BILANCES RAKSTI

Viens no ekonomikas, jo īpaši — eksporta — attīstību ietekmējošiem faktoriem, ir arī valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem. Tas gan ir stingri reglamentēts, tomēr valsts var piedāvāt gan subordinētos (kopā ar komercbankām izsniegtos), gan arī tiešos kredītus, gan arī kredītu garantijas un eksporta apdrošināšanu, un dažus citus instrumentus. Cik šim valsts atbalstam varētu būt liela loma uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanā? Varbūt tieši šajā aspektā ieraugāmas kādas būtiskas atšķirības Baltijas valstu starpā, kas varētu skaidrot Lietuvas un Igaunijas veiksmīgāku izaugsmi? Kādas mērķprogrammas pieejamas katrā no Baltijas valstīm, un cik sekmīgi tās darbojas? Baltijas valstīs pieejamas daudzas un dažādas uzņēmējdarbības, tostarp uz eksportu orientētas atbalsta programmas. Finanšu institūcija, kas sniedz valsts atbalstu uzņēmējiem Latvijā ir Altum, Lietuvā — Invega, bet Igaunijā — KredEx. Aizdevumi Latvija Latvijā komersantiem pieejami vairāku veidu aizdevumi no valsts finanšu institūcijas Altum — starta aizdevums un mikrokredīts biznesa uzsācējiem, izaugsmes aizdevums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). MVU izaugsmes aizdevums pieejams saimnieciskās...

Teju visu vasaru tapusī jaunā koalīcija un gala rezultātā arī jaunā valdība savā deklarācijā starp daudziem pārmantotiem darbiem no iepriekšējās valdības tomēr apņemas izdarīt arī vairākus uzdevumus, par kuriem starp politiķiem nebūt nav bijis viennozīmīga atbalsta. Proti, runa ir par nodokļu politikas izmaiņām, valsts un pašvaldības uzņēmumu akciju daļēju pārdošanu biržā un atvieglotu darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm. Visi šie jautājumi ir cieši saistīti ar tālāko Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanu, kas ar laiku ļautu tai arī izrauties no pēdējās vietas Baltijas valstu vidū. Tiesa, lai arī jaunās valdības deklarācijā ir apņemšanās visu mainīt, cik ātri tas notiks un vai to maz izdosies izdarīt, tas joprojām ir ar lielu jautājumu zīmi. Taču jaunās valdības deklarācija vismaz ir iztikusi bez skaļām frāzēm par ekonomikas transformāciju, ko sludināja iepriekšējais Ministru kabinets. Tāpat tajā nav atrodams Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēlējums: jaunajai valdībai būtu jāpanāk, lai Latvija tuvāko sešu gadu laikā sasniegtu Eiropas Savienības (ES) vidējo...

Kamēr valdība diskutē par jaunā budžeta aktualitātēm un ar to saistītām nodokļu izmaiņām, mums nekas cits neatliek kā gaidīt rezultātu, un kā vienmēr ceram, ka mūsu ikdiena kļūs vieglāka, labāka, ērtāka. Ļoti ceru, ka līdz novembrim būs lielāka skaidrība un varēsim Bilances konferencē 24. novembrī pastāstīt par to, kas mūs sagaida nākamajā/ nākamajos gados. Tāpēc esam aicinājuši uz konferenci pārstāvjus no Finanšu ministrijas, kuri pirmie būs informēti par potenciālajām izmaiņām, un mūsu ekspertus, kuri skaidros ietekmi uz uzskaiti un nodokļiem. Līdz tam laikam bizness dzīvo tālāk un ikdienas pienākumus neviens nav atcēlis, tāpēc rakstām par to, kas grāmatvežiem aktuāls. Šajā numurā lasiet, kā atšķiras grāmatvedības uzskaite atkarībā no tā, kādā veidā uzņēmums savā īpašumā iegūst transportlīdzekli, autore sniedz atbildes uz konkrētu piemēru bāzes. Depozītu sistēma ir salīdzinoši jauna mūsu valstī, tāpēc arī šajā numurā atradīsiet rakstu par grāmatvedības niansēm ēdināšanas uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma no gala patērētāja pieņemt atpakaļ depozīta iepakojumu. Kā...

