E-ŽURNĀLS BILANCE

Iekšējā kontrole sabiedrībā ir process, kas vērsts uz sabiedrības mērķu sasniegšanu. Iekšējā kontrole ir instruments, ko darbinieki var izmantot organizācijas risku mazināšanai. Tāpēc vadībai ir jāvērš uzmanība iekšējās kontroles izveidei, jo tā sniegs iespēju laikus novērtēt uzņēmuma riskus, draudus, vājās un stiprās puses un rīkoties, lai mazinātu konkrētu risku. Iekšējā kontrole ir process, kurā organizācija regulē tās darbību, lai efektīvi un produktīvi izpildītu savu misiju un sasniegtu mērķus. Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs (KNAB) iekšējo kontroli definē šādi: Iekšējā kontrole ir jebkuras institūcijas vai uzņēmuma īstenots pasākumu kopums, kas vērsts uz mērķu efektīvu sasniegšanu, vienlaikus novēršot korupcijas un interešu konflikta riskus. Korupcijas risks ir varbūtība, ka kāds no darbiniekiem ar nodomu vai bez nodoma rīkosies savu vai citas personas materiālo interešu labā, gūstot sev vai nodrošinot citiem nepienākošos labumu un nodarot kaitējumu (mantiskā izteiksmē vai sagraujot reputāciju) sabiedrībai. Iekšējās kontroles sistēma ir risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums, kura...

Jau labu laiku neviens grāmatvedis vairs nebrīnās, saņemot rēķinu ar uzrakstu “šis rēķins ir sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta”. Reti kurš vairs izmanto papīra formāta rēķinus, jo tas ir lieks laika un izmaksu patēriņš. Tomēr izrādās, ka arī ieskenēts attēls vai pdf fails vēl nav uzskatāms par patiešām elektroniska formāta rēķinu jeb e-rēķinu. Par to, kas ir e-rēķini un kā tie maina grāmatveža darba ikdienu, stāsta Edgars Strazds, uzņēmuma "Fitek" vadītājs Latvijā. Par e-rēķinu tiek uzskatīts datorizēts (mašīnlasāms) rēķins. Tas ir datu kopums, kas parasti ir sagatavots xml faila formātā, un to var ielasīt un apstrādāt ikvienā grāmatvedības sistēmā. Galvenā e-rēķina atšķirība no pdf formāta rēķiniem ir tieši automātiskās apstrādes iespēja - šajā gadījumā grāmatvedim nav manuāli jāievada (jāpārraksta) dati. "E-rēķini ļauj veikt automātiskus grāmatojumus. Grāmatvedības sistēmās ir apstiprināšanas moduļi, kuros var paredzēt, ka, ja uzņēmumam katru mēnesi ienāk rēķins, piemēram, no “Latvenergo”, tas tiek iegrāmatots noteiktā veidā uz noteiktiem...

2019. gada 5. augustā stājās spēkā likums «Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām» (turpmāk tekstā — DPI). Minētais likums nodrošina Latvijas noslēgto nodokļu konvenciju atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk arī EASO) apstiprinātā Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna (turpmāk tekstā — NBEP no saīsinājuma BEPS — base erosion and profit shifting — nodokļa bāzes erozija un peļņas novirzīšana) pakotnē ietvertā minimālā standarta prasībām, kas attiecas uz nodokļu līgumiem. NBEP iniciatīvas mērķis ir ierobežot nodokļu plānošanas stratēģijas, kas izmanto atšķirības un neatbilstības ienākuma nodokļu noteikumos dažādās valstīs, lai samazinātu nodokļu bāzi augsto nodokļu jurisdikcijās un pārceltu ienākumus uz zemo nodokļu jurisdikcijām. Būtiskais elements šajā agresīvajā nodokļu plānošanā ir ekonomiskās aktivitātes un biznesa veikšanas nolūka neesamība jurisdikcijās, kurās ir zems maksājamais ienākuma nodoklis. DPI aptver šādas NBEP identificētas problēmjomas nodokļu konvenciju piemērošanā: hibrīdneatbilstības (hybrid mismatch), kas saistītas ar «nodokļu...

