E-ŽURNĀLS BILANCE

2019. gada 15. jūnijā stājās spēkā jaunais Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss (ieskaitot starptautiskos neatkarības standartus) (International Code of Ethics for Professional Accountants, including International Independence Standards), kuru izdod viena no Starptautiskās grāmatvežu federācijas (International Federation of Accountants, IFAC) neatkarīgām standartu izstrādes padomēm – Starptautiskā grāmatvežu ētikas standartu padome (International Ethics Standards Board for Accountants, IESBA). Starptautiskais profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss nosaka ētikas pamatprincipus, kas jāievēro profesionālajiem grāmatvežiem un revidentiem un kuri savukārt nosaka profesionālā grāmatveža paredzamo uzvedības standartu. Šīm profesijām ir raksturīga atbildība par rīcību sabiedrības interesēs – klienti, valdības, kreditori, darbinieki, investori un citas ieinteresētās puses pieņem lēmumus,...

Ne tikai grāmatvežiem mūsdienās nepieciešams intensīvi apgūt jaunas zināšanas, lai spētu tikt līdzi “laika gara” diktātam. Ne mazāk sarežģīti uzdevumi jārisina arī auditoriem, kuriem finanšu/grāmatvedības datu analīze ir tikai viens no darba virzieniem. Digitālais laikmets un tā radītie jaunie izaicinājumi iekšējo auditu jomā bija galvenā tematiskā ass, ap kuru “rotēja” 23. un 24. maijā Jūrmalā notikusī auditoru konference “Iztēlojies. Izpēti. Sasniedz”, kuru organizēja Latvijas Iekšējo auditoru institūts. Žurnāla "Bilance" jūnija numurā publicēts atskats uz šo konferenci. Pretrunīgie efektivitātes kritēriji Maciejs Pjolunovičs (Maciej Piołunowicz), Iekšējā audita departamenta vadītājs vienā no lielākajām Polijas bankām (BGK), iepazīstināja ar konceptu par “galvenajiem darbības efektivitātes...

Analītiķiem jāņem vērā, ka IFRS 16 ieviešana mainīs finanšu rādītājus uzņēmumos. Kas mainīsies finanšu pārskatos? Kā analizēt un vērtēt šādus finanšu pārskatus? Vai izmaiņas finanšu pārskatos un finanšu rādītājos būs būtiskas? Par šiem jautājumiem žurnāla "Bilance" maija numurā, rakstā "Kā analizēt un vērtēt uzņēmumu finansiālo stāvokli pēc IFRS 16 ieviešanas?" informē ekonomikas maģistre Terēze Korsaka. No 2019. gada 1. janvāra operatīvais līzings „pāriet” no ārpusbilances uz bilanci. Uzņēmumiem un potenciālajiem investoriem ir jāsagatavojas iespējamām izmaiņām to uzņēmumu grāmatvedības finanšu pārskatos, kuri ieviesīs 16. finanšu pārskatu standartu “Noma” (International Financial Reporting Standard 16, IFRS 16 “Leases”) – turpmāk IFRS 16, jo...

Pircējam nosūtītās preces atgriešana notiek diezgan bieži. Kā atgūt nodokļus, ja pārdotā prece tiek atgriezta atpakaļ? Šādu darījumu līguma noformēšana un nodokļu piemērošana lielā mērā ir atkarīga no atgriešanas iemesla. Apskatīsim trīs tipiskus gadījumus: reklamācija (atgriešana sakarā ar to, ka precei konstatēti trūkumi), atpakaļpirkums (īpaša veida atgriešana, t.i., preces, kura kādam iepriekš bijusi pārdota, pirkšana) un komisija (preces, kura bijusi nodota starpniekam pārdošanai, bet netika pārdota, atgriešana). Reklamācija: nodokļu piemērošana un uzrādīšana uzskaitē Reklamācija – prasība atcelt pirkuma līgumu un saņemtās preces atgriešanas īstenošana. Pircēja iespēja atteikties no preces ne vien pieļaujama, bet arī tiek paredzēta līgumā. Slēdzot līgumu, puses...

