0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES SATURSBilances septembra pirmajā jeb 17. numurā lasiet:
BILANCES SATURS

Bilances septembra pirmajā jeb 17. numurā lasiet:

INTERVIJA Mēs esam priekš nodokļu maksātājiem, nevis viņi - priekš mums jeb Jaunie laiki VID   Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone daudziem no jums ir zināma kā Nodokļu kontroles pārvaldes direktore, kā lietpratīga lektore, kā amatpersona, kas labi prot argumentēt savu viedokli un uzstāties auditorijas priekšā. Parasti jau žurnālisti diezin ko nepiedomā, vai iestādes vadītājs ir cilvēks īstajā vietā – viņš tur ielikts, un cauri. Bet šoreiz nopriecājos gan, ka I. Pētersonei, kļūstot par VID vadītāju, zināms ledus laikmets attiecībās ar VID pirmo personu varētu beigties. Bet dzīve ir raiba kā dzeņa vēders. Mūsu intervija notika dienu…

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

€ 24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
IZMĒĢINI TIKAI PAR 1€
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

€ 269 /gadā
12 mēnešu abonements
ABONĒ
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
INTERVIJA Mēs esam priekš nodokļu maksātājiem, nevis viņi - priekš mums jeb Jaunie laiki VID   Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone daudziem no jums ir zināma kā Nodokļu kontroles pārvaldes direktore, kā lietpratīga lektore, kā amatpersona, kas labi prot argumentēt savu viedokli un uzstāties auditorijas priekšā. Parasti jau žurnālisti diezin ko nepiedomā, vai iestādes vadītājs ir cilvēks īstajā vietā – viņš tur ielikts, un cauri. Bet šoreiz nopriecājos gan, ka I. Pētersonei, kļūstot par VID vadītāju, zināms ledus laikmets attiecībās ar VID pirmo personu varētu beigties. Bet dzīve ir raiba kā dzeņa vēders. Mūsu intervija notika dienu pirms jaunās VID ēkas spāru svētkiem, kad vēl nezinājām par to, ka negaisa mākoņi savilksies pār priekšgājēju Neliju Jezdakovu. Lai nu kā būtu, Ināra Pētersone ir nodokļu administrācijas galvgalī, un ceru, ka viņu no turienes neizgrūstīs. Cik saprotu, viņai ir liels kolēģu atbalsts. Tātad žurnāla  BILANCE galvenais redaktors GUNTIS ROZENBERGS intervē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju INĀRU PĒTERSONI. Mūsu saruna notiek tet-e-tet, bez iepriekš tik ierastā sabiedrisko attiecību speciālista un viņa diktofona klātbūtnes. Vai tiešām jauni laiki VID? I. Pētersone intervijā par iespējamo politisko spiedienu uz VID vadību atbild:” Valsts ieņēmumu dienestā strādāju kopš 1995. gada dažādos amatos, bet kādus 10 gadus jau – centrālajā aparātā. Varu droši teikt, ka pa visiem šiem gadiem neesmu jutusi nekādu politisko spiedienu neatkarīgi no tā, kādas partijas bija pie varas. Varbūt sabiedrībai tas liekas aizdomīgi, neticami. Un nav tā, ka ierēdnis darīs to, ko pirmā persona liks. Mums tomēr ir gudri un zinoši cilvēki, kuri labi apzinās, ko viņi drīkst un nedrīkst, ko likums par to saka. Tie laiki sen ir pagājuši, kad pirms daudziem gadiem kā priekšnieks teica, tā ierēdnis darīja.” Plašās intervijas beigu daļā VID vadītāja klāsta savu redzējumu, kāda Latvija un VID varētu būt pēc trijiem gadiem: „Attiecībā uz VID  ceru, ka pēc trim gadiem personāls būs ne tikai kvalificēts, profesionāls un lojāls, bet arī labi atalgots. Ir komfortabli, ja nav jāuztraucas par to, kā palaidīšu bērnu septembrī uz skolu. Ļoti ceru, ka nodokļu maksātājs mūs uztvers kā sadarbības partneri un pēc pieciem gadiem varēsim sākt domāt nevis par kontroles kapacitātes stiprināšanu, bet mazināšanu. Ēnu ekonomika būs tik maza, ka mēs to varēsim atļauties.” Intervijā ir atbildes uz daudziem jautājumiem, kas noteikti interesēs ļoti daudzus grāmatvežus un finansistus.   