BILANCES RAKSTI

2021. gada decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (Country–by–Country Reporting Directive) (turpmāk — CBCR direktīva). Šāds regulējums Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) nepieciešams, lai uzlabotu korporatīvo pārredzamību un publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju ES dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. CBCR direktīva bija būtisks solis, lai cīnītos pret koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību ienākuma nodokļa apiešanu, tādējādi veicinot mūsu sabiedrības labklājību un starptautisko komercsabiedrību ienākuma nodokļu saistību izpildi, kas veido ietekmi uz reālo ekonomiku. Galvenā CBCR direktīvas priekšrocība ir nodokļu pārredzamības un godīguma veicināšana. Tas ļauj nodokļu iestādēm identificēt iespējamos nodokļu riskus un nodrošināt, ka starptautiskie uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu, ja...

Turpinot rakstu sēriju par īpašumā esoša autotransporta uzskaiti, šajā rakstā apskatīšu nodokļu piemērošanas kārtību. Vislielāko risku attiecībā uz nodokļiem var radīt vieglie transportlīdzekļi. Shēmā Nr. 1 ir dots īss kopsavilkums par trīs nodokļiem, kuru piemērošana attiecībā uz vieglajiem transportlīdzekļiem ir savstarpēji saistīta. Shēma Nr. 1 Vieglie transportlīdzekļi saimnieciskajā darbībā Secinājumi, kas izriet no shēmas: Maksājot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN) par vieglo automašīnu, priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums saglabājas. Maksājot UVTN par vieglo automašīnu, degvielas norakstīšanai izmaksās nav jāraksta detalizētas maršruta lapas, bet pietiek ar aktu par faktiski nobrauktajiem kilometriem mēnesī. Reģistrējot vieglo automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistrā atbilstoši UVTN likumam un veicot braucienu uzskaiti, izmantojot maršruta kontroles sistēmu, priekšnodokli atskaita 100% apmērā un degvielas izdevumus izmaksās noraksta, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu. Raksta turpinājumā apskatīšu plašāk nodokļu piemērošanas nianses attiecībā uz vieglajiem transportlīdzekļiem, kā arī kravas autotransportu. 1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā uz reprezentatīvo automobili Uzņēmumu ienākuma...

Šai rakstā apkopota neliela daļa no informācijas par to, kas tika ziņots žurnāla Bilance rīkotajā konferencē aizvadītā gada izskaņā, kādas prognozes un perspektīvas uzņēmējus un grāmatvežus sagaida 2024. gadā. Pilns konferences videoieraksts pieejams portālā BilancePLZ (www.plz.lv). Finanšu ministrs Arvils Ašeradens savā uzrunā informēja par galvenajām valsts budžeta prioritātēm un uzsvēra to, ka profesionālas konferences ir ļoti svarīgas. Milzīgā ātrumā mainās Latvijas ekonomika, mēs globalizējamies, kā rezultātā rodas daudz kompleksu problēmu. Makroekonomiskā aspektā mūsu mērķis ir sasniegt 85% eksportu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpēc ikvienam, kas šajā pasaulē grib atrast savu vietu, ir daudz jāmācās. Ministrs apliecināja, ka inflācija samazinās (9%), un arī procentu likmju pieaugums ir apturēts, kā rezultātā ekonomika atgriezīsies pie izaugsmes. Mūsu prognozes ir labākas nekā Zviedrijā un Vācijā. Šobrīd valsts un ekonomikas prioritāte ir drošība, tāpēc būs jāpalielina izdevumi drošībai, jārēķinās, ka šīs izmaksas pieaugs katru gadu gan iekšējai, gan ārējai drošībai. Kopējā valsts ekonomiskā struktūra prasa būtiskas pārmaiņas....

Vēlos noskaidrot jūsu viedokli veselības apdrošināšanas limita jautājumā, darbiniekam pārtraucot darba attiecības. Situācija — darbinieks pieņemts darbā 02.01.2023., veselības apdrošināšanas polise šim darbiniekam iegādāta 01.08.2023. uz gadu par summu 500 eiro. Darbinieks tiek atbrīvots 31.10.2023. Polise tiek atstāta darbiniekam. 10% no bruto darba samaksas pārsniedz polises summu. Vai, aprēķinot apliekamo ienākumu (saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem likumā «Par IIN»), pielieto proporciju pret darbinieka nostrādāto laiku (janvāris–oktobris) vai piešķirtās polises laiku (augusts–oktobris), vai arī var izmantot visu noteikto limitu gadam? Atbilde Lai atbildētu uz jautājumu, aplūkosim tikai tās likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» normas, kas attiecas uz jautājumā minēto situāciju. IIN likuma 8. pantā «Gada apliekamā ienākuma avoti» ir noteikts, ka fiziskās personas gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis atbilstoši šā panta (..) piektajai daļai. Savukārt 8. panta piektajā...

