E-ŽURNĀLS BILANCE

Gada ienākumu deklarēšana joprojām aktuāla, un tāda tā būs vēl kādu laiku. Inguna Leibus atzīst, ka beidzot gada ienākumu deklarāciju aizpildīšana pašnodarbinātiem ir būtiski vienkāršota. Par to ir patiess prieks. Jo arī man ir pārliecība, ka cilvēki par saviem ienākumiem būtu gatavi samaksāt atbilstošus nodokļus un nesatraukties, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi. Par fizisko personu ienākumiem un nodokļiem dažādu gada un «nulles» deklarācijas sakarā runājām arī ar Ievu Liepiņu, kura uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieteiktā cīņa skaidras naudas apritei ir cīņa ar sekām, nevis ar cēloni. Tas nebūtu īpaši pareizi. Ir jāzina problēmas cēlonis, un likumu izmaiņas jāvērš tieši uz cēloņu mazināšanu. Var izrādīties, ka pat neliela IIN likmes samazināšana rada ievērojamu nodokļa iekasēšanas pieaugumu. Ieva arī uzskata, ka vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana ir neapšaubāmi nepieciešama, bet tās nepārdomāta ieviešana var radīt lieku stresu un neveicinās nodokļu nomaksas morāli un fiziskās personas godprātīgu attieksmi pret saviem pienākumiem. Vispirms jau...

Apdrošināšanas nozare ir piedzīvojusi neparastu gadu. Klientu pirktspējas kritums parasti negatīvi iespaido nedzīvības apdrošināšanas industriju, jo cilvēki vai nu cenšas ietaupīt uz apdrošināšanas maksājumiem, vai arī, piemēram, pārdod automašīnu, un apdrošināšana kļūst lieka. Tas bija izteikti vērojams 2008. gada krīzē, kuras rezultātā nedzīvības apdrošināšanas tirgus saruka divkārt — no 396 miljoniem uz 196 miljoniem eiro. Tomēr pēdējos divos gados par spīti ģeopolitiskajiem satricinājumiem un straujajai inflācijai šī tendence vairs nav aktuāla: esam pieredzējuši ekonomikas recesiju un klientu pirktspējas kritumu, tomēr apdrošināšanas tirgus strauji aug. Tas saistīts ar labāku sabiedrības izpratni par to, ka neviens nav pasargāts no negadījumiem, bet apdrošināšana palīdz vieglāk tikt galā ar to sekām. Klienti vēlas būt apdrošināti atbilstoši reālajai situācijai Vērtējot nedzīvības apdrošināšanu kopš 2008. gada, varētu izcelt trīs attīstības periodus: 2008.–2010. gada lielais tirgus krituma periods, tirgum sarūkot par 200 miljoniem eiro; 2011.–2021. gada 11 gadu vidējas izaugsmes periods, kad tirgus izauga par 206 miljoniem eiro; 2022.–2023....

Praksē novērots, ka uzņēmumu vadītāji un īpašnieki, gatavojoties pārdošanas darījumam, koncentrējas uz to, lai uzņēmums finansiāli izskatītos pēc iespējas pievilcīgāks un lai tā komerciālie rādītāji būtu pēc iespējas labāki. Tas, kas reizēm paliek otrajā plānā, ir juridiskie un nodokļu jautājumi. Tā rezultātā uzņēmuma pārdošanas process kavējas, prasa vairāk resursu un nereti pat noved pie iespējamās pirkuma cenas samazinājuma. Nodokļi vienmēr ir svarīga daļa uzņēmuma vai kapitāldaļu pārdošanas darījumā, vebinārā «Uzņēmumu sagatavošana pārdošanai» uzsvēra zvērinātu advokātu biroja COBALT partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka. Darījuma perimetrs Arī nodokļu vajadzībām ir jādefinē darījuma perimetrs. Pirmkārt, jāsaprot, kas būs pārdevējs — juridiskā vai fiziskā persona. Svarīgi ir, vai tas ir nodokļu rezidents vai nerezidents. Ja darījumā ir iesaistīti nerezidenti, tad ir jāskatās, vai būs jāmaksā ieturējuma nodoklis (visbiežāk 3% vai 20%) un attiecīgi, kā tas ietekmēs gan naudas plūsmu, gan nepieciešamo dokumentāciju. Otrkārt, svarīgi noteikt, kas tiek pārdots. «Perimetra definēšana noteiks, kādi būs jāmaksā nodokļi. Bet...

