BILANCES RAKSTI

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām un atbilstoši Pasaules Muitas organizācijas standartiem, kā arī ņemot vērā jaunas tehnoloģiskās prasības, Latvijā darbu sāks jauna sistēma importa muitas deklarāciju noformēšanai. Jaunā sistēma lietotājiem nodrošinās augstu pieejamību un darbības nepārtrauktību, kas ir īpaši būtiski pārrobežu uzņēmējdarbībai. Paredzēts, ka importa muitas deklarāciju noformēšanu jaunajā formātā varēs uzsākt šī gada 13. jūnijā. Atbilstoši ES vienotām prasībām jaunas importa deklarāciju sistēmas pašlaik izstrādā vai jau ir izstrādājušas visas ES dalībvalstis, tā samazinot atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Latvijā atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām deklarācijai ir izveidota jauna struktūra un vienlaikus izstrādāta pilnīgi jauna — noturīga, ātra un droša — sistēmas arhitektūra darbības nepārtrauktības nodrošinājumam. Lai palīdzētu klientiem veiksmīgi uzsākt lietot jauno sistēmu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizē informatīvus seminārus. Jaunā sistēma — «Automatizētā importa sistēma» — aizstās pašlaik izmantoto Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) funkcionalitāti «Importa muitas deklarācija». Lietotājiem jaunas piekļuves tiesības nebūs jāpieprasa; tās saglabāsies līdzšinējās. Importa...

2023. gada 16. maijā stājas spēkā grozījumi likumā «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas». Ar tiem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES). Tie paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu. No 2023. gada 16. maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur «sarkano koridoru», pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri «zaļajam koridoram» turpmāk ir stingri aizliegts. Muitas kontroles punktos, kur divu koridoru sistēmas nav, skaidras naudas deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonai. Savukārt, ja ES...

Kā ikkatru pavasari pašnodarbinātajiem un citiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem, kas reģistrējuši saimniecisko darbību, vai ir individuālie komersanti (IK), zemnieku saimniecību (ZS) vai zvejnieku saimniecību (ZvS) īpašnieki, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, kurā jāuzrāda saimnieciskās darbības ieņēmumi un izdevumi. Lai IIN par saimnieciskajā darbībā gūto ienākumu deklarācijā tiktu aprēķināts pareizi, rakstā doti daži ieteikumi. Tie galvenokārt attiecas uz pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) uzrādīšanu deklarācijā! Tomēr vispirms par izmaiņām saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla aizpildīšanā un nepieciešamību uzsākt divkāršā ieraksta grāmatvedības kārtošanu. Izmaiņas pašnodarbināto saimnieciskās darbības uzskaites žurnālā Pašnodarbināto grāmatvedības kārtošanu jau no pagājušā gada reglamentē jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi: MK 31.05.2022. noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā»; MK 1.03.2022. noteikumi Nr. 145 «Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa...

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu nominālvērtības kopsummas un kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. SIA, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro, sauc par mazkapitāla SIA. Kā liecina Uzņēmuma reģistra apkopotā statistika, 2022. gadā Latvijā no visiem uzņēmumu veidiem 22% jeb 40 251 uzņēmums ir mazkapitāla SIA (skatīt 1. attēlu). 2022. gadā mazkapitāla SIA ir visbiežāk reģistrētais uzņēmumu veids (skatīt 2. attēlu). Aplūkojot 1. attēlu, var secināt, ka 2022. gadā SIA ir visizplatītākais uzņēmējdarbības veids — šāds uzņēmējdarbības veids ir 50% uzņēmumu, bet mazkapitāla SIA ir otrais populārākais uzņēmējdarbības veids. 1. attēlsUzņēmumu veidi (01.01.2022.–31.12.2022.) 2. attēls Reģistrēto uzņēmumu veidi (01.01.2022.–31.12.2022.) Reģistrēto uzņēmumu skaits (01.01.2022.–31.12.2022.) Aplūkojot 2. attēlu, var secināt, ka 2022. gadā topošie uzņēmēji galvenokārt izvēlējās savu uzņēmumu reģistrēt kā mazkapitāla SIA, jo no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem 50% jeb 4422 uzņēmumi bija SIA ar pamatkapitālu, kas mazāks par 2800 eiro. Mazkapitāla SIA nav atsevišķa...

