BILANCES RAKSTI

Valdes atbildība grāmatvedības jautājumos reglamentējama stingrāk, bet grāmatvežu atbildība ir paplašināma. Patlaban plaši tiek diskutēts par uzņēmumu valdes atbildību par sabiedrības nodokļu parādiem. Jau vēsturiski mūsu likumdošana ir definējusi, ka valdes loceklim ne tikai pašam jāievēro likums, bet jānodrošina, ka arī sabiedrība izpilda normatīvo aktu prasības. Valdes locekļa pienākumi ir noteikti likumos, statūtos, valdes reglamentos, dalībnieku sapulces lēmumos un ar valdes locekli noslēgtajā līgumā. Vēl aizvien praksē bieži konstatējam, ka ar sabiedrības valdes locekļiem nav noslēgts ne darba līgums, ne uzņēmuma līgums, ne pilnvarojuma līgums. Kam ir jāatbild par sabiedrības gada pārskatu – šajā rakstā. Līgums ar valdes locekļiem – rūpīgiem sabiedrības saimniekiem Jautājumus par valdes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu no amata regulē Komerclikums. Piemēram, sabiedrībā ar ierobežotu atbildību valdi ieceļ un atsauc dalībnieku sapulce atbilstoši sabiedrības statūtos noteiktajam valdes skaitliskajam sastāvam. Dalībnieku sapulce, apstiprinot valdi, saņem piekrišanu no katra valdes locekļa. Jau sākotnēji ar šiem dokumentiem rodas tiesiskās attiecības starp sabiedrību...

Atzīstot finansiālo atbalstu ieņēmumos, ir jāievēro gan Ministru kabineta noteikumi, gan arī jāņem vērā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktie finanšu pārskata sagatavošanas vispārīgie principi, raksta zvērināta revidente Ilga Matule. Finanšu pārskata sagatavošanas principos ietilpst: ieņēmumu un izdevumu saskaņošanas princips; piesardzības princips; uzkrāšanas princips. Ieņēmumu un izdevumu saskaņošanas princips nozīmē to, ka ieņēmumi no saņemtā finansiālā atbalsta ir jāatzīst tajā pašā periodā, kurā tiek atzīti attiecīgie izdevumi, kuru segšanai vai kompensēšanai paredzēts finansiālais atbalsts. Ja finansiālais atbalsts paredzēts pamatlīdzekļa iegādei, izveidošanai vai būvniecībai, tad ieņēmumus no finansiālā atbalsta atzīst visa tā perioda laikā, kurā izmaksās atzīst šī pamatlīdzekļa nolietojumu (proporcionāli nolietojuma apjomam). Uzkrāšanas princips nozīmē to, ka ieņēmumus no finansiālā atbalsta un ar to saistītos izdevumus atzīst, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku. Piesardzības princips attiecībā uz finansiālo atbalstu nozīmē to, ka sabiedrība var atzīt finansiālo atbalstu ieņēmumos tikai tad, kad: finansiālais atbalsts ir...

Nereti rodas neskaidrības, kā jāuzglabā dažādi grāmatvedības dokumenti - algu saraksti, personāla un inventarizāciju saraksti, grāmatvedības politikas un attaisnojuma dokumenti, kā arī citi „papīri”, kas nonāk grāmatvedībā un grāmatveža rokās fiziski un rīcībā elektroniski. Par to skaidro Latvijas Nacionālā arhīva Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Vera Guzanova. Organizācijas jeb institūcijas darbībā tiek radīti dokumenti, kas apliecina institūcijas darbību, reizēm arī bezdarbību tai noteikto funkciju un uzdevumu veikšanā un dod savu pienesumu ne tikai institūcijas, bet arī valsts vēsturei. Viena no šādām dokumentu grupām ir grāmatvedības dokumenti. Ļoti bieži arhīvistiem jautā, cik ilgi jāglabā dokuments? Atbildēt uz šo jautājumu ir gan viegli, gan grūti: viegli, ja ir kāds normatīvs, kurā ir jau noteikti dokumentu glabāšanas termiņi, un grūti, jo vajag pareizi identificēt dokumentu. Dokumentu izvērtēšanas secība Dokumentu izvērtēšana sastāv no vairākiem posmiem: lietu nomenklatūras sastādīšana, sagatavojoties lietvedības gadam, norādot nomenklatūrā uzskaitīto lietu glabāšanas termiņus; dokumentu ievietošana atbilstošajās lietās lietvedības gada laikā; dokumentu atlasīšana...