Kad ir runa par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), šķiet — ko tad vēl jaunu te var pastāstīt?! Jaunu patiešām neko daudz, bet ir lietas, par kurām var runāt visu laiku, un tāpat būs kāds, kuram nav skaidra kāda likuma norma. Šoreiz nevis gari un plaši, bet īsi un konkrēti par dažiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) aspektiem, normām un knifiņiem. Vispirms par pēdējām aktualitātēm, kuras ieviesušas izmaiņas likumā Sākot ar 2023. gada 1. jūniju, reprezentatīva auto vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 75 000 eiro. Tas ir: vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks, vieglais automobilis, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošās personas ar invaliditāti), vai jaunu vieglo automobili, ko pilnvarots automobiļu tirgotājs izmanto par demonstrācijas automobili; kravas automobilis ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēts kā kravas...

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) grozījumu lielākā daļa stājās spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Tomēr likumdevējam bija paredzēts iekļaut grozījumos vēl vienas problēmas atrisināšanu, kura gaidījusi «savu stundu» teju 24 gadus. Tā kā jaunās normas ieviešanai Saeimā nebija vienprātības, 34 deputāti pieprasīja Valsts prezidentam referenduma rīkošanu, lai tauta izlemj normas lietderīgumu. Grozījumu stāšanās spēkā tika piebremzēta un sākās kampaņa tautas parakstu vākšanai. Vāca, vāca — nesavāca (parakstīja aptuveni 36 tūkst. cilvēku, kas ir 2,28% no visiem balstiesīgajiem), tomēr tas prieks izmaksāja mums vienu miljonu eiro. Rezultātā noskaidrojās, ka referenduma nebūs, un Valsts prezidents izsludināja, ka IIN likuma normas (6.2 pants. Šā likuma noteikumu attiecināšana uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību) stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Kas ir partnerība? Tieslietu ministrija skaidro, ka partnerība ir jauns attiecību veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tiem noteikta veida sociālo un...

Saskaņā ar grozījumiem, kas stājās spēkā no 2024. gada 1. janvāra, no likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) 6. panta pirmās daļas ir izslēgts nosacījums (trešais teikums), kurš neļāva mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājam iesniegt algas nodokļa grāmatiņu (ANG) «ienākuma gūšanas vietā», tādējādi liedzot viņa ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus, kā arī atgūt IIN, uzrādot attaisnotos izdevumus gada ienākumu deklarācijā. Grozījumu rezultāts: ja MUN maksātājs kļūst par darba ņēmēju un no 1. janvāra uzsāka maksāt darbaspēka nodokļus (IIN, VSAOI), viņam ir atļauts iesniegt darba devējam ANG un, atkarībā no iepriekš saņemtajiem ieņēmumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinās piemērojamo neapliekamo minimumu. Atliek vien brīdināt šādu personu par «klikšķi» VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), uzrādot galveno ienākuma gūšanas vietu (un otro «klikšķi» par apgādībā esošo personu). Arī tad, ja ieņēmumu apjoms nedos iespēju piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojums par apgādājamo paliek spēkā. Kādi ieņēmumi ietekmē neapliekamo minimumu Nu jau septīto gadu neapliekamo minimumu...

Kā zināms, saimnieciskās darbības jeb darbības par atlīdzību ietvaros rodas pienākums aprēķināt un arī samaksāt nodokļus. Nodokļu ieņēmumi ir būtiska ieņēmumu daļa valsts budžetā. Lielākā daļa nodokļu Latvijā ir aprēķināmi pēc dažādiem un, es teikšu, sarežģītiem algoritmiem, piejaucot klāt devu ar piņķerīgi uzrakstītu nodokļu normatīvo bāzi, kur pat termini nav vienādi un viennozīmīgi. Tas nozīmē, ka uzņēmums nevar iepriekš paredzēt, cik daudz naudas būs nepieciešams nodokļu maksājumiem. Kāpēc nepieciešams termiņpagarinājums? Uzņēmējdarbības ietvaros ir jāmaksā ne tikai nodokļi, bet arī alga darbiniekiem, par preci un saņemtajiem pakalpojumiem, dažādiem saimnieciskajiem izdevumiem, kredītu un līzinga saistību atmaksa, procentu maksājumi, kuri 2023. gadā vienkārši «izģērba» tos, kam bija jelkāda saistība, par kuru jāmaksā procenti, padarot stāvus bagātus baņķierus. Nauda aizplūda no Latvijas platā straumē. Saprotams, tam bija cēls mērķis — mazināt inflāciju kopumā. Ja šī cēlā mērķa vārdā uzņēmēji nesaņem kādas kompensācijas vai atbalstus, tad peļņa un naudas līdzekļi sarūk arī tad, ja neveidojas naudas plūsmas...

Lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, ikvienam uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā ir pieejams detalizēts VID veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi. Šo jauno rīku — nodokļu maksātāja reitingu — VID ir radījis kā skaidrojošu ceļa karti, kas ērti un strukturēti parāda, kāda ir uzņēmuma sadarbība ar valsti, maksājot nodokļus. 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas nosaka nodokļu maksātāja tiesības saņemt VID EDS informāciju par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, kurus VID izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu. Nodokļu maksāšanas reitinga attīstība VID rīkotajā vebinārā «Nodokļu maksātāja reitings — ceļvedis godīgai uzņēmējdarbībai» Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča norādīja, ka nodokļu maksātāja reitings ir attīstīts pietiekami ilgu laiku. Pilotprojekts tika ieviests 2018. gadā. Tajā ierobežots rādītāju skaits bija pieejams tikai pašam komersantam. «Devām iespēju uzņēmumam paskatīties uz sevi ar nodokļu administrācijas acīm,»...

Sākot no 1. marta, saimnieciskās darbības veicējiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Tas arī nozīmē, ka ir jābūt pilnīgai skaidrībai par to, kādā veidā ir aizpildāms deklarācijas D3 pielikums. 2022. gada 3. jūnijā stājās spēkā Ministru kabineta (MK) 2022. gada 31. maija noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», kuros ir veiktas nelielas izmaiņas, kas nosaka, kādā veidā izdevumos tiek iekļauti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi. Neskatoties uz to, ka noteikumi stājās spēkā 2022. gadā, pilnībā šo noteikumu ievērošana kļuva aktuāla 2023. gadā, jo 2022. gads tiek uzskatīts par pārejas periodu, kurā VSAOI iekļaušanu saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā bijā jānorāda divās ailēs. No 1. janvāra līdz 31. maijam VSAOI aprēķinātā summa bija jāiekļauj 19. ailē «Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, iekļaujami pilnā apmērā» vai žurnāla...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2023. gada nogalē veica pārtikas produktu monitoringu, vērtējot mērvienības cenu norādīšanu dažādiem iepakojumiem un pievēršot uzmanību tam, vai piedāvājot vizuāli līdzīga izmēra iepakojumu, kurā fasēts atšķirīgs produkcijas daudzums, patērētājiem nerodas maldīgs priekšstats par produkta patieso daudzumu un izdevīgumu. PTAC direktore Baiba Vītoliņa uzsver: «Piedāvājot patērētājiem preces, pārdevēja pienākums ir norādīt gan gabalcenu jeb pārdošanas cenu par konkrēto iepakojumu, gan arī mērvienības cenu. Preces gabalcena, īpaši, ja piedāvāta atlaide, produktam ar mazāku neto daudzumu var izskatīties vilinoša un patērētājam var rasties viltus izjūta, ka viņš iegūst lielisku piedāvājumu, tomēr attiecīgais piedāvājums ne vienmēr būs izdevīgākais. Tāpēc ikvienu aicinām veidot ieradumu, iepērkoties salīdzināt tieši mērvienības cenu, piemēram, par kilogramu, litru, jo produkta vizuālais noformējums var maldināt patērētāju par patieso produkta daudzumu iepakojumā.» PTAC aicina patērētājus, izvēloties produktus, pievērst uzmanību preces mērvienības cenai, kurai ir jābūt norādītai uz preču cenu zīmes! Skaidra un nepārprotama cenas norādīšana...

Laiks apkopot aizvadītā gada rezultātus un sagatavot gada ienākumu deklarācijas, par to arī rakstām šajā žurnāla numurā un turpināsim nākošajos. Straujiem soļiem tuvojas 1. marts, kas nozīmē, ka saimnieciskās darbības veicējiem Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Tas arī nozīmē, ka ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kādā veidā ir aizpildāms deklarācijas D3 pielikums. Žurnālā atradīsiet ne tikai skaidrojumus, bet arī piemērus. Tāpat atradīsiet vienkārši saprotamā tekstā sagatavotu materiālu par uzņēmumu ienākuma nodokli, populārākiem nodokli ietekmējošiem gadījumiem. Ar grozījumiem likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir atļauts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam iesniegt algas nodokļa grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā, tādējādi atļaujot viņa ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un IIN atvieglojumus. Ja nu rodas situācija, kad nodokļu nomaksa ir apgrūtināta, ir iespējams lūgt nomaksas termiņa pagarinājumu likuma «Par nodokļiem un nodevām» noteiktajā kārtībā. Lūgums nodokļu administrācijai jāizsaka motivēta iesnieguma veidā, pamatojot, kāpēc ir nepieciešams termiņpagarinājums, kādi ārkārtas vai samērā ikdienišķi iemesli ir radījuši šādu situāciju. Par to...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Gada deklarāciju laiks Laiks apkopot aizvadītā gada rezultātus un sagatavot gada ienākumu deklarācijas, par to arī rakstām šajā žurnāla numurā un turpināsim nākošajos. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kā atbrīvot biznesu no liekajiem birokrātijas valgiem RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Līdz šim publicētajos Bilances sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» rakstos atkārtoti iezīmējas jēdziens — birokrātija. Tieši valsts pārvaldes reizēm lēnos un samudžinātos procesus uzņēmēji, kā arī ekonomikas eksperti nereti dēvē par galveno attīstības kavēkli un konkurētspējas zuduma faktoru iepretim Baltijas kaimiņvalstīm, un tas izpaužas daudzos un dažādos, gan sīkākos, gan lielākos, piemēros no valsts iestāžu atbilžu sniegšanas ātruma līdz uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārvalstu darbiniekam. Vai birokrātija Latvijā patiešām ir tik smagnēja, un kas darāms, lai to mazinātu? Aiga Pelane: Senioru turīgumu Baltijas valstis vairo galvenokārt ārvalstīs RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Visās trīs Baltijas valstīs ievērojami līdzekļi ir akumulēti fondēto pensiju sistēmā, kur kopējā summa jau pārsniedz 18...

