E-ŽURNĀLS BILANCE

Pēc vairākām svētku dienām jaunais gads ir klāt! Kārtējo reizi algas grāmatvežiem vieni skaitļi jānomaina uz citiem, daļa informācijas jāaizmirst, cita – jāaktualizē. Jāatceras dažādu speciālistu skaidrojošie viedokļi, arī tiesas prakses lēmumi… Jāpievērš uzmanība Darba likuma (DL) un likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" likuma 2019. gadā grozīto normu saturam. Tādēļ piedāvājam ieskatīties 2020. gada darba laika kalendārā, ko lasītājiem piedāvā tā ilggadējais izstrādātājs Māris Linga, un Labklājības ministrijas (LM) mājaslapā esošajā tabulā ar minimālās stundas tarifa likmes noteikšanu visizplatītākajam normālā darba laika režīmam. Par darba laika kalendāru Latvijas grāmatveži ir pieraduši izmantot Māra Lingas veidoto kalendāru un turpina vadīties pēc tajā iekļautās informācijas. Atzīstu — man arī tas patīk (kalendāru skatīt raksta beigās). Vairākus gadus darba laika kalendārā norādītais laiks tika uzskatīts par «normālo darba laiku». Tomēr patlaban šim terminam ir mazliet cits saturs. Kopš stājās spēkā Ministru kabineta (MK) 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba...

BILANCES KONFERENCE 2019 Bilances konferences apskats: kas mainīs grāmatvežu dzīvi tuvākajā nākotnē? Ikars Kubliņš atskatās uz gadskārtējā Bilances konferencē runāto GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Veltījums algas grāmatvežiem – rīcībai 2020. gadā Vita Zariņa: Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās 2 Maija Grebenko: Kuru paredzēts sodīt par grāmatvedības normu neievērošanu? Maija Grebenko: Stājušies spēkā uzlabotie noteikumi par izdevumu atlīdzināšanu komandējumos NODOKĻI Katrīna Linarte: Atsvaidzinām zināšanas par Uzņēmumu ienākuma nodokli Ina Spridzāne: Par grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa likumā Redakcija: Ko atrisinās grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» FINANSES Terēza Korsaka: Darba kapitāls uzņēmumā – kam jāpievērš uzmanība UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Laima Letiņa, Edgars Buka: Pārskatāma uzņēmējdarbības vide – patiesie labuma guvēji atklājas Uzņēmumu reģistrā ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Normālais darba laiks dažādiem darba organizācijas veidiem, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi janvārī Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ , saglabāt tos ar grāmatzīmi...

No 2020. gada 1. janvāra Eiropas Savienībā tiek ieviests Eiropas vienotais elektroniskais formāts (European Single Electronic Format, ESEF), kurā emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, turpmāk sagatavos savus gada finanšu pārskatus. Viens no izaicinājumiem katrai sabiedrībai būs piemērota IT risinājuma meklēšana un ieviešana. Šajā rakstā apskatīti faktori, kas jāņem vērā, izvēloties sev piemērotāko IT risinājumu. Kas mainās līdz ar ESEF ieviešanu? Gada pārskati. Sabiedrībām, kuru vērtspapīri ir iekļauti ES regulētajā tirgū, visi gada pārskati par finanšu gadiem, kuri sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, būs jāsagatavo paplašināmās hiperteksta iezīmēšanas valodas (Extensible Hypertext Markup Language, xHTML) formātā. Tas ir cilvēklasāms formāts, kas ļauj finanšu pārskatu lasīt tieši jebkurā tīmekļa pārlūkprogrammā. Tātad xHTML prasība attieksies uz finanšu pārskatiem, kas sagatavoti gan saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, gan saskaņā ar starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas atzīti Eiropas Savienībā....

Jautājums: Vai darbiniekam obligāti rakstveidā jānoformē atskaite par komandējumā paveikto un iztērētajiem līdzekļiem? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ka darbiniekam (vai citai nosūtītai personai) būtu jāraksta atskaite par padarīto komandējuma laikā (arī ar negatīvu rezultātu), šo jomu regulējošajos Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" (turpmāk -MK noteikumi Nr. 969) tieši nav minēts. Tomēr tas nenozīmē, ka persona, atgriežoties no komandējuma, naudas izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus var iesniegt tieši grāmatvedim. Netieši pienākums sniegt atskaiti rakstveidā izriet no vairākiem minēto noteikumu punktiem, kur procesā jāiesaistās institūcijas vadītājam. Tas arī nozīmē, ka vadītājam jāakceptē (rakstiski jāapliecina piekrišana) izdevumi, kas noteikumos izteikti vispārinātā izteiksmē. Piemēram, vadītājs dod atļauju grāmatvedim apmaksāt ceļa (transporta) izdevumus (ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti) šādos gadījumos: pārbraukšanas izdevumus līdz komandējuma vietai un atpakaļ līdz pastāvīgajai darba (dienesta) vietai. Ar institūcijas vadītāja atļauju darbiniekam var atlīdzināt pārbraukšanas izdevumus...