Izdevniecībai Lietišķās informācijas dienests maijā ir 30 gadu jubileja un, manuprāt, Bilance ir labākais tās produkts. Tāpēc arī man gribas sveikt LID 30. dzimšanas dienā. No vienas puses 30 gadi ir pietiekoši liels vecums uzņēmumam. Nav nemaz daudz uzņēmumu Latvijā, kas ir varējuši noturēties biznesā tik ilgu laika periodu, un šai sakarā jāatzīst, ka daudz ir palīdzējusi mūsu nestabilā un mainīgā nodokļu politika. Pirms 30 gadiem nebija interneta. Vai vispār to atceraties? Tajā laikā īpaši svarīga bija Nodokļu sistēma sarkanās mapēs un citi drukātie produkti, kuri bija ļoti labs atbalsts grāmatvežiem, finansistiem un uzņēmumu vadītājiem. Lai gan šodien internets piedāvā plašas iespējas, tomēr tiek izdoti arvien jauni normatīvie akti, kuri pieļauj plašas interpretācijas iespējas, doma nav izteikta saprotamā veidā, tāpēc Lietišķās informācijas dienests piedāvā kursus, seminārus, grāmatas un citus produktus, ko vēl joprojām lasītāji atzīst kā ļoti noderīgus ikdienā. Tomēr — no otras puses — 30 gadi, tas ir laiks, kad saule...

Saimnieciskā darbība ir darbība par atlīdzību. Dibinot uzņēmumu, mērķis ir ar savu reģistrēto darbību nopelnīt. Fiziskajām personām jāseko, kurā brīdī viņu darbība jau ir uzskatāma par saimniecisko darbību, kas ir reģistrējama. Tai ir trīs pazīmes, kas noteiktas likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. pantā: darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos); ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā likuma 9. panta pirmās daļas 19.2 punktam — ienākumi no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai lietošanai paredzētas tādas kustamas lietas kā mēbeles, apģērbs un citas kustamas lietas) atsavināšanas; darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību. Savas darbības ietvaros uzņēmumi pārdod, pērk, ražo, sniedz un saņem, kur viena puse ir pārdevējs, bet otra saņēmējs. Rodas ne tikai ieņēmumi, bet arī izdevumi,...

Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests 17. maijā svin 30 gadu jubileju. Tās dibinātāji AIVA UN ANDRIS VĪKSNAS uzsver, cik būtiski, lai Latvijā tik nozīmīgas jubilejas svinētu uzņēmumi ar Latvijas kapitālu. Šajā dienā vislielāko pateicību ir jāsaka gan jums, lasītājiem un ilggadējiem izdevniecības klientiem, gan rakstu un grāmatu autoriem, semināru un kursu lektoriem, gan citiem sadarbības partneriem. No sirds priecājos, ka izdevniecība Lietišķās informācijas dienests pastāv jau 30 gadus! Tās paspārnē tapušais žurnāls Bilance ir spējis būt noderīgs palīgs ikdienā topošajiem un esošajiem grāmatvežiem! Man žurnāls ir palīdzējis uzzināt citu speciālistu interpretācijas dažādām normatīvo aktu prasībām un stiprinājis viedokli atsevišķos jautājumos, dažkārt pat devis praktiskus ieteikumus grāmatojumiem noteiktās situācijās. Jo īpaši gribu uzteikt izdevniecības radīto iespēju būt par autori žurnāla rakstiem. Reizēm piedāvātās tēmas ir bijušas izaicinošas, bet iedziļināšanās tajās ir devusi labumu lasītājiem un veicinājusi arī manu kā profesionāles izaugsmi. Paldies, ka bijāt, esat un būsit! Vēlu vēl vismaz tikpat gadus būt par...

Strādāt attālināti ir visnotaļ brīnišķīga iespēja, ko ieguvām negribot (vismaz daļa strādājošo), bet kas ienāca mūsu darba ikdienā uz palikšanu. Strādājot attālināti, viena no galvenajām vērtībām — ietaupītais laiks, ko pavadām ceļā uz darbu un atpakaļ (dažreiz tā ir stunda vai pat vairāk). Vecākiem reizēm ir svarīgi būt mājās ar apslimušu bērnu, neņemot slimības lapu, vai, ja pats jūtas ne visai vesels, pāris dienu strādāt no mājām un atgūt veselību. Tikpat svarīgi neatrasties sabiedriskās vietās vīrusu laikā — samazinās risks saslimt. Kas ir attālinātais darbs? Attālināta darba jēdziens ir noteikts Darba aizsardzības likumā: attālinātais darbs — tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos. Attālinātais darbs šā likuma izpratnē attiecas ne...

Pasaulē 145 valstīs biržā kotētām sabiedrībām ir obligāti jāpiemēro Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), savukārt 13 valstīs tā ir pieļautā labā prakse (avots: IFRS Foundation). Turklāt ļoti daudzās valstīs SFPS ir pieļaujamie ziņošanas standarti. Latvijā SFPS obligāti piemērojami relatīvi nelielam uzņēmumu skaitam — biržā kotētām sabiedrībām un finanšu institūcijām. Neskatoties uz plašo SFPS izplatību pasaulē, Latvijā lielākā daļa uzņēmumu sniedz savus pārskatus saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) prasībām. Līdz ar to Latvijas grāmatvežu vidū ir salīdzinoši zema izpratne par standartā ietvertajām klasifikācijas, uzskaites, novērtēšanas un informācijas atklāšanas prasībām. Tomēr arvien vairāk vērojama tendence, ka SFPS tiek piemēroti brīvprātīgi, kur tas ir pieļauts (lielām sabiedrībām, koncernu pārskatiem), vai arī uzņēmumi piemēro GPL sniegto iespēju vērtēt noteiktus finanšu pārskatu posteņus pēc SFPS, lai atbilstu savu īpašnieku gaidām vai piemērotu labo praksi savā darbībā. Šajā rakstā pievērsīsimies tam, kas tad īsti ir kopīgs un kas atšķirīgs SFPS un GPL ietvaram....

Kopš 2022. gada 1. janvāra ir spēkā jauns Grāmatvedības likums. Saskaņā ar šī likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu un 18. panta otrās daļas 1. punktu pērnā gada vidū ir izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz biedrību un nodibinājumu grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sastādīšanu. Jaunajā regulējumā ir noteiktas prasības gada pārskatu sagatavošanai. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) videoseminārā «Grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu aktualitātes biedrībām un nodibinājumiem» Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale informēja par izmaiņām gada pārskatu sagatavošanā saistībā ar regulējuma izmaiņām. Jauni noteikumi Kārtojot gada pārskatu biedrībām un nodibinājumiem, ir svarīgi Ministru kabineta (MK) 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā», kas stājās spēkā pērnā gada vidū. Noteikumi nosaka: kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā; organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas,...

Mūsdienu apstākļos teju vai katrs komersants sadarbojas ar ārvalstu partneriem — eksportē vai importē preces un pakalpojumus. Slēdzot pārrobežu darījumus, svarīgs ir nodokļu aspekts. Šādā gadījumā būtiski izprast, kādi riski starptautiskajos darījumos ir aktuāli, kuras valsts nodokļu regulējums ir piemērojams un kādus var piemērot nodokļu atvieglojumus. Zvērinātu advokātu biroja Cobalt vebinārā «Sadarbība ar ārvalstu partneriem: nodokļu aspekti» tika sniegts ieskats par biežāk sastopamajiem nodokļu riskiem, ko nepieciešams atcerēties pirms pārrobežu darījuma slēgšanas, kā arī sadarbības laikā. Pakalpojumu sniegšana ārvalstu nodokļu maksātājiem Nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne apskatīja situācijas, kad Latvijas uzņēmums sniedz pakalpojumus citas valsts nodokļu maksātājam. Kas, pirmkārt, ir jāvērtē? Ir svarīgi, kur un kādā kapacitātē uzņēmums sniedz pakalpojumus. Vai tos ir iespējams sniegt no Latvijas jeb ir nepieciešama uzturēšanās ārvalstīs? Vai šī klātbūtne rada pastāvīgo pārstāvniecību? Ja ārvalstīs ir pastāvīgā pārstāvniecība, tad tas nozīmē, ka no ienākuma, kas ir radies pastāvīgās pārstāvniecības darbības rezultātā, ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)....

Fiziskajai personai, kas plāno izīrēt vai iznomāt dzīvokli, vispirms ir jāizvēlas viens no iespējamiem nodokļu režīmiem: nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā; paziņotā saimnieciskā darbība; mikrouzņēmumu nodoklis. Izvēloties vienu no nodokļu režīmiem, pēc veiksmīgas identificēšanās ar Jūsu internetbankas datiem nokļūsiet Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Reģistrē saimniecisko darbību VID: reģistrējas VID pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas; aizpilda EDS nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapu. Paziņo VID par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu: informē VID piecu darba dienu laikā no īres līguma noslēgšanas brīža; aizpilda EDS nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapu un pievieno īres, nomas līguma kopiju. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs: reģistrējas VID pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, vienlaikus ar reģistrācijas iesniegumu izvēlas maksāt mikrouzņēmumu nodokļi vai, ja maina nodokļa maksāšanas režīmu, izvēloties maksāt mikrouzņēmumu nodokļi, sniedz pieteikumu VID līdz iepriekšējā gada 15. decembrim; aizpilda EDS nodokļu maksātāja reģistrācijas veidlapu, atzīmējot, ka maksās mikrouzņēmumu nodokli. Grāmatvedības kārtošana Dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja pienākums ir kārtot grāmatvedības uzskaiti. Grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta...

Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ik dienas tiek fiksēti ap 1000 dažādu notikumu — komersantiem aptur saimniecisko darbību, uzsāk likvidācijas procesu, ierosina vai uzsāk maksātnespējas procesu, tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz personām, kas pakļautas sankcijām utt. Liels izaicinājums jebkuram uzņēmējam šobrīd ir dinamiskā uzņēmējdarbības vide gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi sadarbības partneru darbībai. Uzņēmumu reģistra (UR) informācijas atkalizmantotājs, SIA Lursoft IT seminārā «Problēmklienti. Kā pamanīt signālus, pirms tiek zaudēta nauda» pārdošanas daļas vadītāja Līga Lūse–Zambare uzsvēra, ka ilgtermiņa attiecības ar klientiem un sadarbības partneriem ir viens no jebkura uzņēmuma lielajiem dārgumiem. Vislabāk naudas plūsmai ir tādi klienti, ar kuriem veidojas ilgtermiņa attiecības vai regulāra sadarbība. Vēl viens svarīgs aspekts ir savlaicīga pakalpojumu un preču apmaksa. Regulāra klientu datu portfeļa aktualizācija Liels izaicinājums jebkuram uzņēmējam šobrīd ir dinamiskā uzņēmējdarbības vide gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī — mainās patērētāju paradumi, kara rezultātā izraisījusies enerģijas krīze u.c. Jebkādi lielie satricinājumi un...

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos arvien biežāk revidenti, finansisti un grāmatveži runā par ilgtermiņa aktīvu — tādu kā nemateriālā vērtība, zeme, ēkas, ražošanas iekārtas — vērtības samazināšanos (angliski: impairment). Kāpēc nepieciešams vērtības samazinājuma izvērtējums un kā šo samazinājumu noteikt? Kas ir aktīvu vērtības samazinājums? Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (GPL) vērtības samazinājumu veido «korekcijas, kuras veic, lai norādītu aktīvu vērtības samazinājumu bilances datumā, neatkarīgi no tā, vai šis vērtības samazinājums ir vai nav galīgs. Ar vērtības samazinājuma korekcijām saprot arī pamatlīdzekļa ikgadējā nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu ikgadējo vērtības norakstīšanu.» Nolietojuma koncepts finanšu cilvēkiem nav svešs, tomēr vērtības samazinājums joprojām rada neskaidrības. Vērtības samazinājumu, papildus nolietojumam, pēc GPL piemēro tad, ja iegādes vai pārvērtēšanas vērtība pārsniedz to vērtību, kāda ir ilgtermiņa ieguldījumam bilances datumā, turklāt paredzams, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs. Vērtības samazinājuma korekcijas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā gadā, kad tās radušās. GPL minēts, ka ilgtermiņa ieguldījumu vērtības...

Attiecas uz uzņēmējiem, kuri izmanto kopīgā tranzīta procedūru, un galvotājiem, kuri sniedz galvojumu atbilstīgi konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru attiecībā uz preču tranzītu uz vai pa Ukrainas teritoriju. 2022. gada 1. oktobrī Ukraina kļuva par 1987. gada 20. maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru (turpmāk — Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru) 36. līgumslēdzēju pusi. Neraugoties uz Krievijas pilna mēroga bruņota iebrukuma izraisīto karadarbību Ukrainas teritorijā, Ukrainas muitas iestādes turpina strādāt. Šobrīd vairāk nekā 200 muitas struktūrvienības darbojas kā nosūtītāja/galamērķa muitas iestādes, un aptuveni 30 autoceļu robežšķērsošanas punkti darbojas arī kā tranzīta muitas iestādes. Pilns funkcionējošo Ukrainas muitas iestāžu saraksts pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu, atverot sadaļu «Informācija par muitas iestādēm». Tranzīta muitas iestāde Pārvietojot uz Ukrainas teritoriju preces, kurām piemērota tranzīta procedūra, ir svarīgi tranzīta deklarācijā norādīt atbilstošo tranzīta muitas iestādi, kurai (ja preces tiek ievestas Ukrainā) ir jābūt vienam no Ukrainas robežšķērsošanas punktiem. Zemāk ir norādīts saraksts ar galvenajiem autoceļu robežšķērsošanas punktiem...