E-ŽURNĀLS BILANCE

Revidentu ikdienas darbs ir cieši saistīts ar uzņēmējdarbību, kurā nepārtraukti ir jāmācās izprast uzņēmumus un domāt, redzot nākotnes vīziju, saistītu ar klienta saimniecisko darbību. Vērtējot revidenta profesijas attīstību pēdējo 15 līdz 20 gadu laikā Latvijā, viennozīmīgi var apgalvot, ka tā nepārtraukti attīstās un ir pieprasīta, kā arī augsti atalgota ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Līdz ar to ir aktuāli novērtēt, kāda ir revidenta nozīme uzņēmuma gada pārskata veidošanā un kādi faktori ietekmē un ir jāņem vērā revidenta profesijas pārstāvjiem šodien un tuvākajā nākotnē. Revīzija nozīmē paziņot investoriem vai citām ieinteresētajām personām par to, vai uzņēmuma dati sniedz “skaidru un patiesu” informāciju par organizācijas finanšu darbībām. Līdz ar to revidenti nodrošina stratēģiski svarīgu pakalpojuma sniegšanu, kas ļauj funkcionēt biznesa pasaulei, var palīdzēt identificēt un novērst krāpšanu un netaisnību, un palīdz saglabāt stabilu ekonomisko izaugsmi. Gada pārskats mūsdienās ir kļuvis par svarīgu publiski pieejamās uzņēmuma finanšu informācijas avotu plašam sabiedrības lokam. Līdz ar...

«Rīt uz darbu vari nenākt! Tu esi atlaists!» Šie noteikti nebūs patīkamākie vārdi, ko dzirdēt no darba devēja. Kā un cik ilgā laikā darbiniekam rīkoties, ja viņš uzskata, ka uzteikums vai atlaišana ir prettiesiska, šajā rakstā skaidro Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesību jautājumos. Darba devēja uzteikums un tā izsniegšana Atbilstoši Darba likuma (DL) noteikumiem darba devējs darba līgumu var uzteikt rakstveidā, pamatojoties uz DL 47. pantu (pārbaudes laika neizturēšana) un 101. panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem. Darbiniekam ir skaidri jāsaprot, ka viņam tiek uzteikts darba līgums un darba devējs vairs nevēlas turpināt ar viņu darba tiesiskās attiecības.1 Saskaņā ar DL 102. pantu, uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā. Tas savukārt nozīmē, ka nav pietiekami uzteikumā atsaukties, piemēram, uz DL 101. panta pirmās daļas 3. punktu, bet ir jānorāda arī uz konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, kas...

Jautājums: Pašvaldības dzīvokļi ir pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Līdz 31.12.2018. pašvaldību dzīvokļi uzskaitīti kā turējumā nodotie. Ar kuru datumu un uz kādu grāmatvedības kontu būtu jāpārgrāmato? Atbildi sagatavojusi Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente MK noteikumos dotajā grāmatvedības kontu plānā pamatlīdzekļu kontu grupa ir sadalīta sīkāk ar apakškontiem. Kontu grupa «1200 Pamatlīdzekļi» — šajā kontu grupā uzskaita materiāli lietiskos aktīvus, kuri paredzēti budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, administratīviem nolūkiem, pakalpojumu sniegšanai, preču ražošanai (piegādei) un kurus plāno izmantot ilgāk nekā gadu no iegūšanas datuma. 1210 Zeme un būves 1220 Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas 1230 Pārējie pamatlīdzekļi 1240 Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība 1250 Turējumā nodotie valsts un pašvaldību īpašumi — kontu grupā uzskaita valsts un pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumus, kas nodoti turējumā, izņemot nomā, kapitālsabiedrībām, ostu pārvaldēm vai atvasinātām publiskām personām. Atsevišķā kontu grupā «1500 Ieguldījuma īpašumi» uzskaita zemi un būves, kuras paredzētas iznomāšanai, izņemot tās, kuras paredzētas...

Jautājums: Pašvaldības dzīvokļi tika nodoti turējumā radniecīgajam uzņēmumam. Uzņēmums iekasē īres maksu, un tam ir deleģēti pienākumi veikt dzīvokļu apsekošanu un vērtības samazinājuma pazīmju izvērtēšanu. Vai jāpārgrāmato no pamatlīdzekļiem uz ieguldījuma īpašumiem? Atbildi sagatavojusi Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente Dzīvokļi pēc būtības pieder pašvaldībai, un jāvērtē, vai pašvaldība, tos izmantojot, nodrošina kādu no savām funkcijām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka pašvaldības kā atsevišķas valsts pārvaldes sastāvdaļas darbības jēga ir uzticēto autonomo valsts pārvaldes funkciju izpilde, kas atbilst pašvaldības vietējiem apstākļiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Pašvaldību autonomās funkcijas noteiktas likumā «Par pašvaldībām», un starp tām ir arī palīdzība dzīvokļa un sociālo problēmu jautājumu risināšanā iedzīvotājiem. Līdz ar to, pašvaldībā dzīvokļi vai mājas varētu būt, lai nodrošinātu pašvaldības funkcijas. Šādā gadījumā šie dzīvokļi ir pamatlīdzekļi. Kā ieguldījuma īpašumus klasificē tikai tās zemes un būves, kuras netiek izmantotas pašvaldības funkciju nodrošināšanai, ir iznomātas...

