BILANCES RAKSTI

Notikumi pēc bilances datuma ir saimnieciskie darījumi vai kādi citi notikumi, kurus uzņēmuma vadība un grāmatvedis vērtē laika posmā starp pārskata gada pēdējo dienu (lielākajā daļā uzņēmumu tas ir 31. decembris) un dienu, kad tiek parakstīts gada pārskats. Finanšu pārskata pielikumā uzņēmumiem ir pienākums atklāt informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Notikumus pēc bilances datuma iedala divās grupās: labvēlīgie notikumi — piemēram, radusies vai paredzama peļņa, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums; nelabvēlīgie notikumi — piemēram, radušās vai paredzamas izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās. Nākamais solis — novērtē, vai šie notikumi ir koriģējoši vai nekoriģējoši notikumi, t.i.: notikumi, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši pārskata perioda beigās — tie būs koriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām; notikumi, kas liecina par apstākļiem, kas radušies pēc pārskata perioda beigām, bet par tiem būtu atklājama informācija, ir nekoriģējoši...

Neesmu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. E–platformā pārdodu preces (taisu krāsu paletes) PVN nemaksātājiem Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu fiziskajām personām. Taisu Zoom stilista seminārus PVN nemaksātājiem ES valstīs fiziskajām personām. Vai man ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju? Atbilde Pievienotās vērtības nodokļa likums noteic, ka kā PVN maksātājam jāreģistrējas, ja tas: saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, tas ir, ja saņem pakalpojumus no ES reģistrēta nodokļu maksātāja; sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu ir cita dalībvalsts un attiecībā uz kuriem par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs, tas ir, sniedz pakalpojumus ES reģistrētam nodokļa maksātājam. Ja preces tiek pārdotas un pakalpojumi tiek sniegti fiziskajām personām, tad jāskatās, vai nav sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tas 2024. gadā ir 50 000 eiro 12 mēnešu periodā. Tad, kad ir sasniegts reģistrācijas slieksnis, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu...

«Tas tāpēc, ka igauņiem blakus ir Somija, savukārt lietuviešiem — Polija,» atbildot uz jautājumu par Latvijas atpalicības iemesliem no Baltijas kaimiņvalstīm, reizēm izskan arī šāds politiķu skaidrojums. Viedokļu spektra pretējā galā ir apgalvojums, ka «tikai Latvijā domā, ka Igaunijas attīstība ir Somijas nopelns,» — tā savulaik izteikusies Kaja Kunnas, somu laikraksta Helsingin Sanomat korespondente Tallinā. Kur meklējama patiesība starp šiem atšķirīgajiem apgalvojumiem? Kāda ir Igaunijas un Lietuvas kaimiņvalstu ietekme uz to ekonomikām? Cik lielu lomu Igaunijas un Lietuvas izrāvienā varētu būt spēlējis veiksmīgāks ģeogrāfiskais novietojums, tai skaitā robežošanās ar ekonomikas attīstībai izdevīgākām kaimiņvalstīm — Igaunijas gadījumā — labklājīgo un mentalitātē eiropeisko Somiju, bet Lietuvas gadījumā — vēsturisko sadarbības partneri Poliju ar 40 miljonu iedzīvotāju lielo noieta tirgu? Tūristi visbiežāk apmeklē Igauniju, bet visvairāk tērē Lietuvā Viens no vieglāk pierādāmajiem kaimiņvalstu ekonomiskās ietekmes faktoriem ir tūrisms. Somijas tūristu skaits un pienesums Igaunijas ekonomikai ir milzīgs. Tieši somu ceļotāji ir pārliecinoši dominējošā ārvalstu tūristu...

Aprīlis ir grāmatvežiem pats aizņemtākais laiks, tāpēc šajā numurā mazāk ir rakstu par aktuāliem ikdienas darba jautājumiem. Gribu piedāvāt divas intervijas brīvajiem brīžiem. Ļoti ceru, ka jums būs interesanti tās lasīt. Lai gan dzīvē ne vienmēr var sastapties tikai ar skaistām, pozitīvām lietām, bet abas intervētās sievietes ir optimistes un interesantas personības. Viena intervija ir ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi. Runājot ar viņu, palika cerība, ka VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma sakārtosies, vienkāršosies, pārrāvumu un savstarpējās neizpratnes situācijas tiks risinātas. No visas sirds novēlu VID ģenerāldirektorei nepazaudēt ikdienas darbos un steigā vēlmi attīstīt, pilnveidot, uzlabot. Intervijā iespēju robežās uzdevu arī jūsu sūtītos jautājumus par nodokļu nomaksas termiņpagarinājumiem, nodokļu maksātāju reitingu sistēmu, ēnu ekonomikas ierobežošanas plāniem. Lai gad VID ģenerāldirektores pienākumu veikšana aizņem ļoti daudz Baibas Šmites-Roķes laiku, viņai no darba brīvajos brīžos patīk lasīt grāmatas, apmeklēt operas un teātra izrādes. Otra intervija ir ar mūsu žurnāla piešķirtā godpilnā titula...

Mākslīgais intelekts (MI) var ietaupīt stundām darba, palīdzot ģenerēt līgumu sagataves un vēstules klientiem, atbildot uz jautājumiem, analizējot sarežģītu dokumentāciju un sniedzot atbalstu citās ikdienas darbībās. Uzņēmumiem, kas neizmanto MI, būs arvien grūtāk konkurēt, jo MI izmantošana ievērojami palielina efektivitāti un produktivitāti, uzlabo lēmumu pieņemšanu un atvieglo administratīvo darbu. Ģeneratīvais MI ir specifisks MI veids, kas spēj izveidot jaunu saturu, pamatojoties uz modeļiem, ko tas iegūst no esošiem datiem, stāsta Edvīns Elferts, KPMG Lighthouse datu, mākslīgā intelekta un jaunāko tehnoloģiju izcilības centra vadītājs Latvijā. Ģeneratīvais MI ne tikai analizē esošos datus, bet arī veido jaunu saturu (piemēram, ChatGPT). Tehnoloģija gan vienkāršam patērētājam, gan uzņēmumiem ir kļuvusi pieejama 2021. gada beigās. 2023. gadā šī tehnoloģija ļoti strauji kļuva populara, pateicoties dažādu indivīdu un komersantu eksperimentiem tā tika lietota daudz plašāk, cilvēki saprata, ko var izdarīt ar ģeneratīvā MI palīdzību. Četras priekšrocības «Vienkāršoti vērtējot ģeneratīvo MI, ar to var darīt četras labas lietas. Pirmā...

Vai pašnodarbinātā persona — pakalpojuma sniedzējs (frizieris) — drīkst lietot POS termināli bez kases aparāta savā struktūrvienībā? Skaidrās naudas ienākumi nepārsniedz mēnesī 6 minimālās mēnešalgas. Atbilde Gadījumi, kad drīkst neizmantot kases aparātu ieņēmumu reģistrēšanai, ir noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» 82. punktā. 82.1.3. apakšpunkts nosaka, ka darījumu drīkst apliecināt ar reģistrēto kvīti pēc darījumu partnera pieprasījuma par pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) sniegtajiem pakalpojumiem, ja tajā vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas. Vidējos skaidrās naudas ieņēmumus mēnesī aprēķina, trijos iepriekšējos kalendāra mēnešos gūto skaidrās naudas ieņēmumu kopējo summu izdalot ar trīs. Ja vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī divus mēnešus pēc kārtas pārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas, nākamā mēneša laikā nodrošina kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas lietošanas uzsākšanu. Tātad, ja skaidrās naudas ieņēmumi nepārsniedz noteiktās 6 minimālās mēnešalgas, drīkst turpināt...

2024. gada 9. janvārī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību», kas būtiski vienkāršo deklarācijas pielikumu D3 «Ienākumi no saimnieciskās darbības» un D31 «Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā» aizpildīšanas kārtību. Grozījumi tika gaidīti jau vairāk nekā gadu, jo abi šie pielikumi bija «apauguši» ar nevajadzīgām rindām un grūti izprotamu loģiku to aizpildīšanā. Grozījumi attiecas arī uz 2023. gada deklarācijas aizpildīšanu, kuras var sagatavot un iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), sākot ar 1. martu, tāpēc īsi par būtiskāko. Datus D3 pielikuma rindās norāda no atbilstošajām saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla ailēm, pirms tam veicot izdevumu precizēšanu saskaņā ar MK 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības...

Vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem pamatlīdzekļu uzskaite ir salīdzinoši viegla — atšķirībā no divkāršās grāmatvedības kārtotājiem, kuriem vairākas lietas pamatlīdzekļu uzskaitē ir jāizdomā pašiem, šeit praktiski viss ir reglamentēts likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos. Attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti pašnodarbinātajiem likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka: no kādas vērtības atzīstami pamatlīdzekļi, izmantojamās nolietojuma aprēķināšanas metodes, specifiskus nosacījumus attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji. Ar pašnodarbināto pamatlīdzekļu uzskaiti svarīgākie jautājumi ir noteikti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11.5 pantā, MK 2022. gada 31. maija noteikumos Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» un MK 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība». Pieņemu, ka daļa pašnodarbināto un arī grāmatvežu nemaz nav pamanījuši, ka arī MK noteikumi Nr. 899 nosaka vairākas būtiskas lietas saistībā ar pamatlīdzekļu uzskaiti, tai...

Eiropas Komisija ir pārskatījusi Grāmatvedības direktīvā (Direktīva 2013/34/ES) noteiktos monetāros lieluma kritērijus uzņēmuma lieluma kategorijas noteikšanai, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi. Saskaņā ar Eurostat datiem kopējā inflācija aptuveni desmit gadu periodā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. martam sasniedza 24,3% eirozonā un 27,2% visā Eiropas Savienībā. Reaģējot uz inflācijas datiem, 2023. gada 21. decembrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta Deleģētā direktīva (ES) 2023/2775 (turpmāk — Direktīva), ar ko groza Grāmatvedības direktīvu attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu vai grupu lieluma kritēriju korekcijām, paredzot Grāmatvedības direktīvā noteiktos lieluma kritērijus uzņēmuma lieluma kategorijas noteikšanai attiecībā uz inflāciju koriģēt un noapaļot par 25%. Direktīva stājās spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Direktīva ir jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 24. decembrim, un tās noteikumi jāpiemēro pārskata gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk. Latvijā Direktīvas prasības tiek pārņemtas ar grozījumiem Gada pārskatu...

Ko darīt, ja pašnodarbinātā persona nomā telpas no fiziskās personas, kurai ir paziņota saimnieciskā darbība? Attiecīgi, izmaksājot nomas maksu, būtu jāietur 10% un jāziņo, tomēr telpu īpašnieks uzstāj, ka vēlas saņemt visu nomas maksu un nodokļus maksāšot pats. Vai ir iespējami kādi nodokļu uzrēķini par neieturēto nodokli? Atbilde Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 17. panta desmitā daļa nosaka, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. Pie šādiem ienākumiem pieder arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību. Tātad likums uzliek par pienākumu ienākuma izmaksātājam ieturēt...

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļā jau vairākus gadus iekļauta norma, kas ļauj nepiemērot ienākuma nodokli tai darba samaksas daļai, kuru veido darba devēja apmaksātie darbinieku ēdināšanas vai ārstniecības izdevumi (kādreiz — tikai ēdināšanas izdevumi). Kopsummā šie izdevumi gada laikā nedrīkst pārsniegt 480 eiro, tātad pārsnieguma summai (darbinieka gūtais labums) tiks piemēroti abi darbaspēka nodokļi. Minētai kārtībai jābūt iekļautai darba koplīgumā, kā arī jāievēro vairāki nosacījumi. Pirmkārt, šo atbrīvojumu nedrīkst piemērot uzņēmums, kas nav «nostrādājis» vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā šī norma piemērota attiecībā uz darbiniekiem. Vienlaikus darba devēja apmaksātie visu darbinieku ēdināšanas un ārstniecības izdevumi nepārsniedz 5% no kopējā bruto algu fonda. Otrkārt, uzņēmumā jābūt nodarbinātiem vismaz sešiem darbiniekiem. Treškārt, darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī nav nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro un, protams, darba devējs nav pārkāpis darbinieku nodarbinātības noteikumu prasības, viņam nav pasludināts maksātnespējas process un nav apturēta saimnieciskā darbība (sk....

