BILANCES RAKSTI

Lai arī visas trīs Baltijas valstis — Latvija, Lietuva un Igaunija — atrodas praktiski vienādos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos, tomēr katrā situācija nedaudz atšķiras. Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji jau ilgi skatās uz kaimiņiem ar skaudību par to straujo labklājības pieaugumu. Taču jāatzīst, ka gada nogalē tieši Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji ir labākie triju Baltijas valstu vidū. Vēl vairāk — Latvijā šogad 3. ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks IKP kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Tiesa, tas nenozīmē, ka labklājības ziņā esam panākuši un aizskrējuši garām kaimiņiem. Nebūt nē! Kaimiņos joprojām ir augstāks dzīves līmenis, diemžēl Latvija to tik drīz nepanāks. Kā liecina Latvijas Televīzijas veiktas pētījums — reāls termiņš, kad Latvija varētu sasniegt ES ekonomikas attīstības vidējo līmeni, būtu ap 2040. gadu. Patlaban Latvija ir tik pārtikusi, kā vidēji ES valstis bija ap 2008. gadu. Pēc Eurostat datiem pērn Latvija bija sasniegusi vien 74% no vidējā ES...

Ārvalstu investīcijas bieži tiek piesauktas kontekstā ar ekonomikas attīstību. To piesaiste uzskatāma par vienu no ekonomikas sekmīgas izaugsmes elementiem. Tomēr retāk runāts par to, ka ārvalstu investīcijas nav homogēns jēdziens — tās mēdz būt ļoti dažādas, arī kā abpusgriezīgs zobens. Ne visas ekonomikai ir vienlīdz noderīgas, un ir gadījumi, kad noteikta veida investīcijas pat drīzāk kaitē, nevis palīdz valsts attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai. Cikla «Latvija Baltijas ekonomikā — kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» sestajā rakstā pievēršamies ārvalstu tiešo investīciju kvantitātei un kvalitātei, kā arī piesaistes stratēģijai. Kas ir («labās» un «sliktās») ārvalstu investīcijas? Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) definīcijas mēdz būt mazliet atšķirīgi traktētas, taču tās satur noteiktas pamatpazīmes — proti, ĀTI nozīmē ārvalstu investora (uzņēmuma, valdības) veiktus ieguldījumus, kuru rezultātā iegūta būtiska un ilgtermiņa kontrole pār vietējo uzņēmumu. Kontrole var būt arī absolūta — kad bizness tiek pilnībā pārpirkts, taču ir noteikts minimālais slieksnis, lai ieguldījumus vispār varētu uzskatīt par...

Bilances konference ir pagājusi, man bija patiess prieks jūs satikt gan klātienē, gan arī attālināti. Tomēr saprotot, ka ne visi varēja atlicināt laiku šim pasākumam, konferences kopsavilkumu publicēsim janvāra numurā. Jo tiešām bija interesanti klausīties finanšu ministra Arvila Ašeradena optimisma pilno sveicienu konferences dalībniekiem un solījumu, ka nākamajā gadā tiks radīta labvēlīgāka vide biznesa attīstībai un arī valsts drošībai. Finanšu ministriju konferencē pārstāvēja arī valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins un Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. I. Šņucins uzsvēra, ka nodokļu politikas izmaiņas būtiski nepalielinās nodokļu slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, valdības atbalstītās prioritātes būs drošība, izglītība un veselība. A. Kaļāne detalizēti stāstīja par tiešo nodokļu plānotajām izmaiņām — sagatavoti grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā «Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli», Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kā jau tas ir ierasts, skaidrā un saprotamā valodā pastāstīja par to,...

Brīvā darbaspēka kustība, kad darbinieki tiek nosūtīti strādāt uz citām valstīm vai Latvijas uzņēmumi uzaicina pie sevis darbā nerezidentus, ir būtisks un aktuāls jautājums gan ekonomikas, gan darba tirgus kontekstā. Šāda darba mobilitāte ir kļuvusi par parastu praksi globālajā ekonomikā, kas rada gan iespējas, gan arī izaicinājumus kā uzņēmumiem, tā darbiniekiem, nereti kļūstot par īstu galvlauzi uzņēmuma grāmatvežiem un finanšu nodaļu vadītājiem. Šie izaicinājumi ietver, pirmkārt, jau to, kā piemērojami nodokļi un sociālās iemaksas: nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu normatīvie akti atšķiras starp valstīm. Kad uzņēmumi nosūta savus darbiniekus darbā uz ārzemēm vai uzaicina nerezidentus darbā pie sevis, viņiem jāievēro un jāsaprot gan mītnes zemes, gan darba uzaicinātāja valsts nodokļu likumi un noteikumi. Tas ietver gan darbinieku ienākuma nodokļus, gan uzņēmuma peļņas nodokļus, gan sociālās iemaksas. 1 Finanšu ministrijas mājaslapa: https://www.fm.gov.lv/lv/nodoklu-konvencijas Svarīgi, domājot par darbaspēka nodokļu piemērošanu darbiniekiem nerezidentiem, ņemt vērā starpvalstu konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Līdz...

Kopš brīža, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā darbā uzsāka piemērot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), gandrīz visa informācija (kura ir VID interešu lokā) tiek sagatavota elektroniski, un to savāc, pārbauda, uzkrāj, kontrolē un analizē ne jau «dzīvie» ierēdņi, bet EDS. Protams, šāda kārtība ir loģiska, jo nodokļu maksātāju ir tūkstošiem, un rezultāti vajadzīgi laikus, nevis kaut kad. Šajā rakstā runa būs par diviem pārskatiem, kurus darba devējiem jāiesniedz VID un kuri saistīti ar darbinieku gūtajiem ieņēmumiem. Viens no tiem ir darba devēja regulārais pārskats «Darba devēja ziņojums» (turpmāk — ziņojums) par konkrētu mēnesi, kur tiek uzrādīti katras fiziskās personas ieņēmumi un no tiem maksājamie nodokļi — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Protams, pārskatā ir uzrādīta arī cita informācija, bet tai nav sakara ar raksta tēmu. Ziņojums gada laikā par katru mēnesi tiek iesniegts VID, bet, gadam beidzoties, līdz 1. februārim VID jāiesniedz apkopots pārskats, kas ir...

Iepriekšējā Bilances numurā apskatīju autotransporta iegādes variantus un to uzskaites kārtību. Šajā rakstā ar piemēriem parādīšu, kādas darbības grāmatvedībā jāveic, iegādāto transportlīdzekli izmantojot saimnieciskajā darbībā. 1. Pamatlīdzekļa kartītes atvēršana Pēc transportlīdzekļa iegādes darījuma iegrāmatošanas, nākamais solis ir pamatlīdzekļa kartītes atvēršana. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk tekstā — noteikumi) 68. punktu, grāmatvedības reģistros par katru atsevišķu pamatlīdzekli norāda: sākotnējo vērtību un visas vērtības izmaiņas; lietderīgās lietošanas laika ilgumu un tā izmaiņas; piemēroto nolietojuma aprēķināšanas metodi (ja attiecīgā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots) un tās izmaiņas; pārvietošanas vai izslēgšanas pamatojumu; datumu, ar kuru pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā atbilstoši tam paredzētajam mērķim; attiecīgā dokumenta — pieņemšanas un nodošanas akta vai grāmatvedības izziņas datumu un numuru; datumu, ar kuru tiek pārtraukta un atsākta pamatlīdzekļa izmantošana saimnieciskajā darbībā. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, ieteikums pamatlīdzekļa kartītē norādīt ne tikai mašīnas...

Darījumu apliecinošs dokuments ir dokuments, kas apliecina par darījumu saņemto samaksu. Tas ir kases čeks, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta numurētā kvīts vai numurētā biļete, kuru noformēšanas un izsniegšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība». Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvajā seminārā «Kas jāzina, tirgojoties izbraukumā, internetā vai papildu tirdzniecības vietā» Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Oksana Hvaleja akcentēja, kas ir VID reģistrējamie darījumu apliecinošie dokumenti un kādos gadījumos var nelietot kases aparātu, tā vietā izsniedzot VID reģistrētu numurētu kvīti. Ko izmanto nodokļu un citu maksājumu reģistrācijai VID darījumu apliecinošu dokumentu lietošanu nosaka Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 96). Nodokļu un citu maksājumu reģistrācijai izmanto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas...

Aizvien vairāk aktualizējas jautājums par elektroauto piedāvāto priekšrocību izmantošanu un izmaksu samazinājumu uzņēmumā. Kas ir elektroauto «medus»: automobilis ir draudzīgs videi, jo nerada piesārņojumu, tam ir augstāks komforta līmenis, jo klusāks, atļauts pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām, atsevišķas autostāvvietas ir par brīvu, par iebraukšanu Jūrmalā nav jāmaksā, ir atbrīvojums no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, kā enerģijas avotu izmanto elektrību, kuru var «paņemt» arī no visparastākās kontaktligzdas. Tas viss apžilbina uzņēmējus, kuri vēlas ietaupīt, būt zaļi domājoši un ērti pārvietoties pa pilsētu, kur sastrēgumu dēļ zaudē laiku un arī naudu, ja brauc ar auto, ko darbina iekšdedzes dzinējs. Līdz ar to pieaug elektromobiļu skaits, ko uzskatāmi var redzēt CSDD apkopotajā informācijā. Elektromobiļu skaita pieaugums 2023. gada 1. oktobrī Latvijā uzskaitē ir 5938 elektromobiļi (5758 — M1 un 180 — N1 kategorija). Elektromobiļu skaita pieaugums no 2023. gada sākuma ir 51%. Pārējo elektrotransportlīdzekļu skaits: autobusi — 70, kvadricikli — 42, tricikls — 1, motocikli —...