Lai gan dabā pastāv lietu nezūdamības likums, komercdarbības praksē zināms, ka preces (produkti) zūd. Tas notiek gan preču īpašību vai dabas dēļ (preču kvalitātes sabojāšanās, preces tilpuma izmaiņas temperatūras ietekmē u.tml.), gan tehnoloģiskā procesa dēļ (plīsumi, atbirumi, zudumi pārkraujot, transportējot u.tml.), gan cilvēku ļaunprātības dēļ (zādzības, apzināti bojājumi). Katra uzņēmuma vadības vēlme ir samazināt zudumus, jo tas rada uzņēmumam arī finansiālus zaudējumus. Tādējādi uzņēmumi izvēlas gan jaunākas tehnoloģijas vai iepakojumus, gan apsardzi pret zādzībām, gan arī risku vadību vai apdrošināšanu. Papildus tam preču zudumi vai bojāšanās rada arī saistības pret klientu un valsti nodokļu veidā. Proti, atsevišķos gadījumos normatīvajos aktos...

2019. gada 29. janvārī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr. 51 “Ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” (jaunie noteikumi), kas stājās spēkā 2019. gada 1. februārī. Jaunie ceturkšņa pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtības noteikumi ir izstrādāti, lai precizētu ceturkšņa pārskatā uzrādāmo informāciju atbilstoši MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87) 1. pielikumam “Grāmatvedības kontu plāna un zembilances shēma un apraksts”. Pirmais pārskats pēc šiem noteikumiem būs jāsagatavo par 2019. gada 1. ceturksni. Vairāk par jauno noteikumu viestajām izmaiņām skaidro Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Šie...

Uzņēmējdarbības praksē diezgan bieži sastopami gadījumi, kad viena un tā pati persona (fiziskā vai juridiskā) vienlaikus ir citas firmas gan debitors, gan kreditors. Šādos gadījumos rodas iespēja veikt savstarpējo prasību ieskaitu, par ko informē Žurnāla "Bilance" 2019. gada janvāra (445.) numurā sertificētas nodokļu konsultantes Olgas Lukašinas un nodokļu un grāmatvedības konsultantes Jekaterinas Juhimecas rakstā "Nodokļi ieskaita darījumos". Darījuma būtība un tā piemērošanas sfēra Civillikums (1846.–1856. pants) uzskata ieskaitu kā līgumslēdzēju saistību izbeigšanas formu. Ne velti ieskaits atrodams vienviet kopā ar saistību izpildi, prasījuma un parāda sakritību, ar līgumu, kas atceļ saistības, ar mierizlīgumu u.c.. Civillikuma 1846. pants: “Ar ieskaitu jāsaprot...

Žurnāla "Bilance" balvu "Gada grāmatvedis" 2018. gadā saņēma Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā grāmatvede Daiga Olševska. Intervijā žurnālam "Bilance" viņa stāsta gan par savu daudzkrāsaino, arī skaudras pieredzes skarto dzīves gājumu, gan izsaka interesantas atziņas par grāmatveža profesiju - piemēram, kāpēc grāmatvedība sāk arvien vairāk līdzināties filozofijai un kādiem būtu jābūt grāmatvedības un nodokļu normatīvajiem aktiem, lai tos būtu vieglāk un saprotamāk pildīt. Publicējam nelielu fragmentu no interesantās sarunas, kuru pilnā garumā varēsit izlasīt žurnāla "Bilance" šā gada pirmajā (janvāra) numurā. Man nesen sacīja, ka divu profesiju pārstāvji esot īpaši jāmīl - žurnālisti un grāmatveži. Jūsu darba kolektīvs jūs acīmredzami mīl,...

Pirmā situācija Darbinieka alga 2000,00 eiro. Nodokļa grāmatiņa iesniegta, darba ņēmēja VSAOI likme – 11%, minimums netiek piemērots, apgādājamo personu nav. Par šo darbinieku uzņēmums veic dzīvības apdrošināšanas prēmiju iemaksas (uzkrājošā apdrošināšana) vai privātajā pensijas fondā 40,00 eiro mēnesī. Darba devējs no darbinieka mēneša darba ienākuma ir tiesīgs atskaitīt: - no darba devēja līdzekļiem darbinieka labā veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos (..), kas kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā (..) Paziņojuma aizpildīšana tabula. Paziņojums par FP izmaksātajām summām (MK noteikumu Nr. 677 2. pielikums) Aizpildot paziņojumu, no darba devēja līdzekļiem veiktās iemaksas privātajos pensiju...

