BILANCES RAKSTI

Pircējam nosūtītās preces atgriešana notiek diezgan bieži. Kā atgūt nodokļus, ja pārdotā prece tiek atgriezta atpakaļ? Šādu darījumu līguma noformēšana un nodokļu piemērošana lielā mērā ir atkarīga no atgriešanas iemesla. Apskatīsim trīs tipiskus gadījumus: reklamācija (atgriešana sakarā ar to, ka precei konstatēti trūkumi), atpakaļpirkums (īpaša veida atgriešana, t.i., preces, kura kādam iepriekš bijusi pārdota, pirkšana) un komisija (preces, kura bijusi nodota starpniekam pārdošanai, bet netika pārdota, atgriešana). Reklamācija: nodokļu piemērošana un uzrādīšana uzskaitē Reklamācija – prasība atcelt pirkuma līgumu un saņemtās preces atgriešanas īstenošana. Pircēja iespēja atteikties no preces ne vien pieļaujama, bet arī tiek paredzēta līgumā. Slēdzot līgumu, puses iekļauj tajā savas tiesības un pienākumus gadījumā, ja tiks piegādāta nekvalitatīva prece vai skaitliskas novirzes no līgumā minētajiem noteikumiem. Šādos gadījumos „nekvalitatīva prece” nebūt nenozīmē, ka šī prece nav lietojama. Tomēr tās īpašības (krāsa, fasons, izmērs, derīguma termiņš u.c.) pārbaudes brīdī atšķiras no tām, kas bija paredzētas līgumā. Šādā gadījumā preces saņēmējam...

Lai gan dabā pastāv lietu nezūdamības likums, komercdarbības praksē zināms, ka preces (produkti) zūd. Tas notiek gan preču īpašību vai dabas dēļ (preču kvalitātes sabojāšanās, preces tilpuma izmaiņas temperatūras ietekmē u.tml.), gan tehnoloģiskā procesa dēļ (plīsumi, atbirumi, zudumi pārkraujot, transportējot u.tml.), gan cilvēku ļaunprātības dēļ (zādzības, apzināti bojājumi). Katra uzņēmuma vadības vēlme ir samazināt zudumus, jo tas rada uzņēmumam arī finansiālus zaudējumus. Tādējādi uzņēmumi izvēlas gan jaunākas tehnoloģijas vai iepakojumus, gan apsardzi pret zādzībām, gan arī risku vadību vai apdrošināšanu. Papildus tam preču zudumi vai bojāšanās rada arī saistības pret klientu un valsti nodokļu veidā. Proti, atsevišķos gadījumos normatīvajos aktos ir noteiktas pieļaujamās zudumu normas. Šajā rakstā par raksturīgākajām un izplatītākajām problēmām nodokļu piemērošanā preču zudumiem. Regulējums Diemžēl Latvijā nav universālas normas vai vienota normatīvā akta, kas ļautu piemērot vienotas zudumu normas un atbilstošu nodokļu atbrīvojumu zudumiem neatkarīgi no biznesa veida vai no tā, no kurienes vai uz kurieni preces tiek vestas....

2019. gada 29. janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr. 51 “Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” (jaunie noteikumi), kas stājās spēkā 2019. gada 1. februārī. Jaunie ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtības noteikumi ir izstrādāti, lai precizētu ceturkšņa pārskatā uzrādāmo informāciju atbilstoši MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87) 1. pielikumam “Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts”. Pirmais pārskats pēc šiem noteikumiem būs jāsagatavo par 2019. gada 1. ceturksni. Vairāk par jauno noteikumu viestajām izmaiņām skaidro Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts budžeta iestādes, t.sk. publiskie nodibinājumi, pašvaldības un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, sagatavo un iesniedz ceturkšņa finanšu pārskatus. Pārskatu sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem saskaņā ar uzkrāšanas principu. Veco noteikumu pārskata sagatavošanas aprakstos bija ietverti MK 15.12.2009. noteikumos Nr. 1486 “Kārtība, kādā budžeta...

