JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Kādiem jābūt nepieciešamajiem attaisnojuma dokumentiem, ja prece iegādāta internetā? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi darījumi, kas rada izmaiņas mantas stāvoklī. Tātad arī preču iegāde, neatkarīgi no tā, kādā veidā tā iegādāta. Arī par internetā iegādātu preci grāmatvedības reģistros ieraksti izdarāmi, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, kuros norādīti visi likuma “Par grāmatvedību” 7.pantā noteiktie rekvizīti un informācija. Ja nav ārējais attaisnojuma dokuments, jānoformē iekšējais attaisnojuma dokuments un, ja preču iegāde internetā bez ārēja attaisnojuma dokumenta tiek veikta regulāri, grāmatvedības organizācijas dokumentos būtu jānosaka kārtība, kā un pamatojoties uz kādiem attaisnojuma dokumentiem šie darījumi jāuzrāda grāmatvedībā. Tā kā likuma “Par grāmatvedību” 7.1pantā noteikts, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu var izmantot arī neapliecinātu bankas konta izrakstu, tad, ja samaksa par precēm tiek veikta ar pārskaitījumu caur banku, par attaisnojuma dokumentu var izmantot bankas konta izrakstu.

Jautājums: Kā noformēt attaisnojuma dokumentus, ja preču piegādi veic regulāri, ilgā laika posmā? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Uzņēmums, kurš preču piegādes veic nepārtraukti ilgstošā laikposmā, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, pamatojoties uz preču piegādes dokumentiem par laikposmu, kas nav ilgāks par kalendāra mēnesi, var sagatavot vienu attaisnojuma dokumentu. (Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 35.22 punkts). Ir svarīgi nesajaukt attaisnojuma dokumentu ar preču piegādes dokumentu. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, uz kura pamata var iegrāmatot piegādātās preces vai pakalpojumus grāmatvedības reģistros, savukārt preču piegādes dokuments (pavadzīme) apliecina to, ka prece tiek piegādāta no punkta A uz punktu B. Tās ir divas dažādas lietas, lai gan tās var noformēt arī kā vienu dokumentu, ja tajā tiek iekļauti visi nepieciešamie gan attaisnojuma, gan preču piegādes dokumenta rekvizīti (ir nelielas atšķirības - piemēram, attaisnojuma dokumentā jānorāda skaitu, mērvienības cenu un...

Jautājums: Kā rīkoties, ja prece jau atvesta, bet nav noformēti visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Protams, situācijas mēdz gadīties dažādas, un arī mēs tām pieejam, izvērtējot katra gadījuma specifiku. Vispārēji skatoties, normatīvie akti (Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 41.punkts) paredz, ka grāmatvedības organizācijas dokumentos nosaka kārtību, kādā uzņēmums organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus. Tāpat grāmatvedības organizācijas dokumentos ir jānosaka kārtība, kā grāmatvedības reģistros tiek uzrādīta uzņēmuma manta, kuras iegādi neapliecina ārējs attaisnojuma dokuments (ja nav noformēti visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti, tad nevar uzskatīt, ka tas ir attaisnojuma dokuments). Uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos var paredzēt iespēju, ka uzņēmuma mantu, kuras iegādi neapliecina ārējs attaisnojuma dokuments, var apliecināt iekšējs attaisnojuma dokuments. Tātad situācijā, kad atvesta prece bez korekti noformēta ārējā attaisnojuma dokumenta, viens variants ir...

Jautājums: Vai Vispārīgā datu aizsardzības regula nosaka kādas izmaiņas elektroniskajos attaisnojuma dokumentos? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Nē, regula nenosaka nekādas izmaiņas elektroniskajos attaisnojuma dokumentos. Tāpat kā papīra dokumentos, tajos jānorāda visi rekvizīti un informācija, kas noteikta likuma “Par grāmatvedību” 7.pantā. Vispārīgajā datu aizsardzības regulā nav iekļauti īpaši noteikumi par attaisnojuma dokumentu (tajā skaitā elektronisko attaisnojuma dokumentu) noformēšanu.

