JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla “BILANCE” galvenā redaktore Mediji par 2018. gada fizisko personu ienākumu deklarāciju skaļi paziņoja: pēc aplēsēm, ap 60 000 strādājošo, visticamāk, nāksies piemaksāt ienākuma nodokli par 2018. gadu! Kuram tad tas patiks! Visu gadu maksājām nodokļus, tomēr tik un tā būs jāpiemaksā?! Diezin kāpēc ne vārda netiek minēts, cik tūkstošu būs tādu nodokļu maksātāju, kuriem iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tiks atmaksāts (pat neņemot vērā attaisnotos izdevumus par mācībām un ārstniecību)! Ļoti gaidīšu šo statistiku. Godīgi sakot, nav jau tā, ka neviens necentās brīdināt par šādas situācijas iespējamību. Turklāt nav nekā īpaši sarežģīta sevis pasargāšanā no parāda budžetam. Atliek vien iemācīties divus “dzejolīšus” un periodiski gada laikā tos atcerēties. Tie ir, lūk, šādi: Jo tuvāk mani vidējie ieņēmumi tūkstotim mēnesī, jo mazāks ir mans neapliekamais minimums. Lietderīgi būtu no minimuma vispār atteikties, lai tā nepamatota piemērošana neiedzītu mani mantkārības grēkā (parādā). Ja mani vidējie ieņēmumi mēnesī pārsniedz pusotra tūkstoša, laiks...

Jautājums: Man radies jautājums sakarā ar degvielas norakstīšanu. Uzņēmumam ir nopirkts siltā gaisa pūtējs, kurš darbojas uz dīzeļdegvielu. Degvielas patēriņš ir liels. Kā pareizi uzskaitīt un norakstīt degvielu šajā gadījumā. Automašīnām tiek veikta maršrutu lapu uzskaite, bet kā ir šāda veida siltā gaisa pūtējiem? Atbildi sagatavoja Gaida Kalniņa, zvērināta revidente (sertifikāts Nr.83) Ja siltā gaisa pūtējs tiek izmantots saimnieciskajai darbībai, t.i., apsilda ražošanas vai kādu citu saimnieciskai darbībai izmantojamu telpu, tad izlietotā dīzeļdegviela ir ar saimniecisko darbību saistītās izmaksas. Siltā gaisa pūtēja tehniskajā dokumentācijā vajadzētu būt arī degvielas patēriņa normai. Uzņēmumā, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir jāapstiprina degvielas patēriņa norma un atbildīgā persona, kura uzskaita siltā gaisa pūtēja darbības stundas pa dienām un kopā mēnesī. Par faktisko degvielas izlietojumu mēnesī ir jāsastāda norakstīšanas akts. Kontroles nolūkos faktiskais izlietojums ir jāsalīdzina ar apstiprināto normu. Ja patēriņš lielāks, tad tas jāpamato. Aktu apstiprina uzņēmuma vadītājs.

Jautājums: Darbinieks uzteica darba līgumu mēneša sākumā, ir veikts gala aprēķins, VID iesniegtas ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Tomēr tā pašā mēneša beigās ar to pašu darbinieku ir slēgts cits darba līgums un iesniegtas ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu. Vai darba devējam darba attiecību pārtraukšanas dēļ ir pienākums vienlaikus iesniegt VID paziņojumu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 677, ņemot vērā, ka tā iesniegšanas laiks ir nākamais mēnesis, kad darbinieks atkārtoti ir darba attiecībās? Atbildi žurnāla "Bilance" 2018. gada 44. numurā sniegusi Maija Grebenko, žurnāla "Bilance" galvenā redaktore: Pārtraucot darba tiesiskās attiecības taksācijas perioda laikā vai beidzoties kalendāra gadam, grāmatvedim jāiesniedz VID paziņojums par fiziskai personai izmaksātajiem ieņēmumiem un ieturētajiem nodokļiem. Pirmajā gadījumā paziņojums iesniedzams līdz nākamā mēneša 15. datumam, otrajā – līdz nākamā gada 1. februārim. Tie ir tā saucamie klasiskie gadījumi. Jautājumā minētais gadījums nav aprakstīts normatīvajos aktos, tomēr, sazinoties ar VID, ir sniegts skaidrojums, ka šādā situācijā paziņojums...

