E-ŽURNĀLS BILANCE

Varbūt vēl nedaudz par agru runāt par gada pārskata sagatavošanu, bet garajos rudens vakaros, iespējams, grāmatvežiem ir vairāk laika izlasīt viedokļus un vērtēt, vai mūsu darbība ir atbilstoša normatīvo aktu prasībām un labākajai praksei. Vēlos paust savu viedokli pēc Bilances Nr. 9 (2019) raksta «Dzīvokļu īpašnieku biedrība: kam pieder fondi jeb Kārtējā pārvaldnieka apsaimniekoto māju (dzīvokļu) īpašnieku naudas piesavināšanās shēma 2» izlasīšanas. Manuprāt, autori centušies dzīvokļu īpašnieku biedrību apsaimniekotāju rindās meklēt «noziedzniekus», minētajā rakstā analizējot biedrības pārskata piemēru, kas, manuprāt, parāda ļoti labu situāciju gada beigās, jo biedrības naudas atlikums vien ir vairāk nekā 200 000 eiro, kas katrai mājai proporcionāli iznāk vairāk nekā 18 000 eiro, debitori gada beigām ir 13 000 eiro (atkal matemātiski — 1182 eiro uz katru māju). (Praksē ir piemēri, kad vienas mājas dzīvokļu īpašnieku parāds ir no 2000 līdz pat 11 000 eiro, no kuriem vairāki tūkstoši ir viena dzīvokļa īpašnieka parāds, kas liek vērsties ar...

Jautājums: Vai es, topošais uzņēmējdarbības un vadības maģistrs (2. kurss) un piecus gadus strādājošs grāmatvedis, varu pretendēt uz grāmatveža licences saņemšanu? Strādāju vienā uzņēmumā uz darba līguma pamata un citā uzņēmumā vēlos turpināt strādāt par ārpakalpojumu grāmatvedi. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Prasības un noteikumi ārpakalpojumu grāmatvežiem ir vienādas neatkarīgi no apkalpojamo uzņēmumu skaita vai šo uzņēmumu skaitliskajiem rādītājiem. Pamatā tā ir izglītība un pieredze. Normas pagaidām nav stājušās spēkā, bet likumdevējs patlaban izteicis viedokli, ka likuma «Par grāmatvedību» grozījumos jāiekļauj vairākas radnieciskas specialitātes (izglītības), proti, tie varētu būt finansisti, ekonomisti u.tml. Konkrēti speciālisti būs zināmi vien tad, kad grozījumi stāsies spēkā. Jebkurā gadījumā Jums paliek iespēja slēgt darba līgumu arī otrajā darbavietā un veikt darbu brīvajā laikā, jo patlaban arvien vairāk sabiedrībā gūts atbalsts strādāšanai attālināti.

Jautājums: Ja darbiniekam ir summētais darba laiks ar pārskata periodu trīs mēneši, kā jāskaita virsstundas: 1) ja šajos mēnešos bija slimības lapa vai atvaļinājums; 2) ja darbinieks pieņemts darbā, piemēram, 6. janvārī vai 20. maijā (pārējiem darbiniekiem skaitu pa kvartāliem)? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Darba likuma (DL) 140. panta trešajā daļā noteikts, ka summētā darba laika gadījumā parasti par «pārskata periodu» tiek uzskatīts viens mēnesis (normāla darba laika gadījumā — mazliet savādāk, sk. turpmāk). Tomēr darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem (tātad drīkst arī par diviem mēnešiem), bet darba koplīgumā — ne ilgāku par 12 mēnešiem. Likumā nav noteikts, ka vairāku mēnešu pārskata periodam jāsākas tieši no janvāra, kā arī neuzskatu, ka garāki periodi ir ieteicami visiem pēc kārtas. Papildus darba līgumā iepriekš norunātajām stundām var gadīties nostrādāt jebkuram darbiniekam jebkurā darba laika uzskaites režīmā....

Pašlaik biržu emitentu gada pārskati galvenokārt tiek sagatavoti Word un Excel formātā un publicēti PDF formātā. Pēc finanšu pārskatu publicēšanas investori un analītiķi tos manuāli apstrādā, jo PDF nav mašīnlasāms strukturēts formāts. Turklāt dažādu sabiedrību finanšu pārskati atšķiras pēc individuāla dizaina, struktūras, papildu atklājamās informācijas. Lai atvieglotu finanšu pārskatu sniegšanu emitentiem, gada pārskatu pieejamību, analīzi un salīdzināmību lietotājiem un investoriem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, Eiropas Savienībā tiek ieviests Eiropas vienotais elektroniskais formāts (European Single Electronic Format, ESEF) – formāts, kurā emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, turpmāk sagatavos savus gada pārskatus. ESEF attīstības process Par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta ieviešanu Eiropas Savienībā sāka domāt jau pirms vairāk nekā sešiem gadiem. 2013. gadā tika izdota direktīva 2013/50/ES (Atklātības direktīva (2013 Transparency Directive)), ar kuru grozīja direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētajā tirgū,...

