BILANCES RAKSTI

Pārņemot tā dēvētās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) direktīvas prasības, no 2016. gada 1.jūlija stājas spēkā grozījumi PVN likumā, kas paredz, ka arī Latvijā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam var piemērot PVN 21% apmērā. Tas attiecas tikai uz pārvaldīšanas, nevis komunālajiem pakalpojumiem un gadījumos, ja pakalpojumu sniedz reģistrēts PVN maksātājs, informē Finanšu ministrija. Šai sakarā aktuāls varētu būt temats par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, ko žurnāla BILANCE 2016. gada 3. numurā apskata Raitis Kalniņš, Dr.Sc.ing., Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs, un Svetlana Sokolova, Mg.Sc.ing., Nekustamā īpašuma lietotāju apvienību valdes locekle. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums (turpmāk – Pārvaldīšanas likums) noteic ne tikai...

Laika gaitā – jau kopš zemnieku saimniecības saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumu tiek dibinātas – ir radusies situācija, ka lielā daļā zemnieku saimniecību atsevišķi īpašuma objekti (gan kustamā, gan nekustamā manta) juridiski ir reģistrēti nevis kā zemnieku saimniecības, bet gan kā saimniecības īpašnieka īpašums. Tāpēc gan īpašniekiem, gan grāmatvežiem bieži rodas jautājumi par to, kā pamatot un kā grāmatvedībā atspoguļot īpašniekam piederošās mantas (piemēram, zemes gabalu, ēku, tehnikas) izmantošanu uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Diemžēl pēdējos gados iecerētās zemnieku saimniecību reformas, kas sakārtotu saimniecību juridisko statusu, nav tikušas īstenotas, tāpēc, iepazīstoties ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, jānoskaidro, vai un kādi...

Jautājums: Ko darīt, ja firmas saimnieciskās darbībās nodrošināšanai ir vajadzīgs kāds pamatlīdzeklis, kura tūlītējai iegādei trūkst līdzekļu? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Maija Grebenko, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Viens no ceļiem, ko izmantot ir visvienkāršāk: nomāt šo pamatlīdzekli, kas kādam jau pieder. Noslēdzot nomas līgumu, kurā noteikti dažādi nosacījumi, noformējot pieņemšanas-nodošanas aktu, nomniekam būs jāveic ikmēneša (ikceturkšņa vai citādi) maksājumi par šo pakalpojumu. Izdevumi sakarā ar nomu un attiecīgā PVN summa tiek uzskaitīti kā parasti, saņemot jebkādu citu pakalpojumu. Proti, jāvērtē saistība ar saimniecisko darbību (UIN vajadzībām)...

Valsts kontrole ikgadēji veic finanšu revīzijas ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatos. Finanšu revīziju mērķis ir ļaut revidentam sniegt atzinumu par gada pārskatu – vai tas lietotājam sniedz skaidru un patiesu priekšstatu. Tomēr Valsts kontroles likumā noteiktais mandāts ir stipri plašāks nekā privātā sektora revidentam, tāpat arī publiskā sektora gada pārskata lietotāja ekspektācijas ir vērstas uz citiem jautājumiem. Par būtiskākajām kļūdām un trūkumiem no budžeta finansēto iestāžu uzskaitē raksta Lelde Dimante, Valsts kontroles padomes locekle, Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore. Tā kā raksts aktualitāti nav zaudējis, atgādināsim svarīgāko. Saeima Valsts kontroles likumā ir noteikusi, ka, veicot revīzijas, tai ir...

Veicot finanšu revīzijas, Valsts kontrole bieži saskaras ar dažādām kļūdām krājumu uzskaitē un norakstīšanā, žurnāla "Bilance" 361./362. numurā atgādina Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta Pirmā sektora vadītāja Sandra Zunde. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1486 „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” nosaka, ka apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot gada laikā vai kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā uzskaita arī aktīvus, ja vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vērtību, kas ir 213 eiro par vienību. Veicot revīzijas, esot redzēti arī pozitīvi piemēri,...