Jautājums: Vai grāmatvedības izziņā ir jānorāda attaisnojuma dokumenta rekvizīti? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Nē, grāmatvedības izziņā nav jānorāda likuma “Par grāmatvedību” 7.pantā noteiktie rekvizīti. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 30.punktā noteikto, izziņā norāda informāciju par to, kurš grāmatvedības reģistrs vai attaisnojuma dokuments ir labojams. Grāmatvedības izziņu var izmantot par attaisnojumu nevis pašam saimnieciskajam darījumam, bet tā labojumam. Grāmatvedības izziņā norāda labojuma izdarīšanas datumu, iemeslu, personu, kas atļāvusi veikt labojumu, un labojamā (sākotnējā) ieraksta kārtas numuru hronoloģiskajā reģistrā. Savukārt uz labojamā (sākotnējā) attaisnojuma dokumenta izdara atzīmi par grāmatvedības izziņas sagatavošanu un norāda tās datumu.

Jautājums: Kad pieņemšanas - nodošanas aktu var uzskatīt par attaisnojuma dokumentu? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Ja tajā ir visi likuma “Par grāmatvedību” 7.panta rekvizīti, tad arī pieņemšanas - nodošanas aktu var uzskatīt par attaisnojuma dokumentu, uz kura pamata var iegrāmatot darījumus.

Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8.4 punktā sniegts naudas avansa termina skaidrojums: 8.4 Šo noteikumu izpratnē skaidras vai bezskaidras naudas avanss ir maksājums fiziskajai personai – uzņēmuma darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram – uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai no uzņēmuma kases (skaidrā nauda) vai šīs personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidrā nauda), lai šī persona veiktu vienu vai vairākus maksājumus saskaņā ar doto uzdevumu (piemēram, komandējuma, preču iegādes vai pakalpojumu izmantošanas izdevumu segšanai). Citi uzņēmuma skaidras vai bezskaidras naudas maksājumi fiziskajai personai (piemēram, darba algas avanss vai samaksa, naudas aizdevums, individuālajam komersantam, individuālajam uzņēmumam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai – līdzekļu izņemšana no saimnieciskās darbības) netiek uzskatīti par skaidras vai bezskaidras naudas avansu. Kā norāda Marina Ķere, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas eksperte, uzņēmēja, finanšu grāmatvedības speciāliste, praksē uzņēmēji un grāmatveži lieto terminus “avanss pret norēķinu”, “avansu norēķinu persona”,...

Jautājums: Kā rīkoties, ja attaisnojuma dokumentā nav norādīti visi nepieciešamie rekvizīti? Vai šādu dokumentu drīkst grāmatot? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Nē, likuma “Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti šajā likuma pantā noteiktie dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Situācijā, kad no otras darījuma puses saņemtajā (ārējā) attaisnojuma dokumentā nav norādīti likumā prasītie rekvizīti, var noformēt iekšējo attaisnojuma dokumentu, kurā iekļauti visi likuma 7.pantā minētie rekvizīti. Iekšējo attaisnojuma dokumentu sagatavo uzņēmums pats - norāda darījuma dalībniekus (iesaistītās puses), adreses, pakalpojumu vai preci, u.c.

Jautājums: Vai Datu aizsardzības regula ievieš izmaiņas attaisnojuma dokumentu noformēšanā? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Grāmatvedības attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtība noteikta likumā “Par grāmatvedību”. Attaisnojuma dokumentu rekvizīti noteikti likuma 7.panta pirmajā daļā. Ja fiziska persona ir attaisnojuma dokumenta autors vai saimnieciskā darījuma dalībnieks, tad attaisnojuma dokumentā (arī aktā par preces atgriešanu, ja pamatojoties uz to tiek veikti ieraksti grāmatvedības reģistros) jānorāda fiziskas personas vārds un uzvārds, personas kods (ja personai tāds piešķirts), personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese. Tā kā likums “Par grāmatvedību” reglamentē grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā, savukārt datu aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679, kas stājās spēkā š.g. 25.maijā - fizisku personu datu aizsardzību, tad attiecībā uz attaisnojuma dokumentu noformēšanu regula izmaiņas neieviesīs. Tātad joprojām attaisnojuma dokumentā jānorāda visi likumā “Par grāmatvedību”...