Analizējot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 16. pantu attiecībā uz preču iegādēm Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir svarīgi ņemt vērā 3. un 4. punktu, lai nodalītu trīsstūrveida un ķēžu darījumus. Kā piemēru var izmantot darījumu, kurā ir iesaistīti trīs uzņēmumi, katrs reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs savā ES dalībvalstī, kad viens ir pārdevējs, viens starpnieks un viens gala pircējs. Ja visi uzņēmumi savā starpā ir vienojušies, ka prece tiks piegādāta no pārdevēja dalībvalsts uz gala pircēja dalībvalsti, tas uzskatāms par trīsstūrveida darījumu un starpnieks PVN deklarācijā nedeklarē preču iegādi ES teritorijā, tikai piegādi gala klientam PVN deklarācijas 482. rindā un...

Pasaulē eksistē ap miljons dažādu datorprogrammu, daudzas no tām ir bezmaksas, bet liela daļa ir iegūstamas lietošanā, atbilstoši iegādājoties lietošanas licenci. Vienai datorprogrammai var būt dažādi iespējamie iegādes varianti, līdz ar to arī katram iegādes variantiem atbilstoša licence. Kopumā ir pieņemts uzskatīt, ka datorprogrammas ir nemateriāls ilgstošs ieguldījums, tomēr ne visos iegādes un licenču variantos tas tā ir. Tā kā ir daudz datorprogrammu licenču iegādes iespēju un licenču nosacījumu, SIA DPA Kvalitātes vadītāja, datorprogrammu licencēšanas un pārvaldības sertificēta speciāliste Sanita Meijere aplūkojusi principus, pēc kuriem vieglāk orientēties datorprogrammu licenču atbilstošā atspoguļošanā uzņēmuma grāmatvedībā. Būtiskākās definīcijas Nemateriālie aktīvi: identificējama nemateriāla...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Kontroles metodikas un atbalsta daļas galvenā nodokļu inspektore Valija Šalamaja skaidro galveno, kas jāzina par VID auditiem. VID pienākumi, un kas ir nodokļu audits Viena no nodokļu administrēšanas pamatfunkcijām ir nodokļu kontrole. VID galvenie uzdevumi un pienākumi nodokļu kontroles jomā ir noteikti likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Viens no VID pienākumiem ir kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību. Nodokļu kontrole, kas ir viens no nodokļu administrēšanas pamata procesiem, tiek īstenota, veicot tematiskās pārbaudes, nodokļu auditus, datu atbilstības pārbaudes, nodokļu apmēra precizēšanu, apsekošanas, novērošanas, un to...

Kā skaidro Finanšu ministrijas un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas kopīgi izstrādātā "Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām", finanšu instrumentus (arī atvasinātus finanšu instrumentus) komercsabiedrība (Sabiedrība) novērtē patiesajā vērtībā, ievērojot šādus nosacījumus: novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kuras ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras radušās no atsavinātiem finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā drīkst novērtēt ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību kontu, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts konts, vai arī noteiktu konta daļu, ja tas nepieciešams saskaņā ar Sabiedrībā pieņemto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu. Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj šādus finanšu aktīvus: līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kas...

Vairāki grāmatveži šobrīd ir šokēti, ieraugot savu darbinieku prognozēto neapliekamo minimumu periodam augusts – decembris, jo dažos gadījumos summa pārsniedza nevien 200, bet arī 300 un pat 400 eiro. Žurnāla BILANCE redaktore MAIJA GREBENKO sniedz skaidrojumu. Kāpēc veidojas šāda situācija un vai tam ir kāds pamats? Izlasīsim MK noteikumu Nr.676 „Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” 3. punktu: fiziskās personas maksimālais gada neapliekamais minimums: 2018. gadā – 2400 eiro. Tātad minimums nav noteikts mēnesim, bet gan gadam. Tas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) minimumu paziņo mēnesim, saistīts tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas...

Pievienotās vērtības nodokļa likums noteiktā gadījumā atļauj izsniegt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kurā jāietver mazāks informācijas apjoms. Kā skaidro Finanšu ministrijas publicētā "Grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām": Atbilstoši PVN likuma 126.panta pirmajai un otrajai daļai darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības izrakstīt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kurā ietverta šāda informācija: nodokļa rēķina izrakstīšanas datums; preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā; preču vai pakalpojumu...