Jautājums: Bieži autoratlīdzība ir noteikta (vienošanās) neto summā, un nodokļa aprēķināšanas vajadzībām grāmatvedim jānosaka bruto summa, taču vienmēr rodas starpība. Vai šo procesu var atvieglot? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Diemžēl daudzās jomās ir vērojama šāda ačgārna kārtība: nevis nodokļi tiek aprēķināti no summas (algas, autoratlīdzības, uzņēmuma līguma atlīdzības u.tml.), bet neto summa palielināta ar nodokļiem, līdz izveidojas bruto summa. Faktiski aprēķins nav sarežģīts, bet jāņem vērā dažas nianses un sekas. Vispirms ar autoru jāvienojas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi. Saskaņā ar IIN likuma 15. panta 18. daļu autoratlīdzībai, ko izmaksā rezidentiem, tiek piemērota IIN likme 20% apmērā. Tomēr autors, novērtējot potenciālo gada ieņēmumu summu, var izvēlēties maksāt IIN pēc 23% likmes. Tas pasargās no nodokļa parāda izveidošanās vai vismaz samazinās tā summu. Ja veidosies IIN pārmaksa, VID to atmaksās. Otrkārt, jānoskaidro, kādi attaisnotie izdevumi piemērojami konkrētam autora darbam. Autoru darbu saraksts norādīts MK noteikumu Nr. 899...

Saskaņā ar NILLTFN likuma, kam kopš 29.06.2019. ir piešķirts jauns nosaukums – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (likums), 31. panta otro daļu, ir izstrādāti MK noteikumi Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem", jo iepriekšējie MK noteikumi Nr. 674 (ar analoģisku saturu) ir zaudējuši spēku. Jaunie noteikumi stājās spēkā 10. jūlijā. Izstrādātais tiesiskais regulējums ietekmēs likuma subjektus, kas ir kredītiestādes, finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus, citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, mākslas un vēstures priekšmetu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību...

Jautājums: Zinu, ka slimības dēļ atvaļinājuma laikā to automātiski pagarina, tādēļ ierados darbā pēc atvaļinājuma divas dienas vēlāk, bet pārējās trīs dienas domāju izmantot citā reizē. Tomēr darba devējs manā tabelē atzīmēja neattaisnoto darba laika kavējumu. Vai tas ir pareizi? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Saskaņā ar Darba likuma 150. panta 6. daļu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā. Nosacījums attiecas gan uz A, gan uz B darbnespējas lapu. Diemžēl «kļūda» lasāma jau jautājumā. Nekas (gandrīz nekas) nenotiek automātiski. Par jebkurām sekām, kas izriet no notikuma, ir jāvienojas abām notikumā iesaistītajām pusēm. Tātad atvaļinājums pēc saskaņošanas ar vadību var tikt pagarināts par tām kalendāra dienām, kad bijusi izsniegta A lapa, kura nepārtraukti varēja pārtapt par B lapu (vai par daļu no šī laika) vai arī gadījumā, kad B lapa izsniegta darbiniekam jau no pirmās dienas. B lapu no pirmās darbnespējas dienas parasti izsniedz slima...

Viena no svarīgākajam iekšējām kontrolēm un slēgšanas procedūrām daudzās kompānijās ir krājumu inventarizācija. Arī revidentiem krājumu inventarizācijas apmeklēšana ir ļoti būtisks revīzijas posms, kas ļauj pārliecināties par krājumu esamību un stāvokli dabā. Tādēļ arī savas auditores karjeras pirmajos gados ievērojamu laiku pavadīju, piedaloties krājumu skaitīšanā klientu noliktavās, veikalos, ražotnēs, kūdras laukos, naftas cisternu novietnēs un citās eksotiskās vietās. Šo gadu laikā gan es, gan mani kolēģi esam novērojuši ļoti dažādu inventarizācijas veikšanas praksi, un ir izveidojies diezgan labs priekšstats par to, kādam šim procesam ir jābūt. Tāpēc šajā rakstā apskatīsim inventarizācijas procesu tā, kā to redz revidenti, un sniegšu ieskatu gan par tipiskākajam kļūdām, kas tiek pieļautas, skaitot krājumus vai citus aktīvus, gan par šā procesa labo praksi. Inventarizācija – ne tikai likumdošanas prasība, bet arī iekšējā kontrole Atbilstoši likumam “Par grāmatvedību” pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās. Tomēr...

Daudzi grāmatveži nekad nav pieredzējuši vai jau ir aizmirsuši laiku, kad vēl nebija pieejama internetbanka. Maksājumu uzdevumus un bankas kontu pārskatu izdrukātā veidā varēja saņemt bankā, un tad tos ar roku vajadzēja ievadīt un apstrādāt grāmatvedības sistēmā. Mūsdienās šāds apstrādes process šķiet kā laika izšķērdēšana. Par laimi, bankas Latvijā salīdzinoši agri kļuva digitālas, ieviešot internetbanku un citus elektroniskus komunikācijas kanālus. 2002. gadā Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar bankām, grāmatvedības sistēmu izstrādātājiem un likumdevēju vienojās par kopīga standarta izveidi elektroniskai datu apmaiņai starp banku un grāmatvedības sistēmu. Tika izveidots nacionālais FiDAViSta formāts, kas aprakstīja veidu, kā bankas elektroniski apmainīsies ar maksājumu uzdevumu un bankas konta izraksta informāciju. Šī inovācija palīdzēja uzņēmumiem ietaupīt gan laiku, gan resursus. Arī grāmatvežu darbs tika atvieglots, jo vairs nevajadzēja doties uz banku, visu nepieciešamo informāciju varēja iegūt ar dažu klikšķu palīdzību, izvairoties no pārrakstīšanās kļūdām. Pēc eiro ieviešanas bankas ieviesa jaunu Eiropas Savienības atbalstītu banku datu apmaiņas formātu...

Iznācis žurnāla BILANCE 2019. gada oktobra Nr. 10 (454). Tajā lasiet: NUMURA INTERVIJA Zvērinātu revidentu darba konfidencialitāte ir apdraudēta. Saruna ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētāju Sandru Vilcāni GRĀMATVEDĪBA Oskars Springis: Latvijas nerezidents un rezidents. A1 sertifikāts grāmatveža acīm Laila Kelmere: Pašvaldības dzīvoklis – pamatlīdzeklis vai ieguldījuma īpašums? NODOKĻI Ina Spridzāne: Jaunākās VID uzziņas par pievienotās vērtības un uzņēmumu ienākuma nodokli Kārlis Ketners: Svarīgs jaunums starptautisko nodokļu līgumu piemērošanā 2 FINANSES Terēze Korsaka: Daudzveidīgais EBIT… 9 vairāk vai mazāk zināmi EBIT veidi 2 UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Viesturs Slaidiņš: E–rēķini atvieglo grāmatvežu darbu ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Darbnespējas apmaksa atvaļinājuma laikā, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Kaspars Rācenājs: Par prasības celšanas termiņu Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Dzīvokļu īpašnieku biedrība: vai un cik drošs un uzticams dzīvojamo māju pārvaldnieks? GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs par nodokļu samaksu un atskaišu iesniegšanas termiņiem oktobrī «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ Semināri un...

Neatkarība, konfidencialitāte un kvalitāte – tās ir prasības zvērinātu revidentu profesionālajai darbībai, kas tika izvirzītas 1938. gadā pieņemtajā likumā «Par zvērinātiem revidentiem». Arī pieņemot 1993. gadā jaunu likumu, tika saglabātas šīs prasības, un kopš tā laika likums ir pārstrādāts piecas reizes un papildināts ar jaunām normām, kas risina katram laika periodam aktuālākos neatkarīgās revīzijas jautājumus. Arī likuma pēdējā – 2001. gada – versija grozīta jau 16 reizes, tostarp kopš 2017. gada mainīts likuma nosaukums uz Revīzijas pakalpojumu likumu. Patlaban Saeimas darba kārtībā ir iekļauti kārtējie Finanšu ministrijas rosinātie Revīzijas pakalpojuma likuma grozījumi, kas Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas skatījumā var apdraudēt vienu no profesionālās darbības stūrakmeņiem – zvērināta revidenta darbības konfidencialitāti. Par to, kas šai sakarā satrauc revidentus, žurnāla BILANCE oktobra numurā saruna ar Sandru Vilcāni, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētāju. Publicējam fragmentu no Sandras Vilcānes intervijā paustā: Ja tiks pieņemti šie likuma grozījumi, jebkura tiesībsargājošā iestāde, kura būs uzsākusi izmeklēšanas procesu...

Jautājums: Vai ir jāprecizē iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ja darbinieks ar atpakaļejošu datumu uzrāda apgādājamo? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore* Pietiekami bieži grāmatveži sastopas ar situāciju, kad darbinieki „atceras” par tiesībām uz IIN atvieglojumu par apgādājamo pēc vairākiem mēnešiem kopš brīža, kad rodas šādas tiesības. Visai bieži aizmāršīgie vecāki saņem atbildi, neko nepārrēķināšu, iesniegsiet gada ienākumu deklarāciju un saņemsiet IIN pārmaksu. Vai tā būtu jārīkojas? Atbilde, kas būtu darāms šādā situācijā, jau vairākus gadus kā ierakstīta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 899 „Likuma „Par IIN” normu piemērošana”: 96. Piemērojot likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktu , darba devējs, pamatojoties uz fiziskās personas algas nodokļa grāmatiņā izdarītajiem ierakstiem par tiesību uz nodokļa atvieglojumu rašanos vai zušanu, veic taksācijas gada nodokļa pārrēķinu, ja nodokļa atvieglojums nav bijis piemērots par visu laiku no taksācijas gada sākuma līdz taksācijas gada beigām, par kuru personai ir bijušas uz to tiesības, vai ir bijis...

Latvijā jau trešo gadu darbojas tā saucamie jaunuzņēmumi (JU). Šāda uzņēmuma definīcija iekļauta 2016. gada 23. novembra Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā (turpmāk – JUL), kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Likuma skaidrojumi: jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību; inovatīvs produkts – prece vai pakalpojums ar augstu pievienoto, citstarp tehnoloģisko, vērtību, kas nodrošina noteiktas jaunas preces vai pakalpojuma attīstību vai arī esošas preces vai pakalpojuma būtisku uzlabojumu (..) Sākumā sabiedrībā bija vērojama neizpratne: vai tiešām “dažu” uzņēmumu dēļ būtu jāievieš jauns likums. Tomēr 2018. gada jūlijā JU skaits jau pārsniedza 320 un turpina pieaugt! Protams, lai atbalsta programma tiktu piešķirta JU, tam pieteikuma iesniegšanas dienā un visā atbalsta programmas periodā jāatbilst vairākiem kritērijiem (sk. JUL 4. pants). Tādēļ šajā rakstā pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanas priekšrocībām, ko piedāvātā JUL . Kas ir fiksētais maksājums JUu fiksētais maksājums...

Pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas izstrādāts MK noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (noteikumi) grozījumu projekts. Jāteic, ka šo noteikumu normas tiešām sen nav aktualizētas. Neskatoties uz to, ka grozījumu teksts nav liels (tikai pieci punkti), tas būtiski un patīkami pārsteigs personas, kuras tiek nosūtītas gan komandējumos, gan darba braucienos. Atliek vien gaidīt, kad grozījumi gūs tiesisko apstiprinājumu un tiks noteikts to spēkā stāšanas datums. Dienas nauda un papildu izdevumi darba specifikas dēļ Atgādināšu, ka noteikumos ir minēti divi atlīdzināmo izdevumu termini: dienas nauda, ja persona nosūtīta komandējumā, un papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā. Neskatoties uz to, ka ik gadu ir inflācija, dienas naudas norma netika precizēta, proti, tā bijusi 4 lati dienā, ja komandējums notika Latvijā. Vienīgā atšķirība saistīta ar pāreju uz eiro 2014. gadā, kad norma tika pārrēķināta un, noapaļojot apstiprināta 6 eiro apmērā. Minētā noapaļošana deva dienas naudai pieaugumu ≈...

Iesniedzot gada ienākumu deklarācijas par 2018. gadu, pārsteidzoši daudz fizisko personu bija nepatīkami pārsteigtas par pienākumu piemaksāt ienākuma nodokli. Izrādījās, ka sakarā ar nodokļu reformu, kas kardināli mainīja neapliekamā minimuma (Nmin) piemērošanu personas ienākumam, minimuma summa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme jāvērtē pašam. Diemžēl vairāki tūkstoši nodokļu maksātāju nespēja iemācīties pamata nosacījumus: šā gada mēneša Nmin (230*)eiro) samazinās līdz ar ieņēmumu palielināšanu (piemērojot to ienākumam no 440 līdz 1100 eiro mēnesī); ja ieņēmumi palielinās, jādomā par atteikšanos no minimuma vai vismaz par tā samazināšanu; gada laikā algotā darba ienākumam piemērojamā IIN likme ir 20% vai 23%; savukārt, ja mēneša vidējie ieņēmumi pārsniedz 1667 eiro (vai no gada sākuma – 20 004 eiro), lai nekļūtu par parādnieku, būtu prātīgi pieprasīt 23% IIN likmes piemērošanu. *) šeit ir uzrādīti šā gada skaitliskie ierobežojumi un normas, jo tās ir aktuālākas, kā arī jāņem vērā, ka rakstā netiks analizētas visas iespējamās situācijas, kad var rasties...