Jūnijā Finanšu ministrijas (turpmāk – ministrija) mājaslapā publicēts Informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2018. gadā (turpmāk – informatīvais ziņojums), kā arī Darba izpildes un kvalitātes rādītāji par 2018. gadu un Iekšējā audita padomes atzinums par minēto ziņojumu. Valsts tiešās pārvaldes 157 auditu rezultātā 2018. gadā auditori snieguši viedokli par 140 sistēmām, no kurām ar augstu prioritāti bijušas 27% no sistēmām, ar vidēju prioritāti — 49% un ar zemu prioritāti 24% no auditētajām sistēmām. 68% auditu iekšējie auditori izteikuši viedokli, ka institūcijas iekšējās kontroles sistēma darbojas, lai gan ir nepieciešami uzlabojumi. Auditori ir konstatējuši atsevišķu kontroļu trūkumus, taču novērtētās kontroles kopumā ir pietiekamas, atbilstošas un efektīvas, kas iekšējiem auditoriem ļāva sniegt pietiekamu pārliecību, ka riski tiek vadīti un institūcijas mērķis tiks sasniegts. 16% auditu rezultātā auditori novērtējuši institūcijas iekšējās kontroles sistēmu kā neefektīvu, tāpat 16% gadījumu, iekšējās kontroles sistēmai darbojoties, ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, konstatējot, ka uz kontrolēm nevar...

Nodokļu risku vadība un tās dokumentācijas izstrāde ir jānodrošina visiem nodokļu maksātājiem, kuri vēlas pretendēt uz dalību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Padziļinātās sadarbības programmas (PSP) zelta līmenī. Uzņēmumus vērtē atbilstoši kritērijiem, kas noteikti MK noteikumu Nr. 748 (2018) 6., 7., 8., 9. punktā, lai tie kvalificētos kādam no programmas līmeņiem — zelta, sudraba vai bronzas. Nodokļu risku vadības dokumentācija (NRVD) ir vispusīgs, detalizēts plāns, kā identificēt un novērst riskus. PSP dalībniekus VID vērtē reizi ceturksnī, vai tie atbilst konkrētā līmeņa kritērijiem. Savukārt jaunus dalībniekus iekļauj attiecīgajā līmenī no 1. janvāra. VID izsūta uzņēmumiem piedāvājumu iekļauties zelta līmenī. Ja uzņēmums šo piedāvājumu pieņem, tad noteiktā termiņā ir jāsagatavo NRVD, ko apstiprina uzņēmuma vadītājs vai pilnvarotā persona, kas atbild par nodokļu risku vadību. Kas ir nodokļu risks? Tā ir varbūtība, ka kāds nodoklis dažādu iemeslu dēļ ir nekorekti aprēķināts, nav aprēķināts vai nav pat apzināts. Latvijā darbojas 15 nodokļu likumi, no kuriem lielāko daļu...

Iznācis žurnāla 2019. gada septembra numurs (Nr. 9 (453)). Tajā lasiet: NUMURA INTERVIJA Kā grāmatvedībā pielietojama e–rēķinu sistēma. Ar Edgaru Strazdu, uzņēmuma Fitek vadītāju Latvijā sarunājas Ikars Kubliņš GRĀMATVEDĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Dzīvokļu īpašnieku biedrība: kam pieder fondi jeb Kārtējā pārvaldnieka apsaimniekoto māju (dzīvokļu) īpašnieku naudas piesavināšanās shēma? 2. turpinājums. Ita Bekerta: Nodokļu risku vadība un tās dokumentācija Katrīna Linarte: Ceļvedis iekšējās kontroles sistēmas politikas izveidei sabiedrībā NODOKĻI Kārlis Ketners: Svarīgs jaunums starptautisko nodokļu līgumu piemērošanā Maija Grebenko: Autoratlīdzībai piemērojamie nodokļi FINANSES Ivita Faituša: Iekšējā audita jaunie izaicinājumi valsts tiešajā pārvaldē Terēze Korsaka: Daudzveidīgais EBIT… 9 vairāk vai mazāk zināmi EBIT veidi UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA Laila Kelmere: Noteiktus pārtikas produktu veidus var ziedot ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Ziņojuma par VSAOI un IIN aizpildīšana, ja darbinieks izmanto atvaļinājumu, un citas atbildes uz žurnāla lasītāju jautājumiem NODERĪGI Maija Grebenko: Šogad oktobris būs dāsnāks pensiju saņēmējiem GRĀMATVEŽA KALENDĀRS Ņina Vasiļevska: Grāmatveža kalendārs...