Uzņēmējdarbības praksē diezgan bieži sastopami gadījumi, kad viena un tā pati persona (fiziskā vai juridiskā) vienlaikus ir citas firmas gan debitors, gan kreditors. Šādos gadījumos rodas iespēja veikt savstarpējo prasību ieskaitu, par ko informē Žurnāla "Bilance" 2019. gada janvāra (445.) numurā sertificētas nodokļu konsultantes Olgas Lukašinas un nodokļu un grāmatvedības konsultantes Jekaterinas Juhimecas rakstā "Nodokļi ieskaita darījumos". Darījuma būtība un tā piemērošanas sfēra Civillikums (1846.–1856. pants) uzskata ieskaitu kā līgumslēdzēju saistību izbeigšanas formu. Ne velti ieskaits atrodams vienviet kopā ar saistību izpildi, prasījuma un parāda sakritību, ar līgumu, kas atceļ saistības, ar mierizlīgumu u.c.. Civillikuma 1846. pants: “Ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu.” Piemēram, firma “A” un firma “B” var veikt ieskaitu, ja viena otrai piegādāja preci par summu 1000 eiro, savukārt pēcāk otrā firma sniedza pirmajai pakalpojumu par tādu pašu summu. Abas firmas izraksta partnerim rēķinu apmaksai. Lai “nedzenātu” naudu no viena konta uz otru, firmas apliecina, ka tām nav...

Žurnāla "Bilance" balvu "Gada grāmatvedis" 2018. gadā saņēma Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā grāmatvede Daiga Olševska. Intervijā žurnālam "Bilance" viņa stāsta gan par savu daudzkrāsaino, arī skaudras pieredzes skarto dzīves gājumu, gan izsaka interesantas atziņas par grāmatveža profesiju - piemēram, kāpēc grāmatvedība sāk arvien vairāk līdzināties filozofijai un kādiem būtu jābūt grāmatvedības un nodokļu normatīvajiem aktiem, lai tos būtu vieglāk un saprotamāk pildīt. Publicējam nelielu fragmentu no interesantās sarunas, kuru pilnā garumā varēsit izlasīt žurnāla "Bilance" šā gada pirmajā (janvāra) numurā. Man nesen sacīja, ka divu profesiju pārstāvji esot īpaši jāmīl - žurnālisti un grāmatveži. Jūsu darba kolektīvs jūs acīmredzami mīl, citādi nebūtu vairākkārt izvirzījis Gada grāmatveža balvai. Bet kā ir ar valsts struktūrām, ar ko grāmatvedim iznāk sadarboties - piemēram, vai Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole un citas iestādes mīl grāmatvežus? Viss ir atkarīgs no konkrētā cilvēka, nevis no iestādes. Tātad pašās procedūrās problēmu nav, svarīgi ir tikai tas, kā katrs konkrētais...

Pirmā situācija Darbinieka alga 2000,00 eiro. Nodokļa grāmatiņa iesniegta, darba ņēmēja VSAOI likme – 11%, minimums netiek piemērots, apgādājamo personu nav. Par šo darbinieku uzņēmums veic dzīvības apdrošināšanas prēmiju iemaksas (uzkrājošā apdrošināšana) vai privātajā pensijas fondā 40,00 eiro mēnesī. Darba devējs no darbinieka mēneša darba ienākuma ir tiesīgs atskaitīt: - no darba devēja līdzekļiem darbinieka labā veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos (..), kas kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā (..) Paziņojuma aizpildīšana tabula. Paziņojums par FP izmaksātajām summām (MK noteikumu Nr. 677 2. pielikums) Aizpildot paziņojumu, no darba devēja līdzekļiem veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos (..) darba devējs uzrāda:Darba devējam ir pienākums iesniegt VID “Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām”. - paziņojuma 05. rindā “Ieņēmumi” – par „labuma” apmēru palielinot darba samaksas apmēru (tas nodrošinās iespēju izslēgt „labumu” no IIN piemērošanas, ievērojot 10% ierobežojumu), - paziņojuma 06. rindā “Neapliekamie ienākumi” – to iemaksu privātajos pensiju fondos...