Paldies visiem, kas vakar kuplā skaitā apmeklēja žurnāla BILANCES ikgadējo konferenci „Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” un titula GADA GRĀMATVEDIS 2012 nominantu un laureātu sveikšanu! Vēlamies informēt, ka pirmoreiz šogad konferences laikā tika pasniegta balva "PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU", un tā tika piešķirta LIDIJAI JANSONEI, būvfirmas SIA Jēkabpils PMK grāmatvedei, kura galvenās grāmatvedes grožus nodevusi savai kolēģei. Savukārt godpilno titulu "GADA GRĀMATVEDIS 2012" šogad saņēma ANDA OZOLIŅA, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS galvenā grāmatvede. Viņu sirsnīgi sveica arī uzņēmuma vadītājs Edgars Ruža. Vēlreiz sirsnīgi sveicam titula ieguvēju! Vairāk par šī gada nominantiem un arī laureātiem varēsit lasīt...

Portālā jau esam informējuši, ka ir izstrādāti jauni grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, paredzot 10 reizes palielināt maksimālo sodu par pārkāpumiem – līdz 100 000 latu. Žurnāla Bilance oktobra otrajā numurā Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore, skaidro jauno grozījumu būtību. Ja vēl neesat paguvuši ieskatīties Bilances rakstā, atgādinām, ka viens no veidiem, kā atturēt komersantus no patērētāju tiesību pārkāpumiem, ir naudas sodi. B. Vītoliņa norāda, ka šobrīd par negodīgu komercpraksi piemērojams administratīvais sods līdz 10 000 latu. 2012. gada 1. jūlijā stājās spēkā "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kurš administratīvo pārkāpumu procesā ievieš kriminālprocesuālos principus,...

„Ja tagad valdība vienu miljardu uzdāvinās Lietuvas ekonomikai, tas būs lielākais vājprāts, ko Latvija vispār būs piedzīvojusi savas pastāvēšanas laikā,” tik asi intervijā žurnāla Bilance galvenajam redaktoram Guntim Rozenbergam Latvijas iespējamo piedalīšanos atomelektrostacijas celtniecībā Lietuvā vērtē uzņēmējs, bijušais Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. „Latvija paņems tikai 20%, cik dabūs japāņi un vēl nezin kas?” sašutis ir Ainārs Šlesers. „Un mēs tagad lemsim un guldīsim miljardu … Lietuvas ekonomikā!” A. Šlesers neredz pamatu piedalīties kaimiņu atomstacijas projektā: „Ja šo miljardu neinvestētu tur, bet Latvijā, tad tāpat taču būtu iespēja pirkt šo lēto enerģiju. Nav loģikas investēt tur miljardu. Un 20% negarantē nekādu...

„Latvijā drīzumā stārķu būs vairāk nekā cilvēku, un tad tiešām attaisnosies populārie reklāmas saukļi par Latviju kā balto stārķu zemi,” analītiskā rakstā „Balto stārķu zeme… jeb Pārdomas par Latvijas fiskālo un finanšu politiku” žurnāla Bilance oktobra pirmajānumurā ironiski raksta akadēmiķe, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte. „Tikai – stārķi jau nemaksā nodokļus. Var būt, ka Latvijas pārvēršana par stārķu zemi ir īstais „veiksmes stāsts” – ātri, ērti un ļoti lēti. Valdībai jāpapūlas savākt nodokļus sevis uzturēšanai, un, re, sekmīgas valsts pārvaldes piemērs ir rokā!” R. Karnīte analizē Latvijas fiskālo un finanšu politiku, starp kurām nevar likt vienādības zīmi, jo...

„Šī valdība izdarījusi izvēli par labu labāk pelnošajiem. Es neesmu pret bagātiem cilvēkiem, bet normāli ir, ka nodoklis sabiedrībā ir solidaritātes pazīme. Sperts politiski ļoti nepareizs solis,” tā jaunajā žurnāla Bilance numurā intervijā galvenajam redaktoram Guntim Rozenbergam, vērtējot valdības šovasar, atzīst bijušais finanšu un satiksmes ministrs un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņu „īpaši sasāpināja, ka Zatlera Reformu partijas apsolījumu dēļ valdība piekrita pakāpeniski samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Eiropā karstajā krīzē šis nodoklis faktiski iet pretējā virzienā. Sāpīgākais, ka izdevās pielikt tikai 15 latu neapliekamo minimumu par bērniem, bet 45 lati paliek neapliekamais minimums normāli strādājošajam”. Intevijā R.Zīle uzsver,...