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā šāgada jūlijā, paredz Valsts ieņēmumu dienestam plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nav norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu (PVN likuma 83.4. un 83.5. pants). Papildus tam, lai nepieļautu nodokļa krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019. gada 20. septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt neaktīvos uzņēmumus, t.i., tādus, kas laika posmā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu (PVN likuma Pārejas noteikumu 35. punkts). Likumā noteiktajā procedūrā noteikts, ka VID vispirms nodokļa maksātājam nosūta rakstveida brīdinājumu, kurā informē par savām tiesībām izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no VID PVN reģistra, vienlaikus aicinot nodokļa maksātāju sniegt rakstveida skaidrojumu par minētās situācijas faktiskajiem apstākļiem. Ja 20 darbdienu laikā pēc...

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību gaida izmaiņas, kas stāsies spēkā pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas 2021. gada 1. janvārī. Atsevišķa kārtība paredzēta specifiskiem algas nodokļa maksātājiem, kuras nodarbina ārzemju darba devējs. Attiecībā uz fiziskām personām, kuras nodarbina darba devējs – ārvalstu nodokļu maksātājs – vai kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu finanšu vai tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem, un kuras pašas maksā algas nodokli – tiek mainīts algas nodokļa maksāšanas termiņš budžetā no reizi mēnesī uz vienu reizi ceturksnī par visiem ceturksnī saņemtajiem ienākumiem (līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam iemaksāt IIN (algas nodokli) vienotajā nodokļu kontā), kā arī šīm fiziskajām personām vispirms būs jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām līdz ienākuma izmaksas ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam. Ja minētajai fiziskajai personai – darbiniekam – darba attiecības ar šo darba devēju izbeigušās pirms ienākuma izmaksas ceturkšņa beigām, tad minētā fiziskā persona līdz darba attiecību...

2019. gada 15. jūnijā stājās spēkā jaunais Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss (ieskaitot starptautiskos neatkarības standartus) (International Code of Ethics for Professional Accountants, including International Independence Standards), kuru izdod viena no Starptautiskās grāmatvežu federācijas (International Federation of Accountants, IFAC) neatkarīgām standartu izstrādes padomēm – Starptautiskā grāmatvežu ētikas standartu padome (International Ethics Standards Board for Accountants, IESBA). Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss nosaka ētikas pamatprincipus, kas jāievēro profesionālajiem grāmatvežiem un revidentiem un kuri savukārt nosaka profesionālā grāmatveža paredzamo uzvedības standartu. Šīm profesijām ir raksturīga atbildība par rīcību sabiedrības interesēs – klienti, valdības, kreditori, darbinieki, investori un citas ieinteresētās puses pieņem lēmumus, balstoties uz grāmatvedības datu un finanšu informācijas patiesumu. Ētikas kodekss sniedz arī konceptuālas pamatnostādnes, kas nosaka profesionālā grāmatveža pienākumu identificēt, novērtēt un novērst apdraudējumus ētikas pamatprincipu ievērošanai un, ja nepieciešams, neatkarībai. Rokasgrāmatu par Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksu angļu valodā privātai lietošanai var lejuplādēt šeit. Drīzumā jaunais Ētikas kodekss tiks pārtulkots arī...

