E-ŽURNĀLS BILANCE

Lilita Beķere, SIA Numeri vadītāja un partnere Ir sācies jauns gads ar jauniem izaicinājumiem. Pārmaiņas ir tās, kas virza progresu un liek mums justies dzīviem. Lai mums pietiek gudrības ietekmēt to, ko varam mainīt, un neuztraukties par to, ko ietekmēt nav mūsu spēkos! Maija Grebenko, praktizējoša grāmatvede Cienījamās amata māsas un godājamie amata brāļi! Paldies Dievam, esam sagaidījuši ne vien kārtējo Jauno gadu, bet arī pēdējos grozījumus vairākos likumos (21. decembrī!!!). Iztrūkst vien Ministru kabineta noteikumu precizējumi par šo likumu normu piemērošanu, kas izriet no minēto likumu jauninājumiem. Par šiem faktiem jūtu gan prieku, gan bēdas. Prieks — par to, ka vairākas jaunas normas ir labvēlīgas biznesam un iedzīvotājiem, bēdas — par attieksmi pret nodokļu maksātājiem: vai tiešām ir domāts, ka šos dokumentus lasīs un pētīs Jaungada vakarā? Tomēr prieka ir mazliet vairāk, jo ceru uz to, ka mūsu draudzība arvien turpināsies, ka mēs būsim jums vajadzīgi, skaidrojot un palīdzot tikt galā...

Pasūtītāja rīcības brīvība iepirkumos tiek regulēta samērā skaidri, taču praksē mēdz būt gadījumi, kad puses saskaras ar apstākļiem, kas negatīvi ietekmē plānoto līguma izpildi. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un nepārkāptu publisko iepirkumu tiesības, pasūtītājam var veidoties pienākums piemērot pielīgtos saistību pastiprināšanas un nodrošinājuma līdzekļus vai pat vienpusēji izbeigt līgumu. Kā izmantot samērīguma principu un lietderības apsvērumus, lemjot izbeigt līgumu vai piemērot līgumsodu, un līgumā lietoto formulējumu ietekmi uz pasūtītāja rīcības brīvību, zvērinātu advokātu biroja Cobalt rīkotajā vebinārā «Pasūtītāja rīcības brīvība iepirkuma līgumos» skaidroja Cobalt partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka un zvērināta advokāta palīgs Artūrs Valderšteins. Kādiem faktoriem jāpievērš uzmanība Runājot par pasūtītāja rīcības brīvību gadījumā, kad iepirkuma līgums jau noslēgts, pamatā uzmanība būtu jāpievērš šādiem faktoriem: iepirkuma līguma nosacījumiem; iepirkuma dokumentācijai; normatīvo aktu regulējumam; iepirkuma līguma juridiskajai dabai (ar to domāts iedalījums privāttiesību un publisko tiesību līgumos); ierobežojumiem izdarīt būtiskus līguma grozījumus; pienākumam lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem. Iepirkuma līguma nosacījumi Pirmais,...

Darbiniekam mājās ir aprūpējams bērns līdz astoņu gadu vecumam, un darba devējam ir iesniegts pieprasījums par 100% attālinātā darba veikšanu. Vai šajā gadījumā pēc likuma darba devējam ir pienākums akceptēt pieprasījumu par 100% attālināto darbu, vai tomēr, izvērtējot uzņēmuma iespējas, piedāvāt strādāt daļēji attālināti, kas būtu 50% mēnesī attālinātais darbs? Vai darba devējam ir tiesības samazināt darbinieka pieprasījumu par attālināto darbu? Atbilde Iespēju darba laiku pielāgot darbinieka individuālam lūgumam nosaka Darba likuma 148. pants, kas tika papildināts ar 4.–7. daļu, un šie grozījumi ir spēkā no 2022. gada 1. augusta. Grozījumu būtība saistīta ar reālo situāciju, ko izraisīja pandēmija, — darba devēji sāka darbiniekus nodarbināt attālināti. Beidzoties pandēmijai, daži darbinieki vēlējās būt kolektīvā, savukārt citi turpināja strādāt attālināti. Par šāda režīma aktualitāti liecina plānotie grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kas paredz no 2024. gada 1. janvāra palielināt līdz 40 eiro ar nodokļiem neapliekamo kompensāciju par iespējamiem izdevumiem darbiniekam, kas strādā attālināti....