Sākot ar 2017. gada 1. jūliju grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem būs jābūt civiltiesiski apdrošinātiem, tomēr grāmatvežu vidē joprojām ir daudz neskaidrību par obligātās apdrošināšanas būtību. Intervijā ar apdrošināšanas sabiedrības „BTA Baltic Insurance Company” Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu vadītāju Raivi Štrausu meklēts skaidrojums uz būtiskiem jautājumiem kas saistīti ar obligāto apdrošināšanu - kādi riski īsti tiek apdrošināti un kādos gadījumos tiks izmaksāta kompensācija, cik maksā apdrošināšanas polise, kāds ir apdrošināšanas ņēmēja pašrisks, vai apdrošināšanas kompānijas prasa no grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem konfidenciālu informāciju par to klientiem, kā rīkoties gadījumos, kad radītie zaudējumi nav tikai grāmatveža, bet arī paša uzņēmuma vaina, utt. Piedāvājam fragmentu no intervijas, kuru pilnā apmērā lasiet žurnāla "Bilance" 2017. gada 9. (405.) numurā. Grāmatveži bieži neizprot, kādi riski tiek un kādi netiek apdrošināti. Vispārēji runājot, tās ir profesionālās kļūdas un nolaidības, bet ne tīša darbība? Jā, profesionālajām kļūdām un nolaidībām būtu jābūt iekļautām ikviena apdrošinātāja piedāvājumā. Protams, apzināta darbība netiek apdrošināta, jo...

Latvijas Zaļais punkts skaidro jautājumus, kas saistīti ar preču iepakojuma uzskaiti. Viens no aspektiem- kad komersantam ir jāuzskaita iepakojums kā dabas resursu nodokļa objekts? Dabas resursu nodokļa likuma 3. pants nosaka, ka dabas resursu nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā Latvijas realizē preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), kā arī pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno iepakojumu, kā arī savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto ārvalstīs iepakojumā iegādātas preces. Šo likuma prasību piemērošanu Latvijas Zaļais punkts iesaka sadalīt pa posmiem. Vispirms var identificēt preču ievedumus no ārzemēm. Pirmais gadījums - ja uzņēmums ieved Latvijā iepakotas preces un tās pārdod tālāk klientiem Latvijā, tam jāaprēķina dabas resursu nodoklis par šo preču iepakojumu. Ja uzņēmums iepērk preces iepakojumā no Latvijas piegādātāja, tad dabas resursu nodoklis par iepakojumu tam nav jāaprēķina. Otrais gadījums, kad ir jāaprēķina dabas resursu nodoklis...

Pārņemot tā dēvētās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) direktīvas prasības, no 2016. gada 1.jūlija stājas spēkā grozījumi PVN likumā, kas paredz, ka arī Latvijā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumam var piemērot PVN 21% apmērā. Tas attiecas tikai uz pārvaldīšanas, nevis komunālajiem pakalpojumiem un gadījumos, ja pakalpojumu sniedz reģistrēts PVN maksātājs, informē Finanšu ministrija. Šai sakarā aktuāls varētu būt temats par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, ko žurnāla BILANCE 2016. gada 3. numurā apskata Raitis Kalniņš, Dr.Sc.ing., Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs, un Svetlana Sokolova, Mg.Sc.ing., Nekustamā īpašuma lietotāju apvienību valdes locekle. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums (turpmāk – Pārvaldīšanas likums) noteic ne tikai līguma noslēgšanas īpašo kārtību un formu – atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 10. panta otrai daļai, bet arī skaidri un uzskatāmi noformulētus nepieciešamos un pietiekamos pārvaldīšanas līguma nosacījumus atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 11 pantam. Panta pirmā daļa noteic līguma būtību kā pilnvarojuma līgumu, bet panta otrā daļa noteic ziņas un nosacījumus, kuriem līgumā ir jābūt...

