BILANCES RAKSTI

Piekļuve ārējam finansējumam ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstībai. Latvijas informatīvajā telpā, meklējot cēloņus ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī biznesa kreditēšana. Uzņēmēji pauduši viedokli, ka izdevīgus (vai pat vispār jebkādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības un ko būtu iespējams darīt, lai situāciju ar ārējā finansējuma piekļuvi Latvijas uzņēmējdarbībā uzlabotu? Cik tālu atpaliekam no kaimiņiem? Komercbanku pārstāvji publiski pauduši, ka kredīti visās Baltijas valstīs tiekot izsniegti pēc vieniem un tiem pašiem principiem un tikai no pašu uzņēmēju pieprasījuma un spējas aizņemties izriet kādas atšķirības valstu starpā. Turklāt ražojošās uzņēmējdarbības kreditēšanā šīs atšķirības nemaz tik lielas neesot. Galvenais, kas svaru kausus nosver Latvijas kaimiņvalstu labā, — atšķirīgā nekustamā īpašuma un būvniecības nozares aktivitāte un ar to saistīto projektu attīstītāju un privātpersonu hipotekāro kredītu apjoms, kas Lietuvā un Igaunijā ir...

Rudens lieliem soļiem ienācis mūsu dzīvē, un tas nozīmē, ka drīz būs 24. novembris un notiks žurnāla Bilance gadskārtējā konference, kurā varēsiet satikt svarīgus politikas veidotājus: pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Citadeles bankas un, protams, mūsu jaukos, ārkārtīgi kompetentos rakstu autorus un lektorus. Ne mazāk svarīgi ir satikt vienam otru un parunāt savā starpā ne tikai par aktuālo grāmatvedībā, bet vispār par dzīvi… Tāpēc vēl ir pēdējā iespēja pieteikties konferences apmeklējumam. Runāsim vispirms jau par skaļi pieteikto nodokļu reformu, par to, kā VID redz savas sadarbības/kontroles funkcijas un ko Citadele prognozē mūsu valsts ekonomikā nākamajā gadā. Kas plānojas jauns nodokļu normatīvajā regulējumā, kas sagaida pašnodarbinātos, un paklausīsimies, kā mākslīgais intelekts var palīdzēt grāmatvedim ikdienā. Šajā numurā mums ir arī ļoti interesanti raksti. Brīvā darbaspēka kustība, kad darbinieki tiek nosūtīti strādāt uz citām valstīm vai Latvijas uzņēmumi uzaicina pie sevis darbā nerezidentus, ir būtisks un aktuāls jautājums gan ekonomikas, gan darba...

Depozīta sistēma ir mūsdienīgs veids, kā cīnīties ar dabas piesārņošanu un mudināt uzņēmējus domāt ilgtspējīgi. Latvijā depozīta sistēma darbojas tikai pirmo pilno gadu — kopš 2022. gada, un tā pakāpeniski tiek papildināta, nosakot jaunus iepakojumus, kuriem piemērojama depozīta maksa. Likumsakarīgi, ka rodas arī jautājumi un izaicinājumi kā depozīta sistēmu ieviest uzņēmumā. Šajā rakstā autore apskatīs sava klienta izaicinājumus un arī grāmatvedības nianses, kas saistītas ar depozīta sistēmu, taču raksts var noderēt arī citiem nelieliem ēdināšanas uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma no gala patērētāja atpakaļ pieņemt depozīta iepakojumu. Klienta situācija Neliels ēdināšanas uzņēmums, kuram nav pienākuma no klientiem pieņemt atpakaļ depozīta iepakojumus, līdz šim depozīta maksas atspoguļošanai grāmatvedībā izmantoja tam speciāli izveidotu grāmatvedības kontu. Klientiem dzērieni tiek pasniegti iepakojumā, jo tas atbilst uzņēmējdarbības specifikai, un dzērienu iepakojums ir rūpīgi izvēlēts ar dizainu, galvenokārt mazas stikla pudelītes. Savukārt klientu līdzi nepaņemtos depozīta iepakojumus uzņēmumā atstāja par «tējas naudu» darbiniekiem. Taču, sākot ar 2023. gada 1....

Uzņēmuma vadības ziņā ir pieņemt lēmumu, kādu automašīnu iegādāties, bet grāmatveža pienākums ir pareizi atspoguļot uzskaitē jaunā transportlīdzekļa pirkumu. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem apskatīšu situācijas, kā atšķiras grāmatvedības uzskaite atkarībā no tā, kādā veidā uzņēmums savā īpašumā iegūst transportlīdzekli. Shēmā Nr. 1 redzams kopsavilkums trīs situācijām, bet turpmāk rakstā sīkāk par katru no pozīcijām. Shēma Nr. 1 1. Pirkšana no fiziskās personas No fiziskās personas iegādātu transportlīdzekli grāmatvedības uzskaitē iegrāmato, pamatojoties uz iekšēju attaisnojuma dokumentu — Grāmatvedības izziņu, kura sagatavota saskaņā ar Pirkšanas — pārdošanas līgumu vai Izziņu — personiskās lietas (sava īpašuma) pārdošanas apliecinājumu. Minētās izziņas veidlapa atrodama Ministru kabineta (MK) 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» 3. pielikumā (attēls Nr. 1). Attēls Nr. 1 Vēlos atgādināt, ka izziņu aizpilda pati fiziskā persona un iesniedz šo dokumentu personai, kurai pārdod savu īpašumu (personisko lietu). Piemērs Uzņēmums ir noslēdzis Pirkšanas — pārdošanas...

Noslēdzam iepriekšējā Bilances numurā iesākto rakstu par mākslīgā intelekta (turpmāk — MI) piedāvātajiem rīkiem darba procesu un lēmumu pieņemšanas uzlabošanai. Jau apskatījām dažādus tērzēšanas rīkus, šoreiz par dokumentu apstrādi. Dokumentu apstrādes rīki Any Summary ir MI rīks, kas ļauj ātri un viegli radīt kopsavilkumus no jebkura teksta, izmantojot algoritmus. Tas ir piemērots gan profesionāļiem, gan tiem, kas vēlas radīt kopsavilkumus. Any Summary var palīdzēt ietaupīt laiku, radot kopsavilkumus no garākiem tekstiem, un tas ir pieejams tiešsaistē bez maksas. Viss, kas ir jādara, ir jāaugšuplādē jau sagatavotais dokuments, un pēc tam var iegūt visa dokumenta kopsavilkumu, uzdot jautājumus un saņemt atbildes par dokumenta saturu, iegūt detalizētu informāciju, iespēja saņemt arī sarkastiska toņa vēstuli, kā arī vēl vairākas iespējas analizēt dokumenta saturu. Ieskatam sarkastiska vēstule par PDF dokumentu, kurā bija kāda semināra slaidi: Oh boy, esiet gatavi tam, ka apbrīnojamā mākslīgā intelekta pasaule satriec jūsu prātus! Šajā revolucionārajā seminārā mēs izpētīsim, kas ir MI...

Likumā «Par valsts pensijām» ik gadu oktobrī paredzēts pārrēķināt/precizēt līdz 30. septembrim (ieskaitot) piešķirtās pensijas (vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma) un atlīdzības. Izņēmums bija tikai 2022. gadā, kad procedūra tika veikta divus mēnešus iepriekš (faktiski jau augustā). Citiem vārdiem, pensijas un atlīdzības tiek indeksētas atkarībā no valstī esošās ekonomiskās situācijas (salīdzinot ar iepriekšējo periodu). Kas ir jāzina pensijas saņēmējiem? Vai ir iespējams pašam aprēķināt sagaidāmo summu, no kādiem apstākļiem (no kādiem rādītājiem) ir atkarīgs pensijas pieaugums un vai par to būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)? Vai pensiju saņēmējiem jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā un jāraksta iesniegums? NB! Pensiju un atlīdzību saņēmējiem nekur nav jāiet un nekas nav jāpieprasa, jo indeksācijas aprēķini veicami automātiski, un to nodrošina VSAA, kuras rīcībā ir visa nepieciešamā informācija. Pensijas (atlīdzības) un piemaksas pie pensijas (ja tādas pienākas) kopējā indeksētā summā tiks izmaksāta tām noteiktajā laikā un veidā (visa nepieciešamā informācija ir VSAA rīcībā)....