Ikvienam uzņēmumam, organizācijai, biedrībai un nodibinājumam, kā arī pašnodarbinātajam, kas izmaksā ienākumu cilvēkam, par attiecīgo mēnesi vai gadu ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) paziņojums par fiziskajām personām izmaksātājām summām. Izmaksātais ienākums var būt, piemēram, darba alga, atlīdzība par auto vai telpu nomu, nekustamā īpašuma pirkuma cena, stipendija, autoratlīdzība, kompensācija, ienākums no parādsaistību dzēšanas, apdrošināšanas atlīdzība, atbalsta maksājums, dividendes, saimnieciskās darbības ienākums. «Informāciju par fiziskajai personai izmaksāto atlīdzību ir svarīgi norādīt korekti, jo VID to ņem vērā, sagatavojot personai gada ienākumu deklarāciju, aprēķinot neapliekamos ieņēmumus u.tml. Konkrēta un savlaicīga paziņojuma iesniegšana ir ļoti būtiska,» VID vebinārā «Kā paziņot VID par cilvēkam izmaksāto ienākumu» uzsvēra Nodokļu pārvaldes speciāliste Digna Tarvida. Divi paziņojuma iesniegšanas termiņi Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 610 «Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju» noteic paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju, kas sniedzama par Latvijas rezidentam izmaksātajiem ienākumiem. Paziņojuma iesniegšanas termiņi ir...

Uzņēmumā nav daudz ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — PVN) apliekamu darījumu, līdz ar to ir noteikta ceturkšņa PVN taksācijas perioda deklarācija. Valdes loceklis ir informējis, ka novembrī paredzētas vairākas preču piegādes uz Lietuvu un Igauniju. Kā zināms, preču piegādes darījumi uz Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jānorāda deklarācijas PVN2 pielikumā. Kā ir iespējams mainīt deklarācijas periodu no ceturkšņa uz ikmēneša? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 115. panta pirmās daļas 2., 3., un 4. punktu nodokļa taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis, ja tiek īstenots vismaz viens no šādiem nosacījumiem: reģistrēts nodokļa maksātājs veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, kurai piemēro 0 procentu likmi saskaņā ar šā likuma 43. panta ceturto daļu; reģistrēts nodokļa maksātājs veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, piedaloties šā likuma 16. panta ceturtajā daļā minētajā preču piegādē; reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuru sniegšanas...

Diezgan aktīvi iesākusies sabiedrību gatavošanās kalendārā gada slēgšanai, kas lielākajai daļai no tām sakrīt arī ar finanšu pārskata gadu. Viens no uzdevumiem, kas sabiedrības finansistiem un grāmatvežiem veicams gada noslēgumā, ir slēguma inventarizācijas rīkošana sabiedrībā. Nereti sastopams uzskats, ka inventarizācija iekļauj tikai pamatlīdzekļu un krājumu pozīcijas jeb kaut ko tādu, kas ir taustāms un fiziski saskaitāms, tomēr inventarizācija aptver plašāku finanšu pārskata posteņu loku. Inventarizācijas procesā sabiedrības pārstāvji gūst pārliecību par uzskaites korektumu un veic uzskaitē esošās informācijas pārbaudi. Inventarizācijas mērķis Inventarizācijas process aprakstīts tādos normatīvajos aktos kā Grāmatvedības likums (turpmāk — GL) un Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi» (turpmāk — MK Nr. 877). Lai novērstu neprecizitāti ar diezgan bieži sastopamo valdošo uzskatu, ka inventarizācija paredzēta tikai pamatlīdzekļu un krājumu jeb aktīva pozīcijām, nepieciešams apskatīt inventarizācijas mērķi, kas definēts normatīvajos aktos, konkrēti GL 15. panta 1. daļā. Inventarizācijas mērķis ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un...