Analizējot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 16. pantu attiecībā uz preču iegādēm Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir svarīgi ņemt vērā 3. un 4. punktu, lai nodalītu trīsstūrveida un ķēžu darījumus. Kā piemēru var izmantot darījumu, kurā ir iesaistīti trīs uzņēmumi, katrs reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs savā ES dalībvalstī, kad viens ir pārdevējs, viens starpnieks un viens gala pircējs. Ja visi uzņēmumi savā starpā ir vienojušies, ka prece tiks piegādāta no pārdevēja dalībvalsts uz gala pircēja dalībvalsti, tas uzskatāms par trīsstūrveida darījumu un starpnieks PVN deklarācijā nedeklarē preču iegādi ES teritorijā, tikai piegādi gala klientam PVN deklarācijas 482. rindā un PVN2 ar kodu “S”, kā tas noteikts PVN likuma 16. panta 4. daļā. Ja uzņēmumi savā starpā nav vienojušies un pārdevējs nav informēts par gala pircēju (vai tas ir PVN maksātājs gala piegādes valstī), starpniekam jādeklarē preču iegāde PVN deklarācijā un pēc tam preču piegāde gala klientam pēc PVN likuma 16. panta...

Pasaulē eksistē ap miljons dažādu datorprogrammu, daudzas no tām ir bezmaksas, bet liela daļa ir iegūstamas lietošanā, atbilstoši iegādājoties lietošanas licenci. Vienai datorprogrammai var būt dažādi iespējamie iegādes varianti, līdz ar to arī katram iegādes variantiem atbilstoša licence. Kopumā ir pieņemts uzskatīt, ka datorprogrammas ir nemateriāls ilgstošs ieguldījums, tomēr ne visos iegādes un licenču variantos tas tā ir. Tā kā ir daudz datorprogrammu licenču iegādes iespēju un licenču nosacījumu, SIA DPA Kvalitātes vadītāja, datorprogrammu licencēšanas un pārvaldības sertificēta speciāliste Sanita Meijere aplūkojusi principus, pēc kuriem vieglāk orientēties datorprogrammu licenču atbilstošā atspoguļošanā uzņēmuma grāmatvedībā. Būtiskākās definīcijas Nemateriālie aktīvi: identificējama nemateriāla vērtība bez fiziskas substances. Šī vērtība ir organizācijas kontrolēts resurss, kas iegūts kāda pagātnes notikuma rezultātā (piemēram, nopirkts vai pašu izstrādāts) un no kura izmantošanas nākotnē tiek sagaidīti ekonomiski labumi (naudas līdzekļi vai citas vērtības) (IAS 38. 8). Protams, kā datorprogramma, tā tās licence var tikt ietverta kādā fiziski taustāmā ietvarā –...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Kontroles metodikas un atbalsta daļas galvenā nodokļu inspektore Valija Šalamaja skaidro galveno, kas jāzina par VID auditiem. VID pienākumi, un kas ir nodokļu audits Viena no nodokļu administrēšanas pamatfunkcijām ir nodokļu kontrole. VID galvenie uzdevumi un pienākumi nodokļu kontroles jomā ir noteikti likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Viens no VID pienākumiem ir kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību. Nodokļu kontrole, kas ir viens no nodokļu administrēšanas pamata procesiem, tiek īstenota, veicot tematiskās pārbaudes, nodokļu auditus, datu atbilstības pārbaudes, nodokļu apmēra precizēšanu, apsekošanas, novērošanas, un to mērķis nodrošināt pilnīgu, savlaicīgu un taisnīgu nodokļu un nodevu aprēķināšanu un iekasēšanu. Informācija par nodokļu kontroli, konkrētiem nodokļu kontroles veidiem tajā skaitā nodokļu auditu pieejama VID mājaslapas sadaļā „Nodokļi” (Nodokļi " Nodokļu kontrole " Nodokļu kontroles veidi). Nodokļu audits ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas...