Kas ir ekonomiskā peļņa? Izšķir šādus ekonomiskās peļņas (Economic profit) veidus: grāmatvedības peļņa un ekonomiskā peļņa. Grāmatvedības peļņa (Account­ing profit) ir peļņa, ko regulē starptautiskie standarti, dažādi normatīvie dokumenti un kura tiek aprēķināta un attēlota uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā. Ekonomiskā peļņa (Economic pro­fit) tiek rēķināta savādāk nekā grāmatvedības peļņa. Atšķirība starp grāmatvedības peļņu un ekonomisko peļņu ir būtiska, jo, kaut arī uzņēmums maksā ienākuma nodokļus, pamatojoties uz grāmatvedības peļņu, tas, kurš nosaka, vai uzņēmums ir ekonomiski veiksmīgs, ir atkarīgs no tā ekonomiskās peļņas. Lai turpmāk apskatītu ekonomiskās peļņas jēdzienu, jāņem vērā tā saucamās faktiskās un alternatīvās izmaksas. Kas ir faktiskās izmaksas? Faktiskās izmaksas (Explit costs) ir viegli identificējamas un tiek uzskaitītas virsgrāmatā vai finanšu pārskatos. Tās atspoguļo skaidru, acīmredzamu izmaksu rašanos un naudas aizplūšanu, kas arī samazina uzņēmuma rentabilitāti. Atsevišķu faktisko izmaksu piemēri varētu būt izejvielas un materiāli, algas, nomas maksājumi. Šīs faktiskās izmaksas «izņem» naudu no uzņēmuma un, tai...

Pirmais nodokļu reformas gads vairākām fiziskajām personām beidzās ar pamatīgu šoku: visu gadu maksātie nodokļi izrādījās neatbilstoši reālajiem ieņēmumiem, un tūkstoši ienākuma nodokļa maksātāju tika pasludināti par parādniekiem. Tiesa gan, parādu atļāva segt, ņemot vērā nākamā gada deklarācijas rezultātu, kā arī iesniedzot VID informāciju par attaisnotajiem izdevumiem. Parādi līdz vienam eiro tika piedoti. Tomēr tika pieņemts lēmums labot situāciju (spēkā esošā normatīvā akta ietvaros). Gribēja kā labāk, bet sanāca savādāk Sākumā jāatgādina, ka taksācijas gadā VID divas reizes nosaka prognozējamo neapliekamo minimumu, bet, gadam beidzoties, piemērotajam minimumam tiek veikts galīgais precizējums pēc tam, kad VID rīcībā nonāk informācija par taksācijas gada kopējiem ieņēmumiem. Šāda kārtība neizslēdz, ka minimums varētu būt «atcelts» vai samazināts brīvprātīgi saskaņā ar darbinieka vēlmi vai pēc VID iniciatīvas, kad ir saņemta informācija par personas iespaidīgajiem ieņēmumiem. Neapliekamo minimumu iespaido visi ieņēmumi, arī tie, kuriem tiek piemērota samazināta IIN likme (sk. turpmāk). Sākoties nodokļu reformai, tika cerēts, ka...

Jautājums: Vislielākie uzrēķini no nodokļu kontroles pasākumiem ir tieši PVN jomā. Galvenais riska faktors šeit ir sadarbība ar šaubīgiem darījumu partneriem. VID apgalvo, ka pirms audita uzsākšanas informējot uzņēmumu par šādiem darījumu partneriem. Kā notiek šī informēšana? Atbildi sniedz Santa Garanča, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore: "Valsts ieņēmumu dienestā pēdējā pusotra gada laikā attiecībā uz nodokļu kontroles pasākumiem ir aktīvi iedzīvināts princips “Konsultē vispirms!”. Pirms audita uzsākšanas mēs faktiski vienmēr runājam ar auditam atlasīto uzņēmumu. Vienīgais gadījums, kad tas varētu nenotikt, ir tad, ja mums ir lielas aizdomas par to, ka nākamais solis jau varētu būt kriminālprocess - tad jārīkojas operatīvi, citādi iespējams zaudēt pierādījumus. Šajā ziņā uzņēmumi netiek šķiroti pēc to lieluma. Pirms audita mēs vienmēr runājam ar klientu, izstāstām, kāpēc esam tik tālu nonākuši, kādu riska informāciju saskatām un dodam iespēju līdz audita uzsākšanai uzņēmumam labot situāciju, mainīt uzvedību. Mūsu mērķis nav veikt uzrēķinus, lai kādi mīti uzņēmumu...