Darba likums paredz konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās. Taču darbinieka un darba devēja vienošanās par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās ir pieļaujama vienīgi tad, ja minētā vienošanās atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat zināmi noteikumi jāievēro, pieprasot darbiniekam ievērot konfidencialitātes pienākumu. Atsevišķus aspektus saistībā ar konkurences ierobežojumu un informācijas konfidencialitāti darba tiesiskajās attiecībās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ikgadējā «Darba tiesību forumā 2023» akcentēja Andis Burkevics, zvērinātu advokātu biroja Sorainen darba tiesību prakses grupas vadītājs, zvērināts advokāts. Darba attiecību laikā Kamēr starp darbinieku un darba devēju pastāv darba attiecības, juridisku problēmu tikpat kā nav, skaidroja A. Burkevics. Darba devējs līgumā vai darba kārtības noteikumos definē, kas ir komercnoslēpums, cita konfidenciāla informācija. Līdz ar to darbiniekiem ir jāievēro komercnoslēpuma un jebkādas citas konfidenciālas informācijas neizpaušanas, prettiesiskas izmantošanas un iegūšanas pienākums. Darba līgumā vai darba kārtības noteikumos tiek definēts, ka darbinieks nedrīkst konkurēt ar darba dēvēju, kā arī viņš nedrīkst...

Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas vairāk nekā 24 000 zemnieku saimniecību. Daļa no saimniecībām noteikti ir «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma» subjekti, un līdz ar to šīm saimniecībām ir aktuāls jautājums par privātām vajadzībām izņemto līdzekļu jeb peļņas sadales pareizu uzskaiti grāmatvedībā. Rakstā minētais attiecas gan uz zemnieku saimniecībām, gan arī uz zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem (IU), kuri sagatavo gada pārskatus. Tā kā individuālie komersanti uzņēmumu gada pārskatus negatavo, tad IK tālāk rakstītais nav piemērojams. Peļņas sadalei būtiski ir šie trīs aspekti: peļņas sadales dokumentēšana, nodokļu piemērošana peļņas sadalei, peļņas sadales uzrādīšana grāmatvedībā. Peļņas sadales process — ko nosaka likums un kas jāizdomā pašiem? Zemnieku saimniecību (ZS) darbību, dibināšanas un likvidācijas kārtību nosaka 1992. gadā pieņemtais likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību», kas kopumā ir sešas reizes grozīts. Laika gaitā vairākas likuma normas ir izslēgtas, t.sk. likuma 17. pants, kas noteica, ka peļņa pēc nodokļu nomaksas...

No nākamā gada stāsies spēkā ļoti gaidītās izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem — ienākumiem, kas tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), varēs piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām un invaliditāti. Turklāt MUN aprēķini kļūst vienkāršāki, un dažiem MUN maksātājiem samazināsies nodoklis, jo apgrozījumam vairs nepiemēros divas MUN likmes (25% un 40%), bet tikai vienu — 25%, kas nav atkarīga no apgrozījuma lieluma. Ierobežojumi MUN maksātājiem pirms grozījumiem IIN likumā MUN maksātāju tiesības ienākumu gūšanas vietā iesniegt algas nodokļu grāmatiņu un līdz ar to izmantot neapliekamo minimumu un atvieglojumus tika liegtas jau MUN pirmssākumā 2010. gadā, likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) 6. pantā nosakot: «Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav tiesību iesniegt grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā.» Turklāt no 2018. gada, kad tika ieviesta progresīva IIN likme, MUN maksātājiem pamatdarbā bija jārēķinās ar lielāku algas nodokļa likmi, jo, neiesniedzot nodokļa grāmatiņu, tika piemērota IIN likme 23% apmērā. Pārmaksāto...