Laika gaitā – jau kopš zemnieku saimniecības saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumu tiek dibinātas – ir radusies situācija, ka lielā daļā zemnieku saimniecību atsevišķi īpašuma objekti (gan kustamā, gan nekustamā manta) juridiski ir reģistrēti nevis kā zemnieku saimniecības, bet gan kā saimniecības īpašnieka īpašums. Tāpēc gan īpašniekiem, gan grāmatvežiem bieži rodas jautājumi par to, kā pamatot un kā grāmatvedībā atspoguļot īpašniekam piederošās mantas (piemēram, zemes gabalu, ēku, tehnikas) izmantošanu uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Diemžēl pēdējos gados iecerētās zemnieku saimniecību reformas, kas sakārtotu saimniecību juridisko statusu, nav tikušas īstenotas, tāpēc, iepazīstoties ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, jānoskaidro, vai un kādi ierobežojumi varētu būt gadījumos, kad zemnieku saimniecība izmanto īpašniekam piederošus objektus savā saimnieciskajā darbībā. Patapinājuma vai nomas līguma nepiemērotība zemnieku saimniecībai Daļa saimniecību īpašnieku izvēlas noslēgt nomas vai patapinājuma līgumus par īpašuma objektiem, kuri pieder saimniekam un kurus izmanto saimniekam pašam piederošais uzņēmums. Tiek pieņemts, ka šāds līgums drošāk ļauj saimnieciskās darbības...

Jautājums: Ko darīt, ja firmas saimnieciskās darbībās nodrošināšanai ir vajadzīgs kāds pamatlīdzeklis, kura tūlītējai iegādei trūkst līdzekļu? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Maija Grebenko, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Viens no ceļiem, ko izmantot ir visvienkāršāk: nomāt šo pamatlīdzekli, kas kādam jau pieder. Noslēdzot nomas līgumu, kurā noteikti dažādi nosacījumi, noformējot pieņemšanas-nodošanas aktu, nomniekam būs jāveic ikmēneša (ikceturkšņa vai citādi) maksājumi par šo pakalpojumu. Izdevumi sakarā ar nomu un attiecīgā PVN summa tiek uzskaitīti kā parasti, saņemot jebkādu citu pakalpojumu. Proti, jāvērtē saistība ar saimniecisko darbību (UIN vajadzībām) un pakalpojuma (iznomātā pamatlīdzekļa (PL) izmantošanas) apliekamo darījumu nodrošināšana (PVN summas atskaitīšanai). Ja firmai vajadzīgs dārgs pamatlīdzeklis... Otrā iespēja - iegādāties pamatlīdzekli: saņemt kredītiestādē kredītu un norēķināties ar piegādātāju par kāroto mantu. Šāds ceļš ir sarežģītāks, jo kredītiestādes piešķir kredītus tikai tad, ja puslīdz skaidri redzams, kādā veidā uzņēmums būs spējīgs šo...

Valsts kontrole ikgadēji veic finanšu revīzijas ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatos. Finanšu revīziju mērķis ir ļaut revidentam sniegt atzinumu par gada pārskatu – vai tas lietotājam sniedz skaidru un patiesu priekšstatu. Tomēr Valsts kontroles likumā noteiktais mandāts ir stipri plašāks nekā privātā sektora revidentam, tāpat arī publiskā sektora gada pārskata lietotāja ekspektācijas ir vērstas uz citiem jautājumiem. Par būtiskākajām kļūdām un trūkumiem no budžeta finansēto iestāžu uzskaitē raksta Lelde Dimante, Valsts kontroles padomes locekle, Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore. Tā kā raksts aktualitāti nav zaudējis, atgādināsim svarīgāko. Saeima Valsts kontroles likumā ir noteikusi, ka, veicot revīzijas, tai ir jānovērtē, vai rīcība ar valsts līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva. Daļu no šiem jautājumiem Valsts kontrole izvērtē, veicot finanšu revīzijas. Arī sabiedrību primāri interesē nevis līdzekļu uzskaites pareizība, bet gan līdzekļu izlietojuma atbilstība. Savā pieredzē esmu novērojusi, ka uzskaites pareizība ir fundamentāla efektīvai pārvaldībai. Turpmāk analizēšu pēc revīzijām 2013. gada...

Veicot finanšu revīzijas, Valsts kontrole bieži saskaras ar dažādām kļūdām krājumu uzskaitē un norakstīšanā, žurnāla "Bilance" 361./362. numurā atgādina Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta Pirmā sektora vadītāja Sandra Zunde. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1486 „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” nosaka, ka apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot gada laikā vai kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā uzskaita arī aktīvus, ja vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vērtību, kas ir 213 eiro par vienību. Veicot revīzijas, esot redzēti arī pozitīvi piemēri, kā tiek organizēta krājumu uzskaite iestādēs, raksta S. Zunde. Krājumos uzskaita inventāru, saimniecības materiālus, kancelejas piederumus, mašīnu un iekārtu rezerves daļas un citus krājumus, kuri paredzēti iestādes darbības nodrošināšanai, un kuri nav paredzēti pārdošanai. Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli Valsts iestādes regulāri veic dažādus remontdarbus, lai uzturētu savus un to rīcībā...

Paldies visiem, kas vakar kuplā skaitā apmeklēja žurnāla BILANCES ikgadējo konferenci „Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” un titula GADA GRĀMATVEDIS 2012 nominantu un laureātu sveikšanu! Vēlamies informēt, ka pirmoreiz šogad konferences laikā tika pasniegta balva "PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU", un tā tika piešķirta LIDIJAI JANSONEI, būvfirmas SIA Jēkabpils PMK grāmatvedei, kura galvenās grāmatvedes grožus nodevusi savai kolēģei. Savukārt godpilno titulu "GADA GRĀMATVEDIS 2012" šogad saņēma ANDA OZOLIŅA, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS galvenā grāmatvede. Viņu sirsnīgi sveica arī uzņēmuma vadītājs Edgars Ruža. Vēlreiz sirsnīgi sveicam titula ieguvēju! Vairāk par šī gada nominantiem un arī laureātiem varēsit lasīt žurnālā BILANCE. Savukārt portālā turpmāk veidosim video apskatu par konferences norisi un tajā apspriestajām uzskaites un finanšu aktualitātēm.

Portālā jau esam informējuši, ka ir izstrādāti jauni grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, paredzot 10 reizes palielināt maksimālo sodu par pārkāpumiem – līdz 100 000 latu. Žurnāla Bilance oktobra otrajā numurā Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore, skaidro jauno grozījumu būtību. Ja vēl neesat paguvuši ieskatīties Bilances rakstā, atgādinām, ka viens no veidiem, kā atturēt komersantus no patērētāju tiesību pārkāpumiem, ir naudas sodi. B. Vītoliņa norāda, ka šobrīd par negodīgu komercpraksi piemērojams administratīvais sods līdz 10 000 latu. 2012. gada 1. jūlijā stājās spēkā "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kurš administratīvo pārkāpumu procesā ievieš kriminālprocesuālos principus, līdz ar to tas pēc būtības nav vairs efektīvi piemērojams negodīgas komercprakses un reklāmas pārkāpumu jomā. Turklāt pašreizējais maksimālais naudas soda apmērs par negodīgo komercpraksi daudzos gadījumos neattur no pārkāpumu izdarīšanas un nemotivē izbeigt pieļautos pārkāpumus. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzinis autostāvvietu apsaimniekotāja paredzētos līgumsodus par netaisnīgiem un riteņu bloķētāju piemērošanu...