Ne tikai grāmatvežiem mūsdienās nepieciešams intensīvi apgūt jaunas zināšanas, lai spētu tikt līdzi “laika gara” diktātam. Ne mazāk sarežģīti uzdevumi jārisina arī auditoriem, kuriem finanšu/grāmatvedības datu analīze ir tikai viens no darba virzieniem. Digitālais laikmets un tā radītie jaunie izaicinājumi iekšējo auditu jomā bija galvenā tematiskā ass, ap kuru “rotēja” 23. un 24. maijā Jūrmalā notikusī auditoru konference “Iztēlojies. Izpēti. Sasniedz”, kuru organizēja Latvijas Iekšējo auditoru institūts. Žurnāla "Bilance" jūnija numurā publicēts atskats uz šo konferenci. Pretrunīgie efektivitātes kritēriji Maciejs Pjolunovičs (Maciej Piołunowicz), Iekšējā audita departamenta vadītājs vienā no lielākajām Polijas bankām (BGK), iepazīstināja ar konceptu par “galvenajiem darbības efektivitātes rādītājiem” un to, kuri no tiem ir visvairāk piemēroti iekšējā audita novērtēšanas vajadzībām - citiem vārdiem, kā visprecīzāk novērtēt iekšējā audita efektivitāti? Galveno darbības efektivitātes radītāju noteikšana esot būtiska, lai saprastu, vai audita aktivitātes sasniedz nospraustos mērķus. Nosakot, kas būs iekšējā audita galvenie efektivitātes indikatori, ir svarīgi ņemt vērā, ka tie nepieciešami...

Analītiķiem jāņem vērā, ka IFRS 16 ieviešana mainīs finanšu rādītājus uzņēmumos. Kas mainīsies finanšu pārskatos? Kā analizēt un vērtēt šādus finanšu pārskatus? Vai izmaiņas finanšu pārskatos un finanšu rādītājos būs būtiskas? Par šiem jautājumiem žurnāla "Bilance" maija numurā, rakstā "Kā analizēt un vērtēt uzņēmumu finansiālo stāvokli pēc IFRS 16 ieviešanas?" informē ekonomikas maģistre Terēze Korsaka. No 2019. gada 1. janvāra operatīvais līzings „pāriet” no ārpusbilances uz bilanci. Uzņēmumiem un potenciālajiem investoriem ir jāsagatavojas iespējamām izmaiņām to uzņēmumu grāmatvedības finanšu pārskatos, kuri ieviesīs 16. finanšu pārskatu standartu “Noma” (International Financial Reporting Standard 16, IFRS 16 “Leases”) – turpmāk IFRS 16, jo IFRS 16 aizstāj SGS Nr. 17. Lai arī IFRS 16 stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, bija pieļauta IFRS 16 piemērošana arī agrāk. Kas ir IFRS 16 „Leases”? Kā norāda IASB (The International Accounting Standards Board; SGSK - Starptautisko grāmatvedības standartu komiteja), IFRS 16 ir spēkā attiecībā uz gada pārskata periodiem,...

Pircējam nosūtītās preces atgriešana notiek diezgan bieži. Kā atgūt nodokļus, ja pārdotā prece tiek atgriezta atpakaļ? Šādu darījumu līguma noformēšana un nodokļu piemērošana lielā mērā ir atkarīga no atgriešanas iemesla. Apskatīsim trīs tipiskus gadījumus: reklamācija (atgriešana sakarā ar to, ka precei konstatēti trūkumi), atpakaļpirkums (īpaša veida atgriešana, t.i., preces, kura kādam iepriekš bijusi pārdota, pirkšana) un komisija (preces, kura bijusi nodota starpniekam pārdošanai, bet netika pārdota, atgriešana). Reklamācija: nodokļu piemērošana un uzrādīšana uzskaitē Reklamācija – prasība atcelt pirkuma līgumu un saņemtās preces atgriešanas īstenošana. Pircēja iespēja atteikties no preces ne vien pieļaujama, bet arī tiek paredzēta līgumā. Slēdzot līgumu, puses iekļauj tajā savas tiesības un pienākumus gadījumā, ja tiks piegādāta nekvalitatīva prece vai skaitliskas novirzes no līgumā minētajiem noteikumiem. Šādos gadījumos „nekvalitatīva prece” nebūt nenozīmē, ka šī prece nav lietojama. Tomēr tās īpašības (krāsa, fasons, izmērs, derīguma termiņš u.c.) pārbaudes brīdī atšķiras no tām, kas bija paredzētas līgumā. Šādā gadījumā preces saņēmējam...

Lai gan dabā pastāv lietu nezūdamības likums, komercdarbības praksē zināms, ka preces (produkti) zūd. Tas notiek gan preču īpašību vai dabas dēļ (preču kvalitātes sabojāšanās, preces tilpuma izmaiņas temperatūras ietekmē u.tml.), gan tehnoloģiskā procesa dēļ (plīsumi, atbirumi, zudumi pārkraujot, transportējot u.tml.), gan cilvēku ļaunprātības dēļ (zādzības, apzināti bojājumi). Katra uzņēmuma vadības vēlme ir samazināt zudumus, jo tas rada uzņēmumam arī finansiālus zaudējumus. Tādējādi uzņēmumi izvēlas gan jaunākas tehnoloģijas vai iepakojumus, gan apsardzi pret zādzībām, gan arī risku vadību vai apdrošināšanu. Papildus tam preču zudumi vai bojāšanās rada arī saistības pret klientu un valsti nodokļu veidā. Proti, atsevišķos gadījumos normatīvajos aktos ir noteiktas pieļaujamās zudumu normas. Šajā rakstā par raksturīgākajām un izplatītākajām problēmām nodokļu piemērošanā preču zudumiem. Regulējums Diemžēl Latvijā nav universālas normas vai vienota normatīvā akta, kas ļautu piemērot vienotas zudumu normas un atbilstošu nodokļu atbrīvojumu zudumiem neatkarīgi no biznesa veida vai no tā, no kurienes vai uz kurieni preces tiek vestas....

2019. gada 29. janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr. 51 “Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” (jaunie noteikumi), kas stājās spēkā 2019. gada 1. februārī. Jaunie ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtības noteikumi ir izstrādāti, lai precizētu ceturkšņa pārskatā uzrādāmo informāciju atbilstoši MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87) 1. pielikumam “Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts”. Pirmais pārskats pēc šiem noteikumiem būs jāsagatavo par 2019. gada 1. ceturksni. Vairāk par jauno noteikumu viestajām izmaiņām skaidro Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts budžeta iestādes, t.sk. publiskie nodibinājumi, pašvaldības un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, sagatavo un iesniedz ceturkšņa finanšu pārskatus. Pārskatu sagatavo, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem saskaņā ar uzkrāšanas principu. Veco noteikumu pārskata sagatavošanas aprakstos bija ietverti MK 15.12.2009. noteikumos Nr. 1486 “Kārtība, kādā budžeta...

Uzņēmējdarbības praksē diezgan bieži sastopami gadījumi, kad viena un tā pati persona (fiziskā vai juridiskā) vienlaikus ir citas firmas gan debitors, gan kreditors. Šādos gadījumos rodas iespēja veikt savstarpējo prasību ieskaitu, par ko informē Žurnāla "Bilance" 2019. gada janvāra (445.) numurā sertificētas nodokļu konsultantes Olgas Lukašinas un nodokļu un grāmatvedības konsultantes Jekaterinas Juhimecas rakstā "Nodokļi ieskaita darījumos". Darījuma būtība un tā piemērošanas sfēra Civillikums (1846.–1856. pants) uzskata ieskaitu kā līgumslēdzēju saistību izbeigšanas formu. Ne velti ieskaits atrodams vienviet kopā ar saistību izpildi, prasījuma un parāda sakritību, ar līgumu, kas atceļ saistības, ar mierizlīgumu u.c.. Civillikuma 1846. pants: “Ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu.” Piemēram, firma “A” un firma “B” var veikt ieskaitu, ja viena otrai piegādāja preci par summu 1000 eiro, savukārt pēcāk otrā firma sniedza pirmajai pakalpojumu par tādu pašu summu. Abas firmas izraksta partnerim rēķinu apmaksai. Lai “nedzenātu” naudu no viena konta uz otru, firmas apliecina, ka tām nav...