Vismaz reizi gadā – gada beigās – noteikti jebkuram uzņēmumam un arī budžeta iestādei ir jāvērtē uzskaitītās prasības pret debitoriem, lai noteiktu, vai tās ir droši saņemamas (iekasējamas) vai tomēr ir uzskatāmas par nedrošām un ir jāizveido uzkrājums apšaubāmās summas apmērā, vai par bezcerīgām prasībām un jānoraksta uzreiz izmaksās kā neatgūstama prasība pret debitoru. Debitoru parādu inventarizācijas kārtībai un debitoru parādu novērtēšanas metodēm jābūt aprakstītām uzņēmuma vai iestādes iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, grāmatvedības politikā, žurnāla "Bilance" pagājušā gada decembra (443.) numurā atgādina Laila Kelmere, Mg. oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente. Šaubīgas (nedrošas) prasības pret debitoru Normatīvie akti nosaka, kādos gadījumos debitora parādu uzskata par nedrošu, piemēram, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās, ja ilgstoši kavē rēķinu apmaksu un neatsaucas uz atgādinājumiem vai parādnieks ir apstrīdējis parāda piedziņas tiesības, kā arī ja debitoram saskaņā ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process. Šaubīga (nedroša) debitora parāda raksturojums MK noteikumi Nr....

Jautājums: 2018.gada septembrī ir pārtrauktas darba attiecības, pamatojoties uz Darba likuma 114. panta (vienošanās). Sakarā ar to, ka esmu bijusi amatpersona, saskaņā ar Atlīdzības likuma 17. panta 14. daļu man bija tiesības saņemt atlaišanas pabalstu 70% apmērā no mēneša vidējās izpeļņas. Es to saņēmu, bet gribētos saņemt konsultāciju, vai tā ir aprēķināta pareizi, jo jūlijā un augustā biju atvaļinājumā, turklāt šajā periodā bijusi arī slimības lapa. Vidējā izpeļņa aprēķināta no pēdējiem sešiem mēnešiem (marts – augusts), dalot aprēķināto summu (3395,79 eiro) ar nostrādāto darba dienu skaitu (80). Grāmatvedis noteica dienas vidējo izpeļņu: 3395,79 / 80 = 42,447 eiro un vidējo darba dienu skaitu mēnesī: 80 / 6 = 13,33. Rezultātā vidējā mēneša izpeļņa ir: 42,447 × 13,33 = 565,82 un atlaišanas pabalsts: 565,82 × 0,7 = 396,07 eiro. Vai aprēķins ir pareizs? Jautājums radās tāpēc, ka kompetentās iestādes skaidrojumā ir norādīts, ka aprēķinā jāņem pilni nostrādātie mēneši. Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBERNKO, praktiskās...

Jautājums: Gada pārskata rezultāts par 2017. gadu ir zaudējumi, tomēr šogad uzņēmumam veidojas peļņa. Vai var šo peļņu novirzīt dividenžu izmaksai? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle Uzņēmumu ienākuma likumā nav noteikts tiešs aizliegums virzīt 2018. gada peļņu uz dividendēm, ja 31.12.2017. gadā bilancē bija uzrādīti zaudējumi. Tomēr, ja uzskatīt, ka bilancē peļņa un zaudējumi tiek uzrādīti vienā pozīcijā (tikai ar pretējo zīmi), būtu loģiski abiem piemērot līdzīgu (protams, ne vienādu) attieksmi. Kas attiecas uz „veco” peļņu, likuma pārejas noteikumu 8. punktā minēta atļauja neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē dividendes, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī. Kāpēc šāda norma? Pirmkārt, sakarā ar to, ka divus gadus (2018. un 2019.) dividendēm no šīs peļņas drīkst piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ar likmi 10%. Izmantojot šo iespēju, uzņēmumam nav jāmaksā 25% uzņēmumu...

Šogad ir būtiski mainījusies uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanas kārtība, salīdzinot ar to, kāda gadiem bija ierasta. Jāpierod pie tā, ka nodoklis aprēķināms un maksājams jau gada laikā; lauksaimniekiem nākas pierast pie jaunas atvieglojumu piemērošanas kārtības, žurnāla BILANCE 442. numurā (2018. gada novembra otrais izdevums) raksta Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte. Uz lauksaimniekiem attiecas visi likumā noteiktie atvieglojumi, ja vien uz tiem ir tiesības atbilstoši likuma nosacījumiem, bet viens atvieglojums ir specifisks tieši tiem uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības nozarē. Kā norāda Linda Puriņa, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 14. pants paredz, ka nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt pārskata gada ar nodokli apliekamo bāzi apjomā, kas atbilst 50 procentiem no summas, kas saņemta kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, bet ne vairāk kā par taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto ar nodokli apliekamo objektu kopsummu....