„Ja tagad valdība vienu miljardu uzdāvinās Lietuvas ekonomikai, tas būs lielākais vājprāts, ko Latvija vispār būs piedzīvojusi savas pastāvēšanas laikā,” tik asi intervijā žurnāla Bilance galvenajam redaktoram Guntim Rozenbergam Latvijas iespējamo piedalīšanos atomelektrostacijas celtniecībā Lietuvā vērtē uzņēmējs, bijušais Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. „Latvija paņems tikai 20%, cik dabūs japāņi un vēl nezin kas?” sašutis ir Ainārs Šlesers. „Un mēs tagad lemsim un guldīsim miljardu … Lietuvas ekonomikā!” A. Šlesers neredz pamatu piedalīties kaimiņu atomstacijas projektā: „Ja šo miljardu neinvestētu tur, bet Latvijā, tad tāpat taču būtu iespēja pirkt šo lēto enerģiju. Nav loģikas investēt tur miljardu. Un 20% negarantē nekādu kontroli pār uzņēmumu.” Viņš uzskata, ka „ja Latvijas valdībai ir lieks miljards, tad šis miljards ir jāiegulda Latvijas ekonomikā tur, kur privātais bizness nevar investēt, piemēram, ceļos – otrās šķiras un reģionos.” A. Šlesers piebilst, ka tik lielas investīcijas Latvija nekad nav ieguldījusi pat savā biznesā. Vērtējot valdības dabu, Ainārs Šlesers intervijā...

„Latvijā drīzumā stārķu būs vairāk nekā cilvēku, un tad tiešām attaisnosies populārie reklāmas saukļi par Latviju kā balto stārķu zemi,” analītiskā rakstā „Balto stārķu zeme… jeb Pārdomas par Latvijas fiskālo un finanšu politiku” žurnāla Bilance oktobra pirmajānumurā ironiski raksta akadēmiķe, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte. „Tikai – stārķi jau nemaksā nodokļus. Var būt, ka Latvijas pārvēršana par stārķu zemi ir īstais „veiksmes stāsts” – ātri, ērti un ļoti lēti. Valdībai jāpapūlas savākt nodokļus sevis uzturēšanai, un, re, sekmīgas valsts pārvaldes piemērs ir rokā!” R. Karnīte analizē Latvijas fiskālo un finanšu politiku, starp kurām nevar likt vienādības zīmi, jo „fiskālā politika ir valsts politika jomās, kas saistītas ar nodokļiem, valdības parādu un tēriņu.” R. Karnīte jautā, „Vai ir pareizi visas darbības pakļaut valsts budžeta skaitļu uzlabošanai, kas nebūt nav tas pats, kas laba fiskālā disciplīna un pat ne laba taupība? Vai ārējo finanšu tirgus likmes valsts aizņēmumam ir pats svarīgākais ekonomiskās...

„Šī valdība izdarījusi izvēli par labu labāk pelnošajiem. Es neesmu pret bagātiem cilvēkiem, bet normāli ir, ka nodoklis sabiedrībā ir solidaritātes pazīme. Sperts politiski ļoti nepareizs solis,” tā jaunajā žurnāla Bilance numurā intervijā galvenajam redaktoram Guntim Rozenbergam, vērtējot valdības šovasar, atzīst bijušais finanšu un satiksmes ministrs un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņu „īpaši sasāpināja, ka Zatlera Reformu partijas apsolījumu dēļ valdība piekrita pakāpeniski samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Eiropā karstajā krīzē šis nodoklis faktiski iet pretējā virzienā. Sāpīgākais, ka izdevās pielikt tikai 15 latu neapliekamo minimumu par bērniem, bet 45 lati paliek neapliekamais minimums normāli strādājošajam”. Intevijā R.Zīle uzsver, ka „Sabiedrības ienākumu sadale Latvijā kļūst vēl netaisnīgāka. Un tā ir gājusi tikai sliktajā virzienā. Tā sauktais Džini koeficients mums visu laiku iet arvien negatīvākā virzienā. Aizvien netaisnīgāk sadalās ienākumi! Neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādājamo ir tas instruments, kas ļauj to balansēt.” Bet to valdība atteikusies paaugstināt. Roberts Zīle uzskata, ka...