Vai esat kādreiz pārdomājis, kā mākslīgais intelekts (turpmāk — MI) maina finanšu nozares ainavu un kā tās attīstība ietekmē grāmatvežus, auditorus, finanšu vadītājus un analītiķus? Kā MI palīdz šiem profesionāļiem veikt darbu ātrāk, precīzāk un efektīvāk? MI loma finanšu nozarē ir kļuvusi par kritisku faktoru, kas veicina nozares evolūciju, uzlabo efektivitāti un drošību un piedāvā jaunas iespējas informācijas analīzē un apstrādē. Bet kā tieši šīs tehnoloģijas strādā praksē? Kā tās var uzlabot mūsu ikdienas darba procesus un lēmumu pieņemšanu? Šajā rakstā koncentrēsimies uz diviem konkrētiem MI rīkiem, kas ir īpaši noderīgi finanšu nozares speciālistiem — tērzēšanas (angliski — chatbot AI) un dokumentu apstrādes rīki. Izpētīsim, kā tie darbojas, kā tie var uzlabot darba procesus un kādus ieguvumus tie var sniegt finanšu sektora profesionāļiem. Aplūkosim arī konkrētas lietošanas situācijas un reālās dzīves piemērus, kā šie rīki tiek izmantoti praksē. Tas viss, lai sniegtu jums skaidru un praktisku priekšstatu par to, kā MI var...

Ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 30. jūnijā, noteikts jauns nodokļu kontroles regulējums. Izmaiņas pilnveido arī vienošanās līguma tiesiskā regulējuma nosacījumus, ietverot jaunu soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā vebinārā «Kas ir nodokļu kontrole un kā vienošanās līgums ar VID samazina maksājumus?» VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja Dace Studente informēja par jauno soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu. Tiesiskais regulējums, lai slēgtu vienošanās līgumu, ir ietverts likuma «Par nodokļiem un nodevām» 41. pantā. Arī pirms grozījumu veikšanas šis pants paredzēja iespēju — slēdzot vienošanās līgumu, samazināt soda un nokavējuma naudas summas. Taču iepriekš samazinājuma apmērs bija absolūti vienāds, slēdzot vienošanās līgumu jebkurā no administratīvā procesa stadijām. Tas nozīmē to, ka soda un nokavējuma summas samazinājums procentuāli bija vienāds gan tad, ja līgumu slēdza apstrīdēšanas stadijā, t.i., apstrīdot VID struktūrvienības pieņemto lēmumu VID ģenerāldirektoram, gan jau...

Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 775) ir 3.1. nodaļa, kura veltīta notikumiem pēc bilances datuma. Lai gan dažreiz varētu likties, ka gada pārskatā ir iekļaujama informācija tikai par to, kas attiecas uz pārskata gadu, tā nebūt nav, jo no pārskata gada beigām līdz gada pārskata apstiprināšanai parasti paiet vairāki mēneši, kuros var iestāties būtiski notikumi, par kuriem būtu nepieciešams informēt gada pārskata lietotājus. Ir nestandarta situācijas, kurās tiek lūgts revidēt gada pārskatus, kuriem periods pēc bilances datuma ir pat divi gadi un vairāk — šādos gadījumos darbs uz notikumiem pēc bilances datuma ir vēl apjomīgāks nekā standarta gadījumos. Apskatīsim, kas vispār ir notikumi pēc bilances datuma, un kā tie iedalās. Literatūrā un praksē tos mēdz apzīmēt kā: notikumu pēc bilances datuma vai; pēcbilances notikums. Nekur nav precīzi minēts saraksts ar notikumiem, kuri iekļautos notikumu...

Šī gada janvārī stājās spēkā grozījumi budžeta iestāžu grāmatvedības kontu plānā, zembilances shēmā un aprakstā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» 1. pielikumā). Grozījumu mērķis ir veicināt vienotu izpratni un kontu pielietošanu budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē. Kopumā Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) veikti šādi grozījumi kontu plānā un zembilances shēmā: Grozījumi MK noteikumos Nr. 87, kas stājas spēkā ar 01.01.2023. Izslēgtie (svītrotie) konti un zembilances kods Konti, kuriem precizēti vai papildināti kontu nosaukumi vai apraksti Iekļautais jaunais konts Konti: 1160; 3511; 3512; 3513; 3514; 3521; 3522; 3523; 3524Zembilances kods: 0100 1216*; 1217; 2150; 2370; 2423; 2630; 8400 2378 * Līdz 31.12.2023. jāizvērtē šajā kontā uzskaitītos aktīvus un jāpārklasificē uz atbilstošajiem kontiem. Izslēgtie (svītrotie) konti un zembilances kods Svītrots konts 1160 «Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi», jo šādas izmaksas noraksta...

Vidējais vīriešu dzīves ilgums Latvijā pēc došanās pensijā ir ļoti mazs — nepilni četri gadi, savukārt sievietēm — 14 gadi. Vīriešiem tas ir gandrīz par 16 gadiem mazāk nekā Norvēģijā vai Zviedrijā, savukārt sievietēm par desmit gadiem mazāk nekā Slovēnijā vai Austrijā, noskaidrots ekonomikas zinātņu doktora Edgara Voļska sadarbībā ar starptautisko revīzijas un konsultācijas kompāniju BDO veiktajā pētījumā par vidējo dzīves ilgumu pēc pensijas vecuma iestāšanās, ņemot vērā vidējo dzīves ilgumu noteiktās valstīs1. E. Voļskis vērtē Latvijas pensiju sistēmu un skaidro, kas tajā būtu jāmaina. 1 Centrālā statistikas pārvalde izmanto citādāku metodoloģiju nekā pētījuma autori un norāda, ka 2022. gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo vēl 14 gadus, bet sievietes — 19 (sk. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/preses-relizes/19617-csp-precize-virietis-pensija) — red. piezīme. Ko atklāj jūsu un starptautiskās revīziju un konsultāciju kompānijas BDO veiktais pētījums? Pensiju sistēma ir ļoti nopietns un datu ziņā apjomīgs sociālekonomisks modelis, kurā ir jāpiemēro sarežģīti ekonometriski aprēķini....

Noma ir viens no tipiskākajiem darījumiem, ar ko sastopas teju ikviens uzņēmums. Nomas mēdz būt dažādas — sākot ar biroja telpu un ražošanas telpu nomu, līdz par specifisku iekārtu nomai un nomai ar izpirkuma iespēju. Nomas darījumu uzskaiti Latvijā regulē Ministru kabineta izdotie noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi). MK noteikumu izpratnē noma «ir līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs par atlīdzību nomas maksas veidā piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības uz līgumā noteikto laikaposmu». Nomnieks tādējādi ir tā nomas darījuma puse, kura iegūst tiesības izmantot kādu aktīvu uz noteiktu laiku (nomas termiņu) par atlīdzību (nomas maksu). Nomas darījuma pamata raksturojošie lielumi ir identiski nomniekam un iznomātājam. Ja esat lasījuši žurnāla iepriekšējā numurā publicēto rakstu par nomu no iznomātāja skatu punkta, turpmākā sadaļa par kopējiem nomas rakstura lielumiem jums būs pazīstama, tomēr kopējā stāsta dēļ būs nepieciešams atkārtoties. Nomas darījums sākas vai nu brīdī, kad...