2021. gada decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (Country–by–Country Reporting Directive) (turpmāk — CBCR direktīva). Šāds regulējums Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) nepieciešams, lai uzlabotu korporatīvo pārredzamību un publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju ES dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. CBCR direktīva bija būtisks solis, lai cīnītos pret koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību ienākuma nodokļa apiešanu, tādējādi veicinot mūsu sabiedrības labklājību un starptautisko komercsabiedrību ienākuma nodokļu saistību izpildi, kas veido ietekmi uz reālo ekonomiku. Galvenā CBCR direktīvas priekšrocība ir nodokļu pārredzamības un godīguma veicināšana. Tas ļauj nodokļu iestādēm identificēt iespējamos nodokļu riskus un nodrošināt, ka starptautiskie uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu, ja...

Turpinot rakstu sēriju par īpašumā esoša autotransporta uzskaiti, šajā rakstā apskatīšu nodokļu piemērošanas kārtību. Vislielāko risku attiecībā uz nodokļiem var radīt vieglie transportlīdzekļi. Shēmā Nr. 1 ir dots īss kopsavilkums par trīs nodokļiem, kuru piemērošana attiecībā uz vieglajiem transportlīdzekļiem ir savstarpēji saistīta. Shēma Nr. 1 Vieglie transportlīdzekļi saimnieciskajā darbībā Secinājumi, kas izriet no shēmas: Maksājot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN) par vieglo automašīnu, priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums saglabājas. Maksājot UVTN par vieglo automašīnu, degvielas norakstīšanai izmaksās nav jāraksta detalizētas maršruta lapas, bet pietiek ar aktu par faktiski nobrauktajiem kilometriem mēnesī. Reģistrējot vieglo automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistrā atbilstoši UVTN likumam un veicot braucienu uzskaiti, izmantojot maršruta kontroles sistēmu, priekšnodokli atskaita 100% apmērā un degvielas izdevumus izmaksās noraksta, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu. Raksta turpinājumā apskatīšu plašāk nodokļu piemērošanas nianses attiecībā uz vieglajiem transportlīdzekļiem, kā arī kravas autotransportu. 1. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā uz reprezentatīvo automobili Uzņēmumu ienākuma...

Šai rakstā apkopota neliela daļa no informācijas par to, kas tika ziņots žurnāla Bilance rīkotajā konferencē aizvadītā gada izskaņā, kādas prognozes un perspektīvas uzņēmējus un grāmatvežus sagaida 2024. gadā. Pilns konferences videoieraksts pieejams portālā BilancePLZ (www.plz.lv). Finanšu ministrs Arvils Ašeradens savā uzrunā informēja par galvenajām valsts budžeta prioritātēm un uzsvēra to, ka profesionālas konferences ir ļoti svarīgas. Milzīgā ātrumā mainās Latvijas ekonomika, mēs globalizējamies, kā rezultātā rodas daudz kompleksu problēmu. Makroekonomiskā aspektā mūsu mērķis ir sasniegt 85% eksportu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpēc ikvienam, kas šajā pasaulē grib atrast savu vietu, ir daudz jāmācās. Ministrs apliecināja, ka inflācija samazinās (9%), un arī procentu likmju pieaugums ir apturēts, kā rezultātā ekonomika atgriezīsies pie izaugsmes. Mūsu prognozes ir labākas nekā Zviedrijā un Vācijā. Šobrīd valsts un ekonomikas prioritāte ir drošība, tāpēc būs jāpalielina izdevumi drošībai, jārēķinās, ka šīs izmaksas pieaugs katru gadu gan iekšējai, gan ārējai drošībai. Kopējā valsts ekonomiskā struktūra prasa būtiskas pārmaiņas....