Jautājums: SIA reģistrēta 26.04.2019. — mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs. Saimnieciskā darbība notiek Vācijā. Uzņēmuma vadība (vienīgais valdes loceklis) arī atrodas Vācijā. Uzņēmumam izveidojas pastāvīgā pārstāvniecība Vācijā, piešķirts nodokļu maksātāja numurs un atsūtīts grafiks uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumiem no paredzētā apgrozījuma un citiem nodokļiem, kuri jau tiek maksāti. Līdz 15.10.2019. jāsniedz mikrouzņēmumu nodokļa pārskats. Vai arī Latvijā jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis no apgrozījuma? Vai pārskatā jāliek nulles, tā kā ieņēmumi attiecas tikai uz pārstāvniecību (Vāciju)? Atbildi sagatavoja Oskars Springis, Nordstern LTD (Apvienotā Karaliste) galvenais grāmatvedis, grāmatvedības sistēmu konsultants, Anglijas un Velsas kvalificēto grāmatvežu institūta biedrs Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 5. punktu: «5) apgrozījums — mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi». MUN likuma 5. panta otrā un trešā daļā noteikts: (2) Ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. (3) Mikrouzņēmumu nodokli aprēķina, mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu reizinot ar šā likuma 6. pantā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Mikrouzņēmumu nodoklis...

Ne tikai zvērināts revidents, bet arī viņu palīgi neveic vienkāršu ikdienas darbu. Līdzīgi kā profesionāli grāmatveži, arī šīs profesijas pārstāvji ne tikai pilda savus darba pienākumus, bet ieņem nozīmīgu lomu sabiedrībā. Revidenti ir privileģētas profesijas pārstāvji un ar neatlaidību katru dienu risina profesionālas klientu dilemmas un problēmjautājumus, liekot lietā ne tikai pieredzi, zināšanas, bet arī jaunākās iespējas un modernus risinājums, kas veicina revīzijas procesu un finanšu informācijas uzticamību. Finanšu pārskata revīzija un neatkarīga revidenta ziņojums nepadara tikai ticamāku informāciju, bet arī veicina un ietekmē dažādus procesus uzņēmumos, kuri tiek revidēti, līdz ar to revidenti ir sava veida influenceri uzņēmumos, ar kuriem tie sadarbojas. Mūsdienās no revidenta nesagaida tikai finanšu pārskata un nodokļu pārbaudi, bet arī profesionālus padomus, kā uzlabot saimnieciskās darbības procesus uzņēmumā un sasniegt uzņēmuma finansiālos mērķus, nepārmaksājot, bet gan veicinot turpmāko attīstību. Šis gads kārtējo reizi atgādina, cik nozīmīga ir revidenta profesija Latvijā ne tikai ar nozīmīgiem papildinājumiem revīzijas procesā...

Zemes pārvaldības likumā 2019. gada 4. aprīlī stājās spēkā vairāki grozījumi un starp tiem arī būtisks grozījums 15. pantā, kas nosaka jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldību un ietekmē arī grāmatvedības uzskaiti budžeta iestādēm – jāuzskaita zemes zem publiskajiem ūdeņiem. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. panta pirmo un otro daļu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk — VARAM) ir valdītājs iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kas atrodas dabas rezervātos, nacio­nālajos parkos un dabas liegumos un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā, un jūras piekrastes sauszemes daļai, kas atrodas dabas liegumos, nacionālo parku dabas lieguma vai ainavu aizsardzības zonā, vai robežojas ar to un nav privātpersonu īpašumā vai citas ministrijas valdījumā. Savukārt vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajai teritorijai piegulošajiem jūras piekrastes ūdeņiem, kā arī tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru valdītājs nav VARAM vai cita ministrija un kuri nav privātpersonu īpašumā. Šogad...