APAĻĀ GALDA DISKUSIJA Kas labāks "krūmu grāmatvedis" vai kvalificēts speciālists Visiem zināms, ka grāmatveža darbs ir svarīgs uzņēmumam, jo sagatavotā informācija kalpo par pamatu vadības lēmumu pieņemšanai gan darbības, gan nodokļu politikas jomā, jo nevienam nepatīk maksāt soda sankcijas. Daudz kas atkarīgs no grāmatveža darba, precizitātes, zināšanām. Taču bieži vien, ja kāds palicis bez darba un tam nav nekā cita labāka, ko darīt, tad nolemj strādāt par grāmatvedi.  Šādi grāmatveži savus pakalpojumus piedāvā par lētu samaksu, jo apzinās savas ierobežotās zināšanas, bet rezultātā tiek diskriminēta profesija un izkropļots tirgus. Uzņēmēji bieži nesaprot grāmatveža darba apjomu, un viņiem liekas, ja nav liels apgrozījums vai peļņa, tad arī grāmatvedim var maksāt mazāk. Žurnāla Bilance redakcija aicināja pie sevis ieinteresētās personas, lai diskutētu par grāmatveža darba prestižu un tirgus sakārtošanu. Lai censtos rast risinājumu tām problēmām, kas profesionālajā jomā samilzušas. Diskusijā piedalās: Jana Salmiņa, FM Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktore; Irita Lukšo, FM Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītāja; Ruta Šneidere, LR grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja; Anda Ziemele, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas izpilddirektore; Maija Grebenko, grāmatvedības konsultante; Ilze Palmbaha, Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas valdes priekšsēdētāja; Iveta Strēle, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests finanšu direktore, Biznesa augstskolas Turība doktorante; Vita Zariņa, dr.oec., žurnāla BILANCE  redaktore, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne un Guntis Rozenbergs, žurnāla BILANCE  galvenais redaktors. Viens no secinājumiem, kas izkristalizējās auglīgajā diskusijā: Galvenais, ar ko jāsāk, ir uzņēmējdarbības vide un uzņēmējs. Mēs esam sertificējuši vairāk nekā tūkstoti grāmatvežu, par ko uzņēmēji vispār nezina. Sistēma nestrādās, kamēr nebūs uzņēmēju izpratnes. Mēs varam ieviest dažādas sistēmas, bet, ja uzņēmējs to nesapratīs, tad viņš tomēr pirks lētāko pakalpojumu.” NODOKĻI Paplašinātā iespēja izmantot nodokļu atlaidi jeb Kas ir kas starp stimuliem Ir pierasts dzirdēt daudz negatīvā par nodokļu tēmu. Bet šoreiz par iespējām, kas saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk UIN), tostarp nesenās izmaiņas, kas tikai nesen – jūlijā - stājušās spēkā un ir vēl viens solis pretim tiem, kuri veido pienesumu valsts ekonomikai. Bieži tiek daudzināts, ka pie ziemeļu kaimiņiem igauņiem viss ir labāk, jo uzņēmuma attīstībā investēto peļņu ar nodokli neapliek. Kā ir faktiski pie mums un arī – tur, par to kompetentu rakstu, ko der izlasīt ikviena uzņēmuma finansistam, BILANCĒ raksta sertificēta nodokļu konsultante DIĀNA KĻUŠKINA. Salīdzinot Igaunijas variantu, kurā reinvestētā peļņa netiek aplikta ar ienākuma nodokli, raug, ko par Latvijas labumiem saka raksta autore: „nesadalot peļņu dividendēs, uzņēmumam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu par summu, kas līdzinās nosacīti aizņemtā kapitāla izmaksām. Šis nodokļu stimuls, protams, nespēj konkurēt ar Igaunijas ienākuma nodokļa likumā noteikto kārtību, kas šādā gadījumā vispār neparedz nodokļa maksāšanu.” „Igaunijā atšķirība no klasiskās ienākuma nodokļu sistēmas ir tā, ka uzņēmumu peļņas (apliekamā ienākuma) aplikšanas vietā tiek aplikta sadalītā peļņa (arī slēptā sadalītā peļņa). Attiecīgi par sadalīto peļņu tiek uzskatīta arī nosacīti „slēptā sadalītā„ peļņa, kas ietver sniegtos labumus (ko saņem darbinieki, valdes locekļi, citas personas), dāvanas, ziedojumus, ar biznesu nesaistītus izdevumus, transfertcenas, par summu, kas neatbilst neatkarīgu uzņēmumu darījumu cenām, maksājumus no kapitāla, likvidācijas.” GRĀMATVEDĪBA Gada pārskata likums. Starptautiskie finanšu pārskatu standarti. Kādas atšķirības?   Praksē bieži nākas sadarbības partneriem un potenciālajiem ārvalstu investoriem skaidrot atšķirības starp Latvijas gada pārskata likuma, saistīto normatīvo aktu regulējumu un Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) vai Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) prasībām attiecībā uz darījumu uzskaiti un to atspoguļošanu finanšu pārskatos. Deloitte Audits Latvia audita menedžere, ACCA, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante JEĻENA MIHEJENKOVA rakstā BILANCEI īsi un kodolīgi raksturo būtiskākās atšķirības, kas skar lielāko daļu komercsabiedrību. SFPS, piemēram, nosaka, ka aizņēmumu īstermiņa vai ilgtermiņa klasifikāciju var ietekmēt aizņēmumu līgumu izmaiņas, kas apstiprinātas pirms sabiedrības pārskata gada beigām. Līgumu izmaiņas, kas apstiprinātas pēc pārskata gada beigām, bet pirms finanšu pārskata izdošanas datuma, aizņēmumu klasifikāciju pārskata periodā neietekmē. Autore skaidro, ka SFPS prasības ir izteikti vērstas uz darījumu ekonomisko būtību, nevis to juridisko formu. Mūsdienās arī VID savus nodokļu revīziju ziņojumus bieži balsta uz darījumu ekonomiskās būtības pamatošanu, nevis darījumu juridiskās formas pierādīšanu, kas saistīts ar nesenām izmaiņām likumā «Par nodokļiem un nodevām». GRĀMATVEDĪBA  Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu kursu pasniedzējam par nepilnu darba laiku Pēc raksta Viena vārda vērtība... jeb Kāda tiesas procesa stāsts. Diskutējām par sagatavotajiem jaunajiem grozījumiem Darba likumā BILANCE šā gada augusta (Nr. 15/16) numurā, pēc tam  saņēmām lasītāja vēstuli, kas rosina turpināt skaidrot atvaļinājumu aprēķināšanu netipiskos gadījumos.  Praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante MAIJA GREBENKO izskaidro, kā rīkoties gana tipiskā situācijā: „Bilances lasītāja situācija: profesionālās izglītības iestādē pasniedzējiem ir neregulāra un vispār neprognozējama noslodze, jo viņi vada kursus. Pasniedzēju noslodze ir atkarīga no grupu skaita, un tas savukārt ir atkarīgs no tā, cik cilvēku ir pieteikušies uz kursiem - to prognozēt nav iespējams. Pasniedzēji turklāt nepasniedz visu kursu, bet katrs  savu kursa daļu atbilstoši profesijai un kvalifikācijai. Un  "slodzes koeficients" stundās pasniedzējiem ir ļoti atšķirīgs - viens var būs noslogots 72% no normālā darba laika mēnesī, bet otrs - tikai 6%.  Darba algas stundas likmes bāze ir akadēmiskā stunda. Profesionālās izglītības likuma 20.  pantā teikts, ka šāda pedagoga darba samaksu nosaka atbilstīgi  darba slodzei. Varbūt to var izmantot, lai pamatotu noslodzes koeficienta piemērošanu atvaļinājuma naudai? Vai mūsu pasniedzējiem arī jāpiešķir 8 nedēļu atvaļinājums vai arī varam piešķirt īsāku, 4 nedēļas? Mūsu pasniedzēji pārsvarā ir pensionāri vai arī tas viņiem ir papildu darbs,  tas ir, viņi būtiski atšķiras no pasniedzējiem skolā…” Numurā:
  • BILANCES Zelta abonentiem pielikums! Pielikuma autore - Finanšu Ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītājas vietniece ARTA PRIEDE: „Kas jāzina grāmatvedim par eiro ieviešanu Latvijā”
  • Jaunais Būvniecības likums – ieguvumi un vēl nezināmais.  ANTRA ĒRGLE izskaidro jaunā Būvniecības likuma, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī galvenos jaunieviesumus, kas ir ļoti nozīmīgi daudziem, jo ar celtniecību tikai reti kurš uzņēmums, iestāde vai pašvaldība nav saistīta.
  • Vai eiro ieviešana atvērs inflācijas slūžas? Ikvienu grāmatvedi, finansistu, uzņēmuma vadītāju interesē, kas notiks ar cenām, tuvojoties eiro ieviešanas brīdim  - 2014. gada 1. janvārim. IKARS KUBLIŅŠ BILANCĒ  raksta: „Godīga eiro ieviesēja kampaņas autori gan piedraud arī, ka "PTAC un KP (Konkurences padome) likuma kārtībā vērsīsies pret tiem, kuru nolūki būs ļaunprātīgi". Taču vēlreiz jāatceras, ka "likuma kārtība" paredz iespēju sodīt tikai par nepareizu cenu paralēlo atspoguļošanu, taču nevis par nepamatotu cenu paaugstināšanu.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058