Neraugoties uz izaicinājumiem un neskaidrām izaugsmes perspektīvām, 2023. gadā pasaules ekonomika ir turpinājusi augt. Procentu likmju kāpums palīdzējis samazināt inflāciju, energoresursu cenas ir kritušās, un pasaules ekonomikai līdz šim ir izdevies izvairīties no recesijas. Tomēr eirozonā izaugsme joprojām ir vāja — 2023. gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga tikai par 0,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Inflācija, augstās energoresursu cenas, reālo ienākumu kritums, vājš ārējais pieprasījums apstrādes rūpniecībā un procentu likmju kāpums ir negatīvi ietekmējis arī Latvijas ekonomiku, un 2023. gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,7% salīdzinājumā ar šo pašu periodu aizpērn. Tādējādi Latvijas ekonomika faktiski atradās nelielā recesijā. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm, ekonomikas izaugsme eirozonā arī 2024. gadā būs lēna un IKP varētu pieaugt tikai par 0,6%. Lai arī ražotāju noskaņojums joprojām ir piesardzīgs, saražoto un nepārdoto preču krājumi pēdējos mēnešos pakāpeniski samazinās, un šis krājumu kritums pakāpeniski veicinās faktiskās ražošanas pieaugumu. Eirozonā ražošanas apjomi apstrādes...

Droši vien tāpēc, ka periodā decembris–janvāris ir vairākas svētku dienas un darbinieki kļūst zinošāki, bieži vien gadu mijā tiek pieprasīti (uz īsu periodu) un arī piešķirti ikgadējie apmaksātie atvaļinājumi (vai daļa no tiem). Par atvaļinājumu apmaksu Bilancē ir rakstīts neskaitāmas reizes, tomēr gada nogalē šī «problēma» arvien izraisa strīdus un šaubas, pieņemot lēmumus (ceru, ka tikai grāmatvežiem ar nelielu pieredzi). Kā jau minēju, pārsvarā darba ņēmēji zina, ka svētku dienas atvaļinājuma laikā netiek uzskatītas par atvaļinājuma dienām, līdz ar to atvaļinājums (uz svētku dienu rēķina) kļūst garāks. Pie reizes atgādināšu, ka ir situācijās, kad četru nedēļu atvaļinājuma laikā mēz būt arī vairāk par 20 apmaksājamām dienām, kaut gan nekur nav noteikts, ka jāapmaksā tieši 20! Strādājot 40 stundas nedēļā 8 stundas dienā, mēdz būt gan 19, gan līdz 23 apmaksājamām dienām (nepārkāpjot Darba likuma prasības). Kādu politiku izvēlēties? Vispirms atgādināšu: uzņēmumā ir jābūt izstrādātai grāmatvedības politikai (kārtībai), attiecībā uz darba samaksas aprēķiniem...

Arī reliģiskās organizācijas ir Grāmatvedības likuma subjekti, un tām ir jākārto grāmatvedība. No 2022. gada 1. jūlija ir spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas, kā jākārto reliģisko organizāciju grāmatvedība un jāsastāda gada pārskats. Seminārā «Aktualitātes reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaitē un gada pārskatu sagatavošanā» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale skaidroja grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kā arī to, kā sagatavot un iesniegt VID gada pārskatus. Normatīvais regulējums Grāmatvedības likums stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī. Pakārtoti šim likumam ir izdoti Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Šie noteikumi papildus paskaidro grāmatvedības atsevišķu normu piemērošanu. Savukārt, sagatavojot gada pārskatu, kā arī kārtojot grāmatvedību, ir jāņem vērā MK 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 380 «Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā...

Ar terminu «pašnodarbinātais» visbiežāk apzīmē saimnieciskās darbības veicēju — tātad fizisko personu, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusi saimniecisko darbību. Tomēr attiecībā uz valsts sociālo apdrošināšanu pašnodarbinātā jēdziens ir plašāks. Saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu» pašnodarbinātais ir persona, kura gūst ienākumu (vai ieņēmumus) kā: persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā...