Konvencijas piemērošana Raksta turpinājums. Sākumu skatīt šeit. Apzinoties risku, ka nodokļu maksātājiem iepriekšminētās izmaiņas ietverto nodokļu līgumu piemērošanā var radīt praktiskas problēmas, jo pastāv vairāki starptautiskie tiesību akti, kas ir piemērojami vienlaikus, Latvija ir izvēlējusies piemērot tikai un vienīgi tās konvencijas normas, kas nodrošina NBEP pasākuma plāna minimālā standarta ieviešanu attiecībā uz nodokļu līgumiem. DPI ietvertais NBEP pasākumu plāna minimālais standarts attiecībā uz nodokļu līgumiem paredz, ka normas, kas konvencijas dalībvalstīm noteikti būtu jāpiemēro attiecībā uz saviem ietvertajiem nodokļu līgumiem, ir šādas. 1.Konvencijas 6. pants – Preambulas papildinājums Tā kā NBEP pasākuma plāna 6. aktivitāte paredz novērst nodokļu līgumu noteikumu neatbilstošu piemērošanu, kas ir atzīts par vienu no būtiskiem NBEP radošiem riskiem, ir izstrādāta preambulas modifikācija: «Lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis līgums, neradot nodokļa neuzlikšanas vai samazināta nodokļa uzlikšanas iespējas nodokļu nemaksāšanas vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas rezultātā (tai skaitā izmantojot līgumus ar labvēlīgākiem noteikumiem...

Finanšu analītiķiem un uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanai var rasties nepieciešamība salīdzināt uzņēmumu rādītājus, tostarp rentabilitāti. Šim nolūkam ir iespējams izmantot dažādus uzņēmumu peļņas rādītājus, ne tikai tos, kas atrodami uzņēmumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet arī tādus, kuri tajā nav atrodami un kuru aprēķināšanu neregulē ne likumi, ne standarti, bet kuri ir vairāk vai mazāk pazīstami analītiķu aprindās, kā arī tie var būt lietderīgi dažādu finanšu aprēķinu veikšanā un finanšu lēmumu pieņemšanā. Runa ir par dažādiem EBIT rādītājiem, par plašāk un mazāk pazīstamiem, un par to, kā tos var aprēķināt un izmantot. EBITDAX. Kas ir EBITDAX? Kā to aprēķina? Ko norāda EBITDAX? EBITDAX ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem, pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksām, dabas resursu un zemes dzīļu ieguves izmaksām, nemateriālo ieguldījumu amortizācijas izmaksām, dabas resursu un zemes dzīļu izpētes izmaksām (Earnings Before Interest, Taxes, Depreciation, Depletion, Amortization and Exploration Expenses (EBITDAX)). EBITDAX ir retāk izmantojams finanšu rādītājs, lai salīdzinātu tādus uzņēmumus, kas...

Jautājums: Kā aprēķināt slimības lapas naudu un algu augustā, ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks (50 stundas mēnesī atvēlētas konkrēta darba apjoma izpildei), t.i., kuras darbnespējas dienas vai stundas būtu jāapmaksā, ja tās tiek uzskaitītas summāri pēc fakta? Pēdējos sešos mēnešos nostrādātas 300 stundas un darba samaksas kopsumma — 4500 eiro. No augusta ir noteikta mēneša alga — 500 eiro. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Saskaņā ar Maternitātes un slimības apdrošināšanas likuma 36. pantu darba devējs darbnespējas periodā var apmaksāt gan darbiniekam strādāšanai paredzētās darba dienas, gan stundas. Konkrētu aprēķinu apgrūtina tas, ka darbiniekam nav noteikts, kurā dienā darbs būtu veicams. Šādos gadījumos darba devējam jāizstrādā individuāla metodika, apkopojot DL esošās normas, un darba līgumā jāatsaucas uz to. Kā variantu piedāvāju turpmāk minēto. Jebkurā gadījumā aprēķinam vispirms ir jānosaka darbinieka vidējā izpeļņa, un šajā gadījumā būtu pamatoti izmantot algoritmu, kas DL noteikts summētam darba laikam. Pirmā slimības lapa (A)...

Uzņēmumu grāmatvežiem no valsts puses nereti tiek pārmesta nekvalitatīvu gada pārskatu iesniegšana (šis ir arī viens no galvenajiem argumentiem, kas tiek izmantots, pamatojot, kāpēc nepieciešams ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu). Tomēr izrādās, ka arī pašai Finanšu ministrijai, kā arī citām ministrijām, iestādēm un pašvaldībām ir lielas problēmas ar kvalitatīvu gada pārskatu sagatavošanu. Neatbilstības un tas naudas līdzekļu apjoms (ap 11 miljardiem eiro), par kura izlietojumu vispār nav iespējams gūt ticamu priekšstatu, ir tik liels, ka, gadījumā ja šīs problēmas netiks novērstas, nākamgad Valsts kontrole varētu vispār atteikties sniegt atzinumu, secinājuši revīzijas ziņojuma «Par Latvijas Republikas 2018. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem» (Saimnieciskā gada pārskats) autori. Valsts kontroles revīzijas primārais mērķis bijis novērtēt, vai Saimnieciskā gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, kā arī par valsts konsolidēto grāmatvedības bilanci un par valsts konsolidēto parādu 2018. gada beigās. Vienlaikus par atsevišķiem (sešiem) jautājumiem...