Individuālo komersantu (IK), individuālo uzņēmumu (IU), zvejnieku saimniecību (ZvS) un it sevišķi zemnieku saimniecību (ZS) izaugsmes, kā arī pēdējo gadu inflācijas un cenu pieauguma rezultātā būtiski palielinās uzņēmumu apgrozījuma rādītāji, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par grāmatvedības uzskaites sistēmas maiņu. Atbilstoši Grāmatvedības likuma 10. pantam vienkāršā ieraksta grāmatvedību IU, ZS un ZvS, kā arī IK un citas fiziskās personas drīkst kārtot, kamēr apgrozījums jeb ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nav sasnieguši 300 tūkstošus eiro, bet pēc tam ar nākamo taksācijas gadu obligāti jāuzsāk divkāršā ieraksta grāmatvedības kārtošana. Grāmatvedība no vienkāršā ieraksta uz divkāršā ieraksta sistēmu jāmaina arī ZS un citiem individuālajiem uzņēmumiem, kas vēlas kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka UIN nemaksā tie individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam nav izvēlējušies sagatavot gada pārskatu. Savukārt gada pārskatu var sagatavot tad, ja kārtota divkāršā...

Nodokļu sistēma ir viens no tiešākajiem valsts rīcībā esošajiem instrumentiem gan ekonomikas attīstības, gan labklājības izaugsmes veicināšanai. Uzņēmēji kā Latvijas konkurētspējai nelabvēlīgu faktoru salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm publiski visbiežāk uzsver tieši nodokļu slogu - jo īpaši darbaspēka nodokļus. Bet cik liela patiesībā varētu būt nodokļu ietekme uz ekonomisko aktivitāti? Un kādā mērā Latvijas nodokļi atšķiras no Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem? Kas būtu jāmaina? Žurnāla Bilance pētniecisko rakstu sērijas “Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?” trešā publikācija veltīta Baltijas nodokļu sistēmu salīdzinājumam. Video sižetā skaidro Ikars Kubliņš, portāla BilancePLZ redaktors.  Eurostat dati liecina, ka tā sauktā nodokļu plaisa, kas rāda starpību starp darbinieka uz rokas saņemto atalgojumu un to, cik šis atalgojums izmaksā darba devējam, zemāku algu grupā 2022. gadā Latvijā bijusi 37,2%. Eiropas Savienības (ES) mērogā tas nav ne pārāk augsts, ne zems rādītājs - esam apmēram tabulas vidusdaļā, ieņemot 13. vietu. Lietuvai un Igaunijai rādītāji ir...

Lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas tiesības ir Valsts ieņēmumu dienestam (VID), savukārt pašam komersantam ir tiesības pieņemt lēmumu par darbības apturēšanu Komerclikuma 333.3 pantā noteiktajā kārtībā. VID informē, ka 2022. gadā saimnieciskā darbība apturēta vairāk nekā 4300 nodokļu maksātājiem, bet 2023. gadā — vairāk nekā 2300 nodokļu maksātājiem pēc brīdinājuma paziņošanas. Savukārt bez brīdināšanas 2022. gadā saimnieciskā darbība apturēta 140 nodokļu maksātājiem, bet 2023. gadā — 123 nodokļu maksātājiem. Ja darbību aptur pats komersants Lēmumu par darbības apturēšanu komersants pieņem atbilstoši Komerclikuma 333.3 pantā noteiktajai kārtībai. Komersants var pieņemt lēmumu par darbības apturēšanu, ja: tam nav nodokļu parādu un tas ir nokārtojis nodokļu saistības par darbības apturēšanas periodu; tam nav darbinieku; tas ir iesniedzis gada pārskatu vai — likumā noteiktajos gadījumos — finanšu pārskatu par pēdējo pārskata gadu; tas ir iesniedzis nodokļu administrācijai sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu par periodu pēc iepriekšējā pārskata gada beigām; tas ir apmierinājis kreditoru prasījumus...

Par krājumu uzskaites metožu būtību un uzskaites atšķirībām grāmatvedības uzskaitē ir rakstīts pietiekami plaši, tāpēc šajā rakstā vairāk vēlos vērst uzmanību uz atsevišķām niansēm, par kurām nevajadzētu aizmirst, krājumu uzskaitē izvēloties periodiskās inventarizācijas metodi. Esmu novērojusi, ka periodisko inventarizācijas metodi tās šķietamās vienkāršības dēļ lielākoties izvēlas mazie uzņēmumi, kā arī tie, kas grāmatvedības kārtošanu uzticējuši ārpakalpojuma grāmatvedim. Iemesli tam var būt vairāki, piemēram: Nav resursu (laika, finanšu, darbaspēka) nepārtrauktas, ar grāmatvedību sasaistē esošas uzskaites vešanai. Ir pietiekami daudz tādu uzņēmumu, kuros viens cilvēks pilda vairākus pienākumus, vai pat dara pilnīgi visu. Krājumu kustība ir neliela (mazs nomenklatūru skaits, maz darījumu, ātra aprite). Uzdodot ārpakalpojumu grāmatvedim nodrošināt arī detalizētu un nepārtrauktu noliktavas uzskaiti, maksa par pakalpojumu pieaugs. Periodiskās inventarizācijas metode paredz, ka grāmatvedības uzskaitē krājumu iegādes un realizācijas darījumi tiek atspoguļoti tikai ieņēmumu un izdevumu kontos, neizmantojot krājumu uzskaites kontus — iegādāto krājumu vērtība uzreiz tiek norakstīta izmaksās, savukārt par pārdotajiem krājumiem pārskata...

No 2023. gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojumus drīkst sniegt tikai licencēti grāmatveži. Atbilstoši Grāmatvedības likumam licencēšanas prasībām bija noteikts pārejas periods — divi gadi. Par ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju maksājama valsts nodeva 100 eiro apmērā, to izsniedz uz pieciem gadiem. Ārpakalpojuma grāmatveži tiek ierakstīti publiski pieejamā Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā, ko savā tīmekļvietnē uztur Valsts ieņēmumu dienests (VID). Šī gada vidū pārejas periods, lai ārpakalpojuma grāmatveži iegūtu licenci, ir beidzies, un sods par nelikumīgu ārpakalpojumu sniegšanu ir gana iespaidīgs — no 500 līdz 8000 eiro. Grāmatvedības likuma 34. pants nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un atbilst šādiem nosacījumiem: ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir fiziskā persona, tā ir ieguvusi vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (koledžas izglītību) Profesionālās izglītības likuma izpratnē vai akadēmisko augstāko izglītību (vismaz bakalaura grādu) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un...

Viens no ekonomikas, jo īpaši — eksporta — attīstību ietekmējošiem faktoriem, ir arī valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem. Tas gan ir stingri reglamentēts, tomēr valsts var piedāvāt gan subordinētos (kopā ar komercbankām izsniegtos), gan arī tiešos kredītus, gan arī kredītu garantijas un eksporta apdrošināšanu, un dažus citus instrumentus. Cik šim valsts atbalstam varētu būt liela loma uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanā? Varbūt tieši šajā aspektā ieraugāmas kādas būtiskas atšķirības Baltijas valstu starpā, kas varētu skaidrot Lietuvas un Igaunijas veiksmīgāku izaugsmi? Kādas mērķprogrammas pieejamas katrā no Baltijas valstīm, un cik sekmīgi tās darbojas? Baltijas valstīs pieejamas daudzas un dažādas uzņēmējdarbības, tostarp uz eksportu orientētas atbalsta programmas. Finanšu institūcija, kas sniedz valsts atbalstu uzņēmējiem Latvijā ir Altum, Lietuvā — Invega, bet Igaunijā — KredEx. Aizdevumi Latvija Latvijā komersantiem pieejami vairāku veidu aizdevumi no valsts finanšu institūcijas Altum — starta aizdevums un mikrokredīts biznesa uzsācējiem, izaugsmes aizdevums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). MVU izaugsmes aizdevums pieejams saimnieciskās...

Teju visu vasaru tapusī jaunā koalīcija un gala rezultātā arī jaunā valdība savā deklarācijā starp daudziem pārmantotiem darbiem no iepriekšējās valdības tomēr apņemas izdarīt arī vairākus uzdevumus, par kuriem starp politiķiem nebūt nav bijis viennozīmīga atbalsta. Proti, runa ir par nodokļu politikas izmaiņām, valsts un pašvaldības uzņēmumu akciju daļēju pārdošanu biržā un atvieglotu darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm. Visi šie jautājumi ir cieši saistīti ar tālāko Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanu, kas ar laiku ļautu tai arī izrauties no pēdējās vietas Baltijas valstu vidū. Tiesa, lai arī jaunās valdības deklarācijā ir apņemšanās visu mainīt, cik ātri tas notiks un vai to maz izdosies izdarīt, tas joprojām ir ar lielu jautājumu zīmi. Taču jaunās valdības deklarācija vismaz ir iztikusi bez skaļām frāzēm par ekonomikas transformāciju, ko sludināja iepriekšējais Ministru kabinets. Tāpat tajā nav atrodams Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēlējums: jaunajai valdībai būtu jāpanāk, lai Latvija tuvāko sešu gadu laikā sasniegtu Eiropas Savienības (ES) vidējo...

Kamēr valdība diskutē par jaunā budžeta aktualitātēm un ar to saistītām nodokļu izmaiņām, mums nekas cits neatliek kā gaidīt rezultātu, un kā vienmēr ceram, ka mūsu ikdiena kļūs vieglāka, labāka, ērtāka. Ļoti ceru, ka līdz novembrim būs lielāka skaidrība un varēsim Bilances konferencē 24. novembrī pastāstīt par to, kas mūs sagaida nākamajā/ nākamajos gados. Tāpēc esam aicinājuši uz konferenci pārstāvjus no Finanšu ministrijas, kuri pirmie būs informēti par potenciālajām izmaiņām, un mūsu ekspertus, kuri skaidros ietekmi uz uzskaiti un nodokļiem. Līdz tam laikam bizness dzīvo tālāk un ikdienas pienākumus neviens nav atcēlis, tāpēc rakstām par to, kas grāmatvežiem aktuāls. Šajā numurā lasiet, kā atšķiras grāmatvedības uzskaite atkarībā no tā, kādā veidā uzņēmums savā īpašumā iegūst transportlīdzekli, autore sniedz atbildes uz konkrētu piemēru bāzes. Depozītu sistēma ir salīdzinoši jauna mūsu valstī, tāpēc arī šajā numurā atradīsiet rakstu par grāmatvedības niansēm ēdināšanas uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma no gala patērētāja pieņemt atpakaļ depozīta iepakojumu. Kā...

Vai esat kādreiz pārdomājis, kā mākslīgais intelekts (turpmāk — MI) maina finanšu nozares ainavu un kā tās attīstība ietekmē grāmatvežus, auditorus, finanšu vadītājus un analītiķus? Kā MI palīdz šiem profesionāļiem veikt darbu ātrāk, precīzāk un efektīvāk? MI loma finanšu nozarē ir kļuvusi par kritisku faktoru, kas veicina nozares evolūciju, uzlabo efektivitāti un drošību un piedāvā jaunas iespējas informācijas analīzē un apstrādē. Bet kā tieši šīs tehnoloģijas strādā praksē? Kā tās var uzlabot mūsu ikdienas darba procesus un lēmumu pieņemšanu? Šajā rakstā koncentrēsimies uz diviem konkrētiem MI rīkiem, kas ir īpaši noderīgi finanšu nozares speciālistiem — tērzēšanas (angliski — chatbot AI) un dokumentu apstrādes rīki. Izpētīsim, kā tie darbojas, kā tie var uzlabot darba procesus un kādus ieguvumus tie var sniegt finanšu sektora profesionāļiem. Aplūkosim arī konkrētas lietošanas situācijas un reālās dzīves piemērus, kā šie rīki tiek izmantoti praksē. Tas viss, lai sniegtu jums skaidru un praktisku priekšstatu par to, kā MI var...