Sakarā ar būtiskajām izmaiņām pašnodarbināto sociālajā apdrošināšanā pēdējā laikā aktuāls ir zemnieku jautājums - vai zemnieku saimniecības (ZS) īpašnieks var būt darba ņēmējs savā zemnieku saimniecībā? Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, vadošā pētniece, norāda, ka likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. pantā ir uzskaitītas personas, kuras ir uzskatāmas par pašnodarbinātajiem. Tai skaitā ir arī zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs saimniecības vadības funkciju, ja nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors). Tātad faktiski ir vairākas iespējas: ZS īpašnieks (fiziska persona) ar savu ZS (juridiska persona) var noslēgt darba līgumu atbilstoši Darba likumam, kļūt par darba ņēmēju un maksāt VSAOI no darba samaksas. Pieņemt darbā pārvaldnieku, nosakot tam darba samaksu. Šajā gadījumā VSAOI jāmaksā par pārvaldnieku kā darba ņēmēju no viņa darba samaksas, bet par īpašnieku pašnodarbinātā iemaksas nav jāveic. Ja īpašnieks nav darba attiecībās ar savu saimniecību un nav...

2018. gada 25. oktobrī tika pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” attiecībā uz transfertcenu dokumentācijas sagatavošanu. Grozījumi ir piemērojami darījumiem, kuri ir veikti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Lai izvairītos no pārpratumiem, ir jānošķir divi jautājumi, proti, darījumu tirgus vērtības ievērošana un transfertcenu dokumentācijas sagatavošana. Darījumu tirgus vērtības ievērošana izriet no Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 4. panta 2. d., 2. p. e) apakšpunkta un tā attiecas uz darījumiem ar jebkuru saistītu personu. Tas nozīmē ka, piemēram, izsniedzot aizdevumu saistītajam iekšzemes uzņēmumam, ir jāievēro procentu tirgus vērtība, vai, pārdodot preces saistītajam iekšzemes uzņēmumam, ir jāpiemēro tirgus vērtībai atbilstoša cena arī tajos gadījumos, ja transfertcenu dokumentācija nav jāgatavo. Savukārt grozījumos likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktais dokumentācijas sagatavošanas pienākums attiecas uz šaurāku personu loku. Tāpēc, ja uz attiecīgo personu neattiecas transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas pienākums, vienmēr ir jāizvērtē arī iespējamais pienākums ievērot darījumu tirgus vērtību. Tātad dokumentācija par 2018. gadu un turpmāk...

Jautājums: Ar kādu mēnesi mainīt piemērojamo IIN likmi, ja darbinieks vēlas 20% IIN vietā piemērot nodokli 23% apmērā? Atbildi sagatavoja MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Š.g. 1. oktobrī stājās spēkā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumi, kas mazliet savādākā redakcijā izsaka šā likuma 15. pantā jau esošo normu (23. daļa) par iespēju darbiniekam izvēlēties lielāku IIN likmi salīdzinoši ar likumā noteikto. Apzinoties to, ka gada ieņēmumu summa, kas pārsniedz 20 004 eiro, ir apliekama ar IIN likmi 23%, žurnāla redakcija vairākkārtīgi brīdināja par iespējamām nodokļa sekām, ja darba ņēmēji nesekos saviem kopējiem gada bruto ieņēmumiem. Darba devējam nav kur gūt informāciju par darbinieku ieņēmumiem citās darba vietās. Rezultātā darbinieks, arī nevienam nestāstot par saviem ieņēmumiem, dažreiz nezina, ka VID tomēr seko viņa aktivitātēm. Un var gadīties, ka gada laikā nodoklis ieturēts nepamatoti mazākā summā un tas ir jāpiemaksā. Diemžēl faktiski šis izskaidrojošais darbs grāmatvežiem ir papildu slodze. Lai mazinātu IIN piemaksas varbūtību,...

Jautājums: Vai tipogrāfija drīkst par saviem pakalpojumiem izrakstīt rēķinu - pavadzīmi ar samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12 % apmērā, ja tā nodrukājusi mācību grāmatu? Grāmatai ir piešķirts ISBN un tipogrāfija uzskata, ka tā izdevniecībai piegādā jau gatavu mācību literatūru. Izdevniecība tipogrāfijai iesniedza oriģinālas mācību grāmatas maketu datorfaila veidā un pēc tam saņēma nodrukātu grāmatas tirāžu. Iespiedmateriālus drukai gādā tipogrāfija. Tālāk grāmata ir izdevniecības īpašums, kuru tā tirgo pati vai nodod tirdzniecības uzņēmumiem ar samazināto PVN likmi. Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punkts). Savukārt pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde (Pievienotās vērtības nodokļa 1.panta 14.punkts). Tādējādi Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē preču piegāde un pakalpojuma sniegšana ir nošķirti darījumi. Nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma...