Jautājums: Atvaļinājums piešķirts no 27.04.2019. līdz 13.05.2019. Pa vidu ir svētku dienas — 1., 4., 12. maijs. Cik dienu ir jāapmaksā šajā periodā? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Ticamāk, atvaļinājums ir piešķirts uz divām kalendāra nedēļām no 27. aprīļa. Tā laikā tiešām ir trīs svētku dienas, un uz to rēķina atvaļinājuma periods tiek pagarināts. Pagarināšana ir spēkā vienmēr, neatkarīgi no tā, kurā dienā svētki ir iekrituši (2010. gada tiesu prakse). Vispirms skaitām 14 kalendāra dienas (sk. tabulu). Pieliekot punktu 13. maijam, skatām darbinieka darba dienas šajā periodā (pieņemot, ka viņam ir noteikts normālais darba laiks 8 st./40 s.) Parasti divās nedēļās mēdz būt 10 darba (tātad apmaksājamās) dienas, bet, ja iekrīt svētku dienas, tad apmaksājamo dienu var būt vairāk. Kā veidojas liekā apmaksājamā diena? Ja svētku diena iekrīt darba dienā, tad šajā nedēļā faktiski tiek apmaksātas 4 darba dienas, bet pagarinājumā — vēl viena diena. Rezultātā — atvaļinājums...

Uzsākot saimniecisko darbību, mazāks vai lielāks lauksaimnieks vai mājražotājs reizēm nezina, kādu formu izvēlēties (viens kaimiņš ir zemnieku saimniecība, otrs – SIA) un kādu nodokļu maksātāja formu izvēlēties (cits kaimiņš slavē mikrouzņēmumu nodokli, kamēr kāds jau gadiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un ir apmierināts). Turpmāk par to, kādas ir mazajam uzņēmējam piemērotāko formu priekšrocības un trūkumi, vairāk uzmanības pievēršot tieši lauksaimniekiem. No reģistrācijas viedokļa viens no vienkāršākajiem saimnieciskās darbības reģistrēšanas veidiem ir reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11. panta 13. daļa paredz, ka maksātājs, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības, ja šie ienākumi (saskaņā ar likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu — t.i., ienākumi no lauksaimniecības vai lauku tūrisma) nepārsniedz 3000 EUR gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs. Šādā gadījumā fiziskajai personai brīvi izraudzītā formā ienākumi ir jāuzskaita, lai pārliecinātos, ka 3000 EUR slieksnis nav pārsniegts. Piecu darba dienu...

Jautājums: Ja darba brauciens vai komandējums iekrīt brīvdienās (piemēram, no ceturtdienas līdz otrdienai), vai par brīvdienām ir jāmaksā komandējuma nauda? Darbinieks brīvdienās nav veicis darba pienākumus, vienkārši palicis uz vietas, lai atsāktu darbu no pirmdienas. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Saskaņā ar Darba likuma 52. panta 4. daļu: Darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un darba samaksa. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Savukārt saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 969 par katru komandējumā pavadīto dienu ir izmaksājama dienas nauda (21.2 punkts) un darba braucienā tiek segti papildu izdevumi (42. punkts), kas rodas darba specifikas dēļ (dienas naudas apmērā). Ja komandējums vai darba brauciens sakrīt ar brīvdienām un darbinieks tajās dienās netiek «atsaukts mājās», tad vadībai ir jāpamato, kāpēc darbiniekam nepieciešams atrasties citviet. Piemēram, tieši brīvdienās notiek kāda izstāde, tikšanās vai konference, darba uzdevuma izpilde prasa darbiniekam būt klāt procesa...

Jautājums: Kā iegrāmatot un sakārtot grāmatvedībā pārmaksāto darba algu, ja darbinieks, aizejot no darba, atsakās to atmaksāt? Vai gadījumā, ja darbiniekam izmaksāts avanss, bet darbinieks, neuzsākot darbu, pārtrauc darba attiecības, tātad nostrādāto stundu nav, bet avanss izmaksāts, tātad darba devējam ir zau­dējumi? Vai, norakstot šo summu zaudējumos, tā arī jāapliek ar UIN? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore No jautājuma nav iespējams secināt par abu situāciju pirmsākumiem, proti, kā rezultātā tās izveidojušās. Ja pārmaksa (vai izsniegtā avansa summa) ir izveidojusies grāmatveža kļūdas dēļ, tad ieturēšanai no darbinieka darba samaksas abos gadījumos ir nepieciešama darbinieka piekrišana. Pamatojums ir Darba likuma (DL) 78. pants “Ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām”: (1) Ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu: 1) summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt...