JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Vai darbinieks drīkst pats mainīt savu gada neapliekamo minimumu EDS? Atbildi sniedz Maija Grebenko, žurnāla "BILANCE" galvenā redaktore. Darbinieks var tikai "izsvītrot" VID piedāvāto minimumu, tad VID arī redz šo darbību. Turklāt EDS to izdarīt nemaz nav iespējams - funkcija paredzēta tikai ķeksīša iezīmēšanai! Ja VID saņem informāciju, ka nodokļu maksātājs atsakās no minimuma, tad minimuma summa, kas no gada sākuma bija piemērota (par dažiem, nevis septiņiem mēnešiem), tiks ņemta vērā, nosakot neapliekamo minimumu, kas varētu būt piemērots periodā augusts – decembris. Jāņem vērā, ka likums neparedzēja iespēju pašai fiziskajai personai noteikt sev minimumu, savukārt faktiski gada laikā piemērotais neapliekamais minimums redzams vienīgi darba devēja (ienākuma izmaksātāja) VID iesniegtajā paziņojumā. Tātad vai nu pārtraucot darba attiecības gada vidū vai nākamgad 1. februārī, brīdī, kad vairs nav jēgas kaut ko prognozēt. Šis un vēl citi neskaidrību jautājumi un atbildes uz tiem publicēti žurnāla "Bilance" š.g. 4. (448.) numurā. Abonentiem ir iespēja...

Jautājums: Uzņēmuma līgums izpildīts un pieņemšanas-nodošanas akts parakstīts janvārī. Atlīdzība fiziskajai personai – izpildītājai ir izmaksāta februārī. Kad ir jāmaksā nodokļi, un kad ir jāiesniedz pārskati? Atbildi sniedz Maija Grebenko, žurnāla "BILANCE" galvenā redaktore. Fizisko personu ienākuma gūšanas dienu nosaka saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 16.1 pantu, kurā noteikta vispārējā norma: „Par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.” Vārds “citādi” saistīts ar to, ka fiziskās personas mēdz saņemt dažādus ienākumus un uz tiem var būt attiecināmi atšķirīgi nosacījumi. Likuma normu skaidrojumi meklējami MK noteikumos Nr. 899, kuru 96.6 punktā ir noteikts: „Saņemot ienākumus no uzņēmuma līguma vai ienākumus no autoratlīdzības, par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad nodokļa maksātājs saņem ienākumu.” Tātad, ja atlīdzība par janvārī izpildīto un arī pieņemto (vai publicēto) darbu ir izmaksāta februārī, tad februāris uzskatāms par ienākuma gūšanas dienu un iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāiemaksā...

Iesniedzot gada ienākumu deklarācijas, nodokļa piemaksa veidojās tieši tiem, kam iepriekšējie ieņēmumi bijuši mazi (vai to vispār nebija) un uz tā pamata izmaksātājam tika paziņots lielāks minimums. Savukārt taksācijas gadā ieņēmumi kļuva lielāki vai persona sāka strādāt otrā darbavietā. Ja kopsumma tuvojas vidēji tūkstotim mēnesī, bet minimums netika atcelts, gadam beidzoties, izveidojas nodokļa parāds, secina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Marija Radzjušonoka. Tas pats – ja ieņēmumu kopsumma pārsniedza 20 000 eiro, bet, ieturot nodokli, piemērota mazāka IIN likme, jo grāmatvedim netika paziņots par papildu ieņēmumiem citā darbavietā (no citiem darījumiem). No 1. aprīļa deklarācijas var iesniegt arī solidaritātes nodokļa subjekti, kuru skaits ir krietni mazāks. Vai ar tiem arī varētu būt analoģiskas problēmas? Atbildot uz šo jautājumu, VID pārstāve norāda, ka solidaritātes nodokļa maksātājiem netiek piemērots neapliekamais minimums, tātad par vienu problēmu mazāk. Tomēr pienākums samaksāt papildu ienākuma nodokli var rasties arī citu iemeslu dēļ. Piemēram, ja...

Jautājums: Uzņēmumam ir nedroši debitoru parādi, kuri ir radušies pirms 2018. gada 1. janvāra. Daļai ir izveidoti uzkrājumi. Vēlamies tos norakstīt. Kā tie ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokli? Atbildi sniedz Arturs Breicis, sertificēts nodokļu konsultants SIA AAT / SIA Breicis. Lai atbildētu uz šo jautājumi, izskatīsim jaunā likuma sistēmu un salīdzināsim to ar iepriekšējo. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta (b) apakšpunktu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzē ietver nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver arī nedrošos debitoru parādus, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9. pantu. Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa 9. pantam (Nedrošie debitoru parādi) ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura: izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams 9. panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora...

Šā gada 1. maijā spēkā stājās 2018. gada 21. jūnijā pieņemtie grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums), kas pieprasa komersantiem veikt starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus, informē Gints Metāls, jurists, doku.lv AML projektu vadītājs. Sankciju likums nosaka, ka visas fiziskās un juridiskās personas Latvijas teritorijā ir uzskatāmas par likuma subjektiem, kam ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijā spēkā esošās sankcijas, kā arī ziņot atbildīgajām institūcijām par sankciju prasību pārkāpšanu, apiešanu vai izvairīšanos no to izpildes. No 2018. gada 21. jūnija grozījumiem Sankciju likuma 13. pantā izriet, ka daļai no tiem komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (NILLTFN likums) jau pieprasa izveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, ir pienākums papildus izveidot arī sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles...

Jautājums: Uzņēmuma grāmatvedības politikā ir noteikts, ka, piešķirot darbiniekiem atvaļinājumu, tiek aprēķināts arī atvaļinājuma pabalsts – noteiktā procenta apmērā, atkarībā no darba kvalitātes novērtējuma. Kā noteikt šāda pabalsta summu darbiniekam, kam noteikta summētā darba laika uzskaite? Atbildi sniedz Maija Grebenko, žurnāla "BILANCE" galvenā redaktore. Papildus atvaļinājuma naudai izmaksāt arī pabalstu visnotaļ ir apsveicama ideja, un tam ir jābūt nostiprinātam koplīgumā, darba līgumā vai uzņēmuma kārtības noteikumos. Šāds pabalsts drīzāk izskatās pēc darbinieka prēmēšanas par darba rezultativitāti. Toties Darba likums neregulē darbinieku prēmēšanu, kā arī neaizliedz to. Atvaļinājuma pabalsta piešķiršana plašāk bija aprakstīta Atlīdzības likuma 18. pantā, bet diemžēl arī šis pants no likuma sen ir izslēgts. Teiktais nozīmē vien to, ka lēmums par atvaļinājuma pabalsta aprēķināšanas kārtību ir jāizstrādā patstāvīgi, ņemot vērā tos apstākļus, kādi ir svarīgi/nozīmīgi (objektīvi un personalizēti uzskaitāmi) jūsu uzņēmumā. Pavisam vienkārši var noteikt, ka pabalsts ir noteikta summa, kuru iespējams samazināt par dažādiem pārkāpumiem. Vēl viens vienkāršs variants...

Jautājums: Maksājam autoratlīdzību māksliniekiem. Apmaksājam arī ceļa izdevumus. Autoratlīdzību izmaksājam pēc pasākuma, bet aviobiļetes nopērkam iepriekš. Līgums var būt noslēgts vairākus mēnešus pirms pasākuma (pieņemšanas-nodošanas akts). Kad aprēķināt un kad deklarēt valsts sosiālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)? Ir darījumi ar rezidentiem un nerezidentiem un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem un nemaksātājiem, fiziskām un juridiskām personām. Ja autoratlīdzības saņēmējs ir PVN maksātājs, vai jāaprēķina arī PVN? Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore Slēdzot autoratlīdzības līgumu, no nodokļu maksāšanas skatupunkta datumam nav nozīmes, kā arī pieņemšanas-nodošanas aktam. Fiziskai personai māksliniekam (turpmāk – autors) noteicošais ir autoratlīdzības izmaksas datums. Tad līdz nākamā mēneša piektajam datumam ir jāsamaksā ienākuma nodoklis, savukārt VSAOI 5% apmērā (attiecas tikai uz Latvijas rezidentiem) jāiemaksā līdz datumam, kas noteikts uzņēmumam VID paziņojumā (MK noteikumu Nr. 827 2. pielikums). Iemaksas nav jāveic par personām ar I un II invaliditātes grupu, par pensijas vecumu sasniegu­šajām...

Jautājums: Darbiniekam noteikta summētā darba laika uzskaite, un pārskata perioda ilgums ir viens mēnesis. Janvārī saskaņā ar darba tabeli viņš faktiski nostrādāja 195 stundas, bet 1. janvārī viņam bija brīvdiena. Cik virsstundu jāapmaksā par 2019. gada janvāri? Kas mainās, ja minētās stundas nostrādātas, tajā skaitā arī 1. janvārī? Atbildi sniedz Maija Grebenko, žurnāla "BILANCE" galvenā redaktore. Saskaņā ar Darba likuma 140. panta 5. daļu “darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu”. Pārskata periods likumā ir minēts sakarā ar to, ka tas var būt dažāds: darba devējs periodu var noteikt kā vienu līdz trim mēnešiem, tā arī atsevišķos gadījumos līdz 12 mēnešiem. Jautājumā pārskata periods ir mēnesis, tātad jānoskaidro šī mēneša normālais darba laiks. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 656 (par minimālo mēneša/stundas apmaksu) “normālā darba laika stundu skaits mēnesī (piecu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā vai piecu dienu darba nedēļa un 35...

Jautājums Darbinieks pēc nakts maiņas saņēma darbnespējas lapu. Kā veikt šādas lapas apmaksu? Mūsu juristi uzskata, ka darba diena nedrīkst sakrist ar pirmo slimošanas dienu, jo “0” pirmajai dienai arī tiek uzskatīta par šīs dienas apmaksu. Atbildi sniedz Maija Grebenko, žurnāla "Bilance" galvenā redaktore Darbinieks ir tiesīgs vērsties ārstniecības iestādē arī tajā dienā, kurā strādāja, ja rodas šāda nepieciešamība. Arī ārstam nav pienākuma precizēt, vai persona šajā dienā ir bijusi darbā, turklāt ārsta apmeklējums var notikt arī pēc pāris nostrādātajām stundām, nevis veselas darba dienas. Jebkurā gadījumā darba devējam ir pienākums uzskaitīt darbinieka nostrādāto laiku un attiecīgi to apmaksāt. Vienlaikus šādos gadījumos nostrādātās stundas (darba diena) sakrīt ar darbnespējas pirmo dienu. Darba devējam nav pienākuma apmaksāt šo dienu, tomēr sadzīvē lietotais izteiciens par pirmās dienas apmaksu 0% apmērā neatbilst likuma tekstam. Likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. pantā par pirmo dienu nemaz nav minēts – tekstā uzreiz tiek skaidrota otrās un...

Atbild Viktorija Kristhole-Lūse, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS nodokļu eksperte Darbinieku akciju opcijas ļauj strādājošajiem kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem, savukārt uzņēmējam ietaupīt uz nodokļu rēķina. No uzņēmuma viedokļa raugoties, akciju opciju piešķiršana ir racionāla un finansiāli pamatota, ja tā tiek pareizi plānota un ieviesta. Darbinieka ienākums no akciju pirkumu tiesībām (akciju opcijām) nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), ja akciju opciju plāna noteikumi atbilst nodokļu likumu regulējumam un darba devējs ir paziņojis par plānu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Komerclikums nosaka, ka sabiedrība var izlaist personāla opcijas, kas dod tiesības šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt tās akcijas. Akciju opcijas parasti ir veids, kā uzņēmums darbiniekus (vai kādu daļu no tiem) motivē rūpēties par uzņēmuma kopējo attīstību un tādējādi gūt finansiālo labumu no ieguldītā darba. Tā, piemēram, ja uzņēmumam būs izcili finanšu rādītāji - arī darbinieks...

Gaida Kalniņa, Dr.oec., zvērināta revidente, paskaidro, ka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (spēkā no pārskata gada, kas sākās 2016. gadā), noteic sekojošo: Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzija (91. pants) Zvērinātu revidentu revīzijai pakļauti finanšu pārskati, ko sagatavo: vidējās sabiedrības; lielās sabiedrības; sabiedrības, ja to pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū; koncerna mātes sabiedrības (konsolidētos gada pārskatus); mazās sabiedrības, pārsniedzot noteiktus kritērijus un specifiskos gadījumos. Ja mazas sabiedrības rādītāji divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā), bet jaunizveidotai sabiedrībai – pirmā pārskata gada bilances datumā pārsniedz divas no trim sekojošu kritēriju robežvērtībām: - bilances kopsumma – 800 000 eiro; - neto apgrozījums - 1 600 000 eiro; - vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 50. Ja mazā sabiedrība ir: - koncerna mātes sabiedrība, neatkarīgi no tā, vai uz to attiecas vai neattiecas atbrīvojums no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu; - publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā...

Saprotot, ka nodokļu likumdošana ir ļoti sarežģīta un grūti izprotama, kā arī domājot par to, lai šogad nenonāktu parādnieku rindās, Anda Ziemele, Tildes Jumis grāmatvedības sistēmu analītiķe, ISO Sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja, skaidro, kādiem aspektiem šogad jāpievērš pastiprināta uzmanība. Kā pirmo un galveno viņa min sekošanu līdzi saviem ienākumiem, lai zinātu, vai algas aprēķiniem ir pamats izmantot 20% likmi un vai neapliekamais minimums ir piemērots atbilstošā apmērā. Uzņēmumu un iestāžu grāmatvežiem būtu šie ieteikumi jādara zināmi arī darbiniekiem. 1. Sekošana līdzi saviem ienākumiem, jo palielinoties ienākumiem palielinās arī nodokļa likme Galvenais, kam jāpievērš uzmanība, - regulāri jāseko līdzi saviem ienākumiem. Visiem saņemtajiem ienākumiem (turklāt bruto summai - pirms nodokļu aprēķina, norādīta līgumā): gan darba algai, gan pabalstiem un pensijām, saņemtajām uzņēmuma līguma vai autoratlīdzības summām, pārdotam nekustamajam īpašumam, saņemtajiem laimestiem azartspēlēs vai loterijās, pārdotiem kokmateriāliem vai metāllūžņiem u.tml. Kopš 2018. gada nodokļa aprēķins tiek aprēķināts pēc progresīvās metodes - jo lielāki...

Jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) formas ieviešana (Uzņēmuma ienākuma nodokļa likums, kas ir spēkā no 01.01.2018.) būtiski mainīja nodokļu piemērošanas principu dividenžu izmaksai un saņemšanai. Šobrīd nodokli par dividendēm ir pienākums maksāt nevis dividenžu īpašniekam, t.i., saņēmējam, bet izmaksātājam. Līdz šim dividenžu izmaksātājam bija pienākums tikai ieturēt nodokli un iemaksāt valsts budžetā par dividenžu saņēmēju, uzsver Jeļena Bārtule, BDO Latvija nodokļu konsultante. Tādējādi, noslēdzot gada pārskatu un pieņemot lēmumu par dividenžu sadali, ir ļoti svarīgi saprast, kādas dividendes ir plānots izmaksāt – “vecās dividendes”, kas ir uzkrātas līdz 2018.gadam, vai “jaunās dividendes”, kas radušās pēc 2018.gada, kā arī to, kurš ir dividenžu saņēmējs. Saskaņā ar UIN likuma 4.pantu ar nodokli apliekamo bāzi veido sadalīta peļņa, kas ietver arī aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes. Tas nozīmē, ka, izmaksājot “jaunās dividendes”, uzņēmums aprēķina un iemaksā valsts budžetā UIN 20% vai 25% (atkarībā no aprēķina). Saņēmējam Latvijas rezidentam fiziskai personai, saskaņā ar IIN likuma...

Uz atvieglojumiem un atbrīvojumiem, kādi ir mikrosabiedrībām, iesniedzot gada pārskatu, uzmanību vērš Jūlija Bojarenko, M.sc.oec., sertificētā grāmatvede-auditore, Grāmatvedības un finanšu koledžas lektore. Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divus no trim kritērijiem (GPL 5.p. (2.d.)): bilances kopsumma – 350 000 eiro; neto apgrozījums – 700 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 10. Mikrosabiedrība bilances datumā nepārsniedz divus no trim kritērijiem (nosacīti “Mini” mikrosabiedrība) (GPL 58.p. (2.d.)): bilances kopsumma — 50 000 eiro; neto apgrozījums — 100 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 5. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPL) mikrosabiedrībām ir paredzēti vairāki atvieglojumi un atbrīvojumi (GPL XII nodaļa „Atvieglojumi un atbrīvojumi mikrosabiedrībām” 56. – 60. p., kā arī 5.p. (6.-7. p.)). Atļauts nesagatavot vadības ziņojumu (GPL 56. p.). Atļauts nesagatavot vadības ziņojumu, ja tā šā likuma 55. panta trešās daļas 3. punktā minēto informāciju par savu akciju vai daļu kopumu sniedz...

Jautājums: Kā aprēķināt nodokļus darbinieka saņemtajai dāvanai, ja mēnešalga ir 800 eiro, bet dāvanas summa 121 eiro? Darba vietā iesniegta nodokļa grāmatiņa, neapliekamais minimums ir nulle, apgādājamo nav. Atbildi žurnāla "Bilance" 2018. gada 24. numurā sniegusi Maija Grebenko, žurnāla "Bilance" galvenā redaktore: Konkrēta darbinieka dāvana tiek uzskatīta par personificējamo labumu, tādēļ tās summai ir piemērojami darbaspēka nodokļi. Ja dāvana ir kāda lieta, nodokļi tiek aprēķināti „pa virsu”, turklāt PVN, kas bija samaksāts, iegādājoties dāvanu, nav uzskatāms par priekšnodokli. Sakarā ar to, ka dāvanas summai ir piemēroti darbinieka nodokļi, izdevumi dāvanas iegādei neveido ar UIN apliekamo bāzi. Saņemot mantisko dāvanu, faktiski nodokļi (par algu un dāvanu) ir samaksāti no algas summas. Aprēķināta mēnešalga: D 7210 K 5610 800,00 Iegādāta dāvana (t.sk. PVN) D 2110 K 2620 121,00 Dāvana kā firmas izdevums un darbinieka ieņēmums D 7219 K 5610 121,00 Darbiniekam izsniegta dāvana D 5610 K 2110 121,00 Ieturētas VSAOI darba ņēmēja daļa (921,00...