Jautājums: Kad avansā saņemtā samaksa par preču piegādi jāuzrāda PVN deklarācijā? Atbildi Bilances Akadēmijas seminārā sniedza sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA “Konsultācijas un Audits” valdes locekle Ilze Birzniece. Vispārējā gadījumā avansa maksājumu PVN deklarācijā uzrādīt nevar, kamēr nav saņemts nodokļa rēķins (šādā situācijā nevar arī atskaitīt priekšnodokli, savukārt avansa saņēmējam nav pienākums no saņemtā avansa maksāt nodokli). Samaksāto avansu PVN deklarācijā uzrāda tad, ja ir saņemts nodokļa rēķins - taču arī šai normai ir viena izņēmuma situācija. Vienīgais izņēmuma gadījums, kad pret nodokļa rēķinu samaksātais avanss joprojām nav jāuzrāda PVN deklarācijā, ir tad, kad notikusi preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā. Saskaņā ar PVN likuma 120. panta trešo daļu nodokli par preču piegādi ES teritorijā norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad veikta faktiskā preču piegāde. Respektīvi, avansu deklarē tikai tad, kad notikusi preces fiziska piegāde.

Jautājums: Vai var apstrīdēt VID uzziņu? Atbildi Bilances Akadēmijas seminārā sniedza sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA “Konsultācijas un Audits” valdes locekle Ilze Birzniece. Nodokļu maksātājam ir iespēja prasīt Valsts ieņēmumu dienesta uzziņu par sev interesējošu nodokļu piemērošanas jautājumu. Reizēm mēdz būt tā, ka nodokļu maksātāju neapmierina saņemtā atbilde. Likums vispārēji nosaka, ka uzziņu var apstrīdēt augstākā iestādē. Taču, ja šādas augstākas iestādes nav, tad uzziņa nav apstrīdama, turklāt tā nav pārsūdzama arī tiesā. Valsts ieņēmumu dienesta gadījumā augstāka iestāde nepastāv - Finanšu ministrija tāda nav, VID ir patstāvīga iestāde. Līdz ar to VID sniegtās uzziņas nav apstrīdamas. Kā VID uzziņā ir skaidrojis, tā nodokļu maksātājam ir jārīkojas. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc nodokļu maksātāji dažreiz baidās jautāt uzziņu. Taču tāpēc ir vērts uzziņas jautāt vēl pirms darījuma - iesniedzot līgumu sagataves.

Jautājums: Uz kādu pantu jāliek atsauce PVN rēķinā, ja Eiropas Savienības ietvaros notiek preču piegāde ar montāžu? Atbildi Bilances Akadēmijas seminārā sniedza sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA “Konsultācijas un Audits” valdes locekle Ilze Birzniece. Saistībā ar PVN piemērošanu, parasti neskaidrības rodas pārrobežu darījumos. Ja prece tiek vienkārši piegādāta pārrobežu darījumā, tā ir preču piegāde, taču, ja preču piegāde ir kopā ar montāžu, tas jau klasificējams kā pakalpojums. Tas nozīmē, ka nodoklis netiek piemērots Latvijā, un darījuma partneris, kurš saņem montētās preces, savā valstī aprēķinās nodokli par saņemto pakalpojumu. Šādā situācijā nodokļa rēķinā ir jābūt atsaucei uz PVN likuma 12. panta trešo daļu (nevis uz 43. pantu, kā preču piegādes gadījumā), kas paredz, ka tad, ja preces, ko nosūtījis vai transportējis preču piegādātājs, preču saņēmējs vai trešā persona, montē vai uzstāda preču piegādātājs vai trešā persona viņa vārdā, preču piegādes vieta ir vieta, kur preces montē vai uzstāda.

Jautājums: Likumā teikts, ka personāla ilgtspējas pasākumiem paredzamais izdevumu limits ir 5 procenti no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Kas notiek situācijā, ja uzņēmumam ir nodokļu parāds un visas sociālās iemaksas nav nomaksātas? Atbildi "Bilances Akadēmijas" seminārā sniegusi sertificēta nodokļu konsultante Diāna Kļuškina: Jā, likuma norma paredz, ka sociālajām iemaksām jābūt veiktām. Tajos gadījumos, kad ir ticis noteikts nomaksas termiņa pagarinājums, piemēram, kādā atsevišķā mēnesī, iznāk, ka šī mēneša alga neietilptu kopējā bruto samaksas bāzē, jo sociālās iemaksas faktiski nav samaksātas. Taču situāciju jāskatās uz gada beigām, un līdz gada beigām iepriekš veidojušies parādi par atsevišķiem mēnešiem jau varētu būt samaksāti. Ja kāda daļa tomēr palikusi nesamaksāta arī uz nākamo gadu, tad uz šo sociālo iemaksu daļu attiecināmās algas neietilps kopējā summā, no kuras tiek rēķināts piecu procentu limits personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem.