BILANCES RAKSTI

Uztura līgums (Civillikuma (CL) 2096.–2106. pants) ir viens no atsavināšanas līgumu veidiem, bet tas tiek apskatīts atsevišķi, jo nav īpaši populārs Latvijā un ir pietiekami specifisks. Darījuma būtība un tās dalībnieku pienākumi Saskaņā ar uztura līgumu persona atsavina kādas vērtīgas lietas ar nosacījumu, ka uztura devējs līdz bijušā īpašnieka mūža beigām vai tās personas, kuru norādīs bijušais īpašnieks, to uzturēs (CL 2096. pants). Visbiežāk par atsavināmo lietu kalpo nekustamais īpašums, kolekcijas. Ar uzturu jāsaprot “ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, bet, ja uztura ņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšana un skološana obligātās izglītības skolās” (CL 2098. pants). Ja uztura devējam nodod nekustamu īpašumu, tad zemesgrāmatā ierakstāma uztura saņēmēja labā ķīlas tiesība uztura vērtībā (CL 2100. pants). Turklāt uztura ikreizējā vērtība aprēķināma, kapitalizējot viena gada devumu vērtību ar likumiskiem procentiem (fizisko personu darījumos – 6% gadā). Ja līgumā nav atrunāts citādi, uzturs jānodod par gada ceturksni uz priekšu, bet, ja uzturs dodams arī graudā, tad...

Jautājums: Darbiniekam noteikts nepilns darba laiks, turklāt tas nav regulārs. Gan darba dienu skaits, gan darba stundu skaits nedēļā ir atšķirīgs. Kā šādām personām rēķināt atvaļinājuma naudu vai kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Veicot aprēķinus, kuros tiek izmantoti vidējie lielumi, Darba likums prasa tos noteikt pēdējo sešu mēnešu periodā. Normālais un faktiski nostrādātāis laiks, kā arī atlīdzība ir parādīta tabulā. Stundas vidējā izpeļņa = 2760/552 = 5 eiro/stundā. Dienas vidējā izpeļņa = 2760/92 = 30 eiro/dienā. Tajās dienās, kad darbinieks faktiski strādāja, tam tika maksāts 5 eiro stundā, un viņa dienas vidējā izpeļņa tiešām bijusi 30 eiro. Diemžēl šos vidējos rādītājus nav iespējams izmantot, aprēķinot atvaļinājuma naudu, jo nav saprotams, cik darbiniekam būtu bijis jāstrādā dienu vai stundu atvaļinājuma periodā (tie vienmēr bijuši dažādi atkarībā no darba apstākļiem). Loģiski būtu pieņemt, ka darbinieka atvaļinājumu apmaksātu tādā pašā proporcijā, kā viņš bija noslogots strādājot: 92...

Kapitāls uzņēmumā parasti ir jāsaista ar tā cenu. Ja kapitālu var klasificēt kā pašu kapitālu un aizņemto kapitālu, tad kā vienam, tā otram var noteikt cenu. Kas ir kapitāla cena (the cost of capital)? Var aprēķināt cenu: 1) aizņemtajam kapitālam (aizņemtā kapitāla cena); 2) pašu kapitālam (pašu kapitāla cena). Kapitāla cenas un vidējās svērtā kapitāla cenas (Weighted Average Cost of Capital, WACC) aprēķināšanu pagājušā gadsimta vidū plaši aprakstīja amerikāņu profesori Franco Modigliani un Merton Miller. Savā laikā Modigliani un Millers publicēja virkni dokumentu, daudz apsprieda šos jautājumus. Mūsu dienās šī teorija ir plaši pielietota un populāra. Ir izstrādātas arī dažādas jaunas alternatīvas metodes kapitāla avotu (komponenšu) cenas aprēķināšanai. Kas ir kapitāla cena? Tā ir maksa par kapitālu, ko maksā kapitāla ņēmējs (uzņēmums, kurš piesaista kapitālu) kapitāla devējam (fiziskai vai juridiskai personai, kura dod šo kapitālu). Piemēram, kredīta procenti. Daļu no saistībām uzņēmumā ir iespējams saistīt ar tā cenu. Tā, piemēram, saistības, kuras...