No 2011. gada 1. janvāri, kad spēkā stājās Arhīvu likums, dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā tika ieviesta virkne izmaiņu. Izmaiņas ir balstītas uz jaunām prasībām un mūsdienīgu izpratni par dokumentu aprites procesiem. Saskaņā ar Arhīvu likumu ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā, kas ir aktuāla jebkurai institūcijai, kurā dokumentus rada jeb izstrādā un saņem. Jebkurā institūcijā vai uzņēmumā tiek veidoti dokumenti atbilstīgi to darbības virzieniem vai nozarei. Dokumentus veido gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan privāti uzņēmumi un privātpersonas. Savā darbībā izveidotos jeb radītos un saņemtos dokumentus institūcijai vai uzņēmumam būtu jākārto pēc konkrētas sistēmas un tālāk jānodrošina to saglabāšana. Līdz ar to institūcijām rodas nepieciešamība pēc dokumentu sistēmas izveides un konkrētas dokumentu aprites kārtības izstrādes, kas regulētu un kontrolētu dokumentu un informācijas plūsmu institūcijā. Par to – šajā rakstā. Sakārtot dokumentus – ko tas nozīmē Arhīvu likuma 4. pantā ir noteikts, ka „institūcijai ir pienākums veikt...

Kaut gan regulējums attiecībā uz attaisnojuma dokumentu noformēšanu un tajos norādāmajiem rekvizītiem jau ir spēkā ilgu laiku un nav mainīts, grāmatvežiem arvien rodas jautājumi, vai grāmatvedībā iesniegtais dokuments ir uzskatāms par attaisnojuma dokumentu un šo dokumenta drīkst iegrāmatot. Šajā rakstā izskaidrots svarīgākais, kas jāievēro attiecībā uz attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokumenta rekvizīti Grāmatvedībā drīkst izdarīt ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību. Attaisnojuma dokumenta rekvizīti noteikti likuma „Par grāmatvedību” 7. pantā, un tie ir: Dokumenta autora nosaukums (firma), bet, ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — vārds un uzvārds. Dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), bet, ja dokumenta autors ir fiziskā persona, — personas kods (ja personai tāds piešķirts). Ārējam attaisnojuma dokumentam — arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet, ja dokumenta autors ir fiziskā...

Rakstā apkopoti un izskaidroti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu auditos biežāk konstatētie pārkāpumi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanā. Nodokļu maksātāju pārbaudēs biežāk atklātie pārkāpumi ir šādi: Darba laika nepilnīga un neprecīza uzskaite. Piemaksu neaprēķināšana par nostrādātajām virsstundām, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa neaprēķināšana par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja sniegtajiem darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumiem. Nodarbinātības ienākumu transformēšana saimnieciskās darbības ienākumos. Darba laiks VID veiktajos nodokļu auditos kā viens no biežāk konstatētiem pārkāpumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanā ir darba laika uzskaites tabeļu formāla aizpildīšana, neuzskaitot faktiski katra darbinieka nostrādātās stundas. Par to liecina informācija komersanta grāmatvedības dokumentos, kad darbinieks faktiski ir veicis darba pienākumus, bet darba laika uzskaites tabelēs darba laiks nav uzskaitīts, kā arī komersanta pasūtītājiem un pircējiem izrakstītajos rēķinos norādītā informācija par sniegto pakalpojumu vai piegādāto preču...

Par to, kā maksājamas sociālās iemaksas un kā jārīkojas, darbiniekus nosūtot darbā uz ārzemēm Pēdējā laikā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) nākas saskarties ar situācijām, kad par darba ņēmējiem ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – sociālās iemaksas) vienlaikus vairākās valstīs, kas ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un rada nelabvēlīgu situāciju darba ņēmēja sociālo apdrošināšanas tiesību izmantošanai nākotnē. Tāpēc šajā rakstā skaidroti nosacījumi darbinieku nosūtīšanai uz citām ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīm, vai Šveici un situācijas, kad darbinieks vienlaikus vai pastāvīgi veic darbu vairākās dalībvalstīs. Tiks atgādināts, kurā valstī par šādiem darbiniekiem būtu veicamas sociālās iemaksas. Darba ņēmējam, kurš maina nodarbinātības valstis, ir svarīgi izvairīties no situācijas, kad viņš vienlaikus būtu apdrošināts divās vai vairāk valstīs vai arī nebūtu apdrošināts nevienā valstī. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un uz viņiem vienlaikus tiktu attiecināti vienas valsts tiesību akti,...

Valdes atbildība grāmatvedības jautājumos reglamentējama stingrāk, bet grāmatvežu atbildība ir paplašināma. Patlaban plaši tiek diskutēts par uzņēmumu valdes atbildību par sabiedrības nodokļu parādiem. Jau vēsturiski mūsu likumdošana ir definējusi, ka valdes loceklim ne tikai pašam jāievēro likums, bet jānodrošina, ka arī sabiedrība izpilda normatīvo aktu prasības. Valdes locekļa pienākumi ir noteikti likumos, statūtos, valdes reglamentos, dalībnieku sapulces lēmumos un ar valdes locekli noslēgtajā līgumā. Vēl aizvien praksē bieži konstatējam, ka ar sabiedrības valdes locekļiem nav noslēgts ne darba līgums, ne uzņēmuma līgums, ne pilnvarojuma līgums. Kam ir jāatbild par sabiedrības gada pārskatu – šajā rakstā. Līgums ar valdes locekļiem – rūpīgiem sabiedrības saimniekiem Jautājumus par valdes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu no amata regulē Komerclikums. Piemēram, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību valdi ieceļ un atsauc dalībnieku sapulce atbilstoši sabiedrības statūtos noteiktajam valdes skaitliskajam sastāvam. Dalībnieku sapulce, apstiprinot valdi, saņem piekrišanu no katra valdes locekļa. Jau sākotnēji ar šiem dokumentiem rodas tiesiskās attiecības starp sabiedrību...

Atzīstot finansiālo atbalstu ieņēmumos, ir jāievēro gan Ministru kabineta noteikumi, gan arī jāņem vērā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktie finanšu pārskata sagatavošanas vispārīgie principi, raksta zvērināta revidente Ilga Matule. Finanšu pārskata sagatavošanas principos ietilpst: ieņēmumu un izdevumu saskaņošanas princips; piesardzības princips; uzkrāšanas princips. Ieņēmumu un izdevumu saskaņošanas princips nozīmē to, ka ieņēmumi no saņemtā finansiālā atbalsta ir jāatzīst tajā pašā periodā, kurā tiek atzīti attiecīgie izdevumi, kuru segšanai vai kompensēšanai paredzēts finansiālais atbalsts. Ja finansiālais atbalsts paredzēts pamatlīdzekļa iegādei, izveidošanai vai būvniecībai, tad ieņēmumus no finansiālā atbalsta atzīst visa tā perioda laikā, kurā izmaksās atzīst šī pamatlīdzekļa nolietojumu (proporcionāli nolietojuma apjomam). Uzkrāšanas princips nozīmē to, ka ieņēmumus no finansiālā atbalsta un ar to saistītos izdevumus atzīst, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku. Piesardzības princips attiecībā uz finansiālo atbalstu nozīmē to, ka sabiedrība var atzīt finansiālo atbalstu ieņēmumos tikai tad, kad: finansiālais atbalsts ir...