Budžeta iestādes gada pārskatu par 2023. gadu sagatavos saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 652 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 652), kas pirmo reizi ir jāpielieto, sagatavojot gada pārskatu par 2023. gadu. Veidlapas apskatāmas Valsts kases vadlīnijās Bijām pieraduši, ka gada pārskatā iekļauto pārskatu un strukturizētā skaidrojuma vizuālais attēlojums jeb veidlapas ir pieejamas Ministru kabineta (turpmāk — MK) noteikumu pielikumos. Kopš 2018. gada likumu vai MK noteikumu pielikumos vairs neapstiprina pārskatu vai atskaišu veidlapas. Šāda pieeja tiek skaidrota ar to, ka elektroniskie dokumenti strauji attīstās un ir vēlme mazināt normatīvismu, tāpēc normatīvo aktu izstrādātāji ir aicināti izvērtēt iespēju normatīvajos aktos noteikt tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt institūciju tīmekļa vietnē. Attiecībā uz budžeta iestāžu gada pārskatiem Valsts kases tīmekļa vietnē ir pieejamas vadlīnijas par gada pārskata sagatavošanu, un tajās ir redzamas veidlapas, kas jāizmanto. Savukārt...

Tuvojas gada pārskatu sagatavošanas laiks, un viens no priekšdarbiem ir veikt inventarizāciju, kuras mērķis ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā (Grāmatvedības likums 3. nodaļa). Viens no bilances posteņiem, kuram jāveic inventarizācija, ir debitori, tāpēc rakstā tiks aplūkoti izsniegtie aizdevumi. Aizdevumu izsniegšanu un aplikšanu ar nodokli regulē gan likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», gan Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. Bet jāpatur prātā, ka likuma «Par nodokļiem un nodevām» 4. pants nosaka: «Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu. Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi». Tādējādi tiek novērsta dubultā nodokļu uzlikšana vienam un tam pašam ienākuma veidam. Tomēr ir arī gadījumi, kuros dubultā nodokļu uzlikšana ir pieļaujama. Viens no tādiem piemēriem ir atspoguļots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2021. gada septembra uzziņā Nr. 30.1–8.7/8.7/143065, kur komersantam, izmaksājot procentu ienākumu...

Jau vairākus gadus Latvijā uzņēmēji uzsver darbaspēka trūkumu, kas aizvien izteiktāk kļūstot par vēl vienu no ekonomikas attīstības kavēkļiem. Īpaši satraucoši, ka darbinieku trūkst arī augsti kvalificētās profesijās, kas bremzē ekonomikas kursu uz lielāku jaudu un produktivitāti. Kā Latvija šajā ziņā izskatās Baltijas un Eiropas Savienības mērogā, kādi ir darbinieku deficīta iespējamie risinājumi un kā tie ierakstās Latvijas ekonomikas transformācijas un izaugsmes plānos? Gan bezdarbnieki, gan brīvas darbavietas Pēdējos gados Latvija tiešām kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības (ES) topa augšgala valstīm brīvo darbavietu īpatsvara ziņā. Pagājušā gada 3. ceturksnī šajā rādītājā ar 2,8% brīvo darbavietu mūsu valsts ieņēma 8. vietu ES (nerēķinot lauksaimniecības, zvejniecības un mežsaimniecības jomu, jo Eurostat dati, ieskaitot šo rādītāju, apkopoti tikai par 17 dalībvalstīm), atpaliekot no Beļģijas (4,7%), Nīderlandes (4,5%), Austrijas (4,2%), Vācijas (4,1%), Čehijas (3,5%), Kipras un Maltas (pa 2,9%). Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā brīvo darbavietu īpatsvars bija mazāks — pa 2%. Savukārt, aplūkojot...

Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana ir nepieciešama, bet tās nepārdomāta ieviešana var radīt lieku stresu un neveicinās nodokļu nomaksas morāli, uzskata Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Sākumdeklarēšanai būtu jāiet cieši kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas sistēmas vienkāršošanu. Ienākumam no nenozīmīgiem fizisko personu savstarpējiem darījumiem ir jābūt noteiktam tolerances slieksnim. Būtu neprātīgi mēģināt apkarot tādu ienākumu gūšanu, ja kāds palīdz nopļaut zāli vai norakt kartupeļus un viņam par to samaksā desmit eiro. Lai mazinātu skaidras naudas apriti, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam paredzēts apzināt konceptuālo risinājumu par vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas principu. Kāds ir jūsu viedoklis — vai ir jāievieš ikgadējā vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana? Ideja ir ļoti laba, šādu deklarēšanu ieviest ir nepieciešams, jo tāda pastāv daudzās valstīs. Ja esi nodokļu maksātājs un pretendē uz dažādiem valsts piedāvātiem «labumiem», ir jāmaksā nodokļi. Bet ieviešanai ir jābūt jēgpilnai, ar noteiktu un saprotamu mērķi. Mani satrauc pamatojums, kāpēc atkal...