Jautājums: Vai A darbnespējas lapa tiek apmaksāta citādi, ja nelaimes gadījums noticis darbā? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Ja notiek nelaimes gadījums darbā, A lapas apmaksu regulē likuma «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām» normas (7. panta 1. daļas 5) punkts: Darba devēja pienākumi: 5) izmaksāt no saviem līdzekļiem apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, slimības naudu par pirmajām 10 kalendāra dienām ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas. Šāds formulējums pastāv no likuma pieņemšanas brīža, un tā «īpatnība» saistīta ar to, ka darba devējam jāapmaksā dienas (turklāt — kalendāra), bet vispirms jānosaka mēneša vidējā izpeļņa, kaut gan Darba likumā parasti aprēķini tiek skaidroti otrādi (no dienas vidējās (turklāt — darba dienas) tiek noteikta mēneša izpeļņas summa). Likumā nav minēts algoritms, kā no mēneša vidējās izpeļņas pāriet uz dažu dienu (kalendāra!) apmaksu. Kā to var izdarīt? Piedāvāju variantu, kuru var...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vasarā ir aktīvi strādājis un publicējis vairākas uzziņas par aktuāliem nodokļu maksātāju jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu. Par uzziņu saturu – šajā rakstā. Par PVN un UIN piemērošanu patapinātas reprezentatīvas automašīnas degvielas un remonta izdevumiem VID 19.07.2019. uzziņā Nr. 30.1–8.7/ 252214 ir sniegtas atbildes uz nodokļu maksātāja (iesniedzējs) jautājumu par situāciju, kurā iesniedzējs savā saimnieciskajā darbībā izmanto no citas juridiskas personas patapinātu automašīnu, kas patapinājuma devēja grāmatvedībā tiek uzskaitīta kā reprezentatīva automašīna saskaņā ar UIN likuma 1. panta 17. punktu. Iesniedzējs ir uzdevis VID jautājumus par to, vai šajā gadījumā arī iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē automašīna būtu jāuztver kā reprezentatīva automašīna, t.i., visas izmaksas par degvielu un remontu jāiekļauj iesniedzēja ar saimniecisko darbību nesaistītajās izmaksās un tam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, jo nepastāv PVN likuma 100. panta 3. daļā1 minētie izņēmumi. Saskaņā ar uzziņu VID uzskata, ka gadījumā, ja iesniedzējs savā saimnieciskajā...

Jautājums: Esam pieņēmuši darbā uz noteiktu laiku darbinieci, kas aizvieto bērna kopšanas atvaļinājumā esošo personu. Patlaban pienācis laiks atgriezties darbā pastāvīgajai darbiniecei, bet aizvietotāja ir saslimusi (A lapa un pēc tam būs arī B lapa). Vai drīkst pārtraukt darba attiecības ar slimojošu personu? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Darba likuma 44. pants (darba līgums uz noteiktu laiku) pieļauj noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot: 3) promesoša (..) darbinieka aizvietošanu (..) Saskaņā ar šā panta 4. daļu uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda darba līguma beigu termiņu vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu. Šādi juridiskie aspekti ir svarīgi, lai turpmāk izvairītos no domstarpībām. Atbilde uz lasītājas jautājumu rodama Darba likuma 113. pantā (uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanās): darba tiesiskās attiecības pēc līguma, kas noslēgts uz noteiktu laiku, izbeidzas ar dienu, kad izbeidzas darba līguma termiņš. Tātad...

Arvien biežāk tiek uzdoti jautājumi par nerezidenta nodarbināšanu Latvijā. Pirms sāk darba attiecības, ir jānoskaidro, vai nerezidentam ir vai nav izsniegts A1 sertifikāts, jo nerezidentam varētu būt darbavieta rezidences valstī un viņš tur var maksāt sociālās iemaksas. Kas ir ārzemnieks? Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem; trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Atbilstoši ES normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem...

Jautājums: Kā grāmatot dividenžu aprēķinu un izmaksu no iepriekšējā gada peļņas 2019. gada laikā? Kurā pārskatā to uzrādīt? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Salīdzinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas no dividendēm iepriekšējo kārtību, pēc būtības mainās vienīgi nodokļa noteikšanas kārtība, turklāt — uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN). Dalot peļņu, kas gūta līdz 2017. gada beigām, IIN tika ieturēts no fiziskajai personai (FP) aprēķinātās dividenžu summas, pārējos 90% izmaksāja (arī pēc dažiem gadiem), nodokli neieturot. Patlaban (2019. gada oktobris) ir pēdējais brīdis, kad «veco» peļņu var novirzīt dividendēm, ieturot IIN pēc 10% likmes (tikai līdz 2019. gada 31. decembrim). Turklāt šis process neskar uzņēmuma UIN deklarāciju: nav jāiekļauj apliekamajā ienākumā (tikai paziņojums par FP izmaksāto summu līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 15. datumam). Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāiemaksā budžetā līdz nākamā pēc dividenžu aprēķināšanas mēneša 5. datumam. Ja peļņa ir gūta 2018. gadā, tad, novirzot to dividendēm 2019....

Revidentu ikdienas darbs ir cieši saistīts ar uzņēmējdarbību, kurā nepārtraukti ir jāmācās izprast uzņēmumus un domāt, redzot nākotnes vīziju, saistītu ar klienta saimniecisko darbību. Vērtējot revidenta profesijas attīstību pēdējo 15 līdz 20 gadu laikā Latvijā, viennozīmīgi var apgalvot, ka tā nepārtraukti attīstās un ir pieprasīta, kā arī augsti atalgota ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Līdz ar to ir aktuāli novērtēt, kāda ir revidenta nozīme uzņēmuma gada pārskata veidošanā un kādi faktori ietekmē un ir jāņem vērā revidenta profesijas pārstāvjiem šodien un tuvākajā nākotnē. Revīzija nozīmē paziņot investoriem vai citām ieinteresētajām personām par to, vai uzņēmuma dati sniedz “skaidru un patiesu” informāciju par organizācijas finanšu darbībām. Līdz ar to revidenti nodrošina stratēģiski svarīgu pakalpojuma sniegšanu, kas ļauj funkcionēt biznesa pasaulei, var palīdzēt identificēt un novērst krāpšanu un netaisnību, un palīdz saglabāt stabilu ekonomisko izaugsmi. Gada pārskats mūsdienās ir kļuvis par svarīgu publiski pieejamās uzņēmuma finanšu informācijas avotu plašam sabiedrības lokam. Līdz ar...

«Rīt uz darbu vari nenākt! Tu esi atlaists!» Šie noteikti nebūs patīkamākie vārdi, ko dzirdēt no darba devēja. Kā un cik ilgā laikā darbiniekam rīkoties, ja viņš uzskata, ka uzteikums vai atlaišana ir prettiesiska, šajā rakstā skaidro Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesību jautājumos. Darba devēja uzteikums un tā izsniegšana Atbilstoši Darba likuma (DL) noteikumiem darba devējs darba līgumu var uzteikt rakstveidā, pamatojoties uz DL 47. pantu (pārbaudes laika neizturēšana) un 101. panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem. Darbiniekam ir skaidri jāsaprot, ka viņam tiek uzteikts darba līgums un darba devējs vairs nevēlas turpināt ar viņu darba tiesiskās attiecības.1 Saskaņā ar DL 102. pantu, uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā. Tas savukārt nozīmē, ka nav pietiekami uzteikumā atsaukties, piemēram, uz DL 101. panta pirmās daļas 3. punktu, bet ir jānorāda arī uz konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, kas...

Jautājums: Pašvaldības dzīvokļi ir pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Līdz 31.12.2018. pašvaldību dzīvokļi uzskaitīti kā turējumā nodotie. Ar kuru datumu un uz kādu grāmatvedības kontu būtu jāpārgrāmato? Atbildi sagatavojusi Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente MK noteikumos dotajā grāmatvedības kontu plānā pamatlīdzekļu kontu grupa ir sadalīta sīkāk ar apakškontiem. Kontu grupa «1200 Pamatlīdzekļi» — šajā kontu grupā uzskaita materiāli lietiskos aktīvus, kuri paredzēti budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, administratīviem nolūkiem, pakalpojumu sniegšanai, preču ražošanai (piegādei) un kurus plāno izmantot ilgāk nekā gadu no iegūšanas datuma. 1210 Zeme un būves 1220 Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas 1230 Pārējie pamatlīdzekļi 1240 Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība 1250 Turējumā nodotie valsts un pašvaldību īpašumi — kontu grupā uzskaita valsts un pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumus, kas nodoti turējumā, izņemot nomā, kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām. Atsevišķā kontu grupā «1500 Ieguldījuma īpašumi» uzskaita zemi un būves, kuras paredzētas iznomāšanai, izņemot tās, kuras paredzētas...