Oktobra beigās Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums), kas jau ir iesniegti izskatīšanai Saeimas budžeta komisijā. Plānots, ka tie tiks pieņemti vēl šogad un stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Šajā rakstā par svarīgākajām plānotajām izmaiņām UIN likumā. Avansi par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, galvojuma nauda un rokasnauda Likumprojektā noteikts, ka pēc 1.01.2020. pārskata gada pēdējā mēneša nodokļa bāzē būs jāiekļauj par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu samaksātie avansi, kā arī galvojuma nauda un rokasnauda gadījumos, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums. Ja darījums pēc tam tiks uzsākts, nodokļa maksātājs varēs koriģēt UIN deklarāciju par iepriekš nodokļa bāzē iekļauto summu. Tomēr, lai varētu veikt korekciju, darījums jāuzsāk ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā no mēneša, kad veikts maksājums. Likumprojektam pievienotajā anotācijā teikts, ka norma tiek ieviesta, lai nodrošinātu vienotu izpratni par avansā izsniegtajiem līdzekļiem, un tāpēc tiek noteikts izsniegtā...

Jautājums: 2017. gada 1. novembrī darbinieks atgriezās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bet jau 6. novembrī viņam iestājās pārejoša darbnespēja, kas turpinājās līdz 2018. gada 7. maijam. No 2018. gada 15. maija ar darbinieku ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu. 2017. gada novembrī darbiniekam bija aprēķināta darba alga par četrām nostrādātām dienām 79,55 eiro, un 2017. gada decembrī bija aprēķināta prēmija (par 2017. gada rezultātiem) 449,95 eiro. Darba devējs vidējo izpeļņu aprēķināja šādi: 79,95 eiro (darba algu) dalīja ar četrām dienām (kad darbinieks bija darbā) un prēmiju 449,95 eiro dalīja ar 148 dienām sešu mēnešu periodā. Darba devējs par šādu aprēķinu paskaidroja, ka prēmija bija izmaksāta, pieņemot, ka darbinieks būtu nostrādājis veselu gadu, līdz ar to prēmija dalīta ar 148 dienām (piemērojot DL 75. panta 1. daļu). Darbinieks nepiekrita šādam aprēķinam un iesniedza pieteikumu tiesā. Nedz darba līgumā, nedz darba koplīgumā vidējās...

Jautājums: Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu par divām kalendāra nedēļām, ja tas sākas 2019. gada 16. decembrī? Kuras dienas būtu jāapmaksā, un kad jāatgriežas darbā? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Kļūst arvien populārāk ņemt atvaļinājumu no decembra vidus, lai tas turpinātos janvārī. Domājams, ka tas ir saistīts ar darbinieku informētību par to, ka atvaļinājums par tajā periodā esošajām svētku dienām pagarināms, kā arī ar to, ka svētku dēļ rodas arī papildu apmaksājamās dienas. Diemžēl otrais arguments šajā gadā nedarbojas, jo «liekas» apmaksājamās dienas parasti rodas gadījumos, kad svētki sakrīt ar brīvdienām (ir arī citi varianti). Šogad visas svētku dienas minētajā periodā ir tieši darba dienās (sk. kalendāra fragmentu), tādēļ atvaļinājuma divās nedēļās (ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks) apmaksāto dienu skaits ir desmit. Savukārt grāmatvežus vairāk mulsina aprēķinu rezultāts: bieži algas un atvaļinājuma kopsumma (decembrī vai janvārī) iznāk mazāka par darbinieka mēneša algu. Sakarā ar to, ka...

Jautājums: Vai ir iespējams atsevišķi identificēt situācijas, kad uzņēmums riska zonā un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes uzmanības lokā nonāk tieši grāmatveža pieļauto kļūdu un pārkāpumu dēļ? Atbildi sniedz Santa Garanča, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore: "Audits un citas lielās nodokļu pārbaudes parasti netiek uzsāktas tikai kļūdu dēļ. Kļūdas tiek analizētas pirmā līmeņa pārbaudēs - datu ticamības novērtējumos. Bieži konstatējam, ka atšķiras darījuma partneru vienam par otru sniegtā informācija. Sākot pētīt situāciju, konstatējam, ka viens darījumu deklarējis vienā periodā, otrs - citā. Izplatīts pārkāpums ir tas, ka tiek kavētas deklarāciju iesniegšanas - nezinu, kurā gadījumā tā ir grāmatvežu atbildība un kurā gadījumā pašam grāmatvedim šie dokumenti netiek iesniegti laikā. Tāpat uzņēmumi praktizē iesniegt deklarāciju ar vieniem datiem un pēc tam tos labot. Reizēm nav saprotams, kā var būt, ka uzņēmums vienu deklarāciju labo sešas, septiņas, dažreiz pat divpadsmit reizes. Vai nu grāmatvedībā ir tik liels haoss, vai arī notiek...

Pēc vairākām publikācijām presē un sociālajos tīklos ir izskanējusi informācija par to, ka Valsts ieņēmumu dienests it kā veic represijas pret uzņēmējiem un bloķē norēķinu kontus, iepriekš nebrīdinot un tādējādi traucējot uzņēmējdarbībai. Kā tad īsti tas notiek, vai tas ir likumīgi, un kas tajā brīdī jādara uzņēmējam? Saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 26. panta pirmo daļu nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu (turpmāk — nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 EUR (likuma...

Uzskaites sistēmas pirmsākumi meklējami tālā senatnē, un attīstība vienmēr noritējusi atbilstoši savam laikmetam un tā ekonomiskajām norisēm. Tās galvenais uzdevums ir bijis nodrošināt visu uzņēmuma līdzekļu un to finansēšanas avotu atspoguļošanu tā, lai tie sniegtu pēc iespējas skaidru un patiesu priekšstatu. Tas nozīmē, ka uzskaites sistēmai ir nācies laikus reaģēt uz notiekošajām izmaiņām, attiecīgi mainot pieeju metodiskajā ziņā, nodrošināt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un speciālistu sagatavošanā. Rakstā tiks izskaidrots svarīgais par pamatlīdzekļiem un to uzskaiti, kas, ceru, jums būs noderīgi: vieniem tā būs atkārtošana – zināšanu māte, citiem – noderīgs jaunieguvums. Zināšanas par pamatlīdzekļu uzskaiti grāmatvedībā ir ļoti būtiskas. Uzskaite un sākotnējā novērtēšana Pirms ilgtermiņa aktīvu detalizētas analīzes jānoskaidro būtiskākie jautājumi par aktīviem kopumā: kas ir aktīvi; kad tos atzīst; kādā apjomā atzīst. Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos ir atrodama aktīvu definīcija: aktīvi ir resursi, kurus sabiedrība ieguvusi savā rīcībā pagātnes notikumu dēļ un no kuriem nākotnē sabiedrībai ir sagaidāmi ekonomiskie labumi. Piemēram,...

Strauji tuvojas gada beigas, daudziem uzņēmumiem arī pārskata gada beigas. Tas liek grāmatvežiem sarosīties «ražas» vākšanas darbiem, starp kuriem noteikti jāparedz vieta un laiks pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijai, kas saskaņā ar likuma 17. panta «Deklarācijas sagatavošana un nodokļa maksāšana» 3. daļu jāiesniedz obligāti līdz mēnesim sekojošā mēneša 20. datumam, un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits nekā ikmēneša deklarācijās, kuras varēja nesniegt, ja uzņēmumam neveidojās apliekamā bāze. Šo pēdējo deklarāciju var saukt arī par divpadsmito, un to būs iespējams precizēt līdz gada pārskata iesniegšanai jeb sagatavot trīspadsmito deklarāciju, lai tajā iekļautu apliekamo bāzi koriģējošus darījumus, kas izveidojušies gada pārskata sagatavošanas laikā. Par precizējumiem, kas saistīti ar gada pārskatā ietveramajiem rādītājiem, uzņēmumam netiek piemērota nokavējuma nauda. Pārskata gada pēdējā, divpadsmitā, deklarācija ir jāiesniedz arī tad, ja neveidojas apliekamā bāze, ja neveidojas minimālais UIN 50 eiro. UIN likuma 17. panta 11. daļa: Ja par pārskata gadu aprēķinātā...

NUMURA INTERVIJA Nodokļu kontroles mērķis – uzvedības maiņa, nevis sods. Santu Garanču, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktori, intervē Ikars Kubliņš GRĀMATVEDĪBA Vita Zariņa: Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās Maija Grebenko: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādnieku būs mazāk NODOKĻI Ita Bekerta: Grāmatveža darbi, tuvojoties pārskata gada pēdējās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanai Ina Spridzāne: Par plānotajiem UIN likuma grozījumiem Oskars Springis: Nodokļu parāds, inkaso un nodokļu nomaksas grafiks FINANSES Terēza Korsaka: Uzņēmuma ekonomiskā peļņa un ekonomiskā pievienotā vērtība (EVA rādītājs): vai tas ir viens un tas pats? Olga Molčanova: ESEF formāta ieviešana biržas emitentu gada pārskatu sagatavošanā UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Redakcija: Kas ir patiesais labuma guvējs, un kāpēc ir svarīga informācija par to ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Atskaite par komandējumā paveikto, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem decembrī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un kursi decembrī un...