Nav aiz kalniem jaunais gads. Ar ko tas atšķirsies no iepriekšējā? Kas paliks pa vecam un kas jauns būs jāņem vērā grāmatvežiem, kas veic norēķinus ar fiziskajām personām? Vairāku iemeslu dēļ arī 2024. gads būs unikāls. Pirmkārt, ar to, ka tas ir «garais» gads, otrkārt, ar to, ka mūs piemeklēs kārtējā nodokļu (precīzāk — nodokļu likumu) reforma. Un, treškārt, par visiem grozījumiem grāmatveži uzzinās pēdējā brīdī — labi, ja līdz Ziemassvētkiem. Ja ņem vērā, ka dažas normas būs jāpiemēro, atskaitoties par 2023. gadu (piemēram, fizisko personu ieņēmumu deklarēšana — notiks savādāk), rodas jautājums, kurā laikā ir iespējams apgūt jauno materiālu?! Turklāt ne tikai grāmatvežiem, bet arī «parastajai» tautai… Kas pa vecam, kas pa jaunam? Atgādināšu, ka no 2018. gada Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmju sadalījumu (MK noteikumi Nr. 786) tiek izstrādāti trīs gadu periodam (divas reizes jau bija: 2018.–2020. un 2021.–2023. gadam), nevis katram kārtējam...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Laimīgu Jauno 2024. gadu! Bilances konference ir pagājusi, man bija patiess prieks jūs satikt gan klātienē, gan arī attālināti. Tomēr saprotot, ka ne visi varēja atlicināt laiku šim pasākumam, konferences kopsavilkumu publicēsim janvāra numurā. Jo tiešām bija interesanti klausīties finanšu ministra Arvila Ašeradena optimisma pilno sveicienu konferences dalībniekiem un solījumu, ka nākamajā gadā tiks radīta labvēlīgāka vide biznesa attīstībai un arī valsts drošībai. Nākamreiz tiksimies jau janvārī, tāpēc novēlu — lai Jaunais 2024. gads ir mīlestības un prieka pilns, lai bilance un nodokļu pārskati vienmēr sakrīt, lai darbs sagādā prieku! BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai ārvalstu investīcijas dos uzrāvienu ekonomikai? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ārvalstu investīcijas bieži tiek piesauktas kontekstā ar ekonomikas attīstību. To piesaiste uzskatāma par vienu no ekonomikas sekmīgas izaugsmes elementiem. Tomēr retāk runāts par to, ka ārvalstu investīcijas nav homogēns jēdziens — tās mēdz būt ļoti dažādas, arī kā abpusgriezīgs zobens. Ne visas ekonomikai ir vienlīdz noderīgas,...

Bilances konference ir pagājusi, man bija patiess prieks jūs satikt gan klātienē, gan arī attālināti. Tomēr saprotot, ka ne visi varēja atlicināt laiku šim pasākumam, konferences kopsavilkumu publicēsim janvāra numurā. Jo tiešām bija interesanti klausīties finanšu ministra Arvila Ašeradena optimisma pilno sveicienu konferences dalībniekiem un solījumu, ka nākamajā gadā tiks radīta labvēlīgāka vide biznesa attīstībai un arī valsts drošībai. Finanšu ministriju konferencē pārstāvēja arī valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins un Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. I. Šņucins uzsvēra, ka nodokļu politikas izmaiņas būtiski nepalielinās nodokļu slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, valdības atbalstītās prioritātes būs drošība, izglītība un veselība. A. Kaļāne detalizēti stāstīja par tiešo nodokļu plānotajām izmaiņām — sagatavoti grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā «Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli», Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kā jau tas ir ierasts, skaidrā un saprotamā valodā pastāstīja par to,...