Jautājums: Pašvaldības dzīvokļi tika nodoti turējumā radniecīgajam uzņēmumam. Uzņēmums iekasē īres maksu, un tam ir deleģēti pienākumi veikt dzīvokļu apsekošanu un vērtības samazinājuma pazīmju izvērtēšanu. Vai jāpārgrāmato no pamatlīdzekļiem uz ieguldījuma īpašumiem? Atbildi sagatavojusi Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente Dzīvokļi pēc būtības pieder pašvaldībai, un jāvērtē, vai pašvaldība, tos izmantojot, nodrošina kādu no savām funkcijām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka pašvaldības kā atsevišķas valsts pārvaldes sastāvdaļas darbības jēga ir uzticēto autonomo valsts pārvaldes funkciju izpilde, kas atbilst pašvaldības vietējiem apstākļiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Pašvaldību autonomās funkcijas noteiktas likumā «Par pašvaldībām», un starp tām ir arī palīdzība dzīvokļa un sociālo problēmu jautājumu risināšanā iedzīvotājiem. Līdz ar to, pašvaldībā dzīvokļi vai mājas varētu būt, lai nodrošinātu pašvaldības funkcijas. Šādā gadījumā šie dzīvokļi ir pamatlīdzekļi. Kā ieguldījuma īpašumus klasificē tikai tās zemes un būves, kuras netiek izmantotas pašvaldības funkciju nodrošināšanai, ir iznomātas...

Jautājums: Bieži autoratlīdzība ir noteikta (vienošanās) neto summā, un nodokļa aprēķināšanas vajadzībām grāmatvedim jānosaka bruto summa, taču vienmēr rodas starpība. Vai šo procesu var atvieglot? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Diemžēl daudzās jomās ir vērojama šāda ačgārna kārtība: nevis nodokļi tiek aprēķināti no summas (algas, autoratlīdzības, uzņēmuma līguma atlīdzības u.tml.), bet neto summa palielināta ar nodokļiem, līdz izveidojas bruto summa. Faktiski aprēķins nav sarežģīts, bet jāņem vērā dažas nianses un sekas. Vispirms ar autoru jāvienojas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi. Saskaņā ar IIN likuma 15. panta 18. daļu autoratlīdzībai, ko izmaksā rezidentiem, tiek piemērota IIN likme 20% apmērā. Tomēr autors, novērtējot potenciālo gada ieņēmumu summu, var izvēlēties maksāt IIN pēc 23% likmes. Tas pasargās no nodokļa parāda izveidošanās vai vismaz samazinās tā summu. Ja veidosies IIN pārmaksa, VID to atmaksās. Otrkārt, jānoskaidro, kādi attaisnotie izdevumi piemērojami konkrētam autora darbam. Autoru darbu saraksts norādīts MK noteikumu Nr. 899...

Saskaņā ar NILLTFN likuma, kam kopš 29.06.2019. ir piešķirts jauns nosaukums – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (likums), 31. panta otro daļu, ir izstrādāti MK noteikumi Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem", jo iepriekšējie MK noteikumi Nr. 674 (ar analoģisku saturu) ir zaudējuši spēku. Jaunie noteikumi stājās spēkā 10. jūlijā. Izstrādātais tiesiskais regulējums ietekmēs likuma subjektus, kas ir kredītiestādes, finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus, citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, mākslas un vēstures priekšmetu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību...

Jautājums: Zinu, ka slimības dēļ atvaļinājuma laikā to automātiski pagarina, tādēļ ierados darbā pēc atvaļinājuma divas dienas vēlāk, bet pārējās trīs dienas domāju izmantot citā reizē. Tomēr darba devējs manā tabelē atzīmēja neattaisnoto darba laika kavējumu. Vai tas ir pareizi? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Saskaņā ar Darba likuma 150. panta 6. daļu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā. Nosacījums attiecas gan uz A, gan uz B darbnespējas lapu. Diemžēl «kļūda» lasāma jau jautājumā. Nekas (gandrīz nekas) nenotiek automātiski. Par jebkurām sekām, kas izriet no notikuma, ir jāvienojas abām notikumā iesaistītajām pusēm. Tātad atvaļinājums pēc saskaņošanas ar vadību var tikt pagarināts par tām kalendāra dienām, kad bijusi izsniegta A lapa, kura nepārtraukti varēja pārtapt par B lapu (vai par daļu no šī laika) vai arī gadījumā, kad B lapa izsniegta darbiniekam jau no pirmās dienas. B lapu no pirmās darbnespējas dienas parasti izsniedz slima...