Kādam ir jāizskatās darba laika uzskaites sarakstam, kā tajā pareizi jāsummē stundas pa darba laiku, vakariem, brīvdienās un virsstundas? Kādas ir to summu savstarpējās sakarības/saskaitīšanas formulas? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma (DL) 137. pantu darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku. Turklāt pastāv pienākums uzskaites īpatnības darbiniekam paskaidrot, jo minētā uzskaite var būtiski iespaidot aprēķināto darba samaksu. Apmaksas noteikumus konkrētam darba veidam (amatam, specialitātei) var minēt, slēdzot darba līgumu, vai vismaz minēt tajā atsauces uz DL pantiem, kuros aprakstītas aprēķinos piemērojamās piemaksas. Cits variants — ņemot vērā firmas nozares specifiku, aprakstīt darba samaksas kārtību uzņēmuma iekšējos dokumentos un nodrošināt visiem darbiniekiem pieeju tiem. Katram darbiniekam darba līgumā parasti noteikts darba laiks (darba dienas un nodarbinātības stundas, ko parasti norāda grafikā). Ja darba laiks katrā nedēļā ir pastāvīgs, tad grafika...

Nu jau rit otrais gads, kopš stājies spēkā jaunais Grāmatvedības likums un Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Viens no likuma mērķiem bija vienkāršot prasības attaisnojuma dokumentu noformēšanā, īpaši, kas attiecas uz elektroniskajiem dokumentiem. Taču praksē nākas saskarties ar situācijām, kad grāmatveži joprojām «dzenā» parakstus, drukā dokumentu kalnus, situācijās, kur to varētu nedarīt. Šajā rakstā apskatīšu svarīgākās normatīvo aktu prasības, kas jāņem vērā, saņemot vai izsniedzot attaisnojuma dokumentus, kā arī sagatavojot iekšējos grāmatvedības dokumentus. Attēlā Nr. 1 atspoguļots, kādas grāmatvedības dokumentu grupas definē Grāmatvedības likuma 1. pants. Attēls Nr. 1 Pirms apskatīt sīkāk katru no grāmatvedības dokumenta veidiem, atgādināšu, ka, saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu, elektroniskais dokuments ir jebkuri elektroniski radīti, uzglabāti, nosūtīti vai saņemti dati, kas nodrošina iespēju tos izmantot kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un aizsardzībai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) savos skaidrojumos ir minējis, ka, lai attaisnojuma dokumentu uzskatītu par elektronisku dokumentu, tas var būt izsniegts jebkādā...

Nodokļu sistēma ir viens no tiešākajiem valsts rīcībā esošajiem instrumentiem gan ekonomikas attīstības, gan labklājības izaugsmes veicināšanai. Uzņēmēji kā Latvijas konkurētspējai nelabvēlīgu faktoru salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm publiski visbiežāk uzsver tieši nodokļu slogu (jo īpaši darbaspēka nodokļus). Cik liela patiesībā varētu būt nodokļu ietekme uz ekonomisko aktivitāti? Kādā mērā Latvijas nodokļi atšķiras no Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem? Kas būtu jāmaina? Žurnāla Bilance pētniecisko rakstu sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» trešā publikācija veltīta Baltijas nodokļu sistēmu salīdzinājumam. Nodokļu ietekme uz ekonomiku — pārvērtēta vai nē? No uzņēmēju sacītā var rasties iespaids, ka nodokļu slogs ir viens no svarīgākajiem ekonomiku ietekmējošiem faktoriem, un, ja vien nodokļi būtu zemāki, iekšzemes kopprodukts (IKP) augtu griezdamies. Vai tā ir? Ko var spriest no statistikas datiem un ko par to saka ekonomikas teorija? Starptautiski viens no primārajiem indikatoriem darbaspēka nodokļu sloga mērīšanai ir tā sauktā nodokļu plaisa, kas raksturo starpību starp darbinieka...

Lai arī izmaiņas valdībā varētu viest korekcijas plānotajā nodokļu politikā, tomēr ir pāris lietas, kuras visticamāk nemainīsies neatkarīgi no jaunās koalīcijas politiskā sastāva. Pirmkārt, visdrīzāk komercbankām būs jāmaksā nodoklis par virspeļņu, un tas ar lielu varbūtību būs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums jau nākamā gada sākumā. Otrkārt, cerēt, ka kādai nozarei tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, tomēr nevajadzētu. Drīzāk jācer, ka jau esošie atvieglojumi netikts atcelti un PVN nepalielinās. Treškārt, akcīzes nodoklis (AN) tiks palielināts gan alkoholam un tabakai, gan azartspēlēm. Tās gan ir minimālas izmaiņas, kas neskar fiskālo politiku pēc būtības un ir visai tālu no agrāk gan politiķu, gan uzņēmēju paustajām idejām, kādas pārmaiņas būtu nepieciešamas, lai Latvija varētu palielināt savu konkurētspēju un attīstīties straujāk. Patlaban nav skaidrības, vai tiks samazināti darbaspēka nodokļi, vai virkne pabalstu no speciālā sociālā budžeta tiks finansēti jau no valsts pamatbudžeta, vai tiks palielināts PVN. Tāpat nav skaidrs, kā tālāk tiks finansētas...

Bilances septembra numurā neparasti daudz rakstu par to, kāda varētu būt jaunā nodokļu politika. Šobrīd skaidrības nav daudz, bet ļoti gribētos gan. Arī mūsu Bilances konference 24. novembrī būs veltīta nodokļu izmaiņām. Ceru, ka būs daudz lielāka skaidrība, neaizmirstiet piereģistrēties, priecāšos visus redzēt, apspriedīsim, kas tad mūs sagaida nākamajā gadā. Grāmatveži ir izturīga tauta, pieraduši pie biežām izmaiņām un solījumiem, ka nu gan šī sistēma būs uz ilgu laiku… Atliek cerēt, ka viss, kas notiek, notiek uz labu! Nodokļu politikas izmaiņas notiek ne tikai Latvijā. Dzīve iet uz priekšu, mainās bizness un jāmainās arī nodokļiem. Šobrīd nodokļu izmaiņas notiek visās Baltijas valstīs, un galvenokārt tās ir vērstas uz nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus, tāpēc mūsu kaimiņvalstis virkni uzlabojumu jau veikušas — gan Lietuvā, gan Igaunijā ir ieviests, piemēram, banku virspeļņas nodoklis. Vai tiks pieņemts šāds lēmums arī Latvijā? Pagaidām nezinu, bet varat palasīt A. Pelanes rakstā par to, kā redz nodokļu tālāko attīstību...

Paņemot lupu, lai pētītu, kas ekonomikas lācītim vēderā, rodas vilinājums uzskatīt, ka atbilde, kāpēc viena valsts ir bagātāka, bet otra — nabadzīgāka, slēpjas to iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā, citiem vārdiem, — tajā, ar ko valsts iedzīvotāji visaktīvāk nodarbojas. Arī ekonomisti savos rakstos nereti kā piemērus min gan «labās», gan «sliktās» nozares, vētī to īpatsvaru valsts tautsaimniecībā un izdara no tā tālejošus secinājumus. Tas šķiet loģiski, jo ikdienas pieredze apliecina, cik ļoti turība atkarīga no izvēlētās profesijas — ja nodarbosies ar ielas slaucīšanu, malkas skaldīšanu vai citu mazkvalificētu darbu, tad uz labklājību necerēt, bet, ja spēsi programmēt vai pārvaldīt finanses, pavērsies daudz lielākas iespējas to sasniegt. Tomēr — vai šādus piemērus varam tieši pārnest arī uz makroekonomiku? Vai attīstības un labklājības atslēga tiešām tik stingri sakņojas IKP struktūrā? Ja Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņiem, vai tas nozīmē, ka mūsu tautsaimniecībā lielāku īpatsvaru ieņem «mazvērtīgākas», mazāk produktīvas nozares nekā Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecībās? Vai...