Kopš 2022. gada nogales valsts finanšu politikas veidotāji sola vērienīgu nodokļu reformu. Ņemot vērā, ka 2024. gada 1. janvārī sagaidīsim likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 30. gadadienu, savukārt 2024. gada 1. aprīlī — likumam «Par nodokļiem un nodevām» apritēs 29 gadi, pārdomāta un apjomīga nodokļu sistēmas reforma fiziski un morāli novecojušajai nodokļu normatīvajai bāzei būtu vairāk nekā nepieciešama. Abi minētie likumi ir piebārstīti ar neskaitāmiem pielabojumiem, uzlabojumiem, papildinājumiem tā, ka, piemēram, vismazāk aizsargātajai nodokļu maksātāju grupai — fiziskajām personām, ienākumu nodokļa aprēķināšanas sistēma, tostarp, saimnieciskās darbības uzskaite un apliekamā ienākuma noteikšana, ir nesalīdzināmi sarežģītāka nekā komersantiem. Turklāt fizisko personu ienākumu nodokļa aprēķināšanas nianses un iesniedzamās gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas kārtība mainās katru gadu. Fiziskā persona, kurai nav speciālas, padziļinātas nodokļu un finanšu zināšanas, nemaz nevar izsekot sava maksājamā nodokļa aprēķināšanas ceļam, jo virkne algoritmu ir paslēpti pašā gada ienākumu deklarācijas formā. Fiziskā persona nekādi nevar iepriekš zināt, kāda būs, piemēram, VID piemērotā...

Vai, lūdzu, varētu sniegt skaidrojumu par darbiniekiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies un ir iesaukti valsts aizsardzības militārajā dienestā? Saistībā ar Valsts aizsardzības likuma un Darba likuma punktiem ir neskaidrības, kāds prombūtnes veids (kods) jāiesniedz VID EDS? Vai būs korekti, ja darba devējs piešķir uz dienesta laiku atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas, jo dienesta laiks neuzkrāj ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet Darba likumā norādīts, ka atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas uzkrāj ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par četrām kalendārajām nedēļām? Ja iestājusies pārejoša darbnespēja, vai darba devējam ir pienākums apmaksāt darbnespējas A lapu, ja darbinieks darba vietā neveic amata pienākumus? Atbilde Ja nav skaidrības konkrētajā likumā vai ir atrodamas pretrunas starp spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (šeit pret Darba likuma (DL) normu — 152. pantu), tad parasti jāvadās no tās normas, kura ir «svaigāka». Tādēļ uzskatu, ka Valsts aizsardzības dienesta likums (VADL) ir gan pēdējais, kas pieņemts (2023. gadā), gan speciāls attiecībā uz esošo situāciju. Līdz ar to...

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide piedāvā jaunas izaugsmes un inovāciju iespējas, un viens no spilgtākajiem šīs attīstības avotiem ir mākslīgais intelekts (MI). Izmantojot algoritmus un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, MI spēj apstrādāt milzīgus datu apjomus, atklāt modeļus un tendences, kā arī veikt precīzas prognozes. Šīs spējas ir izrādījušās neatsveramas finanšu datu analīzē un prognozēšanā, palīdzot uzņēmumiem gūt dziļāku izpratni par savu finanšu veselību un veicinot labāku lēmumu pieņemšanu. Grāmatveži un finanšu direktori, kuri tradicionāli ir bijuši galvenie atbildīgie par finanšu pārskatu sagatavošanu un analīzi, tagad sastop jaunas iespējas un izaicinājumus. MI piedāvā iespēju automatizēt daudzus rutīnas un laikietilpīgus uzdevumus, piemēram, datu ievadi un pārbaudi, atstājot vairāk laika sarežģītākai analīzei un stratēģiskai plānošanai. Šī tehnoloģija ne tikai palielina efektivitāti, bet arī ļauj finanšu profesionāļiem pievērsties augstākas vērtības uzdevumiem, kas ietver datu analīzi, prognozēšanu, riska pārvaldību un konsultatīvo atbalstu uzņēmuma vadībai. Investējot MI tehnoloģijās un pilnveidojot grāmatvežu un finanšu direktoru prasmes, uzņēmumi var iegūt būtiskas priekšrocības un nodrošināt...