„Visvairāk kaitina, ka VID mēģina dabūt vairāk naudas no godīgajiem nekā no negodīgajiem, jo tas ir vienkāršāk,” intervijā žurnālam Bilance (augusta numurs), raksturojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) joprojām piekopto praksi, atzīst auditorkompānijas KPMG vecākā nodokļu menedžere GUNTA KAULIŅA. Jau astoņus gadus par nodokļu konsultanti strādājošā G. Kauliņa savu viedokli arī pamato: „Viņi (VID), atnākot uz uzņēmumu, redz, ka nekas diži pārkāpts nav, bet tik ilgi kasīsies, lai audits būtu tomēr rezultatīvs, lai kaut ko varētu uzrēķināt. Izrādās, ka ir mērķis par visām varītēm kaut ko uzrēķināt, nevis vispārīgi pārbaudīt, vai esi godīgs, un ļaut strādāt.” Tomēr auditorkompānijas KPMG pārstāve neaizmirst...

Bilances 11/12 (287/288) nr., kas iznāca 4. jūnijā, saturs: GRĀMATVEDĪBA Attaisnojuma dokumenti: elastīgums un drošība grāmatvedības uzskaitē Pēdējos pāris gados regulējums attiecībā uz attaisnojuma dokumentiem ir ticis grozīts vairākkārt, kam izsekot nenoliedzami ir bijis katra nodokļu maksātāja un grāmatveža izaicinājums. Mainītas vai papildinātas prasības dokumentiem kopumā, nākušas klāt elektroniskās grāmatvedības nianses, un, protams, bez ievērības nedrīkst atstāt nodokļu maksātāju un valsts iestāžu sadarbību. Zvērinātas advokātes, nodokļu konsultantes, zvērinātu advokātu biroja Girne & Partneri partneres Elīnas Girnes rakstā - par aktuālākajām dokumentu noformēšanas niansēm un to piemērošanas praktiskajiem aspektiem. GRĀMATVEDĪBA Pieredze, ko izmantosim, gatavojoties 2012. gada pārskata sagatavošanai Gada pārskats ir...

Bilances 10 (286) nr., kas iznāk 16. maijā, saturs: UZŅĒMĒJDARBĪBA Zilā okeāna stratēģijas praktiskā pielietojuma metodes un cenu veidošana GINTS TURLAJS, Mg.oec. Grant Thornton Rimess Baltic konsultants Populārā zilā okeāna stratēģija kas veiksmīgi izskaidro it kā saprotamas lietas, diemžēl bieži tiek pasniegta tikai kā teorētiska konstrukcija bez konkrēta pielietojuma. Tādēļ esmu izstrādājis pietiekami detalizētu priekšrakstu kopumu un piedāvāju ar to iepazīties šajā rakstā. Uzņēmumu stratēģijas vadība ietilpst Association of Chartered Certified Accountants (ACCA) apmācības modulī P3 Business Analysis. GRĀMATVEDĪBA Uzskaites kārtošana, maksājot vai nemaksājot UVTN (Raksts skar likuma „Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis un uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodoklis” otro daļu un attiecas...

Bilances 9 (285) nr., kas iznāk 3. maijā, saturs: GRĀMATVEDĪBA Kad kases čeku var izmantot par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu Šā gada 27. martā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, kas šā gada 4. aprīlī publicēti laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr. 54. un stājā spēkā šā gada 5. aprīlī. Pieņemtie grozījumi nemaina līdzšinējo kārtību, bet precizē Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – noteikumi Nr. 585) 8.1 un 8.2 punktu. Minētie grozījumi novērš šo normu interpretācijas iespējas, izsakot tās jaunā redakcijā, t.i.,...

Vineta Vizule, Praktiskā Likumdošanas ziņneša redaktore Kvalitātes un standarta jautājumi arī mūsdienās ir aktuāla tematika, lai gan pagātnē palikuši laiki, kad produkcijas kvalitāti formāli apstiprināja piecstūrainā kvalitātes zīme un atbilstība dažādiem gostiem – PSRS valsts standartiem, kas bija obligāti jāievēro katrā nozarē. Standartizācijas jautājumi īpaši aktuāli izrādījušies patlaban, kad Latvijas uzņēmēji arvien biežāk interesējas par eksporta iespējām. Iespraukties ārvalstu tirgos ir gandrīz neiespējami, ja uzņēmums nespēj apliecināt, ka tā ražojumi atbilst gan konkrētās valsts, gan Eiropas, gan starptautiskajiem standartiem. Tāpēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Eiropas Komisiju (Eiropas Biznesa atbalsta tīklu – EEN) bija sarīkojusi semināru, veltītu...