionālo dzīvi, gan palīdz VID pārbaudīt, apkopot un kontrolēt nodokļu maksātājus (arī nemaksātājus). Viss kļuva iespējams, pateicoties tam, ka cilvēka un sistēmas komunikācija notiek, izmantojot īpašu valodu — ar kodu palīdzību. Citādi nav iespējams apstrādāt informāciju par vairākiem simtiem tūkstošu nodokļu maksātāju. Rakstā pievērsta uzmanība EDS veidlapu (ziņojums, paziņojums) aizpildīšanai atkarībā no tā, kāds līgums ir noslēgts starp fizisko un juridisko personu, kādus datumus un...

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nodoklis ir jāmaksā par preču importu. Preču imports ir preču ievešana Eiropas Savienības (ES) teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, tās izlaižot brīvā apgrozībā. Preču importēšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā tiek pabeigta (noslēgta) muitas procedūra — preču izlaišana brīvā apgrozībā. Importējot preces, ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj arī pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un šo pakalpojumu vērtība (tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā; normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot PVN. Tāpēc jāņem vērā, ka importēto preču vērtība rēķinā, ko apmaksājam piegādātājam, var atšķirties no ar PVN apliekamās summas muitas deklarācijā. Atkarībā no tā cik liela ir no trešajām valstīm iegādāto preču pasūtījuma vērtība, arī PVN maksājums var svārstītiem no dažiem simtiem eiro līdz...

«Jelgavai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas valsts tapšanā un ir nozīmīga vieta arī šodien Zemgalē un visas valsts dzīvē. (..) Uzņēmīgie jelgavnieki ir spējuši piesaistīt ārvalstu investoru ieguldījumus, vienlaikus palīdzot attīstīties vietējiem ražotājiem. Jelgava ir apvienojusi kvalitatīvu ikdienas dzīvi ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi,» — šādus vārdus vizītes laikā Jelgavā 2023. gadā pilsētai veltīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Taču — cik lielā mērā tas apraksta realitāti? Kā Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai patiesībā veicas ar ekonomikas, labklājības un dzīves kvalitātes attīstību? Ko rāda dati un ko saka eksperti? Bilances pētījuma par Latvijas valstspilsētu saimniecību pirmā raksta fokusā — Jelgava. «Rēzekne pie Rīgas» Jelgava ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2024. gada sākumā pilsētā dzīvoja 54 701 cilvēks. Līdzīgi kā gandrīz visās lielākajās pilsētās, tas palēnām, bet nemitīgi sarūk, un, ja šī tendence turpināsies, tad jau tuvākajos gados Jelgavu varētu apsteigt Jūrmala, kur vērojams konstants populācijas...

«Ir jārada risinājumi, ko cilvēki var pieņemt, lai izkļūtu no ēnu ekonomikas. Tā ir arī atbilde, kāpēc nevaram vienā gadā pēkšņi samazināt ēnu ekonomiku. Varam, bet vienreiz! Tie, kas «nespēs», aizbrauks. Tas ir ļaunākais, kas var notikt cīņā ar ēnu ekonomiku. Tas ir jautājums: veselīgs uzturs un vitamīni vai ķirurģija? Labāk ir mazliet un pamazām, bet ilgtspējīgi un jēgpilni,» intervijā saka Olga Bogdanova, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos. Latvijā ēnu ekonomika 2023. gadā ir mazinājusies par 3,6 procentpunktiem un veido 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), laužot vairāku gadu negatīvo tendenci. Pētījuma «Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs» autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka kā vienu no izskaidrojumiem ēnu ekonomikas samazinājumam Latvijā min to, ka pašreiz ir iestājusies zināma «sajūtu līmeņa stabilitāte». Proti, uzņēmumi lielākoties ir pieskaņojušies esošajai situācijai, kā arī jauni satricinājumi klāt nav nākuši. Kā jūs skaidrojiet šo sarukumu? Profesora A. Saukas metode mēra...

Lai arī ir ierasts domāt, ka Rīga kā lielākā Latvijas pilsēta ir tā, kura pie sevis atvilina daudzus iedzīvotājus, atstājot reģionus tukšus, bet pati uzpūšas kā ūdensgalva, realitātē un skatoties statistikas datus — tā gluži nav. Diemžēl valstī iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Kaut arī visas pilsētas ir spējušas piesaistīt jaunus iedzīvotājus uz iekšējās migrācijas rēķina, tajās vienlaikus iedzīvotāju nominālais skaits turpina samazināties, tā saasinot vairākas problēmas un neļaujot pilsētām attīstīties ar daudz lielāku jaudu. Stipras pilsētas ir būtiski attīstības centri jebkurā valstī, arī Latvijā. Diemžēl joprojām valstī par būtisku attīstības centru var uzskatīt tikai galvaspilsētu Rīgu. Taču arī te ir daudz nianšu. Rīga gluži vairs nav izteikti liela pilsēta ar savām robežām, uz kuru trauktos daudzi iedzīvotāji no reģioniem, bet gan drīzāk izplūdusi kā pankūku mīkla pa vairākiem apkārtējiem novadiem un tuvākajām pilsētām. Iedzīvotāji labāk izvēlas dzīvot blakus pilsētās un novados, bet darbavietu atrod Rīgā. To uzskatāmi arī parāda dati, kuros redzamas...

