JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Jautājums: Kādiem jābūt nepieciešamajiem attaisnojuma dokumentiem, ja prece iegādāta internetā? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi darījumi, kas rada izmaiņas mantas stāvoklī. Tātad arī preču iegāde, neatkarīgi no tā, kādā veidā tā iegādāta. Arī par internetā iegādātu preci grāmatvedības reģistros ieraksti izdarāmi, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, kuros norādīti visi likuma “Par grāmatvedību” 7.pantā noteiktie rekvizīti un informācija. Ja nav ārējais attaisnojuma dokuments, jānoformē iekšējais attaisnojuma dokuments un, ja preču iegāde internetā bez ārēja attaisnojuma dokumenta tiek veikta regulāri, grāmatvedības organizācijas dokumentos būtu jānosaka kārtība, kā un pamatojoties uz kādiem attaisnojuma dokumentiem šie darījumi jāuzrāda grāmatvedībā. Tā kā likuma “Par grāmatvedību” 7.1pantā noteikts, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu var izmantot arī neapliecinātu bankas konta izrakstu, tad, ja samaksa par precēm tiek veikta ar pārskaitījumu caur banku, par attaisnojuma dokumentu var izmantot bankas konta izrakstu.

Jautājums: Kā noformēt attaisnojuma dokumentus, ja preču piegādi veic regulāri, ilgā laika posmā? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Uzņēmums, kurš preču piegādes veic nepārtraukti ilgstošā laikposmā, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, pamatojoties uz preču piegādes dokumentiem par laikposmu, kas nav ilgāks par kalendāra mēnesi, var sagatavot vienu attaisnojuma dokumentu. (Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 35.22 punkts). Ir svarīgi nesajaukt attaisnojuma dokumentu ar preču piegādes dokumentu. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, uz kura pamata var iegrāmatot piegādātās preces vai pakalpojumus grāmatvedības reģistros, savukārt preču piegādes dokuments (pavadzīme) apliecina to, ka prece tiek piegādāta no punkta A uz punktu B. Tās ir divas dažādas lietas, lai gan tās var noformēt arī kā vienu dokumentu, ja tajā tiek iekļauti visi nepieciešamie gan attaisnojuma, gan preču piegādes dokumenta rekvizīti (ir nelielas atšķirības - piemēram, attaisnojuma dokumentā jānorāda skaitu, mērvienības cenu un...

Jautājums: Kā rīkoties, ja prece jau atvesta, bet nav noformēti visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Protams, situācijas mēdz gadīties dažādas, un arī mēs tām pieejam, izvērtējot katra gadījuma specifiku. Vispārēji skatoties, normatīvie akti (Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 41.punkts) paredz, ka grāmatvedības organizācijas dokumentos nosaka kārtību, kādā uzņēmums organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus. Tāpat grāmatvedības organizācijas dokumentos ir jānosaka kārtība, kā grāmatvedības reģistros tiek uzrādīta uzņēmuma manta, kuras iegādi neapliecina ārējs attaisnojuma dokuments (ja nav noformēti visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti, tad nevar uzskatīt, ka tas ir attaisnojuma dokuments). Uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos var paredzēt iespēju, ka uzņēmuma mantu, kuras iegādi neapliecina ārējs attaisnojuma dokuments, var apliecināt iekšējs attaisnojuma dokuments. Tātad situācijā, kad atvesta prece bez korekti noformēta ārējā attaisnojuma dokumenta, viens variants ir...

Jautājums: Vai Vispārīgā datu aizsardzības regula nosaka kādas izmaiņas elektroniskajos attaisnojuma dokumentos? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Nē, regula nenosaka nekādas izmaiņas elektroniskajos attaisnojuma dokumentos. Tāpat kā papīra dokumentos, tajos jānorāda visi rekvizīti un informācija, kas noteikta likuma “Par grāmatvedību” 7.pantā. Vispārīgajā datu aizsardzības regulā nav iekļauti īpaši noteikumi par attaisnojuma dokumentu (tajā skaitā elektronisko attaisnojuma dokumentu) noformēšanu.

Jautājums: Vai grāmatvedības izziņā ir jānorāda attaisnojuma dokumenta rekvizīti? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Nē, grāmatvedības izziņā nav jānorāda likuma “Par grāmatvedību” 7.pantā noteiktie rekvizīti. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 "Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 30.punktā noteikto, izziņā norāda informāciju par to, kurš grāmatvedības reģistrs vai attaisnojuma dokuments ir labojams. Grāmatvedības izziņu var izmantot par attaisnojumu nevis pašam saimnieciskajam darījumam, bet tā labojumam. Grāmatvedības izziņā norāda labojuma izdarīšanas datumu, iemeslu, personu, kas atļāvusi veikt labojumu, un labojamā (sākotnējā) ieraksta kārtas numuru hronoloģiskajā reģistrā. Savukārt uz labojamā (sākotnējā) attaisnojuma dokumenta izdara atzīmi par grāmatvedības izziņas sagatavošanu un norāda tās datumu.

Jautājums: Kad pieņemšanas - nodošanas aktu var uzskatīt par attaisnojuma dokumentu? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Ja tajā ir visi likuma “Par grāmatvedību” 7.panta rekvizīti, tad arī pieņemšanas - nodošanas aktu var uzskatīt par attaisnojuma dokumentu, uz kura pamata var iegrāmatot darījumus.

Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8.4 punktā sniegts naudas avansa termina skaidrojums: 8.4 Šo noteikumu izpratnē skaidras vai bezskaidras naudas avanss ir maksājums fiziskajai personai – uzņēmuma darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram – uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai no uzņēmuma kases (skaidrā nauda) vai šīs personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidrā nauda), lai šī persona veiktu vienu vai vairākus maksājumus saskaņā ar doto uzdevumu (piemēram, komandējuma, preču iegādes vai pakalpojumu izmantošanas izdevumu segšanai). Citi uzņēmuma skaidras vai bezskaidras naudas maksājumi fiziskajai personai (piemēram, darba algas avanss vai samaksa, naudas aizdevums, individuālajam komersantam, individuālajam uzņēmumam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai – līdzekļu izņemšana no saimnieciskās darbības) netiek uzskatīti par skaidras vai bezskaidras naudas avansu. Kā norāda Marina Ķere, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas eksperte, uzņēmēja, finanšu grāmatvedības speciāliste, praksē uzņēmēji un grāmatveži lieto terminus “avanss pret norēķinu”, “avansu norēķinu persona”,...

Jautājums: Kā rīkoties, ja attaisnojuma dokumentā nav norādīti visi nepieciešamie rekvizīti? Vai šādu dokumentu drīkst grāmatot? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Nē, likuma “Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti šajā likuma pantā noteiktie dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Situācijā, kad no otras darījuma puses saņemtajā (ārējā) attaisnojuma dokumentā nav norādīti likumā prasītie rekvizīti, var noformēt iekšējo attaisnojuma dokumentu, kurā iekļauti visi likuma 7.pantā minētie rekvizīti. Iekšējo attaisnojuma dokumentu sagatavo uzņēmums pats - norāda darījuma dalībniekus (iesaistītās puses), adreses, pakalpojumu vai preci, u.c.

Jautājums: Vai Datu aizsardzības regula ievieš izmaiņas attaisnojuma dokumentu noformēšanā? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja Dina Kucina: Grāmatvedības attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtība noteikta likumā “Par grāmatvedību”. Attaisnojuma dokumentu rekvizīti noteikti likuma 7.panta pirmajā daļā. Ja fiziska persona ir attaisnojuma dokumenta autors vai saimnieciskā darījuma dalībnieks, tad attaisnojuma dokumentā (arī aktā par preces atgriešanu, ja pamatojoties uz to tiek veikti ieraksti grāmatvedības reģistros) jānorāda fiziskas personas vārds un uzvārds, personas kods (ja personai tāds piešķirts), personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese. Tā kā likums “Par grāmatvedību” reglamentē grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā, savukārt datu aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679, kas stājās spēkā š.g. 25.maijā - fizisku personu datu aizsardzību, tad attiecībā uz attaisnojuma dokumentu noformēšanu regula izmaiņas neieviesīs. Tātad joprojām attaisnojuma dokumentā jānorāda visi likumā “Par grāmatvedību”...

Atbildi sagatavoja INGUNA LEIBUS, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. 2018. gadā pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas minimālais iemaksu objekts ir palielināts no 380 līdz 430 eiro mēnesī, iemaksu likme - no 31,13% līdz 32,15%, ieviests papildu maksājums pensiju apdrošināšanai - 5% no ienākumiem. Tātad ikvienam pašnodarbinātajam par savu sociālo apdrošināšanu nāksies maksāt vairāk. Līdz ar to pašnodarbinātajiem ir svarīgi saprast ne vien izmaiņas iemaksu aprēķināšanas kārtībā, bet arī šo izmaiņu mērķi un ieguvumus. Turklāt labāka VSAOI maksājumu būtības izpratne, iespējams, veicinātu to godprātīgāku veikšanu, mazinot vēlmi izvairīties no maksājumiem. Pašnodarbinātajam, kurš ir veicis VSAOI vismaz no minimālā objekta, iestājoties kādam sociālās apdrošināšanas riskam, ir tiesības uz apdrošinātās personas statusam atbilstošu apdrošināšanas pakalpojumu (sk. 1.tabulu). Valsts sociālās apdrošināšanas veidi un likme atkarībā no pašnodarbinātās personas statusa Sociālās apdrošināšanas veidi Līdz pensijas vecumam Pensijas vecumā Nekustamā īpašuma apsaimniekošana Pensiju 24,50 24,50 24,50 Maternitātes un slimību 3,54 3,50 - Invaliditātes 1,77 - 1,77 Vecāku...

Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumos Nr. 343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”, kas izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25. panta 4. punktu, paredz, ka noteikumos noteiktās darba aizsardzības prasības attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā. Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Šo noteikumu minēto prasību izpildei nepieciešamos izdevumus (piemēram, briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegāde, darba briļļu izgatavošana) sedz darba devējs. Darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Pirms darba kārtības noteikumu sastādīšanas vai darba koplīguma slēgšanas darba devējs konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām un nodarbināto pārstāvjiem. Tātad darba devējs drīkst iegādāties darbinieka darba pienākumu veikšanai (kā specapģērbu) gan brilles, gan lēcas, gan briļļu ietvarus....

Jautājums: Komercsabiedrība atbilstoši savai veicamajai saimnieciskajai darbībai ir noteikusi dabisko zudumu normatīvu. Pārskata gada laikā tas ir pārsniegts, jo zudumi ir bijuši lielāki nekā to paredz normatīvs. Kādu summu iekļauj nodokļa bāzē, piemērojot UIN? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita norakstīto krājumu (preču) vērtību, kas pārsniedz zudumu normatīvu pārskata gadam. Jāņem vērā, ja norakstīto preču vērtība pārsniedz plānoto zudumu apjomu, tad ir jāveic priekšnodokļa korekcija, aprēķinot pievienotās vērtības nodokli no summas, kas pārsniedz plānoto zudumu normu. Tādēļ ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj: zudumu summu, kas pārsniedz zudumu normatīvu; aprēķināto pievienotās vērtības nodokli no summas, kas pārsniedz plānoto zudumu normu.

Jautājums: Vai komercsabiedrībai ir tiesības neiesniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju par 2018.gada pirmo pusgadu (2018.gada 20.jūlijā) un par 2018. gada novembri (2018.gada 20.decembrī), ja komercsabiedrība attiecīgi jūnijā un novembrī sadala dividendēs iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu (kas gūta līdz 2017.gada 31.decembrim), tai neveidojas ar nodokli apliekamā bāze un uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā? Komercsabiedrības pārskata gads ir kalendārais gads. Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (spēkā ar 01.01.2018.) 4.panta otrās daļas 1.punktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes, kas aprēķinātas no peļņas, kura gūta sākot ar 2018.gada 1.janvāri. Jāņem vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 8. un 9.punkts paredz, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj dividendes, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī. Neatkarīgi no tā, kāda peļņas sadale tiek norādīta finanšu grāmatvedībā, uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Jautājums: Vai uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām sagatavotu starpperiodu finanšu pārskatu ir jāapstiprina zvērinātam revidentam? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests: Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 3.punktu, ja nodokļa maksātāja pārskata gads nesakrīt ar kalendāra gadu, nodokļa maksātājs uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai sagatavo finanšu (starpperiodu) pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. Starpperiodu finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.775 „Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 14.nodaļā „Kārtība, kādā sagatavo finanšu pārskatu par periodu, kas īsāks par pārskata gadu (starpperiodu pārskats)” noteiktajām prasībām. Uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām sagatavotos starpperiodu finanšu pārskatus nav jāapstiprina zvērinātam revidentam.

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar nodokļu piemērošanu kriptovalūtas darījumiem. Jautājumi: Kādi (lūgums uzskaitīt) un kādā apmērā no privātpersonas puses ir jānomaksā nodokļi valstij, ja tā vēlas internetā iegādāties un pārdot kriptovalūtu? Kriptovalūtas iegāde un pārdošana tiks veikta internetā ar kredītkarti pārskaitījuma veidā. Vai ir atšķirība, ja kriptovalūtas iegādi un pārdošanu veic privātpersona vai uzņēmums (juridiska persona SIA)? Kādas būtu atšķirības starp šīm personām attiecībā uz nodokļu nomaksu – kādi (lūgums uzskaitīt) un kādā apmērā no uzņēmuma puses ir jānomaksā nodokļi valstij? Interneta vidē ir vairāki pakalpojuma sniedzēji, ar kuru palīdzību pēc kriptovalūtas pirkšanas un pārdošanas var samainīt kritovalūtu atpakaļ uz euro. Brīdī, kad tiek ieskaitīta nauda kontā, visticamāk, mērķī tiek norādīts – kriptovalūtas maiņa. Attiecībā uz šo ir jautājums, kāda informācija ir jānorāda, aizpildot gada ienākumu deklarāciju un vai šajā gadījumā fiziskajai personai vispār ir jāaizpilda deklarācija? Ja privātpersona vēlas pārdot savas kriptovalūtas sev piederošam uzņēmumam,...