Brīvā darbaspēka kustība, kad darbinieki tiek nosūtīti strādāt uz citām valstīm vai Latvijas uzņēmumi uzaicina pie sevis darbā nerezidentus, ir būtisks un aktuāls jautājums gan ekonomikas, gan darba tirgus kontekstā. Šāda darba mobilitāte ir kļuvusi par parastu praksi globālajā ekonomikā, kas rada gan iespējas, gan arī izaicinājumus kā uzņēmumiem, tā darbiniekiem, nereti kļūstot par īstu galvlauzi uzņēmuma grāmatvežiem un finanšu nodaļu vadītājiem. Šie izaicinājumi ietver, pirmkārt, jau to, kā piemērojami nodokļi un sociālās iemaksas: nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu normatīvie akti atšķiras starp valstīm. Kad uzņēmumi nosūta savus darbiniekus darbā uz ārzemēm vai uzaicina nerezidentus darbā pie sevis, viņiem jāievēro un jāsaprot gan mītnes zemes, gan darba uzaicinātāja valsts nodokļu likumi un noteikumi. Tas ietver gan darbinieku ienākuma nodokļus, gan uzņēmuma peļņas nodokļus, gan sociālās iemaksas. 1 Finanšu ministrijas mājaslapa: https://www.fm.gov.lv/lv/nodoklu-konvencijas Svarīgi, domājot par darbaspēka nodokļu piemērošanu darbiniekiem nerezidentiem, ņemt vērā starpvalstu konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Līdz...

Kopš brīža, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā darbā uzsāka piemērot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), gandrīz visa informācija (kura ir VID interešu lokā) tiek sagatavota elektroniski, un to savāc, pārbauda, uzkrāj, kontrolē un analizē ne jau «dzīvie» ierēdņi, bet EDS. Protams, šāda kārtība ir loģiska, jo nodokļu maksātāju ir tūkstošiem, un rezultāti vajadzīgi laikus, nevis kaut kad. Šajā rakstā runa būs par diviem pārskatiem, kurus darba devējiem jāiesniedz VID un kuri saistīti ar darbinieku gūtajiem ieņēmumiem. Viens no tiem ir darba devēja regulārais pārskats «Darba devēja ziņojums» (turpmāk — ziņojums) par konkrētu mēnesi, kur tiek uzrādīti katras fiziskās personas ieņēmumi un no tiem maksājamie nodokļi — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Protams, pārskatā ir uzrādīta arī cita informācija, bet tai nav sakara ar raksta tēmu. Ziņojums gada laikā par katru mēnesi tiek iesniegts VID, bet, gadam beidzoties, līdz 1. februārim VID jāiesniedz apkopots pārskats, kas ir...

Iepriekšējā Bilances numurā apskatīju autotransporta iegādes variantus un to uzskaites kārtību. Šajā rakstā ar piemēriem parādīšu, kādas darbības grāmatvedībā jāveic, iegādāto transportlīdzekli izmantojot saimnieciskajā darbībā. 1. Pamatlīdzekļa kartītes atvēršana Pēc transportlīdzekļa iegādes darījuma iegrāmatošanas, nākamais solis ir pamatlīdzekļa kartītes atvēršana. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk tekstā — noteikumi) 68. punktu, grāmatvedības reģistros par katru atsevišķu pamatlīdzekli norāda: sākotnējo vērtību un visas vērtības izmaiņas; lietderīgās lietošanas laika ilgumu un tā izmaiņas; piemēroto nolietojuma aprēķināšanas metodi (ja attiecīgā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots) un tās izmaiņas; pārvietošanas vai izslēgšanas pamatojumu; datumu, ar kuru pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā atbilstoši tam paredzētajam mērķim; attiecīgā dokumenta — pieņemšanas un nodošanas akta vai grāmatvedības izziņas datumu un numuru; datumu, ar kuru tiek pārtraukta un atsākta pamatlīdzekļa izmantošana saimnieciskajā darbībā. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, ieteikums pamatlīdzekļa kartītē norādīt ne tikai mašīnas...