Redaktora sleju es gribu iesākt ar uzaicinājumu — piesakiet savu grāmatvedi, kolēģi, draugu, draudzeni, paši sevi — konkursam Gada grāmatvedis 2024! Šogad atkal pulcēsimies novembrī ne tikai, lai uzzinātu, kas jauns sagaida grāmatvežus nākamajā gadā, bet arī, lai godinātu kārtējo titula Gada grāmatvedis laureātu. Tiešām aicinu nekautrēties un pieteikt! Tas nenozīmē, ka grāmatvedim ir bijis jāveic kāds varoņdarbs, pilnīgi pietiek, ja cilvēks ir labs grāmatvedis, kārtīgi un apzinīgi pilda savu darbu — tas ir jau labs pamats pieteikumam. Protams, ļoti svarīgs ir uzrakstītais pieteikums — nekautrējieties, paslavējiet savu grāmatvedi! Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas grāmatvežu ir šīs balvas cienīgi, tikai pieteikums paliek neuzrakstīts. Anketu atradīsiet šeit. Šogad konferencē esam paredzējuši runāt ne tikai par grāmatveža ikdienu: uzskaite, procedūras, pārskati, ziņojumi, nodokļi…, bet arī par lietām, kas arvien straujāk ienāk katra grāmatveža ikdienā, par tām prasībām un noteikumiem, kurus mums izvirza tehnoloģijas un it īpaši datu drošība un kiberdrošība. Ko darīt, lai...

Vairākus gadus ir spēkā likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» norma, kas šobrīd spēkā esošā 10.1 pantā nosaka paternitātes pabalsta piešķiršanu un izmaksu, ja darba devējs (–ēji) piešķīra darbiniekam (parasti — tēvam) atvaļinājumu uz 10 darba dienām (kādreiz — uz 10 kalendāra dienām). Laika gaitā minētā panta teksts tika papildināts ar šāda atvaļinājuma piešķiršanu un apmaksu arī vienam vai otram vecākam sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz 18 gadiem adopciju (tātad nebūt ne par tikko piedzimušo bērnu), kā arī personai, kas ir vai nav radniecībā ar bērna māti, bet kuru māte iesaistīja bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības. Šādu atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Savukārt pabalsts jāpieprasa 6 mēnešu laikā no pirmās atvaļinājuma dienas, kas piešķirts saistībā ar bērna piedzimšanu. Pabalstu piešķiršanas nosacījumi Pirmais...

Aizvien vairāk uzņēmumu saskaras ar prasībām identificēt, novērtēt, mazināt un izbeigt savu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēktiesībām. Lai arī patlaban pienākums identificēt savu ietekmi ražošanas, piegādes, transportēšanas, projektēšanas un izplatīšanas laikā attiecas uz dažiem lielajiem uzņēmumiem, tuvāko gadu laikā šādu uzņēmumu skaits būtiski pieaugs. Pastarpināti tiek ietekmēti arī mazāki uzņēmumi, kas ir lielo uzņēmumu darījumu partneri, piemēram, vērtību ķēdē esošie piegādātāji vai klienti. Tomēr arī maziem un vidējiem uzņēmumiem ir nepieciešams novērtēt savus ilgtspējas riskus. Kāpēc ikvienam uzņēmumam ir nepieciešams ilgtspējas risku novērtējums un kā tas var palīdzēt sagatavoties biznesa partneru prasībām ilgtspējas jomā, vebinārā «Kā sagatavoties biznesa partneru prasībām ilgtspējas jomā» skaidroja Kristīne Rāviņa, ZAB COBALT vecākā speciāliste. Plašāks risku klāsts Pēdējos gados pieaugoša tendence ir aktīvāk vadīt uzņēmuma piegādes ķēdi attiecībā uz arvien plašāku risku klāstu. Ja iepriekš lielāka nozīme tika piešķirta komerciāliem aspektiem, piemēram, izdevīgiem piegādes nosacījumiem, biznesa nepārtrauktības aspektiem, tad patlaban risku klāsts ir paplašinājies un aptver...

Konsultāciju bizness mūsdienās ir kā ceļš uz panākumiem, īpaši grāmatvedības uzņēmumiem, bet kā to īsti panākt? Vai tiešām ir kāda slepena recepte, kas ļauj konsultāciju uzņēmumiem ne tikai izdzīvot, bet arī kļūt par līderiem savā jomā? Rakstu sērijā atklāsim noderīgus padomus, kas palīdzēs jums izveidot un attīstīt veiksmīgu konsultāciju praksi. Koncentrēsimies uz galvenajiem aspektiem, kas ir būtiski ilgtspējīgai izaugsmei un panākumiem, sākot ar pašu svarīgāko — mārketinga stratēģiju. Paplašinot pakalpojumu klāstu ar biznesa un finanšu pārvaldības konsultācijām, grāmatvedības uzņēmumi var ne tikai palielināt ieņēmumus un piesaistīt jaunus klientus, bet arī nostiprināt savu reputāciju kā finanšu eksperti. Tas ļauj sniegt klientiem padziļinātu ieskatu un stratēģiskus ieteikumus finanšu jomā, kas var palīdzēt uzlabot viņu finanšu stāvokli un veicināt izaugsmi, tādējādi veidojot ilgtermiņa sadarbību. Turklāt konsultāciju prakse var kalpot kā papildu ieņēmumu avots un diversificēt uzņēmuma darbību, tādējādi samazinot atkarību no tradicionālajiem grāmatvedības pakalpojumiem un nodrošinot ilgtspējīgāku biznesa modeli. Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daži...

Apzināts grāmatvedis ir klātesošs šeit un tagad, domā līdzi notiekošajam, tādējādi balstot gan uzņēmuma finanšu, gan pārvaldības, gan kopējās atmosfēras aspektus. Grāmatvedis bieži vien gan komunicē uz āru no uzņēmuma, gan arī pieņem uzņēmumam potenciāli ļoti nozīmīgus lēmumus, līdz ar to grāmatveža prāta un emocionālajam stāvoklim ir nozīmīga loma uzņēmuma procesos. Apzināts grāmatvedis — tas ir cilvēks, kas spēj gan dot vērtīgu pienesumu apkārtējiem, gan parūpēties un paņemt sev vajadzīgo. Bet kā par tādu kļūt? Divu veidu grāmatveži Ja skatās no atbildības un apzinātības prizmas, grāmatvežus var iedalīt divos veidos — pamata un kompleksa tipa speciālistos. Abu veidu grāmatvežiem raksturīga augsta atbildības sajūta, precizitāte un citas īpašības, par ko runāju iepriekšējā rakstā «Pieredzes stāsts: Kas ir apzināts grāmatvedis un kā es par tādu kļuvu?» žurnāla jūnija numurā. Tāpat abu veidu grāmatveži ikdienā apstrādā un apkopo grāmatvedības datus, lai varētu sagatavot finanšu pārskatus. Lai arī šie veidi atšķiras ar savu izaugsmes un ietekmes...

Ja ir noticis nelaimes gadījums darbā un darbiniekam ir jāizmaksā slimības nauda, tad šie 80% ir jāmaksā darba devējam par kalendārajām dienām vai tomēr darbiniekam paredzētajām darba dienām? Viedokļi ir dažādi, bet kā būtu pēc likuma pareizi? Novēlētu, lai šādas situācijas neveidotos, kad darbā notiek nelaimes gadījums, tomēr dzīve ir neparedzama un tā var notikt. No normatīvo aktu viedokļa izskaidrošu, kā aprēķina slimības naudu šādā gadījumā, kā arī, kur ir radusies viedokļu dažādība, lai gan normatīvie akti precīzi ir noteikuši darbības šajā ziņā. Rakstā apskatīsim slimības lapas A aprēķināšanas nianses. Pirmkārt, jāņem vērā, ka slimības lapas A aprēķināšanu nosaka vairāki normatīvie akti atbilstoši notikuma būtībai: vispārējā kārtībā, piemēram, ja darbinieks ir nopietni saaukstējies un ārsts ir izsniedzis slimības lapu A, likums «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» uzliek darba devējam pienākumu izmaksāt slimības naudu no saviem līdzekļiem; ja ir noticis nelaimes gadījums, tad to nosaka likums «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem...

Uzņēmums vēlās apmaksāt darbiniekam mācības universitātē, vai naudu pārskaitīt vajag obligāti mācību iestādei, vai var to pārskaitīt uz darbinieka kontu un viņs tad pats pārskaita tālāk? Uzņēmums līdz 01.02. (gads nav norādīts) Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzis paziņojumu ar kodu 3068. Atbilde 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) 8. pantā «Gada apliekamā ienākuma avoti», kas papildināja pantu ar 2.14 daļu. Grozījumi noteic, ka darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, ES dalībvalstu un EEZ valstu mācību iestādēs nav uzskatāma par algota darba ienākumu, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam. Kas ir/nav algotā darba ienākumi? Kā zināms, darbinieks, kas nodarbināts pie darba devēja, saņem atlīdzību (darba samaksu), savukārt no šāda ienākuma tiek maksāti darbaspēka nodokļi. Ja mācību maksa «nav uzskatāma par algotā darba ienākumu», tad nodokļu aprēķināšana un ieturēšana...

Vai darbinieks var prasīt atvaļinājuma piešķiršanu daļējā apmērā ātrāk nekā pēc likumā noteiktajiem sešiem mēnešiem? Vai viņam ir tiesības to saņemt? Atbilde Darba likums (DL) 149. pantā garantē ikvienam darbiniekam tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Jāatzīmē, ka dažiem darbiniekiem var būt arī garāki atvaļinājumi, piemēram, pedagogiem ir tiesības saņemt astoņas nedēļas garu atvaļinājumu (Izglītības likums, 52. pants). Atvaļinājuma laikā tiek apmaksātas darbinieka darba dienas. Dienu skaits visbiežāk ir 20 (ja darbinieks nodarbināts 5 dienas nedēļā, kas ir 40 stundas). Bet apmaksājamo dienu skaits mēdz būt arī citāds, atkarībā no svētku dienu skaita atvaļinājuma laikā (īpaši tad, ja svētkū dienas bijušas brīvdienās), kā arī no dienas, kurā atvaļinājums sākās. Kas attiecas uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību, šo jautājumu skaidro DL 150. pants: Atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda...

Uz grāmatveža, finanšu direktora amatu ir attiecināmi tikpat kā visi juridiskās atbildības veidi, proti, gan civiltiesiskā, gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Kādus pienākumus uzliek katrs no šiem atbildības veidiem, intervijā stāsta AS ERST Finance jurists Tomass Hodosevičs. Cik no juridiskās atbildības viedokļa ir svarīgs grāmatveža, finanšu direktora amats? Cik nozīmīga šajā darbā ir likumiskā atbildība? Šajos amatos juridiskajai atbildībai ir gana svarīga loma, jo tā ir potenciāli klātesoša teju visām darbībām, ko veic šo profesiju pārstāvji ikdienā. Uz grāmatveža vai finanšu direktora amatu noteiktajos apstākļos var būt attiecināmi tikpat kā visi juridiskās atbildības veidi, proti, gan civiltiesiskā, gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Protams, ka atbildības veidi un iespējamie pārkāpumi arī ir saistīti ar to, kādā kapacitātē grāmatvedis veic attiecīgas darbības, proti, kāds atbildības veids raksturīgāks uzņēmuma iekšējiem jeb t.s. in–house grāmatvežiem, cits — grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem, bet ir arī aspekti, kas grāmatvežus (finanšu direktorus) skar kā uzņēmumu vadītāju uzticamus padomdevējus un saistīti ar uzņēmuma...

Arvien pieaugošs finanšu trūkums gan valsts, gan pašvaldību makos, pašvaldību funkciju palielinājums, darbaspēka mobilitātes pieaugums plus vēl daudz citu problēmu rāda, ka pašreizējais — 2015. gada ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu apstiprinātais pašvaldības finanšu izlīdzināšanas modelis — īsti vairs nestrādā. Viens no galvenajiem pirms gadiem veiktās administratīvi teritoriālās reformas mērķiem bija veicināt novadu attīstību, mudināt pašvaldības vairāk domāt par investīcijām un jaunām darbavietām, tādējādi tām kļūstot arvien vairāk finansiāli pašpietiekamām. Diemžēl tas nav noticis. Un iemesls ir ne tikai pašvaldību nevēlēšanās vai nevarēšana piesaistīt investorus, bet drīzāk gan ģeopolistiskā situācija reģionā, kā arī kārtējā ekonomiskā krīze, kurai tagad ejam cauri līdz ar strauji augošu inflāciju iepriekšējos gados un tās mazināšanu tagad. Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunus priekšlikumus jaunam finanšu izlīdzināšanas modelim, bijušas sarunas ar pašvaldībām un cerības, ka jau nākamgad izmaiņas varēs stāties spēkā. Taču izskatās, ka tā visdrīzāk nebūs. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens sarunā ar Bilanci uzsvēra, ka pašvaldības grib papildu...