Tiesiskie akti nosaka nodokļu maksātājam pienākumu norādīt saimnieciskās darbības veikšanas vietu, ja tā ir ārpus nodokļu maksātāja juridiskās adreses, tostarp tiešsaistes platformā. Ja uzņēmums, saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants saimniecisko darbību veic ārpus savas reģistrētās adreses, šo vietu sauc par struktūrvienību. Izšķir četrus struktūrvienību veidus: saimnieciskās darbības vieta; tīmekļvietne vai mobilā aplikācija; izbraukuma pakalpojums; struktūrvienība ārvalstī. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvajā seminārā «Kas jāzina, tirgojoties izbraukumā, internetā vai papildu tirdzniecības vietā» Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Oksana Hvaleja akcentēja, kādi normatīvie akti regulē to, kas ir struktūrvienības un kad tās ir jāreģistrē VID. Struktūrvienību definīciju regulē likuma «Par nodokļiem un nodevām» 1. panta 24. punkts, kurā noteikts, ka struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijā vai ārpus tās. Struktūrvienībai...

Latvijas galvaspilsēta Rīga, neskatoties uz ļoti redzamu vizuālo un arī ekonomisko atpalicību no abām pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām, tomēr joprojām ir Baltijas lielākā pilsēta vismaz iedzīvotāju skaita ziņā. Cilvēkresursu pieejamība ir ļoti būtisks faktors, uz kā var būvēt tālāko pilsētas attīstību un atgūt ekonomiskās līderpozīcijas Baltijas reģionā. Tiesa, kā norāda eksperti, tas būs iespējams, ja vien tuvāko gadu laikā beidzot mainīsies sapratne, kāda īsti loma lielai pilsētai ir valsts ekonomikā un ka Rīga nav ne «ūdensgalva», ne arī «putekļsūcējs», kas neļauj attīstīties reģioniem, bet gan tieši pretēji — visas valsts ekonomiskās attīstības dzinējspēks. Diemžēl vairākus gadu desmitus Rīga vienmēr ir tikusi pretstatīta reģionu attīstībai. Tai nav ticis pietiekami daudz Eiropas Savienības fondu naudas, tāpat Rīgai visus šos gadus ir jādalās gan tieši ar savu budžetu — caur pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, jo daļa no Rīgas budžeta nonāk citās pašvaldībās, gan netieši — Rīgā nopelnītā nauda nodokļu veidā aizplūst prom uz tuvākajām pašvaldībām...

Piekļuve ārējam finansējumam ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstībai. Latvijas informatīvajā telpā, meklējot cēloņus ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī biznesa kreditēšana. Uzņēmēji pauduši viedokli, ka izdevīgus (vai pat vispār jebkādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības un ko būtu iespējams darīt, lai situāciju ar ārējā finansējuma piekļuvi Latvijas uzņēmējdarbībā uzlabotu? Cik tālu atpaliekam no kaimiņiem? Komercbanku pārstāvji publiski pauduši, ka kredīti visās Baltijas valstīs tiekot izsniegti pēc vieniem un tiem pašiem principiem un tikai no pašu uzņēmēju pieprasījuma un spējas aizņemties izriet kādas atšķirības valstu starpā. Turklāt ražojošās uzņēmējdarbības kreditēšanā šīs atšķirības nemaz tik lielas neesot. Galvenais, kas svaru kausus nosver Latvijas kaimiņvalstu labā, — atšķirīgā nekustamā īpašuma un būvniecības nozares aktivitāte un ar to saistīto projektu attīstītāju un privātpersonu hipotekāro kredītu apjoms, kas Lietuvā un Igaunijā ir...

Rudens lieliem soļiem ienācis mūsu dzīvē, un tas nozīmē, ka drīz būs 24. novembris un notiks žurnāla Bilance gadskārtējā konference, kurā varēsiet satikt svarīgus politikas veidotājus: pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Citadeles bankas un, protams, mūsu jaukos, ārkārtīgi kompetentos rakstu autorus un lektorus. Ne mazāk svarīgi ir satikt vienam otru un parunāt savā starpā ne tikai par aktuālo grāmatvedībā, bet vispār par dzīvi… Tāpēc vēl ir pēdējā iespēja pieteikties konferences apmeklējumam. Runāsim vispirms jau par skaļi pieteikto nodokļu reformu, par to, kā VID redz savas sadarbības/kontroles funkcijas un ko Citadele prognozē mūsu valsts ekonomikā nākamajā gadā. Kas plānojas jauns nodokļu normatīvajā regulējumā, kas sagaida pašnodarbinātos, un paklausīsimies, kā mākslīgais intelekts var palīdzēt grāmatvedim ikdienā. Šajā numurā mums ir arī ļoti interesanti raksti. Brīvā darbaspēka kustība, kad darbinieki tiek nosūtīti strādāt uz citām valstīm vai Latvijas uzņēmumi uzaicina pie sevis darbā nerezidentus, ir būtisks un aktuāls jautājums gan ekonomikas, gan darba...