Lauksaimniecība ir viens no svarīgākajiem sektoriem Latvijas ekonomikā, kurai, līdz ar Eiropas Savienības uzņemto kursu uz ilgtspēju, vides, sociālie un pārvaldības (ESG) aspekti ir kļuvuši vitāli svarīgi. To ieviešana lauksaimniecībā sniedz labumu sabiedrībai, samazina negatīvo ietekmi uz vidi un uzlabo korporatīvās pārvaldības jomu. ESG sarunu ciklā rīkotajā vebinārā «Par ilgtspējas risku pārvaldību: cik svarīgi tas ir lauksaimniecības jomā» stāstīja Eva Berlaus, zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte. Uz lauksaimniecības uzņēmumiem attiecas Eiropas Savienības (ES) direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu1 (Corporate sustainability reporting directive — CSRD), kas stājas spēkā 2023. gada 5. janvārī. Pirmie ziņojumi būs jāsniedz 2025. gadā par 2024. finanšu gadu atkarībā no uzņēmuma lieluma. Eiropas Komisijā 2023. gada 31. jūlijā tika apstiprināti detalizēti Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (European sustainability reporting standards — ESRS). Direktīvas ieviešana nacionālajā likumdošanā būtu jānotiek līdz 2024. gada 6. jūlijam. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14....

Ikgadējās inventarizācijas pamatprasības budžeta iestādēm ir noteiktas Grāmatvedības likumā, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 877), Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 652 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 652), savukārt Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) ir noteiktas darbības, kā uzrādīt inventarizācijas rezultātu grāmatvedības uzskaitē, un grozījumi šajos noteikumos rada papildu akcentus ikgadējās inventarizācijas laikā pārbaudāmajiem posteņiem. Šogad, budžeta iestādēm sagatavojot inventarizācijas veikšanas un inventarizācijas rezultātu izvērtēšanas plānu, jāņem vērā būtiskas izmaiņas gada pārskata iesniegšanas termiņos — par vienu mēnesi ir samazināts konsolidējošās iestādes gada pārskata iesniegšanas termiņš Valsts kasē. Proti, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu iesniedz Valsts kasei līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. aprīlim saskaņā ar normatīvajos aktos...

Divas no svarīgākajām ekonomikas attīstības pamatus cementējošām nozarēm ir izglītība un zinātne. Kādu ainu šajās jomās par Baltijas valstīm rāda pieejamo statistikas datu spogulis? Kuras par galvenajām problēmām izglītībā un zinātnē uzskata uzņēmēji, un kā ar viņu viedokli saskan valsts pārvaldes redzējums? Šos jautājumus pētām Bilances pētniecisko rakstu sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā — kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» septītajā rakstā. Uz «amerikāņu sapni» — ar skandināvu metodēm 1 Studentu starptautiskās vērtēšanas programma PISA (Programme for International Student Assessment) ir starptautisks pētījums, kas aizsākās 2000. gadā. Tā mērķis ir novērtēt izglītības sistēmas visā pasaulē. Pamatizglītības līmenī viens no pasaulē prestižākajiem starptautiskajiem vērtējumiem ir PISA1 reitings, kas tiek veidots, 15 gadus veciem skolēniem izpildot uz praktisku problēmu risināšanu orientētus testus matemātikā, lasīšanā un zinātnē. Reti kurā jomā kāda no Baltijas valstīm ir izcilniece pasaules līmenī, taču šī ir viena no tām. Mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi regulāri ieņem vietu PISA ranga augšgalā, tūlīt...

Lilita Beķere, SIA Numeri vadītāja un partnere Ir sācies jauns gads ar jauniem izaicinājumiem. Pārmaiņas ir tās, kas virza progresu un liek mums justies dzīviem. Lai mums pietiek gudrības ietekmēt to, ko varam mainīt, un neuztraukties par to, ko ietekmēt nav mūsu spēkos! Maija Grebenko, praktizējoša grāmatvede Cienījamās amata māsas un godājamie amata brāļi! Paldies Dievam, esam sagaidījuši ne vien kārtējo Jauno gadu, bet arī pēdējos grozījumus vairākos likumos (21. decembrī!!!). Iztrūkst vien Ministru kabineta noteikumu precizējumi par šo likumu normu piemērošanu, kas izriet no minēto likumu jauninājumiem. Par šiem faktiem jūtu gan prieku, gan bēdas. Prieks — par to, ka vairākas jaunas normas ir labvēlīgas biznesam un iedzīvotājiem, bēdas — par attieksmi pret nodokļu maksātājiem: vai tiešām ir domāts, ka šos dokumentus lasīs un pētīs Jaungada vakarā? Tomēr prieka ir mazliet vairāk, jo ceru uz to, ka mūsu draudzība arvien turpināsies, ka mēs būsim jums vajadzīgi, skaidrojot un palīdzot tikt galā...

Pasūtītāja rīcības brīvība iepirkumos tiek regulēta samērā skaidri, taču praksē mēdz būt gadījumi, kad puses saskaras ar apstākļiem, kas negatīvi ietekmē plānoto līguma izpildi. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un nepārkāptu publisko iepirkumu tiesības, pasūtītājam var veidoties pienākums piemērot pielīgtos saistību pastiprināšanas un nodrošinājuma līdzekļus vai pat vienpusēji izbeigt līgumu. Kā izmantot samērīguma principu un lietderības apsvērumus, lemjot izbeigt līgumu vai piemērot līgumsodu, un līgumā lietoto formulējumu ietekmi uz pasūtītāja rīcības brīvību, zvērinātu advokātu biroja Cobalt rīkotajā vebinārā «Pasūtītāja rīcības brīvība iepirkuma līgumos» skaidroja Cobalt partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka un zvērināta advokāta palīgs Artūrs Valderšteins. Kādiem faktoriem jāpievērš uzmanība Runājot par pasūtītāja rīcības brīvību gadījumā, kad iepirkuma līgums jau noslēgts, pamatā uzmanība būtu jāpievērš šādiem faktoriem: iepirkuma līguma nosacījumiem; iepirkuma dokumentācijai; normatīvo aktu regulējumam; iepirkuma līguma juridiskajai dabai (ar to domāts iedalījums privāttiesību un publisko tiesību līgumos); ierobežojumiem izdarīt būtiskus līguma grozījumus; pienākumam lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem. Iepirkuma līguma nosacījumi Pirmais,...

Darbiniekam mājās ir aprūpējams bērns līdz astoņu gadu vecumam, un darba devējam ir iesniegts pieprasījums par 100% attālinātā darba veikšanu. Vai šajā gadījumā pēc likuma darba devējam ir pienākums akceptēt pieprasījumu par 100% attālināto darbu, vai tomēr, izvērtējot uzņēmuma iespējas, piedāvāt strādāt daļēji attālināti, kas būtu 50% mēnesī attālinātais darbs? Vai darba devējam ir tiesības samazināt darbinieka pieprasījumu par attālināto darbu? Atbilde Iespēju darba laiku pielāgot darbinieka individuālam lūgumam nosaka Darba likuma 148. pants, kas tika papildināts ar 4.–7. daļu, un šie grozījumi ir spēkā no 2022. gada 1. augusta. Grozījumu būtība saistīta ar reālo situāciju, ko izraisīja pandēmija, — darba devēji sāka darbiniekus nodarbināt attālināti. Beidzoties pandēmijai, daži darbinieki vēlējās būt kolektīvā, savukārt citi turpināja strādāt attālināti. Par šāda režīma aktualitāti liecina plānotie grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas paredz no 2024. gada 1. janvāra palielināt līdz 40 eiro ar nodokļiem neapliekamo kompensāciju par iespējamiem izdevumiem darbiniekam, kas strādā attālināti....

Ikvienam uzņēmumam, organizācijai, biedrībai un nodibinājumam, kā arī pašnodarbinātajam, kas izmaksā ienākumu cilvēkam, par attiecīgo mēnesi vai gadu ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) paziņojums par fiziskajām personām izmaksātājām summām. Izmaksātais ienākums var būt, piemēram, darba alga, atlīdzība par auto vai telpu nomu, nekustamā īpašuma pirkuma cena, stipendija, autoratlīdzība, kompensācija, ienākums no parādsaistību dzēšanas, apdrošināšanas atlīdzība, atbalsta maksājums, dividendes, saimnieciskās darbības ienākums. «Informāciju par fiziskajai personai izmaksāto atlīdzību ir svarīgi norādīt korekti, jo VID to ņem vērā, sagatavojot personai gada ienākumu deklarāciju, aprēķinot neapliekamos ieņēmumus u.tml. Konkrēta un savlaicīga paziņojuma iesniegšana ir ļoti būtiska,» VID vebinārā «Kā paziņot VID par cilvēkam izmaksāto ienākumu» uzsvēra Nodokļu pārvaldes speciāliste Digna Tarvida. Divi paziņojuma iesniegšanas termiņi Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 610 «Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju» noteic paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju, kas sniedzama par Latvijas rezidentam izmaksātajiem ienākumiem. Paziņojuma iesniegšanas termiņi ir...